Jaunākais izdevums

Valstij pagaidām nav līdzekļu, ar ko finansēt ģimeņu mājokļu programmu 2017.gadā.

Valdība šodien uzklausīja ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) ziņojumu par iespējām nākamgad finansēt mājokļu programmu. Ekonomikas ministrs stāstīja, ka nepietiks ar iepriekš plānotajiem ieņēmumiem no termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecības.

«Nākamgad programmai nepieciešami 8,5 miljoni eiro, no kuriem 2,5 miljoni eiro tiks ņemti no termiņuzturēšanās atļaujām. Līdz ar to trūkst seši miljoni eiro. Ekonomikas ministrija piedāvāja sašaurināt to personu loku, kas varētu pretendēt uz valsts galvojumu mājokļu programmā, taču šis priekšlikums tika noraidīts. Man nav risinājuma, kur ņemt naudu. Neuzņemos to meklēt Ekonomikas ministrijas apcirkņos. Tāpēc mums visiem jādomā, kur ņemt trūkstošos līdzekļus,» uzsvēra Ašeradens.

Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne norādīja, ka gadījumā, ja trūkstošos sešus miljonus eiro nevar atrast Ekonomikas ministrijā, tad valdībai jālemj, kā rīkoties. Vienlaikus viņa atzina, ka no budžeta finansēt mājokļu programmu nav iespējams.

Ašeradens norādīja, ka bijis priekšlikums palielināt termiņuzturēšanās atļauju slieksni, pret ko ministrs izturējās kritiski, norādot, ka tas nozīmētu šīs programmas likvidēšanu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) sacīja, ka termiņuzturēšanās atļauju programma ir teju apstājusies, jo patlaban mēnesī tiek saņemti aptuveni pieci pieteikumi, kas ir ievērojami mazāk nekā iepriekš.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ koalīcijā notiks diskusijas par to, kur ņemt trūkstošo finansējumu mājokļu programmas turpināšanai nākamgad. Premjera ieskatā, programma ir ļoti laba un tā būtu turpināma.

LETA jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) bija iesniegusi izskatīšanai valdībā grozījumus noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, paredzot atsevišķus risinājumus tā dēvētās mājokļu programmas finansēšanā. EM rosināja ģimenēm ar vienu vai diviem bērniem vairs nepiemērot samazinātu valsts nodevu par pirmā mājokļa nostiprināšanu zemesgrāmatā.

Attiecīgi EM plānoja, ka 2017.gada valsts budžetā tiks paredzēts finansējums 4 483 800 eiro apmērā mājokļu atbalsta programmai, kas tiks kompensēti ar papildu plānotiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma reģistrācijas viena un divu bērnu ģimenēm.

Tā kā EM par minēto priekšlikumu saņēma iebildumus, ministrija lēma atsaukt priekšlikuma izskatīšanu valdībā.

2016.gada 31.augustā kopumā bija atbalstītas 3160 ģimenes par 20,7 miljoniem eiro. Kopējais ar galvojumiem atbalstīto aizdevumu portfelis bija 181,84 miljoni eiro. Programmas kopējais finansējums ir sasniedzis 4 414 730 eiro. Programmā var piešķirt mājokļu galvojumus par kopējo summu 17 658 920 eiro. Minētais apjoms galvojumu piešķiršanā 2016.gada 13.jūlijā ir pilnībā sasniegts un pieejamais finansējums apgūts.

Ja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks piešķirti 2,5 miljoni eiro, tad programmas darbība varēs turpināties līdz 2016.gada decembra vidum. Tādējādi, ja mēneša apguve nepārsniedz divus miljonus eiro mēnesī, papildu finansējums 612 629 eiro būs nepieciešams oktobrī vai novembrī, lai nodrošinātu programmas darbību decembra otrajai pusei. Ja apguve no septembra sasniedz divus miljonus eiro mēnesī vai vairāk, papildu finansējums var būt nepieciešams jau novembra beigās.

EM skaidro, ka mājokļu atbalsta programmas turpmākā darbība 2017.gadā un turpmākajos gados ir apdraudēta divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, neveicot izmaiņas līdzšinējā tiesiskajā regulējumā, plānots, ka 2017.gadam mājokļu atbalsta programmas nodrošināšanai papildus nepieciešamais finansējums būs 8,5 miljoni eiro. Vienlaikus tiek prognozēts, ka plānotie ienākumi no termiņuzturēšanās atļaujām būs 2,2 miljoni eiro. Ievērojot minēto, secināts, ka ar plānoto finansējumu no termiņuzturēšanās atļaujām nav iespējams nodrošināt galvojumu izsniegšanu visām personām 2017.gadam.

Otrkārt, viens no motivējošiem faktoriem, kādēļ personas izmanto mājokļu atbalsta programmu, ir vēlme saņemt Noteikumos par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā" ietverto atvieglojumu attiecībā uz valsts nodevu par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā.

LETA jau rakstīja, ka šogad 17.augustā valdība atbalstīja EM jaunās politikas iniciatīvu nākamgad pirmā mājokļa programmai atvēlēt 4,42 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenēm piemērotu mājokļu pieejamību iecerēts veicināt ar jauniem atbalsta pasākumiem, lai sekmētu īres tirgu un jaunu mājokļu projektu būvniecību reģionos, secināts bankas "Citadele" sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un finanšu institūciju "Altum" organizētajā diskusijā.

Ģimenēm nav pieejami piemēroti mājokļi, tāpēc tas attur no vēlmes veidot kuplas ģimenes. Ja būtu pieejams piemērots mājoklis, 55% ģimeņu velētos vismaz trīs bērnus, liecina bankas "Citadele" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptauja.

"Jumts virs galvas un darbs – pēc pieredzes redzam, ka šīs ir svarīgākās lietas ģimenes mieram un izaugsmei," atzina Latvijas vecāku organizācijas Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa. "Novērojam, ka vecāki jūtas atbildīgi, ja nespēj nodrošināt katram bērnam, īpaši pusaudžiem, savu telpu. Ne vienmēr vecāki vēlas iegādāties savu īpašumu, labprāt dzīvojamo platību īrētu, bet īres tirgus ir slikti attīstīts, un cenas nav adekvātas, tāpēc nereti lētāk ir pirkt savu īpašumu. Aicinu aktualizēt gan atbalstu viena vecāka ģimenēm, jo tādu Latvijā ir daudz un atbalsts ir vienlidz būtisks, gan valstiskā līmenī veicināt finanšu pratību. Redzam, ka ienākumu un izdevumu plūsmu ģimenēm rada stresu, tās nejūtas stabili, jo neprot plānot budžetu un veidot uzkrājumus."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Paplašinās atbalstu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem

Zane Atlāce - Bistere, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai Attīstības finanšu institūcijai Altum piešķirts valsts budžeta finansējums 7 026 000 eiro apmērā, kura ietvaros ģimenēm ar bērniem būs pieejamas valsts garantijas šā gada pēdējos mēnešos un 2020. gadā.

«Valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, it īpaši ģimenēm ar bērniem. Iedzīvotāju nemainīgi lielā interese par valsts atbalsta saņemšanu mājokļa iegādei Altum īstenotās mājokļu garantiju programmas ietvaros apliecina tās vitāli svarīgo lomu mājokļa pieejamības veicināšanai. Tādēļ Ekonomikas ministrija ne tikai turpina atbalsta sniegšanu, bet ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas,» uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Ar mērķi vēl vairāk sekmēt mājokļu pieejamību ģimenēm, Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie programmas paplašināšanas, lai no 2020. gada februāra atbalsts būtu pieejams arī personām, kuru apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, kā arī lai palielinātu garantijas apmēru līdz 30% (pašreizējo 20% vietā) no aizdevuma ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem. Tāpat ministrijas iecere ir sniegt ģimenēm iespēju pretendēt uz garantiju atkārtoti pie nosacījuma, ka iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu pieejamība šā gada 1.ceturksnī Rīgā uzlabojusies diezgan strauji un aizvien bija visaugstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām, liecina jaunākais Swedbank Mājokļu tirgus apskats.

Pieejamības uzlabojumu veicināja gan samērā spēcīgs algu kāpums, gan vidējās dzīvokļu cenas kritums pret attiecīgo periodu pērn. Arī Tallinā pieejamība spēji uzlabojusies, galvenokārt straujas algu izaugsmes dēļ. Savukārt Viļņā pieejamība augusi pavisam nedaudz – lai arī algu kāpums bijis spēcīgs, pieejamības uzlabojumu kavēja teju līdzvērtīgs pieaugums dzīvokļu cenās

Šī gada 1.ceturksnī mājokļu pieejamības indekss (MPI) Rīgā turpinājis pieaugt un atkal sasniedzis augstāko vērtību kopš 2005. gada – 166,5, kas ir par 15,1 punktu vairāk nekā gadu iepriekš. Indeksa vērtība 166,5 nozīmē to, ka standartizētas mājsaimniecības (tādas, kuras ienākumi atbilst 1,5 vidējai neto algai Rīgā un kura vēlas iegādāties 55 m2 lielu dzīvokli) kopējie ienākumi bija par 66,5% augstāki, nekā tas būtu nepieciešams, lai hipotekārā kredīta apkalpošanai novirzītu ne vairāk kā 30% no ģimenes ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Piešķir papildus finansējumu ģimenes mājokļu programmas turpināšanai

Žanete Hāka, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīstoties ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu Par mājokļu atbalsta programmas turpmāko darbību, Ministru kabinets 28. jūnijā konceptuāli nolēma turpināt valsts galvojumu programmu ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei, precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus un rodot risinājumu papildu finansējuma piešķiršanai programmas darbības turpināšanai 2016. gadā, informē ministrija.

«Esmu gandarīts par valdības spēju vienoties par risinājumu, kas ļaus turpināt lielai daļai ģimeņu tik svarīgo valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei. Mājokļu programma ir ļoti pieprasīta un, nodrošinot tās nepārtrauktību, mēs būtiski palīdzam ģimenēm ar bērniem iegādāties mājokli ar ievērojamu valsts atbalstu,» komentējot šīs dienas valdības lēmumu, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz gada beigām mājokļu programmas turpināšanai ir nepieciešams finansējums 4 miljonu eiro apjomā un valdība šodien lēma par šāda finansējuma piešķiršanu. Finansējums tiks piešķirts gan no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanai, gan no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītāji pašlaik nevar palielīties ar teicamiem pārdošanas rezultātiem, taču cer uz izaugsmi jau tuvākajā nākotnē

Tendences nekustamā īpašuma tirgū ir raibas kā dzenis – kāda gaišāka, kāda tumšāka. Pozitīvi tirgus dalībnieki vērtē ekonomikas ministra Arvila Ašeradena paziņojumu par valsts sekretāra vietnieka amata ieviešanu, darba grupas izveidi, kuras atbildībā būs būvniecības, mājokļu un nekustamā īpašuma politika mūsu valstī. Nenoliedzami labs signāls ir kreditēšanās apjomu pieaugums, pozitīvi tiek vērtēta arī jauno ģimeņu atbalsta programma, kura rosinājusi interesi par mājokļu iegādi kopumā. Savukārt arvien tirgus attīstību bremzējošs faktors ir iedzīvotāju ierobežotā maksātspēja. Uzņēmēji negatīvi vērtē biežo spēles noteikumu maiņu valstī, attiecinot to uz likumiem un nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvokļa īres cenas Rīgā varētu būt vienas no dārgākajām starp visām Eiropas galvaspilsētām. Šis ir secinājums, kas rodas, salīdzinot īres cenas, algas un dzīvošanas izmaksām Rīgā ar citām Eiropas galvaspilsētās.

Šī relatīvā īres tirgus dārdzība arī varētu būt svarīgs iemesls, kādēļ, neskatoties uz rekordzemo bezdarbu Rīgā un publiskās telpas diskusijām par darbaspēka deficītu, cilvēki no Latvijas reģioniem joprojām vairāk izvēlas doties uz ārzemēm nevis Rīgu vai kādu no reģionālajiem attīstības centriem. Ja tā, tad mājokļu jautājums galvaspilsētā un atsevišķās citas pilsētās iespējams ir kļuvusi par vienu no Latvijas ekonomikas šaurākajām vietām.

Patīk vai nē, bet Rīgas nozīme Latvijas ekonomikā ir ļoti liela un daudz lielāka nekā citu Eiropas valstu galvaspilsētu nozīme savu valstu tautsaimniecībā. Mūsu galvaspilsētas apkārtnē dzīvo vairāk nekā 50% no valsts iedzīvotājiem un kopā rada gandrīz 70% no IKP. Galvaspilsētā strauji attīstās IT un dažādu biznesa pakalpojumu nozares, vidējā alga ir pārsniegusi 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, IKP uz iedzīvotāju tuvu ES vidējam līmenim, bezdarbs vairs tikai 3,7%, savukārt uzņēmējiem trūkst darbinieku un arvien biežāk dzirdam aicinājumus aktīvāk piesaistīt ārvalstu darbaspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kontrole: Jāievieš skaidrība par mājokļu atbalsta programmas mērķauditoriju

Lelde Petrāne, 27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem, vienlaikus galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». Tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole.

Likums Par valsts budžetu 2015.gadam nosaka, ka EM budžeta programmā Ekonomikas attīstības programma ieskaitītie līdzekļi ir izmantojami Pirmā mājokļa programmas finansēšanai. Likums Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums Pirmā mājokļa programmas finansēšanai tiek ieguldīts AS Attīstības finanšu institūcija Altum, kura izsniedz un administrē galvojumus.

2015.gadā AS Attīstības finanšu institūcija Altum galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2 335 295 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļa atbalsta programmā iegādājamā mājokļa maksimālā vērtība varēs būt 200 000 eiro

Lelde Petrāne, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Valdības šodien pieņemtais lēmums ļaus bez pārtraukuma turpināt valsts atbalsta programmu mājokļa iegādei un sniegs iespēju izsniegt galvojumus vēl aptuveni 2100 ģimenēm ar bērniem,» šodien izplatītā paziņojumā norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministru kabinets šā gada 5. jūlijā pieņēma lēmumu par papildu finansējuma 3 378 373 eiro apmērā (tai skaitā 2 500 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un 887 373 eiro no maksājumiem, kurus veic ārzemnieki, piesakoties termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai) piešķiršanu mājokļu galvojumu programmas turpināšanai, vienlaikus precizējot atbalsta saņemšanas nosacījumus.

2014. gadā uzsāktās mājokļu galvojumu atbalsta programmas mērķis ir palīdzēt ģimenēm ar bērniem tikt pie savām mājām, atvieglojot iespēju nodrošināt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei vai būvniecībai.

ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš norāda: «Mājokļu galvojumu programma jau no pirmās dienas ir ļoti pieprasīta, un mēs novērtējam valdības līdz šim sniegto finansējumu tās īstenošanai. Uz 2016. gada 1. jūliju kopumā atbalstītas 2686 ģimenes, un šodien piešķirtais finansējums ļaus Attīstības finanšu institūcijai ALTUM gandrīz dubultot atbalstīto ģimeņu skaitu. Balstoties uz līdzšinējo programmas īstenošanas tempu, prognozējam, ka šos galvojumus ALTUM piešķirs līdz 2016. gada beigām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde, 26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļa iegādei piešķirtie valsts galvojumi sasnieguši 33,3 miljonus eiro

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 5000 galvojumus.

5000. galvojums piešķirts pirmdien, 10.aprīlī, SEB bankas aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā.

Kopējā programmas darbības laikā, kopš 2015.gada, Altum piešķirto galvojumu summa ir 33,3 miljoni eiro, savukārt hipotekāro aizdevumu summa, kas izsniegta ar valsts galvojumiem, sasniegusi 294 miljonus eiro.

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Mājokļu galvojumu programmas turpināšana ir Ekonomikas ministrijas viena no prioritātēm. Esmu gandarīts par valdības spēju rast finansējumu programmas turpināšanai šogad. Taču, lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai. Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties, tāpēc esam lūguši valsts budžetā paredzēt finansējumu šim mērķim. Esam aprēķinājuši, ka programmas turpināšanai turpmākajos gados ik gadu kopumā nepieciešami 7 – 8 miljoni eiro, kas ļautu sniegt atbalstu 4 – 5 tūkstošiem ģimenēm ik gadu.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmā mājokļa iegādes programmai varētu noteikt izsniegtās garantijas griestus, atzina ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz no termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas iegūtos līdzekļus 859 385 eiro apmērā pārskaitīt AS Attīstības finanšu institūcija Altum ar mērķi finansēt pirmā mājokļa programmas īstenošanu. Taču šīs summas pietiks vien diviem ar pusi mēnešiem, tāpēc EM tika uzdots rast risinājumu, kā šo programmu turpināt.

Ašeradens stāstīja, ka pirmā mājokļa iegādes programma tiek finansēta no termiņuzturēšanās atļauju tirgošanas, taču patlaban pieprasījums pēc termiņuzturēšanas atļaujām ir būtiski sarucis un ar šiem līdzekļiem vairs nebūs iespējams finansēt pirmā mājokļa iegādes programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmēji Saeimas frakcijām pauž bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera vēstulē Saeimas frakcijām paudušas bažas par kadastrālas vērtības pieauguma negatīvo ietekmi uz nekustamo īpašumu nozari, tostarp zaudējumu un izmaksu pieaugumu uzņēmējiem, kā arī konkurētspējas samazināšanos reģionā, informēja uzņēmēju organizācijās.

Vēstule ir adresēta Saeimas frakcijām, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam (KPV LV).

Vēstulē vērsta uzmanība, ka Valsts zemes dienesta izstrādātā īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodika un projektētās kadastrālās vērtības 2022.gadam paredz par esošo trīs reizes lielāku nekustamā īpašuma "jauno" kadastrālo vērtību.

"Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmē to, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes," tajā pausts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ašeradens: tiek meklēts risinājums, kā palīdzēt iegādāties mājokļus

Lelde Petrāne, 24.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Sākot pildīt ekonomikas ministra pienākumus, par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem izvirzīju rast risinājumu mājokļu programmas turpināšanai, saglabājot uzstādījumu, ka valsts sniedz ievērojamu atbalstu ģimenei, iegādājoties mājokli. Šobrīd rasts risinājums, kas ļauj turpināt programmu pat pie izsīkstošiem programmas līdzekļiem un jau šogad diviem tūkstošiem ģimeņu palīdzēt iegādāties mājokli,» šodien izpaltītā paziņojumā norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Saskaņā ar valdības doto uzdevumu sagatavot risinājumus mājokļu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija izstrādājusi vairākus scenārijus. Šā gada 18. aprīlī koalīcijā iesniegtais pieprasījums programmas papildu finansējumam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika noraidīts, tāpat Finanšu ministrija neatbalstīja piešķirt programmai finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.

Ņemot vērā to, ka ieņēmumi no izsniegtajām termiņuzturēšanās atļaujām izsīkst un koalīcijas partneri neatbalsta papildu līdzekļu piešķiršanu programmas turpināšanai, Ekonomikas ministrija kā konceptuālu risinājumu rosina garantiju nodrošināšanai izmantot Attīstības finanšu institūcijas Altum resursus, saglabājot arī daļēju valsts finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Bankas ar Altum mājokļu programmu izsniegušas kredītus 630,90 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu garantiju programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi jau 10 tūkstošus garantiju.

Ar Altum garantijas palīdzību komercbankas ģimenēm, kurās ir kopumā vairāk nekā 14 tūkstoši bērnu, nekustamā īpašuma iegādei ir piešķīrušas kredītus 630,90 miljonu eiro apmērā.

Desmit tūkstošā garantija piešķirta šā gada novembra beigās Swedbank izsniegtam aizdevumam ģimenei ar 3 bērniem. Ģimeņe iegādājusies mājokli daudzdzīvokļu namā vienā no Rīgas mikrorajoniem par summu aptuveni 42 tūkstoši eiro. Pateicoties garantijai, kas bija 7980 eiro jeb 20% apmērā no aizdevuma summas, ģimene mājokli varēja iegādāties ar pirmo iemaksu 2100 eiro jeb 5% no kopējās aizdevuma summas.

Atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā – vidējā garantija, kas līdz šim saņemta mājokļa iegādei, ir 7,1 tūkstotis eiro, savukārt vidējais aizdevums, ko ir piešķīrusi banka, ir 63 tūkstoši eiro. Valsts atbalstu izmanto ģimenes visā Latvijā, proporcionāli lielākais galvojumu skaits ir Rīgā un Pierīgā (67% garantiju), kam seko ģimenes Vidzemē (15%), Kurzemē (9%), Zemgalē (7%) un Latgalē (3%). No 10 000 ģimenēm, kas līdz šim ar valsts atbalstu tikušas pie sava mājokļa, 61% gadījumu aizdevums ir piešķirts ģimenei, kurā šobrīd aug viens bērns, 35% ģimeņu ir ar diviem bērniem, savukārt 7% ģimenēs ir trīs vai vairāk bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (57%) uzskata, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Tikai katrs desmitais (13%) uzskata, ka labāk mājokli īrēt, turpretī trešdaļai vispār nav viedokļa šajā jautājumā. Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei, pēc iedzīvotāju domām (72%), ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs vai zemāks līdzīga mājokļa īres izmaksām. Tāpat liela daļa (67%) kā būtisku argumentu norāda - nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums.

Tie iedzīvotāji, kuri uzskata, ka mājokli izdevīgāk īrēt nekā pirkt, galvenokārt norāda, ka viņiem nav pārliecības par savu spēju uzņemties ilgtermiņa saistības (53%). Zīmīgi, ka katrs trešais iedzīvotājs uzskata – šobrīd tirgū ir neatbilstošas cenas mājokļu kvalitātei (37%) un ir grūti atrast savām šī brīža vēlmēm un iespējām atbilstošu mājokli iegādei (35%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Atbalsts jaunajām ģimenēm jāturpina

Arvils Ašeradens LR ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs, 15.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atklāja DNB Latvijas barometra martā publicētie dati, vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka hipotekārie kredīti ir kļuvuši vieglāk pieejami. Ievērojamam skaitam Latvijas ģimeņu sava pirmā mājokļa iegādi atvieglojusi tieši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā mājokļu atbalsta programma. Iedzīvotāju interese par šo programmu ir liela, kas apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta ģimenēm ar bērniem arī turpmāk.

Šī programma ir veiksmīgs risinājums līdz šim daudzās ģimenēs pastāvošajam šķērslim mājokļa iegādē, proti, pienākumam veikt pirmo iemaksu, kas radīja finansiālas grūtības un atturēja personas no mājokļa iegūšanu īpašumā. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu. Līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumu ģimenēm, kurās kopā aug vairāk nekā 2 650 bērnu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mājokļu atbalsta programmas ieguvums ir ne tikai ģimenēm ar bērniem sniegtā iespēja iegādāties savu mājokli, bet arī personu motivēšana palikt Latvijā. Tas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat jāuzsver, ka mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Varbūt 1753 ģimenes noturēs Latvijā

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij jārada apstākļi, lai cilvēki var nopelnīt mājokļa iegādei, nevis jāpamet siers pelei, kas neapjauš kumosa cenu

Īpašuma tirgus flagmaņi jau pirms Pirmā mājokļa iegādes programmas iedarbināšanas sausām mutēm runājuši par to, ka potenciāliem pircējiem nevajag pašiem sevi mānīt – ja nespēj sakrāt pirmajai iemaksai, kā maksās 25 gadu garumā? Tāpēc piešķirt finansējumu tiem, kuri to patiesībā nevar atļauties, ir zināmā mērā bezatbildīgi. Sevišķi ņemot vērā to, ka Attīstības finanšu institūcijas Altum galvojums faktiski ir Latvijas nodokļu maksātāju galvojums. Reālāks atbalsts jaunajām ģimenēm, iespējams, būtu īres tirgus attīstīšana valsts vai pašvaldību līmenī, dodot iespēju ģimenēm slēgt saprātīgus ilgtermiņa īres līgumus, tostarp ar izpirkšanas tiesībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus

Lelde Petrāne, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas ļauj veikt īpašuma iegādi, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pat neizejot no mājām, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta: "Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados varam prognozēt jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanos. Lai gan iesāktie dzīvokļu projekti tiek veiksmīgi turpināti un tiks nodoti ekspluatācijā, jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanu vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir nolikuši uz pauzes.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Tas nozīmē, ka jaunu un ilgtspējīgu dzīvokļu piedāvājums tuvākajos gados varētu pat samazināties, kas var izsaukt arī to cenu pieaugumu. Šobrīd tirgū arvien ir pietiekami plašs piedāvājums dažādās cenu kategorijās un atrašanās vietās, kā arī labi kreditēšanas nosacījumi, tostarp "Altum" Mājokļu programma."

Pašreizējā situācija ir kā stimuls rast arvien jaunas pieejas, lai īpašuma iegādes procesu padarītu pēc iespējas ērtu un drošu, norāda nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš informē: "Mūsu dati rāda, ka arī šī brīža situācijā tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu, tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem."

"Ja zaudēts darbs, jauna mājokļa iegāde, visdrīzāk, nebūs aktuāla, toties tiem, kam ir ietaupījumi vai uzkrājumi, tos investēt ilgtermiņā drošos pirkumos ir pat ieteicams. Tāpat šo laiku, kad uzturamies mājās un papildu tēriņi ir samazinājušies, var izmantot uzkrājumu veidošanai, lai īpašumu iegādātos jau pēc situācijas stabilizēšanās," uzskata M. Kļaviņš.

Pagātnē ar savu naudu rīkotos citādi  

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši...

Tiem, kuri šaubās par dzīvokļa iegādi attālinātā režīmā, M. Kļaviņš atgādina – iegādājoties dzīvokli būvniecības stadijā, attālumam nav nozīmes, jo tik un tā klients paļaujas uz vizualizācijām. "Nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā saviem klientiem veidus, kā virtuāli apskatīt jauno mājokli: gan mājas lapā, gan saņemšanai e-pastā ir pieejamas jauno projektu detalizētas vizualizācijas, dzīvokļu plāni, izsauļojuma plāni un citi materiāli. 360’ tūre ir kļuvusi teju vai par pašsaprotamu lietu.

Dažādi risinājumi pieejami arī klientiem, kuri dzīvokli jau rezervējuši un kuriem pienācis laiks izvēlēties apdari, ko arī iespējams paveikt attālināti, aplūkojot digitālos katalogus," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāji nodrošina arī bezkontakta dzīvokļa pieņemšanu, kad pirkuma līgums noslēgts un mājoklis iegādāts, piedāvājot detalizētas video instrukcijas un ievērojot maksimālu distancēšanos, jo darbinieki procesā fiziski nepiedalās.

Arī konsultācijas un dokumentu noformēšanu iespējams veikt digitālajā vidē. Uzņēmumi, institūcijas un bankas ir ieviesušas risinājumus, lai nodrošinātu saviem klientiem attālinātu dokumentu noformēšanu un ērtu saziņu digitālajā vidē. Jau kopš marta sākuma viss pārdošanas process ir iespējams attālināti, ieskaitot tikšanās ar pārdošanas konsultantiem, dokumentu noformēšanu un digitālu parakstīšanu, attālinātu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā. Arī noformēt hipotekāro kredītu tagad ir iespējams, neizejot no mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV vēlēšanas spēlē būtisku, taču riskantu lomu finanšu tirgus attīstībā

Žanete Hāka, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risku ir vairāk nekā iespēju – tā vienā teikumā varētu raksturot pašlaik valdošo noskaņojumu finanšu tirgos, norāda DNB Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Potenciālie ASV vēlēšanu rezultāti līdz ar Brexit patiesās ietekmes veidošanos norāda uz riskantiem rezultātiem kā politiskajā, tā arī finanšu jomā. Politisko izmaiņu ietekme turpina pieaugt, apsverot arī decembrī gaidāmo referendumu par Itālijas konstitucionālo reformu. Arī globālas nozīmes lēmumi ekonomikā, piemēram, centrālās bankas ekspansīvās monetārās politikas apsvēršana vai neskaidrā Ķīnas ekonomiskā izaugsme rada tirgus dalībnieku satraucošu gaidīšanu uz turpmāko finanšu tirgus attīstību.

ASV prezidenta vēlēšanu kampaņa šogad neiekļaujas veselā saprāta rāmjos, tāpat kā viens no kandidātiem un viņa programma, ja to var šādi saukt. Tāpēc finanšu tirgi izrāda pieaugošu nepatiku pret pēdējās nedēļas laikā augušo varbūtību, ka Demokrātu partijas kandidāte Hilarija Klintone varētu neuzvarēt. Tas izpaužas dažādi, tai skaitā arī ASV akciju kopējo indeksu vērtības kritumā. Tam, protams, var būt arī citi iemesli, taču, aplūkojot notikumus pa stundām un minūtēm, redzams, ka ar vēlēšanu kampaņu saistīti notikumi tiešām ietekmē S&P500 un citus jumta indeksus. Cits vēlēšanu rezultāta prognožu atspoguļotājs finanšu tirgos ir Meksikas peso. Pēc oktobrī klajā nākušajām īpaši groteskām atklāsmēm par Donalda Trampa ambīcijām intīmajā sfērā, aptauju caurmēra rezultātos atspoguļotā Klintones uzvaras varbūtība pieauga līdz 90%, pašlaik tā ir nokritusies apmēram līdz 70%. Ir daudz strīdu par to, kurā virzienā aptaujas varētu kļūdīties. No vienas puses, lielāka daļa Trampa atbalstītāju varētu būt kautrīgi. No otras puses, Klintonei ir daudz spēcīgāka organizācija un vairāk naudas kampaņas spurtam pēdējā nedēļā. Laiks rādīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot 10 miljonus eiro, Mūkusalas ielā industriālās ēkas pārbūvē par loft tipa mājokļiem

Žanete Hāka, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālās ēkas pārbūvējot par loft tipa mājokļiem, Mūkusalas ielā Daugavas krastā ar bankas Citadele finansējumu tapis projekts Promenāde.

Turpinot Mūkusalas ielas teritorijas attīstību, projekta Promenāde ietvaros, divas industriālās ēkas pārveidojot par dzīvojamām, izvietoti 106 dzīvošanai pilnībā gatavi apartamenti. Abas ēkas ir nodotas ekspluatācijā. Kopējās attīstītāja investīcijas projekta Promenāde attīstībā ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, no kuriem 3,7 miljoni eiro ir bankas Citadele sniegtais finansējums.

Projekta attīstītāja SIA «Baltlains» pārstāve Laima Paševica – Eglīte: «Redzam, ka mājokļu tirgu lielā mērā nosaka mileniāļi, kas pašreiz ir viena no lielākajām ekonomiski aktīvajām sabiedrības daļām. Šī paaudze iecienījusi dzīvi stilīgā vietā pilsētas centrā un ar augstu attīstības potenciālu. Viņus vairāk interesē samērā neliela mājokļu kvadratūra. Tāpat lielu interesi par dzīvokļu iegādi redzam no investoru puses, kuri dzīvokļus pērk, lai izīrētu – pēc tiem ir liels pieprasījums mājokļu īres tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM prioritātes: OIK samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas

LETA, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) nākamā gada budžeta prioritātes ir obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšana, mājokļu pieejamība, eksports un jaunas darbavietas, informēja ministrijā.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu par valdībā panākto vienošanos par 2021.gada valsts budžetu.

"EM 2021.gada budžeta prioritātes ir elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšana, atbalsts aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem, pēc daudzu gadu pārtraukuma rasts valsts līdzfinansējums dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalsta nodrošināšanai denacionalizēto namu īrniekiem, tāpat piešķirts finansējums mājokļu garantiju atbalsta programmas turpināšanai, investīciju un eksporta veicināšanai, kā arī jaunu darba vietu radīšanai," uzsvēra ekonomikas ministrs.

Elektroenerģijas obligātā iepirkuma kopējo izmaksu mazināšanai, kā arī atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2021.gada valsts budžetā plānots novirzīt 31 576 857 eiro. Pēc EM sniegtās informācijas, obligātā iepirkuma kopējā apjoma mazināšana ļaus samazināt gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju maksājumus par OIK jau nākamgad vidēji par 23%, salīdzinot ar šobrīd fiksēto OIK likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanai nākamgad nepieciešami 4,6 miljoni eiro

Žanete Hāka, 23.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ik gadu neatkārtotos diskusija par mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanu vai neturpināšanu, nepieciešams rast risinājumu, kā pastāvīgi nodrošināt nepieciešamo finansējumu programmas turpināšanai, norāda Ekonomikas ministrija.

Ieņēmumiem no ārzemnieku uzturēšanās atļauju izsniegšanas ir tendence samazināties - vidēji gadā tie ir vien 2,5 miljoni eiro, kas ir paredzēti ne tikai mājokļu galvojumu programmas nodrošināšanai, bet arī izdevumiem par uzturēšanas atļauju reģistra uzturēšanu un par bezprocenta obligāciju uzskaiti un norēķinu nodrošināšanu.

Ņemot vērā līdzšinējo programmas darbību un iedzīvotāju interesi par to, Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka programmas turpināšanai 2018. gadā nepieciešami 4,6 miljoni eiro, 2019. gadā – 5,26 miljoni eiro un 2020. gadā – 5,99 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru