Jaunākais izdevums

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm, kurās dzīvo un kuru apgādībā ir četri un vairāk bērni, vai apgādībā ir trīs bērni un ir iestājusies grūtniecība, programmas grozījumi paredz palielināt garantijas apmēru ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem līdz 30% no aizdevuma.

Lai vēl vairāk veicinātu mājokļu pieejamību daudzbērnu ģimenēm (3 un vairāk bērni), tai skaitā mājokļiem, kuri izpilda prasības gandrīz nulles enerģijas ēkām, atbalsta programmas "Balsts" ietvaros paredzēts daudzbērnu ģimenēm piešķirt subsīdiju mājokļa iegādei līdz 12 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no kopējām mājokļa iegādes izmaksām.

Jaunais subsīdijas atbalsta mehānisms ieviests, lai daudzbērnu ģimene varētu atļauties lielāku vai labāku mājokli, kā arī lai saīsinātu pirmās iemaksas uzkrāšanai nepieciešamo laiku. Daudzbērnu ģimenēm ir nepieciešams arī ilgāks laiks, lai izveidotu uzkrājumus mājokļa pirmajai iemaksai, īpaši, ņemot vērā, ka nepieciešams arī lielāks mājoklis. Lai palīdzētu mājsaimniecībām ar bērniem, kurās pēc dalības programmā ir ģimenes pieaugums un radusies nepieciešamība pēc plašāka mājokļa, kā arī lai uzlabotu mājsaimniecību mobilitāti starp Latvijas reģioniem, atbalstam mājokļa iegādei turpmāk varēs pieteikties arī atkārtoti. MK noteikumos ietverta iespēja ģimenēm pretendēt uz garantiju atkārtoti ne ātrāk kā pēc 3 gadiem kopš iepriekš piešķirtās garantijas, ja ir palielinājies apgādībā esošo bērnu skaits vai iestājusies grūtniecība un iepriekš piešķirtās garantijas saistības ir izbeigušās. Vienlaikus svarīgi norādīt, ka subsīdiju "Balsts" gan varēs saņemt tikai vienu reizi. Tāpat noteikumos ietverts atbalsts ne tikai ģimenēm, kurās ir dzimuši bērni, bet arī visos tajos gadījumos, kad ir konstatēts grūtniecības fakts un bērns vēl tiek gaidīts. Demogrāfijas politikas kodolu veido finansiāls atbalsts ģimenēm, kompensējot papildu izmaksas, kas tām rodas līdz ar bērnu piedzimšanu.

Lai attīstītu un veicinātu ģimeņu atbalstošu un demogrāfiju veicinošu valsts politiku, turpmāk pretendēt uz garantiju varēs arī persona, kuras apgādībā ir viens vai vairāki bērni un ir iestājusies grūtniecība, vai ir iestājusies grūtniecība ar pirmo bērnu, kā arī pretendēt uz garantiju ir tiesīgs bērna tēvs vai gaidāmā bērna tēvs. Lai nodrošinātu iespēju ģimenēm pašām noteikt mazāku garantijas apmēru, aizņēmējs pats varēs noteikt minimālo garantijas apmēru, bet ne mazāku kā 10% no aizdevuma summas. Līdz ar to turpmāk ģimene, izvērtējot savu finansiālo stāvokli, varēs izvēlēties mazāku garantijas summu, tādējādi maksājot mazāku komisijas maksu. Līdz ar grozījumiem MK noteikumos ieviests portfeļgarantiju mehānisms.

Portfeļgarantiju mehānisms, kas ir sadarbības veids, kādā kredītiestādes un Altum ievieš programmu, nodrošinās to, lai programmu turpmāk īstenotu vēl efektīvāk, samazinot nepieciešamā valsts finansējuma apmēru un vienlaikus ātrāk izskatot aizdevumu pieteikumus. Pašreiz programmas multiplikators ir 4, bet portfeļgarantija pieļauj multiplikatoru kāpināt vismaz līdz 5, kas nozīmē, ka ar to pašu valsts budžeta apmēru riska segumam turpmāk varēs nodrošināt finansējuma pieejamību vairāk mājsaimniecībām ar bērniem nekā līdz šim. Lai nodrošinātu ģimenēm iespēju iegādāties ģimenes vajadzībām atbilstošu mājokli, vienlaikus ievērojot būvniecības izmaksu un attiecīgi arī mājokļa gala cenas pieaugumu, palielināts arī darījuma summas maksimālais slieksnis līdz 250 000 eiro. Lai veicinātu nacionālā dzīvojamā fonda renovāciju, valsts garantijas apmērs tiks palielināts par 5%, ja iegādājamās dzīvojamās telpas atbilst "A" ēku energoefektivitātes klasei vai ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.

Garantijas apmēra palielinājums par 5% būs stimulējošs faktors, lai sabiedrībā rastos lielāks pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem, tādējādi arī paaugstinot sabiedrības dzīves kvalitāti un vienlaikus veicinot arī pašreizējo ēku atjaunošanas kvalitāti, sasniedzot vismaz "A" energoefektivitātes klasi, nevis tikai izpildot minimālās energoefektivitātes prasības, atjaunojot vai pārbūvējot ēkas. Lai sekmētu Latvijas iedzīvotāju atgriešanos Latvijā (remigrāciju), līdz ar grozījumiem noņemta prasība aizņēmējam un viņa bērnam būt deklarētam Latvijā pirms pieteikšanās mājokļu garantijas programmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FOTO: Kuras bankas izsniegušas visvairāk kredītu?

Žanete Hāka, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gada 1.ceturksnī Latvijas banku sektora privātpersonām izsniegto kredītu apjoms sasniedzis 5,35 miljardus eiro, savukārt uzņēmumiem izsniegti kredīti 7,62 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu nozares asociācijas dati.

Salīdzinot ar 2019.gada 1.ceturksni, Latvijas Finanšu nozares asociācijas biedru kopējais kredītportfelis ir palielinājies par 0,4 %, neskatoties uz nelielu kritumu kopējā banku sektorā.

Neskatoties uz COVID-19 krīzi, kuras ietekme jau bija vērojama gada sākumā, ir turpinājusies aktīva kreditēšana, kas ir ļāvusi noturēt kreditēšanas apjomu 2019.gada līmenī. Asociācijas biedru izsniegto kredītu apjoms 2020.gada 1.ceturksņa beigās ir 12,39 miljardi eiro apmērā, no tā jaunie kredīti 52,4 miljoni eiro. Kredīti uzņēmumiem sasniedz 58% no kopējā kredītu apjoma.

"Lai arī kreditēšanas portfelis absolūtos skaitļos nav būtiski palielinājies, bankām ir izdevies noturēt esošo kredītportfeli globālās krīzes apstākļos. Mēs apzināmies mūsu lomu tautsaimniecības attīstībā un pastiprināti strādājām ar mūsu klientiem, lai varētu rast labākos finansēšanas risinājumus laikā, kad situācija tirgos ir nestabila un nenoteikta. Šobrīd galvenais uzdevums ir atbalstīt esošos kredītņēmējus, nepieciešamības gadījumā pārskatot kredīta atmaksas nosacījumus. Neskatoties uz to, ir pamats domāt, ka Latvijas uzņēmumi, kuriem šobrīd nav vērojams pārmērīgs aizņemšanās apmērs, ir gatavāki krīzei un to pārdzīvos relatīvi labāk nekā uzņēmumi citās valstīs. Tas dos iespēju nākamo ekonomisko ciklu veidot aktīvāku un vairāk stimulētu ar jauniem kredītiem," norāda "SEB bankas" valdes loceklis, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

AS Diāna kredīta limitu palielina līdz 1,2 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirgotāja AS "Diāna" apgrozāmo līdzekļu finansēšanai SEB banka palielinājusi uzņēmumam kredītlimitu līdz 1,2 miljoniem eiro, informē bankā.

AS "Diāna", līdz ar kredītlimita palielināšanu, plāno plašāk attīstīt savu darbību Latvijā.

Paralēli uzņēmuma pamatdarbībai, kas ir pārtikas, saimniecības preču un būvmateriālu mazumtirdzniecības nodrošināšana un attīstīšana Latvijā, uzņēmums aktīvi attīsta nepārtikas preču importu un to vairumtirdzniecību. Līdz ar to kredītlimita palielinājums dos uzņēmumam iespēju plašāk attīstīt tieši importēto produkciju.

"Mūsu ilggadējās sadarbības laikā uzņēmums ir kļuvis par vienu no lielākajiem uzņēmumiem ne tikai Ventspilī, bet arī Latvijā. Uzņēmums, kurš nodrošina vairāk nekā 650 darba vietas un savu produkciju arvien vairāk attīsta, ir apliecinājums tam, kā ar pārdomātu biznesa stratēģiju apvienojumā ar profesionalitāti un ambīciju augt ir iespējams sasniegt stabilus un uz progresu balstītus biznesa rezultātus. Mēs kā banka esam gandarīti būt līdzās šajā uzņēmuma izaugsmes procesā un sniegt visu nepieciešamo atbalstu, lai šī izaugsme kļūtu par veiksmes stāstu," teic Arnis Škapars, SEB bankas valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") varētu sākt izsniegt aizdevumus uzņēmumiem ar termiņu līdz 25 gadiem, ceturtdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Viņš norādīja, ka tiek strādāts pie jaunas "Altum" atbalsta programmas uzņēmumiem, kas paredz iespēju uzņēmējiem aizņemties naudu uz ilgāku termiņu, proti, arī ar termiņu līdz 25 gadiem.

Vitenbergs atzīmēja, ka šādi ilgtermiņa kredīti uzņēmumiem ir ļoti svarīgi. "Bankas tik ilgam termiņam nekreditē. Tas garantētu tādu kā skaidrību, drošību ilgākam laika periodam," pauda ministrs.

Tāpat ekonomikas ministrs izteica cerību, ka attiecīgais projekts valdībai varētu tikt prezentēts nākamajā nedēļā.

"Altum" ir valsts attīstības finanšu institūcija, kas ar finanšu instrumentiem - aizdevumiem, garantijām, ieguldījumiem riska kapitāla fondos u.c. - nodrošina finansējumu jomās, kuras valsts ir izvirzījusi kā svarīgas un atbalstāmas, un kurās pietiekamā apjomā nav pieejams kredītiestāžu finansējums. Programmu īstenošanai tiek izmantots Latvijas un Eiropas Savienības fondu finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izkāpjot no komforta zonas, uzņēmējiem var pavērties plašas iespējas

Viktors Bolbats, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau divus mēnešus ilgst Covid-19 ārkārtas situācija, un no ierastā atšķiras ne tikai mūsu ikdienas dzīve, bet arī valsts ekonomiskais stāvoklis.

Eksperti paredz, ka šī globālā aina atstās manāmu ietekmi uz ekonomiku gan Latvijā, gan pasaulē. Situācija varētu attīstīties dažādi, jo uzņēmējiem pieejams atbalsts gan nacionālo valdību, gan Eiropas Savienības un Eiropas Centrālās bankas līmenī. Turklāt - daudziem tieši šādos neparastos apstākļos rodas jaunas domas un investīciju idejas.

Uzņēmēju stāvoklis būs atkarīgs no tā, kādi būs politikas veidotāju lēmumi gan pasaulē, gan Eiropā un Latvijā. Tomēr jebkuram uzņēmējam ir jārēķinās ar stratēģijas pielāgošanu konkrētajai situācijai un tendencēm, kuras viņi novēro savā uzņēmumā. Pat pirms pandēmijas bija redzams, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas biznesa mugurkauls, izsniegto kredītu apjoms samazinājies par teju 500 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka kredīti tiek dzēsti vairāk, nekā šie uzņēmumi saņem jaunus aizdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā un aprīlī Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 6279 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 izplatības un valsts noteikto ierobežojumu dēļ, liecina LAFPA dati.

Martā atbalsta pasākumi tika sniegti 1 246 klientiem, savukārt aprīlī 5 033 klientiem.

"Nebanku kredītu specifika ir tā, ka tiek izsniegtas nelielas summas uz īsākiem termiņiem, kas mazāk ietekmē mājsaimniecību finanšu slogu, kā tas ir, piemēram, hipotekārā kredīta gadījumā. Līdz ar to redzam, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem ir salīdzinoši mazāks. Vienlaikus aicinām ikvienu, kurš nonācis grūtībās, sazināties ar aizdevēju un vienoties par situācijas risinājumu," skaidro LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Ārkārtas situācijas laikā nebanku kreditēšanas uzņēmumi arī pastiprinājuši pasākumus klientus maksātspējas vērtēšanai, lai mazinātu risku, ka aizdevums netiek atdots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nenoteiktība mudina netērēt

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas trīs mēneši aizvadīti, krasi pasliktinot ekonomisko vidi un negatīvi ietekmējot teju visas tautsaimniecības nozares.

Covid-19 uzliesmojuma vilnim sākot mazināties un ekonomiskajai aktivitātei pakāpeniski atjaunojoties, varam ielūkoties, kāda pēdējos mēnešos bijusi naudas rādītāju dinamika. Jāatzīmē, ka tā saglabājusies stabila un krīzes situācija nedz piesaistīto noguldījumu, nedz izsniegto kredītu apjomus būtiski nav satricinājusi.

Divi galvenie secinājumi šajā jomā:

nenoteiktība par turpmāko vīrusa izplatības ierobežošanas norisi un tautsaimniecību spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem mudinājusi mājsaimniecības būtiski ierobežot patēriņu un palielināt uzkrājumus. Tas (līdz ar ierobežotām eksporta iespējām) gan mazinājis uzņēmēju iespējas uzkrāt, tomēr kopumā noguldījumu atlikums bankās pēdējo trīs mēnešu laikā ir audzis;

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Kredītbrīvdienas piešķirtas vairāk nekā 10,5 tūkstošiem nebanku aizdevēju klientu

Žanete Hāka, 30.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam.

Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

"Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms," pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties vāja ārējā pieprasījuma fonam un augot banku un uzņēmēju piesardzībai, kreditēšanas rādītāji novembrī pasliktinājās gan kopumā, gan uzņēmumu kreditēšanas jomā, un ierasto nelielo kāpumu saglabāja vien mājokļa kredītu portfelis, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Līdz ar to iekšzemes kredītu gada pieauguma temps sarucis līdz 0.8% – zemākajam līmenim kopš 2017. gada. Iekšzemes noguldījumu atlikums novembrī nedaudz samazinājās, sarūkot uzņēmumu, bet augot mājsaimniecību noguldījumu atlikumam.

Novembrī iekšzemes kredītportfelis saruka par 0.8%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumam samazinoties par 1.4%, bet mājsaimniecību kredītportfelim gandrīz nemainoties (mājokļa kredīti nedaudz pieauga, bet patēriņa – samazinājās). Kredītportfeļa pārmaiņas galvenokārt noteica iepriekš izsniegto kredītu atmaksa, kā arī vāja jauno kredītu dinamika – uzņēmumiem tie novembrī izsniegti būtiski mazāk nekā oktobrī (gada pirmajos 11 mēnešos – par 9.2% mazāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā), bet mājsaimniecībām – līdzīgā apjomā kā gada iepriekšējos mēnešos (11 mēnešos kopā – par 4.7% mazāk nekā gadu iepriekš).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas attīstība caur Mārupes prizmu

Jānis Goldbergs, 11.02.2020

Dalies ar šo rakstu

Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs piedalās pludmales sporta centra "Ruukki" atklāšanā.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Mārupe ir Latvijas supernovads, kuru var uzlūkot kā Latvijas veiksmes stāstu un attīstības atslēgu, raugoties gan uz pasaules ekonomikas vētrām, gan vietējiem virpuļiem.

Tieši politiski lēmumi šobrīd bremzē Mārupi.

"Valsts liedz pašvaldībām kredītus, bet mums kredīti ir vajadzīgi, lai būvētu skolas un bērnudārzus," pauž Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

Mārupes piemērs klaji parāda, ka ar labām algām un labiem dzīves apstākļiem latviešu tauta iet vairumā.

Pēc VID norādes, nodokļos Mārupē kopumā gadā tiek nomaksāti 300 miljoni eiro, no kuriem tikai trešo daļu samaksā mazie un mikrouzņēmumi, toties šie uzņēmumi pēc skaita veido lielāko daļu uzņēmumu novadā.

Visu rakstu lasiet 11. februāra žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intrum iegādājas daļu Danske Bank Latvijas filiāles kredītportfeļa

Lelde Petrāne, 18.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp "Intrum" un "Danske Bank" Latvijā noslēgts darījums, kā ietvaros "Intrum" iegādājies daļu no "Danske Bank" kredītportfeļa Latvijā.

Kredītportfelis sastāv no nodrošinātām kredītsaistībām, un tajā ietilpst gan kavēti, gan arī nekavēti kredīti. Cesijas rezultātā mainoties kredītu īpašniekam, prasījuma tiesības jau ir nodotas SIA "Intrum Latvia", kas uzsācis darbu ar debitoriem.

Darījuma apjomu un summu puses vienojušās neizpaust.

""Intrum" ne tikai apkalpo dažādus uzņēmumus darbā ar to klientiem un debitoriem, bet arī pats aktīvi investē un iegādājas kredītportfeļus. Šajā ziņā esam vieni no aktīvākajiem spēlētājiem Baltijā, un pagājušais gads investīciju apjoma ziņā mums ir bijis viens no sekmīgākajiem pēdējo 10 gadu laikā.

Mums kā starptautiskam un biržā kotētam uzņēmumam ir ļoti strikti iekšējās atbilstības noteikumi, un pirms jebkura kredītportfeļa iegādes veicam rūpīgu un detalizētu aktīvu pārbaudi," komentē "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru