No nākamā gada Latvijā Eiropas veselības apdrošināšanas kartes jeb EVAK pienāksies tikai personām, kurām būs valsts veselības apdrošināšana, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc viņas teiktā, EVAK kartes, kas nodrošina nepieciešamo ārstēšanos Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs, nav iekļautas valsts apmaksātās veselības aprūpes pamata grozā, kas pienāksies visiem Latvijas iedzīvotājiem, tostarp tiem, kas neveic sociālās iemaksas.

Ministre nevarēja pamatot, kāpēc šāds lēmums pieņemts, tomēr sacīja, ka, lemjot par pakalpojumiem, kas jāiekļauj pamata grozā, eksperti neizteica nepieciešamību EVAK karti iekļaut veselības aprūpes pakalpojumu pamata grozā.

Vienlaikus Čakša pieļāva iespēju, ka par šo jautājumu varētu diskutēt un, iespējams, EVAK karti pat iekļaut minimālajā grozā.

Nacionālajā veselības dienestā aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar ES regulu cilvēks var būt apdrošināts tikai vienā valsti. Tas nozīmē, ka Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri apdrošināti citā ES, EEZ dalībvalstī vai Šveicē, jāpieprasa veidlapa «S1» no attiecīgās valsts, ja viņi Latvijā vēlas saņemt aprūpes pilno grozu.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas jeb nieru slimību nodaļa trešdien, 2. augustā pārcēlusies no senās mājvietas 23. korpusā uz jauno A korpusu, informe slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja Lāsma Sīle.

Jaunās telpas atbilst mūsdienīgas slimnīcas standartiem – pacienti ārstēsies divvietīgās gaišās un plašās palātās, kuras ir aprīkotas ar jaunākās paaudzes māsu izsaukšanas sistēmu. Nodaļā ir vairākas procedūru telpas, plašs māsu postenis, telpas pacientu un darbinieku ērtībām.

Pacienti, kuri jau šobrīd ārstējas nodaļā pārcelsies uz jaunajām telpām un turpinās ārstēšanos jaunajā nodaļā, bet tie pacienti, kuri nodaļā iestāsies 3. augustā, ārstēšanos uzsāks jaunajās telpās.

Nodaļā atrodas divdesmit viena pacientu divvietīga palāta un divas vienvietīgas palātas izolācijas režīmam. Katrā palātā ir izbūvēta labierīcību telpa. «Nefroloģijas nodaļas jaunās telpas ir neapšaubāmi labākas. Tās ir kā vizītkarte augstas kvalitātes un profesionalitātes ārstniecībai. Līdz šim pacientiem nācās dzīvot pa četriem vai pat pieciem vienā telpā. Jāatgādina, ka 23. korpuss ietilpa 1910. gadā celtās ēkas sastāvā ar tā laika loģistiku, kas diemžēl ir novecojusi un prasa kapitālu rekonstrukciju,» norāda nodaļas vadītājs profesors Aivars Pētersons.

Pandēmija nolikusi uz pauzes arī medicīnas tūrismu. Pakalpojumi medicīnas tūristiem nav pieejami līdz nākamajiem valdības lēmumiem.

Līdzīgi kā atpūtas tūrismā, arī medicīnas tūrismā Covid-19 ierobežojumu dēļ jau pavasarī krasi samazinājās ārvalstu pacientu skaits.

Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele stāsta, ka vasarā šī situācija nedaudz normalizējās un ārvalstu pacienti īstenoja ārstēšanos Latvijas ārstniecības iestādēs. Septembrī Latvijas Ministru kabinets apstiprināja grozījumus, kas ļāva uzņemt ārvalstu pacientus bez pašizolācijas, bez karantīnas ievērošanas. Taču grozījumi tika atcelti, aizvadītajās nedēļās Latvijā ieviešot stingrākus ierobežojumus. Līdz ar to virkne ārvalstu pacientu, kas plānoja savu ārstēšanos Latvijā, decembrī un janvārī nevar atbraukt, jo atkal ir ierobežojumi, kas to liedz.

Ekonomikas transformācija ir veids, kā pārvarēt Latvijas strukturālo atpalicību, šodien uzrunājot Saeimas deputātus pēdējā pavasara sesijas sēdē, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņā tas nozīmē atgūt konkurētspēju, bet ilgtermiņā - kalpot Latvijas ilgtspējīgai attīstībai Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Prezidenta ieskatā, ilgtspējīga attīstība ir atslēga nevienlīdzības mazināšanai.

"Nevienlīdzība Latvijā ir ievērojami augstāka kā vidēji Eiropā, taču risinājums nav esošā kopprodukta pārdale. Tas var būt tikai plāksteris. Risinājums nevienlīdzības mazināšanai var būt vienīgi ievērojams kopprodukta pieaugums, un tam ir jābūt straujākam kā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs un straujākām kā Eiropā vidēji," pauda valsts pirmā persona.

Levits sacīja, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi rūpīgi piestrādājot pie katra no elementiem un to sazobes. Šie elementi ir skolas izglītība, augstākā izglītība, zinātne, pētniecība, inovācija, ražošana un eksports. Prezidents akcentēja, ka tieši šādā kārtībā galarezultāts ir pastāvīgi augošs nacionālais kopprodukts.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Lai no nākamā gada 1.janvāra saņemtu visus valsts apmaksātas veselības aprūpes pakalpojumus, personām, kuras valsts nav automātiski apdrošinājusi, būs jāveic iemaksa 206,40 eiro apmērā, šodien žurnālistiem sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Pēc politiķes paustā, lai persona jau ar 1.janvāri saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumu pilno grozu, iemaksa jāveic gan par 2018.gadu, gan par 2019.gadu, kas kopā veido 206,40 eiro.

Ministre aicināja iedzīvotājus, kuri neveic sociālās iemaksas un neiekļaujas nevienā no valsts aizsargātajām grupām, brīvprātīgās iemaksas veselības aprūpes saņemšanai veikt par abiem gadiem uzreiz.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu pakalpojumu pilno grozu, turpmāk iemaksām būs jābūt veiktām par diviem iepriekšējiem gadiem, proti, ja cilvēks vēlēsies saņemt visus valsts veselības aprūpes pakalpojumus 2020.gadā, iemaksas būs jāveic ne tikai par 2020.gadu, bet arī par 2018. un 2019.gadu.

Daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši tikai «uz papīra», secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?.

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī. Pie šāda secinājuma pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu nonākusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsvēra, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas politikas dokumentos, ir palikuši «uz papīra». «Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām,» pauda E.Krūmiņa.

Papildu piesardzības nolūkā Veselības inspekcija (VI) un Zāļu valsts aģentūra (ZVA) uz laiku apturējusi vienas vakcīnas "AstraZeneca" sērijas izmantošanu, informē ZVA pārstāve Dita Okmane.

VI un ZVA saņēmušas informāciju, ka Austrijas nacionālā zāļu uzraudzības kompetentā iestāde ir apturējusi "AstraZeneca" izstrādātās vakcīnas pret Covid-19 vienas sērijas izmantošanu - sērijas numurs ir "ABV5300".

Apturēšana saistīta ar divu personu veselības sarežģījumiem, kas iestājušies ilgāku laiku pēc vakcinācijas ar vienas sērijas "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu.

Sākotnējā Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) veiktā izvērtēšana liecina, ka nepastāv cēloņsaistība vakcinācijai ar veselības traucējumiem, tomēr papildu piesardzības nolūkā VI un ZVA pieņēmušas lēmumu uz laiku apturēt vakcināciju ar šīs sērijas vakcīnām Latvijā.

Pēc ZVA paustā, šobrīd nav konstatēts, ka Latvijā vakcinācija ar šīs sērijas vakcīnām būtu izraisījusi nopietnus veselības traucējumus. Tomēr šī sērija ir apturēta uz laiku piesardzības nolūkā līdz brīdim, kamēr tiks veikta šo gadījumu pilnīga izvērtēšana.

Valsts veselības apdrošināšanas datu bāzi, kurā tiks uzkrāta informācija par apdrošinātajām personām, sāks izmēģināt 23.oktobrī, žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Kā aģentūru LETA informēja dienestā, testēšana gan oktobrī tiks sākta tikai NVD ietvaros.

Šodien veselības ministre Anda Čakša (ZZS) atzina, ka datu bāze, kuru iepriekš solīts izveidot līdz septembrim, vēl nav gatava, tomēr ministre uzsvēra, ka notiekot ļoti spraigs darbs, lai datu bāze varētu funkcionēt ar 2019.gada 1.janvāri, kad Latvijā sāks darboties valsts veselības apdrošināšana.

Čakša informēja, ka NVD novembrī un decembrī rīkošot iestāžu vadītāju apmācības, lai palīdzētu viņiem saprast, kā strādāt ar jaunajā sistēmā un kā rīkoties dažādos gadījumos.

Jau ziņots, ka valdība atļāva piešķirt Veselības ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem finansējumu līdz 1 852 483 eiro, lai nodrošinātu Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētās veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzes izveidi un uzturēšanu.

Gaļas pārstrādes uzņēmumā "Forevers" pēc izārstēšanās no Covid-19 darbā atgriezušies 13 no 30 saslimušajiem darbiniekiem, informēja kompānijas uzņēmuma sabiedrisko attiecību konsultante Inga Galkina.

Viņa norādīja, ka ārstēšanos mājas apstākļos vēl turpina 17 darbinieki. Daļa no viņiem patlaban vēl gaida ģimenes ārsta un epidemiologu savstarpējo lēmumu par to, kad stingro izolāciju varēs pārtraukt, ņemot vērā katra individuālā gadījuma slimības gaitu.

Galkina uzsvēra, ka aizvadītajās dienās uzņēmumā nav konstatēti jauni saslimšanas gadījumi, kas liek piesardzīgi, bet tomēr cerīgi domāt, ka situācija ir stabilizējusies un lokālos saslimšanas gadījumus ar visiem pastiprinātajiem drošības un veselības pasākumiem ir izdevies minimizēt. "Vienlaikus, sekojot līdzi Covid-19 izplatībai sabiedrībā, kā arī apzinoties infekcijas mainīgo dabu, ievērojam Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas un atkāpes uzņēmuma iekšienē (..)," teica uzņēmuma pārstāve.

Ieviešot divu grozu sistēmu veselības aprūpē, 400 000 cilvēku saņemtu tikai minimumu jeb pamata grozu, ja vien paši brīvprātīgi neapdrošinātos, secināts, analizējot veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju datubāzē iekļautos datus.

Kā norādīts Veselības ministrijas (VM) informatīvajā ziņojumā «Par nepieciešamajām izmaiņām Veselības aprūpes finansēšanas likumā», kopumā 400 981 personai pienāktos tikai veselības aprūpes minimums, ja vien tā pati neapdrošinātos. No šīm personām 129 437 pērn ir saņēmuši kāda veida veselības aprūpes pakalpojumus.

VM uzskata, ka šāds no pilnā groza «izkrītošo» iedzīvotāju skaits ir ļoti liels un ierobežo pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Tāpēc ministrija tagad rosina valsts veselības apdrošināšanai pakļaut visus nodarbinātos, izveidojot vienu, nevis divus pakalpojumu grozus.

Veselības aprūpes finansēšanas likumā nepieciešams ieviest finansēšanas modeli, kas balstās uz pilna veselības pakalpojuma groza nodrošināšanu visiem Latvijas rezidentiem ar valsts obligāto veselības apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem, uzsvērts VM ziņojumā.

Personas, kuras neveic sociālās iemaksas, bet vēlas saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, valsts budžetā brīvprātīgo iemaksu veidā varētu samaksāt ap 7 miljonus eiro, šodien žurnālistiem pieļāva veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Politiķe teica, ka 7 miljoni eiro esot aptuvenā aplēstā summa, ko gadā varētu iemaksāt 30 000 cilvēku, kuri, pēc ministres aplēsēm, varētu nebūt automātiski apdrošināti, jo nav legālā darba ņēmēji vai valsts pasargātās iedzīvotāju grupas.

Personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā.

Čakša atgādināja, - lai saņemtu veselības aprūpi nākamgad, jāveic iemaksa 51,60 eiro apmērā jau šogad, lai nebūtu nākamgad jāveic jau 206,40 eiro maksājums. Lai saņemtu valsts veselības aprūpes pakalpojumus iemaksām jābūt veiktām par iepriekšējo un tekošo gadu, atgādināja ministre.

No nākamā gada personām, kuras neveiks sociālās iemaksas un nebūs veikušas arī brīvprātīgās iemaksas, pienāksies pakalpojumu pamatgrozs, kurā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Kā ceturtdien žurnālistus informēja veselības ministre Anda Čakša (ZZS), no nākamā gada veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnajā grozā.

Čakšai gan par šo dalījumu joprojām esot dalītas jūtas, jo no vienas puses kā ārste viņa vēlētos «visiem visu uzreiz», tomēr kā ministrei viņai jāsaprot dažādie ieguvumi, kas gūti kompromisa dēļ. Papildu finansējums veselības aprūpē ļāvis uzlabot pacientu iespēju nokļūt pie ārsta, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem, norāda ministre.

Viņa informēja, ka pamatgrozā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz līdz 1.jūlijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.

Ņemot vērā, ka šis ir Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ierosinātais likumprojekts, to šodien gan nodeva izskatīšanai komisijās, gan arī izskatīja pirmajā un otrajā lasījumā.

Likumprojekts paredz, ka pirmajā pusgadā vēl tiks saglabāta līdz šim spēkā esošā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība.

Likuma iesniedzēji uzsver, ka šogad 1.janvārī veselības aprūpes iestādēm faktiski nebija nodrošinātas iespējas pārliecināties par personu tiesību apjomu uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem, jo sistēma nav pilnībā sagatavota veicamajam uzdevumam. Līdz ar to ārstniecības iestādes visām personām, kurām ir tiesības uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem, nodrošina pilnu to apjomu nedalot pakalpojumus atbilstoši likumā noteiktajam.

Ja nākamgad radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta, piektdien žurnālistiem sacīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča.

Pēc viņas paustā, gadījumos, kad rodas kādas tehniskas problēmas saistībā ar personas apdrošināšanas statusa noskaidrošanu, ārstniecības iestādei pakalpojums jāsniedz atbilstoši patlaban spēkā esošajai kārtībai, proti, valsts šai iestādei veiks apmaksu par pacienta aprūpi neatkarīgi no tā, vai persona ir apdrošināta.

Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic nodokļu inspektora darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.

NVD direktore skaidroja, ka slimnīcas un citas ārstniecības iestādes patlaban ir informētas par jauno kārtību, kā arī to, ka tehnisku sarežģījumu gadījumā atbildību par to būs jāuzņemas nevis ārstniecības iestādei, bet gan valstij.

Ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana primāri ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu kontrolējošo valsts iestāžu pienākums, kuru nevar pārlikt uz darba devēju vai darbinieku pleciem, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

LETA jau rakstīja, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Paziņojumā Valsts prezidents atzina, ka sevišķi problemātisks šajā budžeta paketē ir likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru katram noteiktas obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Levits pauda uzskatu, ka Ministru kabinets budžeta paketē sākotnēji ietvēra nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, kuram trūka pārdomāts un loģisks izvērtējums par attiecīgā regulējuma potenciālo piemērošanu.

Biotehnoloģiju uzņēmums Rigvir grupa pēc savas iniciatīvas pieņēmis stratēģisku lēmumu uz laiku apturēt nacionālajā reģistrācijas procedūrā reģistrēto zāļu Rigvir izplatīšanu Latvijas teritorijā, saglabājot spēkā esošo reģistrāciju, informē uzņēmums.

Lēmums ir pamatots ar finanšu apsvērumiem, proti, zāļu Rigvir izplatīšanas Latvijā nerentabilitāti, skaidro kompānijas pārstāvji. Uzņēmuma finanšu kapacitāte šobrīd ir ierobežota, lai vienlaikus nodrošinātu gan Eiropas centralizētās reģistrācijas prasību izpildi, gan papildus administratīvo prasību izpildi turpmākai zāļu izplatīšanai Latvijā. Lēmuma pamatā nav nekādi ārkārtas apstākļi, un tas nav saistīts ar riskiem iedzīvotāju veselībai.

«Šāds lēmums ir loģisks un ekonomiski pamatots solis, kas ļauj koncentrēt investīcijas un administratīvos resursus uz Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) saskaņotā pētījumu plāna izpildi, lai varētu tikt uzsākti 2. fāzes pētījumi EMA zonā, rezultātā nodrošinot zāļu Rigvir centralizētu reģistrāciju. Vienlaikus uzņēmuma akcionāriem un man šis ir personīgi smags lēmums, jo tas ietekmēs daudzus Latvijas pacientus un veselības aprūpes sistēmu kopumā,» norāda Rigvir grupas valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš, atzīstot, ka uz laiku Latvijā būs zaudēta ārstēšanās iespēja agrīniem melanomas pacientiem un onkolītiskās viroterapijas iespējas principā, tomēr šī ir izšķiršanās par labu Rigvir un viroterapijas attīstībai un dzīvotspējai ilgtermiņā.

Gultasvietu skaita palielināšanai Covid-19 pacientu ārstēšanai pašlaik plānots ierobežot dienas stacionāru darbu.

Tā pirmdien medijiem pavēstīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas (VOMK) priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa klāstīja, ka pirmdien notikušajā VOMK sēdē apspriesta epidemioloģiskā situācija un iezīmēti trīs iespējamie attīstības scenāriji, kas varētu ietekmēt pacientu stacionēšanu.

"Lai arī saslimstība pēdējo septiņu dienu laikā nedaudz samazinās. Ja iepriekš Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņoja par saslimušo skaita pieaugumu par 50%, tad pēdējo dienu, nedēļas laikā ir vērojams 18% pieaugums. Bet jebkurā gadījumā prognoze ir, ka palielināsies pacientu skaits stacionāros," atzina Mūrmane-Umbraško.