Nodokļi

Valsts «slauks» stiprāk, pēdējā kauja Saeimā

Daiga Laukšteina, Māris Ķirsons, 30.09.2015

Foto: AFP/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Nodokļu paaugstināšana un jaunu ieviešana, kā arī ekonomiskās izaugsmes optimistiskā prognoze valsts makā ienesīs vairāk naudas; biznesa iebildumus valdībā nesadzird

Tā var secināt pēc vakardienas valdības sēdes, kurā rekordīsā laikā tika apstiprināts valsts budžets 2016. gadam, kuru kopā ar to pavadošo nodokļu likumprojektu svītu tagad skatīs Saeima.

2016. gada valsts budžetā būs 7,368 mljrd. eiro ieņēmumi, izdevumi – 7,655 mljrd. eiro un plānots deficīts 287 milj. eiro apmērā. Protams, pret IKP budžeta deficīts 2016. un 2017. gadā paredzēts 1% apmērā, bet 2018. gadā – 0,8% no IKP (26,127 miljardi eiro), savukārt inflācija lēsta 2% apmērā. Prognozētais bezdarba līmenis nākamgad nepārsniegs 9,1%.

Nodokļi būs lielāki

Nākamgad paredzētais budžeta ieņēmumu palielinājums ir 114,215 milj. eiro. Gruzdošākais jautājums bija par plānotajiem nodokļu ieņēmumiem. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu prognoze nākamajam gadam ir 5895,8 milj. eiro, kas ir par 27,9% lielāka par plānotajiem 5578,4 milj. eiro šogad. Šo nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošinās paaugstinātās akcīzes nodokļa likmes (degvielai, tabakai, alkoholam), ieviešot jaunu – solidaritātes nodokli algām, kas lielākas par 48,6 tūkst. eiro gadā (nodokļa likme ir valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apmērā – 34,09%), kā arī atceļot atvieglojumus par darbspējīgiem ģimenes locekļiem, tāpat ar pievienotās vērtības nodokli apliekot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pakalpojumus un kultūras izklaides komercpakalpojumus. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins DB stāsta, ka nodokļu ieņēmumu kāpums saistīts ar netiešiem nodokļiem, pamatā – akcīzes nodokļa palielināšanu naftas produktiem, alkoholam un tabakai. «Akcīzes celšana alkoholam ir ilgs darbs un tiek piemērots pakāpeniski, turpretī akcīzes kāpums naftas produktiem notiek patērētājam draudzīgā brīdī, kad pamatcenas kritušās. Tāpat tas liek aizdomāties par dabai draudzīgāka automobiļa izvēli,» klāsta I. Šņucins.

Jautāts par iespējamo akcīzi vai kādu speciālu nodokli nākotnē cukuram un sālim, J. Šņucins neslēpj, ka arī par to notiek debates, pat izveidota darba grupa ar atsevišķu ministriju pārstāvjiem. Taču te jāvienojas par vairākiem jautājumiem. Proti, vai tiešām tiks panākts vēlamais efekts veselības aprūpē? Kā tas ietekmēs mūsu uzņēmējus, vietējo tirgu, vēl ir administrēšanas jautājums. Tas tomēr ir plašs produktu profils atšķirībā no naftas produktiem vai cigaretēm, kas ir salīdzinoši šaura grupa.

Visu rakstu Valsts «slauks» stiprāk, pēdējā kauja Saeimā lasiet 30. septembra laikrakstā Dienas Bizness.