Ceturtdien atjaunota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzes darbība, informēja VID pārstāvji.

Lai samazinātu varbūtību, ka VID administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzē kā nodokļu parādi tiek iekļauta informācija par nodokļu maksājumu, kas ir samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet informācija par to vēl nav nonākusi VID rīcībā, datubāzē veikti uzlabojumi. Veikto uzlabojumu rezultātā turpmāk datubāzē netiks iekļauta informācija par tiem nodokļu maksātāja nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem.

Šobrīd izstrādāts un ieviests risinājums, kas paredz, ka datubāzes aktualizēšanas dienās – mēneša 7. un 26.datumā – datubāzē netiks iekļauta informācija par nodokļu maksātāju nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem. Tādējādi tiek novērsts risks, ka datubāzē kā nodokļu parādi tiek atspoguļota informācija par nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem, par kuriem, ņemot vērā starpbanku veikto maksājumu laika nobīdi, informācija vēl nav nonākusi VID rīcībā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veidotajā nodokļu parādnieku datubāzē atrodas gan Rimi, gan arī mazumtirdzniecības veikalu tīkls Maxima Latvija, kas minēto sarakstu tā pašreizējā izpildījumā vērtē negatīvi, jo tas ir maldinošs, apgalvo Maxima Latvija pārstāvis Ivars Andiņš.

^{Papildināts viss teksts.}

Viņš skaidroja, ka saskaņā ar VID oficiālo Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem uzņēmumam Maxima Latvija pret valsti neizpildītu saistību nav, savukārt VID nodokļu parādnieku saraksta elektroniskajā publiskajā daļā redzams parāds 3566,33 latu apmērā.

«Kad lūdzām VID precizēt šo informāciju, saņēmām atbildi, ka tas neesot izdarāms, jo VID nespējot nedz nosaukt konkrēto saistību, nedz izskaidrot neatbilstību ar jau pieminēto VID EDS Nodokļu maksātāju datu sistēmas datiem mūsu uzņēmumam. Tāpēc mūsu uzņēmumam atliek VID pieļautā iespēja izdrukāt no EDS pārskatus, kuros redzams, ka uz šodienu nav parādu, un tos iesniegt trešajai personai,» skaidroja Andiņš.

Nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā neļauj objektīvi izvērtēt uzņēmuma spēju nokārtot saistības, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Jau ziņots, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datubāzē 1.aprīlī bija pieejama informācija par 53 594 nodokļu parādniekiem, kam nodokļu parāds ir virs 100 latiem. Saskaņā ar VID informāciju uz 1.aprīli valstī kopumā bija 195 702 nodokļu maksātāji juridiskās personas. Saskaņā ar Firmas.lv un Latvijas Tālruņa datiem Latvijā patlaban ir aptuveni 55 000 aktīvu uzņēmumu, kas veic komercdarbību.

«Šis jautājums nav tik vienkārši interpretējams, jo, pirmkārt, nav zināms, cik lielu daļu no šajā datubāzē iekļauto uzņēmumu skaita veido tieši aktīvie uzņēmējdarbības veicēji, un, otrkārt, cik lielai to daļai šie parādi ir īslaicīgi vai, gluži otrādi, ilgākā laikā uzkrājušies un nenomaksāti,» teica Meņģelsone.

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm. Plānotās investīcijas vienota jahtu ostu tīkla izveidei un popularizēšanai Rīgas plānošanas reģiona piecās ostās un Kurzemes plānošanas reģiona sešās jahtu ostās veidos 5,9 miljonus eiro, informē projekta īstenotāji.

«Šis projekts ir solis tuvāk iecerei Latvijā attīstīt burāšanu kā tūrisma un aktīvās atpūtas veidu līdzīgi, kā tas ir attīstīts Skandināvijā. Mūsu ostām ir visi priekšnosacījumi, bet līdz šim nav pietiekami attīstīts to potenciāls šajā virzienā - lai tās nodrošinātu tādu pakalpojumu kvalitātes līmeni, kādu sagaida, piemēram, skandināvu burātāji. Tāpēc projekta ietvaros tiks uzlabota infrastruktūra Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona jahtu ostās,» stāsta Rīgas plānošanas reģiona Starptautisko projektu nodaļas vadītāja Inga Brieze.

Tostarp, piemēram, Jūrmalas jahtu ostā tiks padziļināta Lielupes grīva, izveidota peldošā piestātne un video novērošanas sistēma, uzstādītas navigācijas zīmes un viedā boja, kas nolasīs informāciju par laika apstākļiem jūrā. Vienlaikus ar šo projektu tiks veikta jahtu ostu popularizēšana gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs, tādā veidā attīstot Latvijas piekrasti kā pievilcīgu galamērķi burātājiem.

Kurzemes plānošanas reģions saņēmis priekšlikumus no Autotransporta direkcijas (ATD) par konkrētiem maršruta tīkla reisu samazinājumiem, kuros ieteikts arī slēgt vairākus maršrutus, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Vaira Brūdere.

Viens no maršrutiem, ko iesaka slēgt, ir Ventspils - Mazirbe, kur autobuss kursē vasaras sezonā. Iespējams, tomēr būtu jāizvērtē iespēja šo maršrutu saglabāt, piemēram, samazinot dienu skaitu, kad autobuss kursē, vai arī pagarinot maršrutu līdz Kolkai, lai būtu vairāk braucēju, pieļāva Brūdere.

Tāpat ieteikts slēgt maršrutu Talsi - Kuldīga. Kā atzina Brūdere, šis jautājums vēl ir jāpārrunā ar attiecīgo novadu pašvaldībām. Starp Kuldīgu un Talsiem autobusu satiksmi nodrošina arī maršruts Liepāja - Talsi.

Ieteikts arī slēgt maršrutu Ventspils - Blāzma - Ugāle - Usma- Ugāle, tomēr Kurzemes plānošanas reģions pret to iebilst. «Šis maršruts ir garš - to varētu padarīt īsāku, bet nekādā gadījumā slēgt. Ventspils novadā ir mazs iedzīvotāju blīvums un ir tikai seši vietējie reģionālie maršruti,» nepieciešamību saglabāt šo maršrutu pamatoja Brūdere.

Sabiedrība pirmoreiz ieguva pieeju tā saukto «Panamas dokumentu» ziņām par vairāk nekā 200 000 slepenu ārzonas firmu, kad Starptautiskais izmeklējošo žurnālistu konsorcijs (ICIJ) pirmdien ievietoja internetā datubāzi ar meklēšanas funkciju.

Datubāzes pamatā ir daļa no 11,5 miljoniem dokumentu, kas noplūdināti no Panamas juridisko pakalpojumu firmas Mossack Fonseca, un tajā ir atrodami vairāk nekā 360 000 vārdu privātpersonām un kompānijām, kas slēpjas aiz anonīmām ārzonas firmām, paziņoja ICIJ.

Šī datubāze parāda, cik lielā mērā pasaules turīgie cilvēki līdztekus noziedzniekiem veido šādas nominālas firmas, lai noslēptu un pārvietotu savus finanšu līdzekļus no likuma un nodokļu amatpersonu redzesloka.

Aprīlī publicētas ziņas par «Panamas dokumentiem» saistīja dažus no pasaules ietekmīgākajiem līderiem, tostarp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu un citus, ar nedeklarētām ārzonas firmām.

Valdība otrdien, 9.februārī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 2.februāra noteikumos Nr.104 Pārtikas uzņēmumu atzīšanas un reģistrācijas kārtība, informē Zemkopības ministrija.

Grozījumi paredz, ka svaigpiena, zivju un olu ražošanas uzņēmumi, kuri jau ir reģistrēti Lauksaimniecības datu centra (LDC) datubāzē kā lauksaimniecības dzīvnieku novietnes vai audzētavas, būs uzskatāmi kā reģistrēti arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) datubāzē kā pārtikas uzņēmumi.

Pēc piena kvotu atcelšanas 2015.gada 31.martā piena kvotu īpašnieki, kas ražo svaigpienu realizācijai vai iegūst svaigpienu savā saimniecībā produktu realizācijai, ir reģistrēti LDC datubāzē izveidotajā dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas reģistrā.

Grozījumi noteic, ka LDC datubāzē esošie svaigpiena ražotāji, par kuriem 2015.gadā būs sniegtas ziņas par pārdoto svaigpienu, un tie zivju un olu ražotāji, kuri būs reģistrēti līdz 2016.gada 15.februārim, tiks iekļauti dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu primārās ražošanas uzņēmumu reģistrā, ko administrē PVD, bez papildu darbībām no uzņēmumu puses.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA) ir pārliecināta, ka tā ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbildība, ja publiski pieejama maldinoša informācija, kas tehnisku sistēmas defektu vai neprecīzi izstrādāta risinājuma dēļ met ēnu pār nodokļu maksātājiem.

Turklāt fakts, ka aprīļa sākumā no 55 tūkst. aktīvo uzņēmumu, kas veic komercdarbību, 53,59 tūkst. jeb 97,4% bija reģistrēti nodokļu parādnieku vidū, liek apšaubīt šī saraksta lietderību, norāda LPTA. Šī situācija esot ne vien spļāviens sejā konkrētiem uzņēmumiem un to reputācijai, bet nodokļu sistēmai kopumā, teikts paziņojumā.

«Mazumtirdzniecībā ir milzīgs ēnu ekonomikas īpatsvars un LPTA ir noslēgusi sadarbības memorandu, sniedzot atbalstu VID darbiniekiem ēnu ekonomikas apkarošanai. Zinot, ka ir neskaitāmi uzņēmumi, kas patiesi savu darbību būvē uz nenomaksātu nodokļu rēķina, VID izveidotā sistēma ir radījusi triecienu godprātīgo uzņēmumu reputācijai,» sašutis ir LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Liela apjoma datubāze, kurā tika glabātas desmitiem miljonu īsziņas, ko uzņēmumi sūtījuši potenciālajiem klientiem, izrādās bijusi pieejama ikvienam, ziņo TechCrunch.

Datubāzes glabātājs ir uzņēmums "TrueDialog", kas nodarbojas ar īsziņu nosūtīšanu starp uzņēmumiem un augstākās izglītības sniedzējiem, sniedzot iespēju nosūtīt lielu ziņu skaitu vienlaicīgi.

Datubāzē uzglabājās gadiem ilgi krātas ziņas, tai skaitā klientu nosūtītās atbildes. Taču nesen atklājās, ka datubāze nebija pasargāta ar drošības pieejas kodiem, informācija nebija šifrēta un tādējādi pieejama ikvienam.

Regulāru drošības pārbaužu laikā šā gada novembra sākumā datus uzgāja interneta drošības pētnieki. Atklājās, ka, apvienojumā ar saņēmēju tālruņa numuriem, bija pieejama informācija gan par universitāšu norēķinu sistēmām, gan reklāmas ziņas no uzņēmumiem, kas saturēja atlaižu kodus, gan darba sludinājumi un cita nozīmīga informācija.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vienotajā datbāzē ir reģistrējis sešus CHD kases aparātu modeļus, kas tika izslēgti no reģistra šī gada februārī pēc tam, kad tajos tika atklāta iespēja krāpties. Ražotājs ir veicis visus nepieciešamos uzlabojumus, un tagad kases aparāti arī VID skatījumā ir uzskatāmi par drošiem.

Uzņēmēji pirms iekārtu izslēgšanas no reģistra jau bija iegādājušies 18,5 tūkstošus šo modeļu kases aparātu. VID ļāva turpināt lietot jau iegādātos, taču jaunus reģistrēt vairs nebija iespējams. Tagad, kad ražotājs ir novērsis visas nepilnības, kases aparātu modeļi ar jaunu programmatūras versiju ir atjaunoti datubāzē.

VID vadības un apkalpojošā dienesta SIA «Computer Hardware Design» pārstāvju tikšanās laikā SIA «Computer Hardware Design» valdes loceklis informēja, ka par kļūdu novēršanu lietotājiem uzstādītajos kases aparātos nebūs jāmaksā.

Atgādinām, ka 2018. gada 3.oktobrī VID vienotajā datubāzē tika reģistrēti kases aparātu CHD 2050, CHD 3030, CHD 3050, CHD 3050U, CHD 3850 un CHD 7 modeļi ar programmas versiju 3.84.2. Minēto modeļu kases aparāti no VID datubāzes tika izslēgti pēc tam, kad 2017.gada nogalē, veicot nodokļu kontroles pasākumus, VID tiem konstatēja būtiskas neatbilstības tehniskajām prasībām.

Portālā Latvija.lv no šodienas, 4. decembra, iespējams pārbaudīt un aktualizēt savus biometrijas datus ar jaunā e-pakalpojuma «Mani dati biometrijas datu apstrādes sistēmā» starpniecību.

Jaunais e-pakalpojums izveidots Eiropas Savienības (ES) Reģionālā attīstības fonda projekta «Biometrijas datu apstrādes sistēmas izveide» ietvaros, ko īstenoja Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Projekta mērķis ir nodrošināt vienotas biometrijas datu apstrādes sistēmas izveidi fizisko personu identitātes noteikšanai un svešas identitātes izmantošanas novēršanai, izsniedzot un pārbaudot personu un tiesības apliecinošus dokumentus.

Biometrijas datu apstrādes sistēmā (BDAS) tiek uzkrāti personu sejas un pirkstu nospiedumu attēli, kas iegūti personu apliecinošu dokumentu, transportlīdzekļa vadītāja apliecību u.c. dokumentu izsniegšanas procesā. Jaunais e-pakalpojums sniedz iespēju apskatīt sejas digitālo attēlu un uzzināt vai datubāzē iekļauti arī personas pirkstu nospiedumi.

Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par uzņēmumu nepamatotu iekļaušanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nodokļu parādnieku datu bāzē, finanšu ministrs Andris Vilks ir uzdevis VID problēmu tuvākajā laikā novērst.

«Maksājumu informācijas aizkavēšanās ir jāparedz, ģenerējot datus par nodokļu parādiem, un turpmāk nav pieļaujama maldinošu datu publiska pieejamība par uzņēmuma reputācijai tik nozīmīgu jautājumu. Esošās nepilnības datu apstrādē VID jānovērš tuvākajās dienās,» uzsver A. Vilks.

Izveidojusies situācija esot skaidrojama ar apstākli, ka informācija par maksājumu līdz VID nenonāk vienlaicīgi ar maksājuma uzdevuma nosūtīšanas brīdi. Ja maksājums tiek veikts pēdējā termiņa dienā un VID datu bāze tiek aktualizēta nākamajā dienā, tiek radīts maldinošs ieraksts par neveiktu maksājumu un izveidojušos parādu. Tādējādi kļūdainā informācija par faktiski neesošiem nodokļu parādiem VID datu bāzē tika iekļauta tehnisku nepilnību rezultātā.

Igaunijas iekšlietu ministrs Andress Anvelts vēlas izveidot automātisku sistēmu, lai reģistrētu un pārbaudītu cilvēkus, kas apmetas Igaunijas viesu izmitināšanas vietās.

Šāda reģistra nolūks ir palīdzēt tiesībsargājošām institūcijām cīņā pret terorismu un notvert personas, kas ir izsludinātas meklēšanā Eiropas Savienībā (ES) vai uzturas Igaunijā nelegāli.

Tā kā Igaunija ietilpst Šengenas zonā, kur cilvēku pārvietošanās netiek reģistrēta, galvenais informācijas avots par personām, kas uzturas Igaunijā, ir viesnīcu viesu reģistri. Viesu reģistrācijas karte ir jāaizpilda visiem, kas apmetas viesnīcās.

Iekšlietu ministrijas ierosinātais plāns paredz, ka tiktu izveidota sistēma, kurā informācija par viesu izmitināšanas vietās reģistrētajiem cilvēkiem vismaz 24 stundu laikā pēc reģistrācijas nonāks automātiskā reģistrā. Automātiskā sistēma pārbaudīs personas datus dažādos reģistros, piemēram, policijas datubāzē, personu, kurām aizliegta iebraukšana Igaunijā, datubāzē, kā arī starptautiskās policijas organizācijas Interpola datubāzē. Ja personas dati šajās datubāzēs netiks atrasti, 24 stundu laikā informācija par personu no automātiskās sistēmas tiks dzēsta. Ja datubāzēs tiks atrasti konkrētās personas dati, informācijas tālāku pārbaudi veiks atbildīgās amatpersonas.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE, izpildot visas uzņemtās saistības, kas izriet no BTA un SIA Relaks tūre savstarpēji noslēgtā apdrošināšanas līguma, izmaksājusi SIA Relaks tūre klientiem apdrošināšanas atlīdzības līgumā norādītās kopējās apdrošinājuma summas – 28,5 tūkstošu eiro – apmērā.

Tomēr, ņemot vērā to, ka SIA Relaks tūre bija apdrošinājusi savu saistību izpildi par minimālo summu, kas noteikta attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos, bet kas neatbilst tās patiesajām uzņemtajām saistībām, lielam skaitam SIA Relaks tūre klientu par nenotikušu ceļojumu rezultātā radītajiem zaudējumiem būs jāvēršas tiesībaizsardzības iestādēs. Šis gadījums uzskatāmi parāda, ka valsts nepilnīgas tūrisma nozares kontroles dēļ tūrisma aģentūru klienti nav pasargāti no zaudējumiem, kas var rasties situācijās, ja tūrisma aģentūra nonāk finansiālās grūtībāsl, informē BTA.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību, SIA Relaks tūre pienākums bija nodrošināt savu klientu iemaksātās naudas drošības garantiju. Drošības garantijai bija jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu klientu iemaksātas naudas atmaksāšanu, bet ne mazākai par 28 457,44 eiro. Izpildot normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības, SIA Relaks tūre pērnā gada 15. oktobrī noslēdza ar BTA apdrošināšanas līgumu saskaņā ar Tūrisma operatoru saistību izpildes apdrošināšanas noteikumiem par apdrošinājuma summu 28 500 eiro.

Šoruden medijos izskanēja ziņa par to, ka tūroperators «Prieks Tūre» apturējis savu darbību, kamēr daļa tūristu vēl bija ārzemēs. Gada sākumā tiesas priekšā stājās arī cits tūroperators, no kura klienti vēlējās piedzīt zaudējumus. Kā izvēlēties piemērotāko tūroperatoru, lai plānotais ceļojums nebeigtos ar mēnešiem ilgu gaidīšanu, lai saņemtu atpakaļ samaksāto naudu par nenotikušo atpūtu?

Gandrīz 500 tūrisma operatori un tūrisma aģenti

Saskaņā ar Lursoft datiem Latvijā ir 437 komersanti, kuri uzskatāmi par tūrisma operatoriem vai tūrisma aģentiem un sniedz kompleksus tūrisma pakalpojumus. Šā gada 1. jūlijā spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi «Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem», kas veidoti ar mērķi nodrošināt augstāku ceļotāju aizsardzību tūrisma operatora maksātnespējas gadījumā un uzlabot esošo tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības sistēmu Latvijā.

Licencēšana patērētāju aizsardzībai

Par spīti tam, ka jau kopš šī gada 13.septembra VID vienotajā datubāzē ir reģistrēts taksometru skaitītājs Microtax-06, kuru atbilstības pārbaudes institūcija ir atzinusi par atbilstošu normatīvā regulējuma prasībām, komersantu aktivitāte to reģistrēšanā ir ļoti zema, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētā norma, kas nosaka, ka atbilstības pārbaudes ir jāveic visiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, tika pieņemta jau 2015.gada 15.decembrī un stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Šajā laikā ir notikušas regulāras VID ekspertu tikšanās gan ar nozares pārstāvjiem, gan apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības institūcijām, lai informētu par aktualitātēm elektronisko ierīču un iekārtu jomā, kā arī skaidrotu jauno iekārtu ieviešanas procesu.

Saskaņā ar skaitītāja modeļa “Microtax 06 apkalpojošā dienesta sniegto informāciju, uzstādīšanai šobrīd ir pieejami jau 500 jaunie skaitītāji, tomēr taksometru skaitītāju lietotāju aktivitāte ir ļoti zema - no šī gada 13.septembra līdz 30.septembrim VID datubāzē bija piereģistrēti tikai 15 skaitītāji.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nosūtījis vēstules Rīgas domes Satiksmes departamentam, Rīgas pašvaldības policijai, kā arī vairākām citām pašvaldībām, aicinot uzsākt taksometru skaitītāju pārbaudes taksometros. Paredzams, ka pirmie kontroles pasākumi vārētu notikt jau tuvākajā laikā.

Vairumam taksometru pārvadājumu nozares uzņēmumu bija jāveic skaitītāju nomaiņa līdz šī gada 13.oktobrim, bet pārējiem - līdz 13.decembrim. Taksometru skaitītāju nomaiņas procesā VID ir sadarbojies ar taksometru nozari, konsultējot par jaunajām prasībām un meklējot risinājumu optimālam skaitītāju nomaiņas procesam.

Nodokļu maksātāji, tajā skaitā - taksometru nozares uzņēmumi - drīkst lietot tikai tādas elektroniskās ierīces un iekārtas, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajām tehniskajām prasībām un kurām ir veikta atbilstības pārbaude.

«Apzinoties, ka skaitītāju nomaiņas process ir saistīts arī ar citu šo nozari reglamentējošo prasību izpildi, piemēram, taksometru skaitītāju verificēšanu, piedāvājām komersantiem iespēju darīt to pakāpeniski, atbilstoši apkalpojošo dienestu un verifikācijas institūciju kapacitātei, vienojoties par skaitītāju nomaiņas grafiku. Diemžēl jāatzīst, ka komersanti šo pretimnākšanu izmantoja visai kūtri, un viņu zemā aktivitāte neliecināja par vēlmi ievērot normatīvo aktu prasības un sekmēt godīgu konkurenci. Tādēļ tuvākajā laikā sadarbībā ar Rīga Domi un Rīgas pašvaldības policiju uzsāksim pasākumus, lai nodrošinātu prasībām atbilstošu taksometru skaitītāju lietošanu,» norāda VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktore S.Kārkliņa-Ādmine.

No 2019. gada 1. decembra spēkā būs izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršotu datu reģistrēšanu par nekustamajiem īpašumiem un risina valsts iestāžu – datu turētāju – sadarbības un datu apmaiņas jautājumus.

To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kā arī likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» un likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs «pastrādājušas» kaut vai pāris mēnešus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Nodokļu parādu slieksnis 100 latu apmērā ir noteikts nesamērīgi zems un būtu paaugstināms, atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš atzina, ka ikviens Latvijas uzņēmums var nonākt situācijā, kad uz neilgu laiku var izveidoties nodokļu parāds 100 latu apmērā, un uzņēmuma nosaukums pievienojams datu bāzes ierakstiem.

«Ja ieraksti šādā datu bāzē būs mērāmi vairākos desmitos tūkstošu, datu bāzes funkcionalitāte kļūs apšaubāma. Atklāts un ļoti būtisks ir jautājums par šādas datu bāzes administrēšanas operativitāti - vai atbildīgās institūcijas spēs operatīvi ievadīt un dzēst ierakstus, lai aizkavēta datu aprite nerada negatīvas sekas uzņēmējdarbībā, piemēram, uzņēmumam vēloties piedalīties publiskajos iepirkumos, kad nodokļu parādu neesamība ir viens no uzņēmumiem izvirzītajiem kvalificēšanās nosacījumiem,» sacīja Endziņš.

Divi pretendenti no trim atklātā konkursa par Latvijas Nacionālās bibliotēkas aprīkošanu ar mēbelēm, informācijas zīmēm, interjera elementiem un virtuves iekārtām iesnieguši sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB).

Uzņēmēji norāda uz vairākiem pārkāpumiem, tajā skaitā nodokļu parāda pārbaudes procedūrā, kas nav tikusi ievērota un ir pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu. Sūdzības IUB tiks skatītas 28.novembrī, informē viens no sūdzību iesniedzējiem SIA Ergolain design Korporatīvo klientu daļas vadītājs Aigars Kalvišs.

Atklāta konkursa ietvaros iepirkuma priekšmeta daļā par mēbelēm, zīmēm un interjera elementiem piedāvājumu iesniedza trīs pretendenti. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas abi pretendenti, kuriem netika piešķiras tiesības slēgt iepirkuma līgumu, IUB iesniedza iesniegumus par iepirkuma procedūras pārkāpumiem.

Katru gadu Eiropā notiek vairāki simti tirdzniecības misiju un kontaktbiržu, kurās uzņēmumi var piedalīties ar ES līdzfinansējumu; labākam rezultātam mērķtiecīgi jāizvēlas pēc iespējas tuvākas apakšnozares pasākumi

Eiropas biznesa atbalsta tīkls Latvijā un ārvalstīs organizē dažādas kontaktbiržas un tirdzniecības misijas. Šobrīd tā datubāzē pieejama informācija par 65 pasākumiem 2018. gadā. «Kontaktbirža ir labs veids, kā atrast sadarbības partnerus, jo tikšanās notiek ar potenciālo klientu, kura profilu jau esi redzējis datubāzē un kurš ir piekritis tikties. Ir norunāta vieta, laiks un persona, ar kuru tikties. Pieteikšanās notiek sistēmā, kur reģistrējas visi interesenti. Kontaktbiržas parasti risinās kāda cita pasākuma laikā – tad, kad notiek konference vai izstāde. Piemēram, Hannoveres meses laikā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko metālapstrādes uzņēmumu kontaktbiržu,» stāsta Jekaterina Vanaga, Eiropas Biznesa atbalsta tīkla vadītāja Latvijā. Eiropas Biznesa atbalsta tīkls rīko arī tirdzniecības misijas, kad parasti vienas valsts uzņēmumi dodas uz citu valsti ar mērķi iepazīt konkrēto tirgu, iepazīties ar potenciālajiem klientiem. Informācija par misijām, tāpat kā par kontaktbiržām, parasti ir zināma sešus mēnešus iepriekš un ir pieejama Eiropas Biznesa atbalsta tīkla centrālajā mājas lapā.

Drīzāk internetā atrodamās informācijas apkopojums, nevis pētījums. Tā, analizējot saturu, īsi var raksturot Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) padomnieka Jāņa Dzanuškāna advokātu biroja Dzanuškāns & partneri izstrādāto, nu jau bēdīgi slaveno, pētījumu Teritorijas plānojuma pārvaldības sistēmas izstrāde – īpašumtiesību aprobežojumi un kompensējošie mehānismi, piektdien raksta laikraksts Diena.

Dokumentā, ko Rīgas dome (RD) lepni dēvē par «rokasgrāmatu» un par ko samaksājusi 35 000 eiro jeb gandrīz 350 eiro par lapu, reti atrodami pašu autoru domugraudi. Tā vietā lieli teksta gabali pārkopēti no citiem internetā pieejamiem avotiem, un secinājumu un ieteikumu daļa nav pat lappuses garumā.

Pētījumu, kam vajadzēja tapt divu mēnešu laikā līdz pērnā gada nogalei, šīs nedēļas sākumā RD nemaz nespēja uzrādīt. Latvijas Radio, par to vēstot, pauda minējumu, ka tas patiesībā bijis veids, kā samaksāt Ušakova padomniekam Dzanuškānam, un ka dokuments nemaz nav izstrādāts. Domes pārstāvji attaisnojoties klāstīja, ka pētījumu uzreiz atklāt nevarēja, jo tajā atradušies sensitīvi dati. Dienu vēlāk tas tika publicēts pašvaldības datubāzē sus.lv.

Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.

Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).

Fragments no intervijas

Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?

Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.

Sēklas stadijas investīciju kompānija Imprimatur Capital parakstījusi vienošanos par ieguldījumiem SIA MolPort, kas izveidojusi farmācijas un biotehnoloģiju industrijas pārstāvjiem paredzētu globālu e-komercijas platformu.

MolPort risinājumā ietilpst teksta un grafisko struktūrformulu meklēšanas rīki, kā arī vairāku miljonu ķīmisko savienojumu liela datubāze. Latvijas uzņēmuma radītajā datubāzē apvienots liels skaits starptautisku ražotāju katalogu. Paredzēts, ka MolPort platforma kalpos par veidu, kā nišas produktu ražotājiem pārdot savus produktus zinātniekiem.

«Pašlaik sadrumstalotajā, bet vairākus miljardus dolāru lielajā farmācijas un biotehnoloģiju pasaules tirgū lielu skaitu vielu joprojām ir grūti atrast un tādēļ tās nav pieejamas zinātniekiem. Šāda situācija radusies tādēļ, ka molekulu aprakstam lieto struktūrformulas nevis nosaukumus, un tādējādi standarta teksta meklēšanas rīki nav piemēroti nepieciešamo savienojumu un ķīmisko reaģentu meklēšanai,» Latvijas Garantiju aģentūra skaidro SIA MolPort e-komercijas platformas nozīmību.

Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotāja «Huawei» meitasuzņēmums Čehijā tiek turēts aizdomās par sensitīvu datu par amatpersonām un uzņēmējiem vākšanu, izmantojot savus darbiniekus, liecina Čehijas sabiedriskā radio žurnālistu iegūtā informācija.

Bijušie «Huawei» darbinieki un anonīmi avoti Čehijas izlūkošanas dienestos radio pētnieciskā raidījuma «Radiožurnal» žurnālistiem pastāstījuši, ka lietišķo tikšanos laikā vākta informācija un vēlāk tā ievadīta centrālajā datubāzē, kurai piekļūt var arī no «Huawei» galvenā biroja Ķīnā.

Divi bijušie «Huawei» vadības Čehijā darbinieki nesen anonīmās intervijās Čehijas sabiedriskajam radio atklājuši, ka viņiem «Huawei» iekšējā datubāzē bijis jāievada ne tikai lietišķa informācija, bet arī personīga informācija par klientiem, piemēram, bērnu skaits un intereses, kā arī personas finansiālā situācija.

«Piekļuvi informācijai, kas tiek glabāta šajā klientu attiecību pārvaldes sistēmā, var pārvaldīt tikai no galvenā biroja Ķīnā. Ir ļoti grūti atklāt un pierādīt, kuram bijusi piekļuve šiem datiem un kādam mērķim tā izmantota,» sacījis viens no bijušajiem «Huawei» vadības Čehijā darbiniekiem.