Jaunākais izdevums

Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".

Vienlaikus ministre pauž, ka, stiprinot līdzšinējo sadarbību un definējot jaunus mērķus, Cilvēkkapitāla attīstības padome dos pienesumu starpministriju sadarbības uzlabošanai un efektīvākai resursu izlietošanai.

Savukārt Čakša norāda, ka "cilvēkkapitāla attīstību izglītības un zinātnes jomā pārfrāzētu daudz tiešāk - kā mēs varam ikvienam pieaugušajam Latvijā nodrošināt efektīvāko savu prasmju un karjeras iespēju attīstību darba dzīves garumā, ņemot vērā uzkrātās pieredzes, izglītības, mērķu dažādību? Ikvienam pieaugušajam ir jābūt piekļuvei savu kompetenču, zināšanu un prasmju attīstībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa, jo mums nav cita cilvēkkapitāla, kā jau esošais, un tie esam ikviens no mums".

Izglītības un zinātnes ministrijas laukā ir trīs lieli uzdevumi - pieaugušo izglītības piedāvājuma kvalitātes pilnveide, aptverot gan privātās mācību iestādes un augstskolas, gan arī starptautisko un platformu piedāvājumu.

Savukārt otrs virziens Čakšas ieskatā ir pilnveidot un sistematizēt motivācijas un atbalsta rīkus gan darba devējiem, nodarbinātajiem, arī pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, jo "ir jāpārskata regulējums darba devēju atbalstam, līdzfinansējums un citi jautājumi". Savukārt trešais lielais uzdevums ir vienkop integrēt gan mācību piedāvājumu, pieteikšanos un savas kvalifikācijas attīstības, izvērtējuma rīkus.

Padomes nolikums nosaka Cilvēkkapitāla attīstības padomes un tās vadības grupas izveidi, uzdevumus un tiesības, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību. Cilvēkkapitāla attīstības padome būs koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs būs ekonomikas ministrs.

Padomei izvirzīti vairāki uzdevumi, tostarp iepazīties un izvērtēt situāciju darba tirgū valsts un reģionu (pašvaldību) līmenī, pieņemt datos un prognozēs balstītus lēmumus, kā arī pieņemt lēmumus par cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un rīcības virzieniem minēto mērķu sasniegšanai, nosakot, kādus pakalpojumus valsts nodrošina cilvēkkapitāla attīstīšanai, kā arī veicot uzraudzību par paveikto.

Tāpat padomei būs jāizvērtē un jāsagatavo priekšlikumi par padotības iestāžu funkciju un atbildību sadalījumu pieaugušo izglītības, mūžizglītības un darba tirgus jomā, lai sekmētu piedāvāto (pieaugušo) mācību pārraudzību un mācību efektivitāti, kā arī jāsagatavo priekšlikumi par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē valsts budžets un ES fondi. Vienlaikus padomei būs jāizvērtē un jāsagatavo priekšlikumi kvalitātes prasībām pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem.

Vienlaikus paredzēts, ka tiks veidota cilvēkkapitāla attīstības vadības grupa visu iesaistīto trīs ministriju valsts sekretāru sastāvā, kas izstrādās cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un rīcības plānu stratēģisko mērķu sasniegšanai, kā arī veiks citus uzdevumus.

Tāpat sanāksmes laikā ministri pārrunāja cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa maiņu, konsolidējot esošos sadarbības formātus, vienlaikus saglabājot sociālo un sadarbības partneru iesaisti cilvēkkapitāta attīstības jautājumu risināšanā.

Paralēli sanāksmes dalībnieki uzsāka detalizētāku diskusiju par visaptverošas cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas saturu un izstrādes grafiku, kā arī par Labklājības ministrijas, Izglītības uz zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas plānotajām aktivitātēm cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai, tostarp plānotajām atveseļošanas fonda un jaunā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām, lai visām pusēm pieejamie finanšu resursi tiktu ieguldīti pēc iespējas mērķtiecīgāk tautsaimniecības nozarēm atbilstoša darbaspēka pieejamības sekmēšanai.

Nodarbinātības padome kā koleģiāla diskusiju platforma trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016.gadā, lai saskaņotu starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais centrs Torņakalnā turpina savu attīstību un 25. augustā tika ielikts pamatakmens Rakstu mājai, līdzās Dabas mājai un Zinātņu mājai.

Jau nākamgad tā vērs durvis studentiem un akadēmiskajam personālam – astoņos stāvos strādās vairāki institūti, LU bibliotēka, Biznesa inkubators, sešas fakultātes, LU Kultūras centrs un amatiermākslas kolektīvi, tā būs lielākā no Akadēmiskā centra ēkām – 26 000 m2.

LU Rakstu mājas būvniecībā un iekārtošanā investē aptuveni 49 miljonus eiro, ieskaitot PVN. No tiem 30 miljoni eiro ir piesaistīti no Eiropas Investīciju bankas, 11,5 miljoni eiro – no Eiropas Padomes Attīstības bankas un 7,4 miljoni eiro ir universitātes ieguldījums.

Investīcijas nodrošina studiju un zinātnes kvalitāti 

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro,...

“Šodien liekam pamatakmeni vēl vienai Gaismas pilij, šī māja ir pierādījums, ka arī humanitārās un sociālās zinātnes Latvijā ir svarīgas. Rakstu māja nav tikai ēka, tas ir pierādījums, ka šo nozari arī novērtē, tās ir lielākās investīcijas nozarē kopš Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas. LU ir radīta, lai veidotos izcilības – solis tuvāk izaugsmei,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks.

LU ekopadomes vārdā LU Studentu padome kapsulā ievietoja ar 3D printeri veidotu, pielāgotu ilgtspējas piktogrammu – kā solījumu nākamajām paaudzēm risināt globālo klimata krīzi un ar to saistītos ekonomiskos, sociālos un vides izaicinājumus.

“Zinātne, izglītība un pētniecība ir kritiski svarīgas Latvijas cilvēkkapitāla attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei valstī, tāpēc starptautisko finanšu institūciju investīcijām šajās nozarēs ir nozīmīga loma. Eiropas Investīciju Bankas un Eiropas Padomes Attīstības Bankas finansējums LU Akadēmiskā centra modernizācijai palīdzēs veicināt zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, nodrošinot inovatīvu vidi studentiem un pētniekiem un veicinot valsts starptautisko konkurētspēju. Jaunā LU Rakstu māja palīdzēs iezīmēt Latviju Eiropas kartē humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības jomā. Pateicoties veiksmīgai Latvijas Universitātes, Finanšu ministrijas un starptautisko finanšu institūciju sadarbībai vairāku gadu garumā, ir izdevies attīstīt LU Akadēmiskā centra modernizācijas projektu, kas gan sniegs nenovērtējamu ieguldījumu sabiedrībai un universitātei, gan arī ir interesants finansētājiem. Svarīgi arī, ka jaunā LU Rakstu māju būs pieejama cilvēkiem ar invaliditāti, kas līdz šim vairāku fakultāšu vecajās ēkās bija problemātiska. Turklāt, apvienojot sešas fakultātes un vairākas institūcijas zem viena jumta, tiks samazināti administratīvie un uzturēšanas izdevumi,” komentē finanšu ministrs Jānis Reirs.

"Ļoti svarīgi, ka Rakstu mājas būvniecības procesā tiek izmantoti materiāli un tehnoloģijas, kas nodrošinās ēkas ilgtspēju, efektīvu apsaimniekošanu un palīdzēs LU doties “zaļās universitātes” virzienā. Tas nozīmē, ka mēs varēsim lepoties ne tikai ar kvalitatīvu un iekļaujošu, bet arī videi draudzīgu izglītības procesu. Un nav noslēpums, ka tieši rūpes par vidi un ilgtspēja ir jauniešiem ārkārtīgi svarīgi aspekti," uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece.

Svinīgajā notikumā, kad LU Akadēmiskajā centrā tika likts pamats jaunai humanitāro un sociālo zinātņu ēkai, piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, profesors Ivars Kalviņš, Eiropas Investīciju bankas vecākā publiskā sektora vadītāja Marina Ismaila un Eiropas Padomes Attīstības bankas Baltijas valstu projektu vadītāja Diana Bertje, AS “RERE Grupa” valdes priekšsēdētāja Mārīte Straume, Rakstu mājas nākamie “saimnieki” – fakultāšu, institūtu un struktūrvienību pārstāvji, kā arī studenti, LU sadarbības partneri, apkaimes iedzīvotāji un biedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli

LETA, 03.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka nav uzlabojumu kreditēšanā, jāvērtē iespēja banku sektorā ieviest virspeļņas nodokli, tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču uzsvēra ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka tai banku peļņas daļai, kas radusies saistībā ar Eiropas Centrālās bankas likmju celšanas, būtu jānonāk ekonomikā, izaugsmes sadaļā, palīdzot uzņēmējiem palielināt investīcijas un celt eksportu, ražošanas apjomus un produktivitāti.

Ministre skaidroja, ka Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā trešdien tika stāstīs par diviem iespējamiem modeļiem, kādi īstenoti Lietuvā un Igaunijā.

Indriksone atzīmēja, ka jānodrošina, lai lielo banku meitas bankas Latvijā nomaksā ienākuma nodokļa avansa maksājumu, lai nauda neaizplūst prom no Latvijas, kas lielos starptautiskos uzņēmumos mēdz notikt.

Pēc viņas paustā, uzņēmēji norāda, ka bankas nevēlas uzņemties risku, banku risku apetīte nestabilitātes laikā ir mazinājusies, turklāt ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") programmām šo trūkumu nevar kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru