Kārtējā Nodarbinātības padomes sēdē 27.janvārī ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) kopā ar ministriju pārstāvjiem turpināja šā gada sākumā uzsākto diskusiju par cilvēkkapitāla attīstības jautājumiem un pārvaldības modeļa maiņu un lēma veidot Cilvēkkapitāla attīstības padomi, informē Ekonomikas ministrijā (EM).
Apstiprinot Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projektu, ministri lēma mainīt padomes nosaukumu un precizēt padomes funkcijas atbilstoši šīs valdības deklarācijai un definētajiem mērķiem cilvēkkapitāla attīstībai nolūkā nodrošināt savstarpējo saskaņotību un starpresoru efektīvāku sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Ministri vienojās, ka mēneša laikā Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikuma projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
Indriksone norāda, ka "jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās - šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas".
Vienlaikus ministre pauž, ka, stiprinot līdzšinējo sadarbību un definējot jaunus mērķus, Cilvēkkapitāla attīstības padome dos pienesumu starpministriju sadarbības uzlabošanai un efektīvākai resursu izlietošanai.
Savukārt Čakša norāda, ka "cilvēkkapitāla attīstību izglītības un zinātnes jomā pārfrāzētu daudz tiešāk - kā mēs varam ikvienam pieaugušajam Latvijā nodrošināt efektīvāko savu prasmju un karjeras iespēju attīstību darba dzīves garumā, ņemot vērā uzkrātās pieredzes, izglītības, mērķu dažādību? Ikvienam pieaugušajam ir jābūt piekļuvei savu kompetenču, zināšanu un prasmju attīstībai neatkarīgi no nodarbinātības statusa, jo mums nav cita cilvēkkapitāla, kā jau esošais, un tie esam ikviens no mums".
Izglītības un zinātnes ministrijas laukā ir trīs lieli uzdevumi - pieaugušo izglītības piedāvājuma kvalitātes pilnveide, aptverot gan privātās mācību iestādes un augstskolas, gan arī starptautisko un platformu piedāvājumu.
Savukārt otrs virziens Čakšas ieskatā ir pilnveidot un sistematizēt motivācijas un atbalsta rīkus gan darba devējiem, nodarbinātajiem, arī pašnodarbinātajiem un mazajiem uzņēmējiem, jo "ir jāpārskata regulējums darba devēju atbalstam, līdzfinansējums un citi jautājumi". Savukārt trešais lielais uzdevums ir vienkop integrēt gan mācību piedāvājumu, pieteikšanos un savas kvalifikācijas attīstības, izvērtējuma rīkus.
Padomes nolikums nosaka Cilvēkkapitāla attīstības padomes un tās vadības grupas izveidi, uzdevumus un tiesības, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību. Cilvēkkapitāla attīstības padome būs koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs būs ekonomikas ministrs.
Padomei izvirzīti vairāki uzdevumi, tostarp iepazīties un izvērtēt situāciju darba tirgū valsts un reģionu (pašvaldību) līmenī, pieņemt datos un prognozēs balstītus lēmumus, kā arī pieņemt lēmumus par cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskajiem mērķiem un rīcības virzieniem minēto mērķu sasniegšanai, nosakot, kādus pakalpojumus valsts nodrošina cilvēkkapitāla attīstīšanai, kā arī veicot uzraudzību par paveikto.
Tāpat padomei būs jāizvērtē un jāsagatavo priekšlikumi par padotības iestāžu funkciju un atbildību sadalījumu pieaugušo izglītības, mūžizglītības un darba tirgus jomā, lai sekmētu piedāvāto (pieaugušo) mācību pārraudzību un mācību efektivitāti, kā arī jāsagatavo priekšlikumi par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē valsts budžets un ES fondi. Vienlaikus padomei būs jāizvērtē un jāsagatavo priekšlikumi kvalitātes prasībām pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem.
Vienlaikus paredzēts, ka tiks veidota cilvēkkapitāla attīstības vadības grupa visu iesaistīto trīs ministriju valsts sekretāru sastāvā, kas izstrādās cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un rīcības plānu stratēģisko mērķu sasniegšanai, kā arī veiks citus uzdevumus.
Tāpat sanāksmes laikā ministri pārrunāja cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modeļa maiņu, konsolidējot esošos sadarbības formātus, vienlaikus saglabājot sociālo un sadarbības partneru iesaisti cilvēkkapitāta attīstības jautājumu risināšanā.
Paralēli sanāksmes dalībnieki uzsāka detalizētāku diskusiju par visaptverošas cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas saturu un izstrādes grafiku, kā arī par Labklājības ministrijas, Izglītības uz zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas plānotajām aktivitātēm cilvēkkapitāla attīstības veicināšanai, tostarp plānotajām atveseļošanas fonda un jaunā ES fondu plānošanas perioda atbalsta programmām, lai visām pusēm pieejamie finanšu resursi tiktu ieguldīti pēc iespējas mērķtiecīgāk tautsaimniecības nozarēm atbilstoša darbaspēka pieejamības sekmēšanai.
Nodarbinātības padome kā koleģiāla diskusiju platforma trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016.gadā, lai saskaņotu starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā.
