Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.
Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.
Tāpēc, uzsvēra Indriksone, svarīgi ir nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās gan uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, gan nodrošinās iedzīvotāju labklājību.
Nodarbinātības padomes sēdē EM pārstāvji iepazīstināja ar esošo situāciju darba tirgū, cilvēkkapitāla attīstības politikas galvenajiem izaicinājumiem, kā arī esošo pārvaldības modeli, uzsverot, ka, lai nākotnē darba tirgū nesaasinātos darbaspēka nepietiekamība, nepieciešams koordinēt darbaspēka apmācību un sagatavošanu tautsaimniecības augošajām nozarēm.
Saskaņā ar EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, šobrīd darba tirgū iezīmējās divas fundamentālas problēmas - augstākās kvalifikācijas darbinieku trūkums, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne, matemātika) jomās, kā arī dēļ sabiedrības novecošanās pieaugošs deficīts vidējās profesionālās kvalifikācijas jomās. Aptuveni 95 000 cilvēku ar vispārējo vidējo izglītību vai pat zemāku izglītības līmeni un bez iegūtas profesijas tiek prognozēts augsts bezdarba risks. Tāpēc pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana ir svarīgi instrumenti, lai atbalstītu iedzīvotāju spēju pielāgoties mūsdienu tehnoloģiju radītajām izmaiņām.
Siliņa sanāksmē norādīja, ka, raugoties no visas sabiedrības labklājības viedokļa un demogrāfijas realitātes, ir būtiski cilvēkus savlaicīgi sagatavot pārorientācijai citā profesijā.
"Mans mērķis ir veidot labklājību, skatoties uz to kā iespēju mainīt karjeru un realizēt savu potenciālu. Pasaule ļoti strauji mainās, mēs neizbēgami dodamies tehnoloģiju virzienā un būs vajadzīgi cilvēki, kuri tās vada. Tai pat laikā, vienmēr būs vajadzīgi cilvēki, kuri rūpējas par mazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Un, lai to visu paveiktu, ir nepieciešama jaunu zināšanu un prasmju apguve, ar nosacījumu, ka valsts nauda ir mērķtiecīgi jāiegulda apmācībās, kas ir tieši vērstas uz tautsaimniecības izaugsmi," uzsvēra labklājības ministre.
Arī izglītības un zinātnes ministre Čakša sanāksmē pauda, ka pasaule un veids, kā ikviens no mums strādās, mainās. Digitalizācija, automatizācija, globalizācija, sabiedrības novecošanās, pāreja uz ilgtspējīgākiem energoresursiem: šie nav vien moderni valdības deklarācijā pieminēti termini. Tās ir pavisam konkrētas izmaiņas, kuras skars un ietekmēs ikvienu pieaugušo un mums visiem ir jābūt gataviem darba profila, karjeras maiņai, savai attīstībai.
Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar OECD realizē starptautisku pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījumu. Tā rezultāti līdztekus ar vienošanos par mērķiem, prioritātēm un visu partneru mērķtiecīgi vadītiem resursiem, veicinās pieredzamas pārmaiņas par to, kā turpmāk veidosim un vadīsim pieaugušo izglītības kultūru Latvijā, informēja Čakša.
Ministres atzina, ka svarīga ir koordinēta efektīvas, ilgtspējīgas un funkcionālas pieaugušo izglītības sistēmas izveide, kas spētu ātri pielāgoties tirgus vajadzībām, kā arī, balstoties uz datiem, nākotnes prognožu, uzņēmumu un reģionālo attīstības vajadzību informāciju, noteikt pasūtījumu izglītības sistēmai.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki vienojās par tālākajiem soļiem cilvēkkapitāla attīstības jomā un koordinējošas institūcijas nostiprināšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Jau šī gada februārī plānots valdībā izskatīt pilnveidotu Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, lai nodrošinātu savstarpējo saskaņotību un starpresoru sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Šī gada laikā paredzēts izstrādāt arī visaptverošu cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.
Deklarācijā par šīs valdības darbību ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu reemigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.
Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.
Nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016.gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū.
