Jaunākais izdevums

Nodarbinātības padome otrdien vienojusies par koordinētu darbaspēka pielāgošanu darba tirgus vajadzībām, informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.

Otrdien notika kārtējā Nodarbinātības padomes sēde, kurā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), labklājības ministre Evika Siliņa (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV), kopā ar Ekonomikas, Labklājības un Izglītības un zinātnes ministriju pārstāvjiem pārrunāja jautājumus par cilvēkkapitāla attīstību Latvijā - esošo situāciju, galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamām izmaiņām esošajā sistēmā, lai mazinātu neatbilstības darba tirgū.

Indriksone sanāksmē norādīja, ka konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem.

Tāpēc, uzsvēra Indriksone, svarīgi ir nodrošināt darbaspēka piedāvājuma pielāgošanu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās gan uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, gan nodrošinās iedzīvotāju labklājību.

Nodarbinātības padomes sēdē EM pārstāvji iepazīstināja ar esošo situāciju darba tirgū, cilvēkkapitāla attīstības politikas galvenajiem izaicinājumiem, kā arī esošo pārvaldības modeli, uzsverot, ka, lai nākotnē darba tirgū nesaasinātos darbaspēka nepietiekamība, nepieciešams koordinēt darbaspēka apmācību un sagatavošanu tautsaimniecības augošajām nozarēm.

Saskaņā ar EM darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, šobrīd darba tirgū iezīmējās divas fundamentālas problēmas - augstākās kvalifikācijas darbinieku trūkums, jo īpaši STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātne, matemātika) jomās, kā arī dēļ sabiedrības novecošanās pieaugošs deficīts vidējās profesionālās kvalifikācijas jomās. Aptuveni 95 000 cilvēku ar vispārējo vidējo izglītību vai pat zemāku izglītības līmeni un bez iegūtas profesijas tiek prognozēts augsts bezdarba risks. Tāpēc pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana ir svarīgi instrumenti, lai atbalstītu iedzīvotāju spēju pielāgoties mūsdienu tehnoloģiju radītajām izmaiņām.

Siliņa sanāksmē norādīja, ka, raugoties no visas sabiedrības labklājības viedokļa un demogrāfijas realitātes, ir būtiski cilvēkus savlaicīgi sagatavot pārorientācijai citā profesijā.

"Mans mērķis ir veidot labklājību, skatoties uz to kā iespēju mainīt karjeru un realizēt savu potenciālu. Pasaule ļoti strauji mainās, mēs neizbēgami dodamies tehnoloģiju virzienā un būs vajadzīgi cilvēki, kuri tās vada. Tai pat laikā, vienmēr būs vajadzīgi cilvēki, kuri rūpējas par mazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Un, lai to visu paveiktu, ir nepieciešama jaunu zināšanu un prasmju apguve, ar nosacījumu, ka valsts nauda ir mērķtiecīgi jāiegulda apmācībās, kas ir tieši vērstas uz tautsaimniecības izaugsmi," uzsvēra labklājības ministre.

Arī izglītības un zinātnes ministre Čakša sanāksmē pauda, ka pasaule un veids, kā ikviens no mums strādās, mainās. Digitalizācija, automatizācija, globalizācija, sabiedrības novecošanās, pāreja uz ilgtspējīgākiem energoresursiem: šie nav vien moderni valdības deklarācijā pieminēti termini. Tās ir pavisam konkrētas izmaiņas, kuras skars un ietekmēs ikvienu pieaugušo un mums visiem ir jābūt gataviem darba profila, karjeras maiņai, savai attīstībai.

Tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar OECD realizē starptautisku pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījumu. Tā rezultāti līdztekus ar vienošanos par mērķiem, prioritātēm un visu partneru mērķtiecīgi vadītiem resursiem, veicinās pieredzamas pārmaiņas par to, kā turpmāk veidosim un vadīsim pieaugušo izglītības kultūru Latvijā, informēja Čakša.

Ministres atzina, ka svarīga ir koordinēta efektīvas, ilgtspējīgas un funkcionālas pieaugušo izglītības sistēmas izveide, kas spētu ātri pielāgoties tirgus vajadzībām, kā arī, balstoties uz datiem, nākotnes prognožu, uzņēmumu un reģionālo attīstības vajadzību informāciju, noteikt pasūtījumu izglītības sistēmai.

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki vienojās par tālākajiem soļiem cilvēkkapitāla attīstības jomā un koordinējošas institūcijas nostiprināšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Jau šī gada februārī plānots valdībā izskatīt pilnveidotu Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, lai nodrošinātu savstarpējo saskaņotību un starpresoru sadarbību nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. Šī gada laikā paredzēts izstrādāt arī visaptverošu cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju.

Deklarācijā par šīs valdības darbību ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu reemigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju.

Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.

Nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016.gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Padome ir koleģiāla neformāla ministru diskusiju platforma. Padomes mērķis ir saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA, 12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļi kā Ziemeļvalstīs, pirktspēja kā Rumānijā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 12.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka nodokļu sloga apmērs uz vidējo algu Latvijā tikai pavisam nedaudz atpaliek no Somijas un Zviedrijas līmeņa, taču līdz Skandināvijas pilsoņu labklājībai ir tālu, līdztekus mūsu pirktspēja ir tuvāka Rumānijai vai Bulgārijai.

Šādas disonanses sekas ilgtermiņā būs postošas.

Augstākie darbaspēka nodokļi Baltijā

Darbaspēka nodokļu slogs uz vidējo algu Latvijā 2021. gadā bija 40,5%, salīdzinājumam – Igaunijā 38,1%, Lietuvā – 37,6%, liecina OECD dati. Zīmīgi, ka Lietuva ar zemāku slogu ekonomiskajā attīstībā ir apsteigusi Latviju, kura tagad jau ir pēdējā Baltijā. No Igaunijas, kuras darbaspēka nodokļu slogs visu laiku bijis konsekventi zemāks, mūs šķir nepārvarama plaisa ekonomiskajā attīstībā. Latvija bija un ir Ziemeļeiropas pirmajā trijniekā pēc darbaspēka nodokļu smaguma. Ironiski, bet varbūt par laimi mums, Igaunijā un Lietuvā šo nodokļu slogs 2021. gadā ir nedaudz pieaudzis, izlīdzinot konkurētspējas plaisu Baltijā, tomēr Latvija Igauniju apsteidz vairāk nekā par diviem procentpunktiem, bet Lietuvu – pat vairāk nekā par trim procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas nākotne: izcilības vietā – ceļš uz tumsonību

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pēc inovāciju un tehnoloģiju potenciāla ir trešā vissliktākā ES dalībvalsts

Man bija tā fantastiskā iespēja 2017. gada septembrī apmeklēt Latvijas Bankas rīkoto tautsaimniecības konferenci, kura bija “veltīta sabiedrībā ļoti gaidītajām reformām izglītības nozarē”. Tolaik LB prezidents bija Ilmārs Rimšēvičs, kurš solīja, ka parādīs “iedvesmojošus piemērus, lai kopīgi domātu, kā mums aizvest Latvijas izglītību no pašreizējās viduvējības uz izcilību nākotnē”. Tika deklarēts, ka “Latvija vienmēr ir vēlējusies būt pasaules bagātāko valstu vidū, bet to nav iespējams panākt, ja ar domām un darbiem sevi rādām tikai kā lētā darbaspēka valsti. Mūsu bagātības receptes atslēgvārds ir inovācijas, bet to radīšanā atrodamies Eiropas valstu lejasdaļā. Un tas nav nekāds pārsteigums, jo izcilas inovācijas nevar radīt cilvēki, kas pārsvarā gadījumu pie pārslogota un slikti atalgota skolotāja ieguvuši viduvēji vērtējamu izglītību”. Tolaik ar ievadreferātu uzstājās Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kura galvenās idejas bija par to, “kas jādara, lai skolās strādātu labākie speciālisti, augtu skolotāju konkurence un atalgojums; kam par ko jāatbild, kam jārod risinājums, kāda loma ir Izglītības un zinātnes ministrijai, kāda – pašvaldībām?” Uzstājās vienas pašvaldības pārstāvis (vairs neatceros uzvārdu), kurš bija no Smiltenes. Viņš stāstīja, ka ceļš uz izcilību ir vidusskolu apvienošana. Tikai izdzēšot no paaudžu atmiņām senilo vidusskolu tradīcijas, kaut kādas senilas “himnas”, absolventu vēsturi utt., var sasniegt izcilību, bez tās nekādas izcilības nebūs nekad un nekur. Likvidēsim visu, kas ir mazs, apvienosim visu vienā skolā, un tad būs izcilība, turklāt tāda, ka Latvija kā kosmiskā raķete strauji trauksies augšup inovāciju kosmosā. Kā atceros, Smiltene tolaik bija vidusskolu apvieno šanas priekšgalā. Šī uzņemtā inerce vēl nav rimusies. Smiltenes novada vadība tagad lemj likvidēt mazās skolas kādreizējā Apes novadā, kura ļaudis teritoriālās reformas laikā izvēlējās pievienoties pie bagātā Smiltenes novada, nevis apvienoties ar nabadzīgo Alūksnes novadu, ar kuru Ape savulaik bija kopā teju vai pusgadsimtu. Kādreizējā izglītības ministre Mārīte Seile vēl pērn izkliedza saukli, ka “Latvijas izglītības sistēmā katastrofāli trūkst izcilības, un vispārējais līmenis, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm, ir ļoti viduvējs”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienācis laiks mainīt likumu Par iedzīvotāju ienākumu nodokli un likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu, jo, rodoties arvien jaunām platformām, kuras dod iespēju veikt gadījuma darbus pēc pieprasījuma, mainās arī veids, kā tiek veikta uzņēmējdarbība un saņemti ienākumi.

Tādēļ būtu svarīgi pilnveidot likumdošanu, lai arī personas, kas izmanto šāda tipa platformas, iegūtu sociālās garantijas, uzskata sertificēts nodokļu konsultants, abill.io platformas līdzdibinātājs Matīss Kodoliņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.oktobra numurā lasi:

Statistika

Eksporta importa bilances negatīvie rekordi

Tēma

Biznesam bez valsts palīdzības energokrīzi pārvarēt būs grūti

Kā neatkarīgā Latvija pārvarēja 1939./1940. gada enerģētisko krīzi

Aktuāli

Cilvēku mazāk, parādu vairāk

Meža nozares dzinējspēks

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neizlīdzinot konkurences nosacījumus, turpināsim stagnēt

Māris Ķirsons, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvā un Igaunijā strādājošu tādu pašu uzņēmumu ir visgarākais darbinieku slimības lapu apmaksas termiņš un arī vislielākās nodokļu izmaksas, kas negatīvi ietekmē mūsu tautsaimniecības konkurētspēju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors, bijušais Latvijas Futbola federācijas prezidents Kaspars Gorkšs. Viņš atzīst, ka slimības lapu apmaksas kārtības maiņa, darbaspēka pieejamība, birokrātiskā sloga mazināšana, darbaspēka nodokļu izmaiņas, uzņēmējdarbības veicināšana reģionos, neapliekamās brīvprātīgās veselības apdrošināšanas prēmiju limita palielināšana, kā arī uzņēmējdarbības vides un konkurētspējas uzlabošana ir darba devēju uzmanības fokusā.

Fragments no intervijas

Cik viegli vai grūti no vienas sporta spēļu organizācijas problēmu loka pārslēgties uz visiem darba devējiem svarīgo jautājumu risināšanu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VIDEO: Latvijas tehnoloģijas audzē pašmāju ražotāju konkurētspēju

Māris Ķirsons, 01.12.2022

SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Ekrānšāviņš no video

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kompānijas SIA Zippy Vision izstrādātās un ražotās koka brusu un zāģmateriālu optimizācijas līnijas, kas ļauj palielināt gatavās produkcijas iznākumu, nepalielinot pārstrādājamās koksnes daudzumu, pašlaik sekmīgi izmanto vairāki kokapstrādes uzņēmumi Latvijā, bet tuvāko mēnešu laikā tiks uzsākts to eksports uz Ziemeļeiropas valstīm.

„Pašlaik ir sarunas ar ārvalstu dīleriem, kuriem jau ir padomā vairāki šajās zemēs strādājošie kokapstrādes uzņēmumi, kuriem ir nepieciešamas mūsu izstrādātās koksnes pārstrādes optimizācijas sistēmas, risinājumi un iekārtas,” situāciju skaidro SIA Zippy Vision līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Gundars Kuļikovskis.

Viņš atzīst, ka kompānijai ir paveicies ar pirmajiem klientiem, jo kokapstrāde ir salīdzinoši konservatīva un tajā labākais pārdošanas risinājums ir strādājoša un sevi pierādījusi iekārta. Vienlaikus, lai no ieceres un laboratorijas izmēra prototipa nonāktu līdz reālai, sekmīgi strādājošai sistēmai, ir vajadzīgs ne tikai laiks, bet arī resursi. „Būtībā nav tāda iekārtas prototipa, kas spēt izturēt sadursmi ar reālu ražotni, kurā ir viss — skaidas, putekļi, vibrācija utt. -, tāpēc bijuši nepieciešami ļoti daudzi uzlabojumi un jārisina problēmiņas, par kurām sākotnēji neiedomājāmies,” skaidro G. Kuļikovskis. Viņš norāda, ka viss sācies ar Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta pasūtījumu, tomēr, ienākot ar savām iekārtām reālajā ražošanā, tās nācies pilnveidot, uzlabot ne tikai atbilstoši pasūtītāju vēlmēm un biznesa uzstādījumiem, bet arī atbilstoši videi, kādā attiecīgajām iekārtām jāstrādā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Patlaban saspringto situāciju izjūt lauksaimniecības nozare, rudenī to izjutīs arī pircēju maki

LETA, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada zemeņu ražu nelabvēlīgi ietekmējusi gan pavasara salna, gan sausums, tomēr pieprasījums pēc Latvijā audzētām zemenēm ir nemainīgi augsts, pauda aptaujātie nozares eksperti.

Vienlaikus zemeņu audzētāji atzīst, ka par platību samazināšanu lielā mērā spriež tās saimniecības, kurās zemeņu audzēšana notiek klajā laukā un kurām ir problēmas piesaistīt darba spēku.

Zīmola "Augusta zemenes" agronoms Guntars Dzērve skaidroja, ka uzņēmumā zemenes tiek audzētas segtajās platībās, proti, siltumnīcās un tā dēvētajos tuneļos, tādējādi "Augusta zemenes" platības nav tik lielas un nav nepieciešams arī liels darbaspēks.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka saprot lielos zemeņu audzētājus, kuri zemenes audzē uz lauka un samazina platības.

Taujāts par šī gada ražu, Dzērve norādīja, ka "Augusta zemenes" pieejamas jau no maija beigām, un uzņēmumā audzēto ražu visvairāk ietekmējušas karstās pavasara dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārtikas ražošanas nozares dilemma

Rolandas Viršilas, Carlsberg Baltic izpilddirektors, 13.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads ir pagājis cenu pieauguma zīmē, bet gada nogale iezīmējas ar ilgtermiņa līgumu beigām un jau novembra vidū plašsaziņas līdzekļos izskanēja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, ka pārtikas ražotājiem nāksies vēl vairāk savilkt jostas un rast risinājumus, lai samazinātu ražošanas izmaksas – daži meklē lētākus enerģijas veidus, citi samazina produktu klāstu, vēl citi - maina receptūras un iepakojumu.

Tuvojoties gada nogalei, situācija iezīmējas tikpat skaudra, daudzus ražotājus nostādot ļoti smagā situācijā – beidzas ilgtermiņa līgumiem ar daudziem piegādātājiem, bet jaunie nāk ar daudz lielākām izmaksām. Daudzi nozares uzņēmumi visā Eiropā turpina izjust arī stikla taras deficīta sekas.

Nav noslēpums, ka pārtikas nozari un tautsaimniecību kopumā ir ietekmējuši daudzi satricinājumi – gan pandēmija, kas prasīja lielus papildu izdevumus, lai radītu drošus apstākļus darbiniekiem un īstenotu visas higiēnas prasības, gan Krievijas iebrukums Ukrainā, kura rezultātā ir strauji pieaugušas izejvielu, iepakojuma materiālu, loģistikas un energoresursu cenas – ietekme uz cenām ir neizbēgama. Vasarā eksperti prognozēja, ka mērens cenu pieaugums turpināsies līdz pat gada beigām, bet atsevišķiem produktiem tas var būt arī straujāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Studēt IT - mīti un iespējas

Sandris Artemjevs, “Codelex” programmēšanas skolas dibinātājs un vadītājs, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no profesijām, ko labprāt mūsdienās izvēlas jaunieši, ir darbs informācijas tehnoloģiju (IT) jomā. Izdarot šādu izvēli, vienmēr jāatceras, ka augstskolas Latvijā piedāvā studēt datorzinātnes, un tam nav liela sakara ar programmēšanu jeb to, ko parasti jaunais censonis vēlas darīt - strādāt praktiski.

Taču pasaule šobrīd ir tāda, ka ir lielas iespējas pašmācības ceļā apgūt nepieciešamo, pāris gadus pastrādāt un saņemt lielisku darba piedāvājumu no ārzemēm. Vai arī izveidot savu biznesu. Tāpēc darbs IT joprojām ir perspektīva izvēle. Pat neskatoties uz diskusijām par mākslīgā intelekta ietekmi uz to nākotnē.

Ja tiešām mākslīgais intelekts pārņems pasauli, tad mēs visi būsim vienādās pozīcijās. Ja ne, tad labākās pozīcijās būs tie, kuri spēs pielāgoties un “strādās” ar galvu. Neviens jau šobrīd nezina, cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēs atrisināt nemainīgo darbaspēka problēmu. Protams, aizvien lielāka tā izmantošana ļaus vēl daudz ko automatizēt un padarīt efektīvāku. Tas ir salds kumoss jebkuram, jo darbaspēks ir dārgs. Bet nu jāatceras arī, ka par mākslīgo intelektu mēs šobrīd pārsvarā uzskatām lielus valodas modeļus, kas ir apmācīti pēc mašīnmācīšanās principa uz teksta bāzes. Pasaulē vēl tik daudz ko joprojām ir iespējams uztaisīt un digitalizēt. Jebkurā sfērā var atrast, ko vēl var izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija rosina prokuratūru uzrādīt apsūdzības divām personām par iespējamu cilvēku tirdzniecību kādā zivju pārstrādes uzņēmumā, vismaz trīs cilvēkus pakļaujot darba ekspluatācijai, informē policija.

Policijas rīcībā bija nonākusi informācija par kādu zivju pārstrādes uzņēmumu, kurā, iespējams, darba ekspluatācijai tika pakļauti vairāki nodarbinātie. 2021.gada 23.novembrī sākts kriminālprocess.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka uzņēmumā darba ekspluatācijai tika pakļautas trīs personas - sieviete un divi vīrieši vecumā no 40 līdz 55 gadiem. Divas no šīm personām izmitinātas uzņēmumā ofisa telpās, kurās bija iespējams nakšņot, nomazgāties un pagatavot ēst. Darba laikā personas uzņēmuma cehā tika ieslēgtas.

Izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka cietušās personas savervētas, izmitinātas un nodarbinātas uzņēmumā bez darba līguma un darba samaksas, izmantojot viltu un manipulējot ar šo personu grūto materiālo stāvokli. Cietušajiem nav bijušas "citas reālas un pieņemamas izvēles, kā vien pakļauties ekspluatācijai", vērtē izmeklētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Juridiskie aspekti: atskats uz nodarbinātības jomu 2022. gadā un 2023. gada tendences

Iveta Ceple ZAB “Ellex Kļaviņš” Vecākā eksperte, zvērināta advokāte, 13.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ļoti liels risks iestrēgt vidējo ieņēmumu slazdā, jo ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai pārskatāmā nākotnē būtu iespējams sasniegt Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni, 8.martā intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atzīmēja, ka nevienu ideālu valsts budžetu savā dzīvē vēl nav redzējis un tāda arī nebūs, taču ļoti pozitīvi ir vērtējama Latvijas valdības apņemšanās veicināt ekonomikas transformāciju.

"Latvijas ekonomika riskē iesprūst vidējo ieņēmumu slazdā. (..) Ekonomikas pieauguma temps nav pietiekami straujš, lai mēs pārskatāmā nākotnē sasniegtu ES vidējo līmeni. Līdz ar to Latvijas problēmas vienkārši ar saukli "Vairāk naudas!" atrisināt nevarēs. Tāpēc visas reformas, kas dara ekonomiku kvalitatīvāku, kas ļauj tai kļūt produktīvākai un iedzīvotājiem ilgtermiņā pelnīt vairāk, ir pamatu pamats," teica M.Kazāks.

Vidējo ieņēmumu slazds ir ekonomikā plaši zināms fenomens, kad nabadzīgākas valstis sākotnēji samērā strauji pietuvojas bagāto valstu līmenim, bet tad vienā brīdī praktiski "iesprūst" - sasniedz zināmu līmeni, kad visas vienkāršākās priekšrocības ir izmantotas, piemēram, darbaspēks vairs nav lēts, bet nav pietiekami kvalificēts, investīcijas nav pietiekami apjomīgi veiktas un nav pietiekami gudras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) otrdien pieņēma pasākumu plānu, kuri palielinās ēku renovācijas tempu un palīdzēs samazināt energopatēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Viņš norāda, ka ierosināto Ēku energoefektivitātes direktīvas grozījumu mērķis ir līdz 2030.gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un energopatēriņu Eiropas Savienības (ES) būvniecības nozarē un padarīt šo nozari klimatneitrālu līdz 2050.gadam. Ar šiem noteikumiem iecerēts palielināt ēku renovācijas tempu un uzlabot informācijas apmaiņu par energoefektivitāti.

EP deputāti prasa, lai visas jaunās ēkas jau no 2028.gada būtu bezemisiju ēkas. Savukārt jaunām ēkām, kuru īpašnieces vai lietotājas ir valsts vai pašvaldību iestādes, šis termiņš jānosaka 2026.gadā. EP tāpat prasa jaunās ēkas līdz 2028.gadam aprīkot ar saules enerģijas tehnoloģijām, ja tas būs tehniski iespējams un rentabli, bet dzīvojamās ēkas, kurās notiek lieli renovācijas darbi,- līdz 2032.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslāņošanās ir ne tikai pēdējo piecu gadu parādība, ko veicinājuši dažādi ierobežojumi un karadarbība pavisam netālu, bet var būt arī turpmāko 15 gadu problēma.

Tā Dienas Biznesam intervijā apstiprināja Latvijas Pašvaldību savienības eksperts Māris Pūķis. Intervija tapusi publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība – stabila valsts ietvaros, kuru realizējam ar Mediju atbalsta fonda (MAF) atbalstu.

Vidusslānis ir jebkuras sabiedrības balsts. Jo tas spēcīgāks, jo stiprāka sabiedrība, jo mazāki demokrātijas kropļojumi un labāk pārstāvētas dažādās intereses. Vai ir Latvijā vidusslānis, cik tas liels, un kā to definēt?

Latvijā ir sapnis par vidusslāni. 1990. gadā, kad Tautas fronte pārņēma varas grožus, tad sapņoja, ka Latvijā būs vidusslānis, tas veidos Latvijas pilsonisko sabiedrību un uz to balstīsies jaunā iekārta, totalitārajai sistēmai aizejot. Lai spriestu par vidusslāni, ir divas metodes, kā to mērīt. Pirmais variants ir prasīt cilvēkiem, kā viņi jūtas, otra metode gūt daudzmaz ticamas ziņas par viņu ieņēmumiem. Var izmantot Centrālās statistikas pārvaldes eksperimentālo statistiku par cilvēku ieņēmumiem. Šī statistika būtiski atšķiras no citiem oficiālās statistikas datiem, jo piesaista cilvēku tā ticamākajai dzīvesvietai. Tiek apkopoti dati pa teritorijām kopš 2017. gada, ir iespējams uzzināt vidējās algas, vidējās pensijas, nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību teritoriālajās vienībās – pagastos, pilsētās un valstspilsētās, ne tikai novados un plānošanas reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu apvienošanās un iegādes tirgū šogad darījumu apjoms varētu būt līdzīgs iepriekšējam gadam, intervijā prognozēja zvērināts advokāts, advokātu biroja "Ellex Kļaviņš" vecākais partneris Raimonds Slaidiņš.

"Tirgus ir aktīvs. Protams, ne visi iecerētie darījumi izdosies, bet, ja nav kādu negatīvu notikumu ekonomikā vai ģeopolitiski, ir visas iespējas, ka darījumu atkal ir pietiekami daudz. Tirgū arī valda cerība, ka maijā jūnijā stabilizēsies ekonomika, sāks mazināties procentu likmes. Tāpat privātā kapitāla fondu rīcībā joprojām ir lieli finanšu resursi, un viņu bizness ir tieši uzņēmumu pirkšana un pārdošana," sacīja Slaidiņš.

Viņš piebilda, ka pašlaik ir redzams, ka karš Ukrainā paliekošu iespaidu nav atstājis, lai gan apvienošanās un iegādes darījumu tirgū parasti ļoti labi ir jūtami ģeopolitiski riski, jo uzņēmumiem, kuri iet uz darījumiem - it īpaši starptautiskiem darījumiem -, vienmēr ir ļoti svarīgi izvērtēt, ar kādiem riskiem var nākties saskarties. Tādēļ tad, kad Krievija uzbruka Ukrainai, varēja just, ka darījumu intensitāte Baltijas valstīs kļūst lēnāka, bet pēc tam situācija normalizējās. "Visi apzinās to, ka šis karš notiek, bet tāpat ir nepārprotams fakts, ka ukraiņi aizstāvas un, pateicoties viņiem, karadarbība neizplatās uz citām valstīm," pauda Slaidiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes atslēga ir stratēģiski pareizi nosprausts mērķis, līdz detaļām izvērtējot un apsverot visus riskus, kā arī izcili atlasīta komanda un gudrs vadītājs, atzīmē Zane Loce, Noviti Finance Latvijas filiāles vadītāja.

Lai cik klišejiski tas neizklausītos - es ticu un zinu, ka komandā ir spēks un visiem ir jāstrādā viena mērķa vārdā, teic Z.Loce, piebilstot, ka komanda ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais ķēdes posms. Lai šī ķēde darbotos bez pārrāvumiem, katram ir jādara tas, ko viņš vislabāk prot, uzskata Z.Loce. Mums Latvijā nereti ir problēma ar to, ka bieži vien uzņēmumu vadība vēlas, lai viena persona pildītu vairākas funkcijas par maksimāli zemāko algu, taču tas nav pareizi, jo tādā veidā cilvēks izdeg un tiek zaudēts labs darbaspēks, norāda Noviti Finance Latvijas filiāles vadītāja. Es esmu pārliecināta, ka vislabākā vide ir tā, kur darbinieks jūtās laimīgs un novērtēts, jo tad arī darbs tiek veikts ar prieku, nevis smaguma sajūtu, pauž Z.Loce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā neizbēgami būs jādomā par pensijas vecuma celšanu, ceturtdienas valdības ārkārtas sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers to pauda, diskutējot par valsts ekonomisko stāvokli un tā uzlabošanas iespējām pēc informatīvā ziņojuma par Latvijas Stabilitātes programmu 2023.-2026.gadam uzklausīšanas.

Kariņš atzina, ka demogrāfijas dēļ, ja valstī nekas netiks mainīts, sāks samazināties darbaspēks. Kariņš uzsvēra, ka tas apturēs ekonomisko izaugsmi. Premjers norādīja, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, tāpēc notiks cīņa par darbaspēku.

Kariņš norādīja, ka šis jautājums būs nopietni jāizrunā valdībā un jāpiedāvā risinājumi, jo demogrāfijas atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotāju skaits nepieaug un arī matemātiski nevar pieaugt, ņemot vērā, ka pēc neatkarības atgūšanas jaundzimušo skaits samazinājies uz pusi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Eiropas direktīvas defektus var pārvērst par efektu

Māris Ķirsons, 08.12.2023

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis

Foto: Dāvis Vītoliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstāt ignorēt tuvojošās prasības, tā vietā apgūt zināšanas, skatīties, ko un kā dara attiecīgas nozares uzņēmumi Latvijā un citviet pasaulē, vākt nepieciešamos datus, konstruktīvās diskusijās ar visām ieinteresētajām pusēm atrast labākos iespējamos risinājumus, tādējādi pašmāju uzņēmumiem ne tikai saglabājot, bet pat paaugstinot savu konkurētspēju tirgū.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Ilgtspējas ziņojumi, atbildība piegādes ķēžu pārvaldībā.

Prasīs no lielajiem

“ES Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva paredz, ka lielajiem uzņēmumiem jāsniedz ziņas par to, kāds ir uzņēmuma biznesa modelis, kā tas ietekmē sociālos un vides aspektus un kāda ir ārējo lielo tendenču ietekme uz paša uzņēmuma attīstību nākotnē,” skaidro Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas (CSR Latvia) līdzdibinātāja Agnese Alksne-Bensone. Viņa norāda, ka tiek prasīts atspoguļot datus, procesus un arī izvirzīto mērķu sasniegtos rezultātus. “Tiek dots liels rāmis visiem iepriekšējiem mēģinājumiem pieprasīt šāda veida informāciju no lielajiem uzņēmumiem un tādējādi saprast, kas un kā tajos notiek,” uzsver A. Alksne- Bensone. Viņa norāda, ka pēc sākotnējām aplēsēm šīs direktīvas prasība attieksies kopumā aptuveni uz 50 000, bet Latvijā sākotnēji uz apmēram 200 kompānijām, perspektīvā - ap 5000. Prasība gada pārskata vadības ziņojumā ietvert ilgtspējas ziņojumu no 2024. gada 1. janvāra attieksies uz uzņēmumiem, kas atbilst diviem no trīs lielumiem: 500 un vairāk darbinieki; neto apgrozījums 40 milj. eiro; bilances kopsumma 20 milj. eiro (tie ir tie uzņēmumi, kurus skāra iepriekšējā direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darba tirgus prognozes: ko studēt, lai nākotnē pelnītu vairāk?

Db.lv, 25.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā sasniegt Latvijas izaugsmi ilgtermiņā un sekmēt labklājības līmeņa pieaugumu? Tam nepieciešama ekonomikas transformācija uz augstākas pievienotās vērtības produktu radīšanu, aktīvāka rīcība eksporta tirgos un plašāka digitālo risinājumu izmantošana iekšējā tirgū, secina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas transformācijai būs nepieciešams arī augstas kvalifikācijas darbaspēks, bet samazināsies zemas un vidējās kvalifikācijas darbavietu skaits. Šo transformāciju un produktivitātes līmeņa pieaugumu lielā mērā nodrošinās tautsaimniecības pārorientēšanās no zemu un vidēji zemu tehnoloģiju nozarēm uz vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozarēm. Līdz ar to prognozējam, ka palielināsies augstākās kvalifikācijas darbavietu īpatsvars, bet saruks vidējās un zemas kvalifikācijas profesiju īpatsvars.

“Konkurētspēja ir izšķiroša Latvijas ekonomikas izrāvienam, tomēr bez strukturālām izmaiņām un bez produktivitātes celšanas nebūs iespējams mainīt Latvijas izaugsmes trajektoriju. Būtisku ietekmi uz straujāku nozaru un visas tautsaimniecības izaugsmi rada jaunāko tehnoloģiju ieviešana, jaunu produktu un pakalpojumu attīstīšana, kā arī digitālo risinājumu plašāka izmantošana un procesu efektivitātes uzlabošana. Taču tikpat nozīmīgs faktors straujākas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā ir arī darbaspēka pieejamības jautājumu risinājumiem. Tāpēc jau šodien svarīgi ir pielāgot iedzīvotāju izglītības piedāvājumu esošā un nākotnes darba tirgus vajadzībām, kas stiprinās uzņēmēju konkurētspēju un veicinās tautsaimniecības pārstrukturizāciju no zemas uz vidēju un augstu tehnoloģiju nozarēm, kā arī nodrošinās iedzīvotāju labklājību,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru