Eksperti

Vēstule redakcijai: Laika maiņas laiku lokos

Cerībā uz Jūsu atbalstu šai svarīgajā jautājumā, Jūsu labvēlis – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2018. gada augustā, 20.08.2018

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Godātā redakcija, vēlētos pievienot savu balsi atkal uzsāktajai pulksteņu grozīšanas diskusijai. Tas ir labi, ka sabiedrības dienas kārtībā atgriežas labi pazīstama tēma, ar kuru saskaras ikkatrs viens. Arī Saeimā garākās diskusijas ir ne tik daudz par svarīgākajiem jautājumiem, bet gan par tiem, par kuriem vairumam deputātu ir kāda nekāda saprašana. Vistrakāk mēdz iet ar Medību likumu un Satiksmes noteikumiem, tur katram ir viedoklis. Labi gan, ka futbola komentēšana nav likumdevēja kompetencē.

Protams, ziņu virsraksti par jaunumu – ka Latvijai būtu sava nostāja pulksteņa grozīšanas lietā – bija ierasti maldinoši. No ziņotā izriet, ka principiālā un stingrā Latvijas nostāja ir diezgan prasts «odobrjams», atbalsts kopīgai ES lemšanai un neļaut šo lemt nacionālā līmenī. Nenoliedzami loģiski, bet tomēr atšķiras no mūsu Atmodas laika pacēluma, kad atteikšanās no Maskavas laika bija turpat vai himnas un Satversmes atjaunošanas līmeņa jautājums. Toreiz ar tam laikam negaidītu aicinājumu pēc neatkarības laika joslas nozīmē startēja pazīstamais tautfrontietis un komunists Andrejs Cīrulis, kura vadītā Padomju Jaunatne sāka publicēt vēstules par to, ka dažiem lasītājiem no rīta tomēr aumež grūti piecelties.

Atgādināšu, ka dzīvojām toreiz pēc tā saucamā Maskavas dekrēta laika, kurš jau bija stundu priekšā pašam Maskavas ģeogrāfiskajam laikam, tātad divas stundas agrāks par mūsu «dabisko» laiku. 1981. gada pavasarī tam pa virsu nāca pāreja uz vasaras laiku, tātad vēl vienu stundu agrāku, un piedevām pirmos gadus šī pāreja notika sovjetiskajā «mandeļu izraušana caur pakaļu» stilā, proti, 31. marta naktī, neatkarīgi no nedēļas dienas. Vēl šodien atmiņā pirmā darba diena pēc šīs dāvanas, jo togad tā nakts starp pirmdienu un otrdienu bija stundu īsāka.

Šī prakse gan 1984. gadā tika mainīta uz civilizēto sestdienas/svētdienas nakti, bet šausmīgās atmiņas palika. No Maskavas laika joslas atkabinājāmies 1989. gada pavasarī, kad pulksteni uz priekšu negriezām. Saskaņā ar attiecīgu PSRS laika un etalonu komisijas lēmumu, protams.

Tai raibajā starplaikā, kad no sovjetiem jau bijām ārā, bet Eiropā vēl nebijām iekšā, gadījās pa kādai neatkarības izraisītai ķezai. Tā 1999. gadā atbildīgā ministrija nebija savlaicīgi sataisījusi papīrus par pāreju uz vasaras laiku 2000. gada pavasarī, un pēdējā brīdī tika nolemts, ka šī pāreja nenotiks. Tauta bija sašutusi par nozagto gaismas stundu mazdārziņu kopšanai, lai arī igauņi togad darīja tāpat. Nākošajā gadā gan tika pieņemti MK noteikumi, kas mūs stingi iekļāva eiropeiskajā tradīcijā: visiem sinhroni čakarēt veselību iedomātu ietaupījumu vārdā.

Tā nu divreiz gadā klīstu pa māju, pārmeklēdams, ko nu atkal ir piemirsies pārregulēt. Protams, mūsdienās svarīgākās lietas notiek automātiski – telefoni un datori attiecīgajā svētdienā rāda to pašu, ko stāsta radio. Bet ir jau vēl visādi pulksteņi un pulkstentiņi mazāk apgarotās iekārtās – man tas ir apkures katls, pulkstenis automašīnā, visi modinātāji un taimeri, mehāniskais rokas pulkstenis galu galā. Un, kad jau krietnā pavasara plaukumā beidzot saņemies uz kādu sportisku varoņdarbu, izrādās, ka speciālais mežā skrienamais pulsometrs vēl čuč ziemas miegu.

Godātā redakcija, man ir pārdomāts priekšlikums šai jautājumā. Esmu sasniedzis to vecumu, kad tu, cilvēks, priecājies par katru rītu, ko ir izdevies nogulēt līdz puslīdz pieklājīgam laikam, un ar gadiem rīti kļūst tikai agrāki un agrāki. Lemšanai jautājumos, kas saistīti ar rīta celšanos, jāievieš stingrs vecuma cenzs. Balstiesības atstājamas tikai skolniekiem, studentiem un vecākiem ar maziem bērniem. Nu, varbūt vēl iedzīvotāju daļai, kas ir reproduktīvā vecumā un var to apstiprināt ar attiecīgu izziņu. Pensionāriem un priekšpensijas vecuma dzīves jēgas pārdomātājiem šeit nedrīkst būt nekāda teikšana.

Un vēl viens priekšlikums. Aicinu tomēr atcerēties, ka teiciens «pāreja uz laiku» ir aplams pašā pamatā. Laiks ir tāds, kādu nu Radītājs to ir uztaisījis, pie kam pat britu zinātnieki vēl nav noskaidrojuši, kāpēc tieši tas ir tāds, kāds tas ir. Mēs nevaram ceļot laikā, nevaram nekur «pāriet» vai «nepāriet». Tas pats attiecas uz «laika menedžmentu» – mēs varam «menedžēt» tikai savu ņemšanos, bet ne laiku. Mēs varam grozīt pulksteņus, laika ritējumu tas neietekmē. Ilgstoša aplama runāšana ar laiku var novest pie aplamas domāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Junkers: EK ierosinās ES atteikties no periodiskās pulksteņu laika maiņas

LETA/DPA, 31.08.2018

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija (EK) piektdien ierosinās atteikties Eiropas Savienībā (ES) no periodiskās pārejas uz vasaras un ziemas laiku, paziņojis EK prezidents Žans Klods Junkers.

«Mēs veicām aptauju, miljoniem atbildēja un uzskata, ka nākotnē vasaras laikam jābūt visu gadu, un tas arī notiks,» intervijā Vācijas telekanālam ZDF pavēstīja Junkers. «Es ieteikšu komisijai, ka, ja mēs vaicājam pilsoņiem, tad mums ir jādara tas, ko pilsoņi saka.»

«Mēs par to izlemsim šodien un pēc tam būs dalībvalstu un Eiropas Parlamenta kārta,» sacīja Junkers.

EK ierosinājums par atteikšanos no laika maiņas būs jāapstiprina visām dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.

Kā liecina EK piektdien izplatītie provizoriskie rezultāti, vairāk nekā 84% respondentu līdz šim visplašākajā ES pilsoņu aptaujā izteikušies par atteikšanos no periodiskās pulksteņu laika maiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

28. oktobrī pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ

Lelde Petrāne, 17.10.2018

Foto: Ivars Soikāns/LETA

Jaunākais izdevums

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kas var atlaist Saeimu un Rīgas domi?

Anita Kantāne, 09.01.2019

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Pirmais solis, lai Rīgā organizētu ārkārtas vēlēšanas, ir sperts, jo valdībā ir iesniegts likumprojekts par Rīgas domes atlaišanu. Savukārt par Saeimas ārkārtas vēlēšanām pašlaik nav juridiska pamata runāt

Šādi secinājumi rodas Dienas Biznesam, intervējot Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) sekretāru Ritvaru Eglāju.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pērn decembrī valdībā ir iesniedzis likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likuma normas paredz, ka nākamais solis jāsper Ministru kabinetam, likumprojektu virzot uz Saeimu vai to noraidot.

Savukārt signāliem par nepieciešamību rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas šobrīd nav juridiska pamata.

Fragments no intervijas, kas publicēta 9. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vēstule redakcijai: «Uzmanību, smaidiet! Tūlīt izlidos putniņš!»

Mārcis Bendiks, 01.02.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Godātā redakcija, droši vien nav liels noslēpums, ka krietnu daļu sava darba mūža esmu bijis profesionāls fotogrāfs. Tajos laikos importa frāze say cheese nebija pazīstama, bildējamās grupas uzmanību ierastā kārtā piesaistīja ar izsaucienu, kurā tika blēdīgi apsolīta putniņa izlidošana.

Daļa publikas tiešām pasmaidīja, slēdzis noklikšķēja, un dzīve turpinājās. Neviens nekad man nav jautājis, kāpēc putniņš nav izlidojis.

Pārlaidusi asinskrāsas pilnmēness aptumsuma šausmas, Saeima mums beidzot dāvājusi jaunu, spraunu valdību. Nu varbūt ne pavisam pilnīgi jaunu, bet tādu refurbished – daļa detaļu jaunas, daļa vecas, bet lietojamas, un beigu beigās iznāk lētāk. Un šī rifērbišētā valdība uzreiz un zibenīgi ķeras pie vingrinājuma ar uzmanību, tūlīt izlidos. Sarakstā uz izlidošanu bez lielas slēpšanās tiek apspriestas pašas augstākās prokuratūras, policijas un KNAB amatpersonas.

Arī uzreiz un zibenīgi sākas nākošo Valsts prezidenta kandidatūru apspriešana, jo pašreizējais Saulvedis Varaidotis uz otru termiņu netiek apspriests pat joka pēc, tātad izlidos jau šovasar. Un pirmie reālie izlidotāji ar 44. numura zābaka nospiedumu uz muguras lejasdaļas jau pamet nozīmīgu valsts dienestu vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gatavo augsni jaunam tarifu kāpumam

Armanda Vilcāne, 18.02.2019

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izstrādātais dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumu projekts tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, jo varētu veicināt būtisku tarifu pieaugumu, uzskata nozares pārstāvji.

Šobrīd spēkā ir 2008. gada 16. jūlija noteikumu redakcija, norāda SPRK, uzsverot, ka ar jauno noteikumu projektu paredzēts pilnveidot dabasgāzes sistēmas pieslēgumu ierīkošanas tiesisko regulējumu, nosakot gan kārtību, kādā potenciālais pārvades sistēmas lietotājs iesniedz pieteikumu, lai ierīkotu pieslēgumu, gan atļautās maksimālās slodzes maiņu un citas nianses. Atsevišķi tirgus pārstāvji gan domā, ka iecerētās izmaiņas dabasgāzes pārvades sistēmas pieslēguma noteikumos biometāna ražotājiem, sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatoriem un dabasgāzes lietotājiem varētu mazināt konkurenci un radīt papildu finansiālo slogu.

Nepieciešams izvērtējums

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Latvija atbalsta atteikšanos no pulksteņa griešanas, paliekot vasaras laikā

Žanete Hāka, 19.02.2019

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Latvija atbalsta atteikšanos no sezonālās laika maiņas, un pēc jaunās direktīvas pieņemšanas gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Ekonomikas ministrija informē, ka līdz Eiropas Komisijas (EK) gala lēmuma pieņemšanai visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs pavasarī notiks pāreja uz vasaras laiku un rudenī pulksteņa rādītāji tiks griezti atpakaļ. Šogad Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks 31. martā.

Bet kā zināms, pagājušā gada laikā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Tāpēc EK veica ES dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, kurā lielākā daļa iedzīvotāju pauda viedokli, ka pastāvošā kārtība būtu atceļama. Līdz ar to 2018. gada 12. septembrī Eiropas Komisija iepazīstināja ES dalībvalstis ar jaunas direktīvas projektu, rosinot pārtraukt sezonālo laika maiņu visā Eiropas Savienībā no 2019. gada. Diskusijas par priekšlikumu Eiropas Savienībā turpinās, gala lēmums vēl nav pieņemts un šobrīd nav indikāciju par iespējamo apstiprināšanas laiku. Līdz šim notikušās diskusijas liecina, ka priekšlikumā noteiktais 2019. gads sezonālās laika maiņas atcelšanas termiņš nav īstenojams un piemērotākais laiks sezonālās laika maiņas atcelšanai būtu 2021.gads.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaidrai naudai būs stingrāki groži

Māris Ķirsons, 27.03.2019

Foto: SWNS.com/Scanpix/LETA

Jaunākais izdevums

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VIDEO: VID pārkāpj likumu

Māris Ķirsons, 09.04.2019

Video skatāms zemāk.

Jaunākais izdevums

Brīdinājuma izpilde par uzņēmuma izslēgšanu no PVN maksātāju reģistra tikai pretrunīgi vērtētas jauna auto iegādes vērtības dēļ būtu kliedzošs precedents

Dienas Biznesa aprakstītās SIA Stiga RM domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu, kura ieskatā uzņēmums iegādājies auto par neatbilstošu cenu un tam ir cita vērtība, tāpēc uzņēmums var tikt pat izslēgts no PVN maksātāju reģistra, raisījis uzņēmējos pamatīgu sašutumu. «Tas būtu kliedzošs precedents ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā, par ko kāds no uzņēmumiem, visticamāk, varētu arī meklēt taisnību Eiropas Komisijā vai caur administratīvo tiesu – ES tiesā,» norāda ZAB Sorainen nodokļu partneris Jānis Taukačs, kurš Auto asociācijas uzdevumā sagatavojis radušās situācijas analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VM ar lūgumu atjaunot Rigvir pieejamību vērsušies 37 pacienti

LETA, 02.05.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Veselības ministrijā (VM) ar lūgumu atcelt zāļu «Rigvir» izplatīšanas aizliegumu un atjaunot medikamenta pieejamību vērsušies 37 pacienti, informēja ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pacienti nosoda medijos notikušas diskusijas par zāļu «Rigvir» efektivitāti, jo onkoloģijā neesot medikamentu, kas palīdzētu visos gadījumos. «Lēmums apturēt zāļu pieejamību apdraud pacientiem veiksmīgi uzsākto terapiju un vairāku gadu gaitā panāktos sekmīgos rezultātus,» apgalvots vēstulē.

Tāpat vēstulē pausta, ka «Rigvir» izplatīšanas aizliegums uzskatāms par vēršanos pret melanomas vēža veida slimniekiem. Vēstules autori uzskata, ka laikā, kad notiek pārbaudes, ražošanas procesa pārstrukturēšana un dokumentu sakārtošana, jautājumu par zāļu lietošanu vai atteikšanos no tām būtu jāļauj izšķirt katra pacienta ārstam un arī pašam pacientam.

Vēstulē, paužot nosodījumu lēmumam par «Rigvir» izplatīšanu, autori norāda, ka aizliegums apdraudot viņu veselību un dzīvību, kā arī liedz iespēju izveseļoties, saglabāt un uzlabot dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Grūti izmantojama lielizmēra būve - RTU mācībspēki vēršas pret koncertzāli uz AB dambja

Zane Atlāce - Bistere, 16.05.2019

Avots: Arhitektu biroja "Sīlis, Zābers un Kļava" izstrādātā koncertzāles projekta vizualizācija

Jaunākais izdevums

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Arhitektūras fakultātes vadošie mācībspēki un zinātnieki 16. maijā nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru kabinetam, kurā pauž viedokli par nacionālās koncertzāles būvniecības iecerēm, izklāstot argumentus, kāpēc koncertzāli nevajadzētu būvēt AB dambī.

RTU arhitektūras mācībspēki un citi vadošie Latvijas arhitekti vēstulē, kura Latvijas valdībai adresēta Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmijas (LRRA) vārdā, norāda, ka ir nepieņemama Kultūras ministrijas vienpusējā nostādne, kā vienīgo iespējamo koncertzāles būvniecības vietu pozicionējot tieši AB dambi, informē RTU Arhitektūras fakultātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras profesors Jānis Krastiņš.

«Celtnes ievērojama daļa iesniegsies arī bijušajā Ziemas ostā, tas ir, akvatorijā starp AB dambi un kreiso krastu. KM savu pozīciju pamato ar labas pārvaldības praksi, tiesisko paļāvību un pēctecību lēmumu pieņemšanā, atsaucoties uz it kā rūpīgu un pārdomātu procesu, kurā pasaulslavenu un profesionāli atzītu arhitektu biroju pārstāvji 2004. gadā esot izvēlējušies šo vietu, 2006. gadā notikušo starptautisko arhitektūras projektu konkursu, kā arī tam sekojušo projekta publisko apspriešanu un 2008. gadā apstiprināto teritorijas detālplānojumu. 2004. gadā lēmums par būvniecību uz AB dambja jau tā pieņemšanas brīdī bija tiešā pretrunā gan ar Aizsargjoslu likumu, gan Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumiem, gan spēkā esošo Rīgas attīstības plānu. Visi šie normatīvie akti politiska diktāta rezultātā īsā laikā tika izmainīti, iestrādājot izņēmumus uz AB dambja paredzamās koncertzāles sakarā,» teikts vēstulē.

Komentāri

Pievienot komentāru