Pakalpojumi

Vētras dēļ arī Rīgas lidostā atcelti vai kavējas vairāki avioreisi

LETA, 10.02.2020

Lielbritānijā, kas sagaida spēcīgu vēju un stipras lietusgāzes, atcelti jau vairāki desmiti avioreisu, un par atceltajiem vilcienu reisiem ziņo arī dzelzceļa operatori.

Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Lielbritānijā, kas sagaida spēcīgu vēju un stipras lietusgāzes, atcelti jau vairāki desmiti avioreisu, un par atceltajiem vilcienu reisiem ziņo arī dzelzceļa operatori.

Skotijā, spēcīgā vēja dēļ iebrūkot kāda kroga jumtam, ievainojumus guvuši jau trīs cilvēki.

Tiek prognozēts, ka vētra "Siara" būs spēcīgākā, ko Lielbritānija pieredzējusi kopš 2013.gada, un vēja ātrums brāzmās varētu sasniegt 36 metrus sekundē (130 kilometrus stundā).

Saņemti brīdinājumi arī par iespējamajiem plūdiem, kas varētu apdraudēt ēkas un ceļus, kā arī par spēcīgām bangām piekrastē.

Pārtraukta arī vairāku prāmju darbība.

Vētras izraisīto plūdu dēļ Īrijā elektroapgāde pārtraukta vismaz 10 000 mājsaimniecību.

Tikmēr Vācijas meteoroloģiskais dienests vēsta, ka vētra "Sabīne" valsts ziemeļdaļu un vidieni sasniegs jau svētdien, bet Vācijas dienvidu apgabalus agrā pirmdienas rītā.

Sagaidāms, ka spēcīgais vējš, kura ātrums sasniegs 33 metrus sekundē (120 kilometrus stundā), nogāžot kokus, var radīt nopietnus satiksmes traucējumus.

Vācijas dzelzceļa uzņēmums "Deutsche Bahn" paziņojis, ka uz piekrastes reģioniem un citiem apvidiem, kas varētu vētrā stipri ciest, no pusdienlaika vairs nekursēs tālsatiksmes vilcieni.

Arī Frankfurtes, Hamburgas, Hannoveres, Brēmenes, Berlīnes un Ķelnes lidostas prognozē, ka vētra ietekmēs to darbību.

Diseldorfas lidosta svētdien līdz pusdienlaikam jau atcēlusi vai novirzījusi 111 reisus.

Vairākus lidojumus atcēlusi arī Ķelnes Bonnas lidosta.

Abas lidostas brīdina pasažierus, ka reisu atcelšana var tirpināties arī visu pirmdienu.

Aptuveni 60 avioreisi jau atcelti Briseles lidostā, jo arī Beļģiju tuvākās 24 stundas nopietni ietekmēs stiprā vētra.

Piesardzības dēļ atcelti vai novirzīti arī 120 Eiropas avioreisu no Amsterdamas Shipholas lidostas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažviet Zemgalē krusa sējumus nopostījusi pilnībā, pauda graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols.

Viņš sacīja, ka pirmdienas, 7.augusta, negaiss ir skāris visu Latvijas teritoriju, tomēr krusa būtiskākos postījumus nodarījusi Zemgalei - Augstkalnei, Tērvetei, Tukuma novada Jaunpilij. "Atsevišķiem laukiem un diezgan lielās platībās postījumi ir pat 100%," atzina Ozols.

"Latraps" valdes loceklis, apsekojot virkni lauksaimniecības platību, konstatējis, ka šajās teritorijās cietuši gan zirņi, gan rapsis, gan kvieši un citas kultūras. "Visa raža mētājas zemē un tur vairs nav, ko vākt," piebilda Ozols.

Tāpat viņš atzīmēja, ka zaudējumus vētra nodarījusi arī lopkopībai, jo ievērojami cietusi arī kukurūza, kas krusas rezultātā uz lauka sakapāta.

Ozols norādīja, ka līdztekus cietusi arī lauksaimniecībā izmantojamā tehnika, ēkas un uzglabāšanas infrastruktūra. Cita starpā pie vētras postījumiem pieskaitāma arī raža, kas samirkusi vēja un krusas iznīcinātajās uzglabāšanas novietnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vētra varētu būt radījusi vismaz 11 miljonu zaudējumus, LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš norādīja, ka zaudējumi lēšami 11 miljonu apmērā.

Vienlaikus Sprindžuks akcentēja, ka tas ir vien šobrīd "saskaitītais zaudējumu apmērs" un to veido 54 pašvaldību īpašumi un ap 2500 mājsaimniecības dažādos novados. Lielāko posto vētra nesusi Dobeles novadā.

LETA jau rakstīja, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Tāpat vēstīts, ka valsts varēs uzņemties līdz 90% izdevumu, nodrošinot lielāku finansiālo atbalstu tām pašvaldībām, kuru teritorijās negaiss ir nodarījis lielākos postījumus, ceturtdien ārkārtas sēdē nolēma Ministru kabinets (MK), atbalstot Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus MK noteikumos "Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mobilie sakari

Lūdz valdībai un SM noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai

LETA, 06.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Nacionālās drošības komisija lūdz valdību noteikt prasības mobilo sakaru nepārtrauktības nodrošināšanai, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Oktobra sākumā Latvijā plosījās stipra vētra. Lūza koki, tukstošiem mājsaimniecību uz ilgāku laiku palika bez elektrības. Saulkrasti bija viena no vietām pie jūras, kas nakti no septītā uz astoto oktobri piedzīvoja pamatīgus postījumus. Vēl nākamās dienas vidū apkārtnē 4000 mājsaimniecības bija bez elektrības. Līdztekus elektrības zudumam pārtrūka arī mobilie sakari.

Pagājušajā nedēļā Saeimas nacionālā drošības komisija, klātesot arī drošības dienestiem un Satiksmes ministrijai (SM), secinājusi, ka "Elektronisko sakaru likums" un Ministru kabineta noteikumi nenosaka, cik ilgu laiku pēc elektrības pazušanas mobilo sakaru operatoriem būtu ar uzlādes baterijām vai ģeneratoriem jāspēj nodrošināt sakarus. Pašos lielākajos un būtiskākajos sakaru torņos ģeneratori esot, tomēr vairums bāzes staciju ir aprīkotas ar akumulatoriem, kas torņiem ļauj autonomi darboties vien dažas stundas. Oktobrī vētra un elektrības zudums bija krietni ilgāks. Tāpēc sakarus šīs bāzes stacijas nevarēja nodrošināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas "Prāta vētra" koncerti Krievijā šajos apstākļos nenotiks, sociālajos tīklos paziņojusi grupa.

Par minēto grupa informējusi "Instagram" latviešu valodā vēstošajā kontā, savukārt krievvalodīgajā kontā grupas ieraksts vēsta par to, ka tūre ir nevis atcelta, bet pārcelta. Mūziķi saviem sekotājiem akcentē, ka "apstākļi ir spēcīgāki par viņiem" un ka līdzko būs informācija par pārceltajiem tūres datumiem, tie tiks izziņoti. Līdz tam "Prāta vētra" faniem apsolījusi "būt tuvāk tiešsaistē, ticot, ka viss būs labi".

"Prāta vētrai" no marta sākuma bija plānota albuma "Gads bez kalendāra" tūre Krievijā, apmeklējot vairāk nekā desmit pilsētas.

Ņemot vērā Krievijas agresiju pret Ukrainu, sociālajos tīklos izvērsās diskusijas, cik nošķirta patiesībā ir politika un mūzika un attiecīgi - vai Latvijas grupai vajadzētu doties šajā koncertturnejā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākos draudus 30.augustā radīs negaisa mākoņi, kas pēcpusdienā un vakarā gaidāmi Vidzemē, Latgalē, Zemgales austrumos un Sēlijā, prognozē sinoptiķi.

Pērkona negaiss iespējams visā valstī. Daudzviet gaidāmas stipras lietusgāzes, vietām tās var izraisīt īslaicīgus plūdus. Daudzviet gaidāmas spēcīgas vēja brāzmas, vietām vējš pāraugs vētrā, iespējama stipra vētra ar brāzmām līdz 30 metriem sekundē, kā arī var izveidoties daži virpuļviesuļi. Vietām būs krusa, gaidāma arī liela krusa, dažu graudu diametrs var pārsniegt piecus centimetrus.

Līdzīgi kā no rīta, negaisa mākoņi strauji virzīsies no dienvidiem uz ziemeļiem, tādēļ vētra var uznākt pēkšņi.

Kurzemē diena būs pārsvarā apmākusies, citviet valstī uzspīdēs saule. Maksimālā gaisa temperatūra gaidāma no +19 grādiem vietām Kurzemē līdz +30 grādiem Latgalē. Valdošais būs lēns līdz mērens dienvidu vējš, Kurzemē - lēns mainīga virziena vējš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos 10 mēnešos bezalkoholiskā alus segmenta patēriņš Latvijā palielinājies par 6%, savukārt tirgus vērtība par 4,9%. Arī globālās tendences norāda uz turpmāku šī segmenta izaugsmi, kas pēc "Carlsberg Group" aplēsēm varētu trīskāršoties līdz pat 15% tirgus daļai Rietumeiropā.

Lielākajā daļā tirgus pārdošanas apjomi jau ir pieauguši par 20-25% un tiek prognozēts, ka šī dzērienu kategorija turpinās attīstīsties pat piecas reizes straujāk nekā alus tirgus.

"Bezalkoholiskā alus segments aug ļoti strauji, turklāt tas novērojams praktiski katru ceturksni. Uz to ļoti strauji reaģējuši arī ražotāji – daļa šogad uzsāka bezalkoholisko dzērienu ražošanu, bet vēl daļa paplašināja produkcijas klāstu. Globālās tendences liecina, ka izaugsme redzama ne tikai veikalos, bet arī restorānos un bāros, kur šāda veida dzērieni gūst lielāku popularitāti. Ļoti interesanti būs vērot ikgadējo kampaņu "Sausais janvāris" jeb "Dry January", kas šogad solās būt vēl aktīvāka," uzsver AS "Aldaris" bezalkoholisko dzērienu segmenta vadītāja Inese Vētra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstij būtu jāpalīdz lauksaimniekiem atbrīvoties no šīfera, trešdien lauksaimnieku tikšanās laikā ar Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem pauda lauksaimnieki.

Lauksaimnieki uzsvēra, ka šīferi pašvaldībās varēja nodot līdz 1.oktobrim, bet lauksaimniekiem termiņš bija neizdevīgs, jo tobrīd vēl aktīvi notika sējas darbi.

Lauku atbalsts dienesta (LAD) direktors Ģirts Krūmiņš solīja jautājumu atkārtoti aktualizēt pašvaldībās, lai šīfera nodošanas termiņu pagarinātu.

Vienlaikus lauksaimnieki uzsvēra, ka šīfera nodošana izmaksā 400 eiro par tonnu, tādējādi divas kravas izmaksā 8000 eiro, taču lielākajai daļai lauksaimnieku brīvu līdzekļu šīfera utilizācijai nav.

Pēc lauksaimnieku paustā, ņemot vērā, ka šīferis ir bīstams materiāls, tā savākšanu būtu jāfinansē no valsts budžeta.

Jau ziņots, ka trešdien Tērvetes kultūras namā ar ZM pārstāvjiem tiekas šogad 7.augusta vētrā cietušie lauksaimnieki, lai meklētu risinājumus vētrā cietušo lauksaimnieku atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdienas pievakarē un naktī uz piektdienu Latvijā būtiski pastiprināsies rietumu, dienvidrietumu vējš, tas var pāraugt postošā vētrā, brīdina sinoptiķi.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izsludinājis oranžo brīdinājumu, teju visā valstī prognozējot vēja brāzmas virs 20 metriem sekundē (m/s), piekrastē - līdz 30 m/s.

Jaunākās prognozes liecina, ka Dienvidkurzemes piekrastē - Liepājā un dienvidos no pilsētas - ceturtdien plkst.17-22 vēja ātrums brāzmās var sasniegt 30-35 m/s. Vakarā un nakts sākumā arī Ventspilī iespējamas brāzmas līdz aptuveni 30 m/s.

Ar mazāku varbūtību 30 m/s stipras brāzmas naktī uz piektdienu iespējamas Vidzemes piekrastē.

Valsts lielākajā daļā vēja ātrums brāzmās vakarā un naktī sasniegs 20-27 metrus sekundē.

Piepildoties prognozēm, šī kļūs par stiprāko ciklona izraisīto vētru Latvijā kopš 2014.gada 13.decembra. Vēl lielāks vējš pēdējos gados bijis pērkona negaisa izraisītajās vētrās un virpuļviesuļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgāde traucēta apmēram 10 000 Sadales tīkla klientu

LETA, 13.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgā vēja dēļ elektroapgādes traucējumi piektdien plkst.7 ir apmēram 10 000 AS "Sadales tīkls" klientu visā Latvijā, informēja kompānijas pārstāve Tatjana Smirnova.

Viņa norādīja, ka vētra, kas naktī šķērsoja valsts teritoriju, izraisīja vairāk nekā 460 elektrotīkla bojājumu. Kopumā plašās spēcīgā vēja darbības zonas dēļ un reģistrētajiem tehnoloģiskajiem traucējumiem "Augstsprieguma tīkls" elektrotīklā vētras kulminācijas brīdī ap plkst.2.30 īslaicīgi elektroapgādes traucējumi bija 38 000 klientu.

Lielākajai daļai klientu elektrības piegāde operatīvi atjaunota un piektdienas rītā ap plkst.7 bez elektroapgādes bija vēl aptuveni 10 000 klientu visā Latvijā. "Sadales tīkls" turpina darbu pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk novērstu elektrotīkla bojājumus un atjaunotu klientiem elektroapgādi.

Lielākos postījumus elektrotīklā vētra izraisījusi Vidzemē un Latgalē. Tos galvenokārt izraisīja spēcīgā vēja ietekmē elektrolīniju vados iegāzti koki un ieķērušies koku zari, kas pārrāva elektrolīniju vadus un bojāja balstus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Postošo negaisu zaudējumu atlīdzībām Balcia rezervējusi vismaz 250 000 eiro

Db.lv, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas diennakts laikā apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmums “Balcia” izvērtējis visus 7. augusta postošās vētras atlīdzības pieteikumus un pieņēmis pozitīvus lēmumus par atlīdzību izmaksu, daļai no atlīdzību pieteikumiem veiktas izmaksas.

Līdz otrdienas, 8. augusta, plkst. 18.00 “Balcia” kopumā saņēmusi 48 atlīdzības pieteikumus par postošo negaisu nodarītajiem kaitējumiem, pirmie pieteikumi no klientiem tika saņemti vēlā pirmdienas, 7. augusta, vakarā.

Apdrošināšanas uzņēmums jau ir veicis maksājumus vairākiem klientiem un rezervējis vēl vismaz 250 000 eiro. Tomēr reālo zaudējumu apmērs būs lielāks, jo klienti turpina iesūtīt remontdarbu tāmes un faktiskās izmaksas, kā arī uzņēmuma eksperti joprojām apseko vētrā cietošos īpašumus, lai novērtētu bojājumus un vienotos par atjaunošanas vai aizstāšanas darbu veikšanu.

“Ar apdrošināšanas atlīdzību automatizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu palīdzību spējām pieņemt lēmumus vienas dienas laikā. Vienkāršākos atlīdzības pieteikumus apstrādājām piecu minūšu laikā un gadījumos, kad kā atlīdzība izvēlēta naudas izmaksa, veicam attiecīgo maksājumu. Ātra reakcija no apdrošinātāja puses šajā situācijā ir kritiski svarīga mūsu Zemgales klientiem, kuru īpašumi bojāti vissmagāk,” stāsta “Balcia” viceprezidents Reinis Bērzkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Desmitiem SpaceX interneta satelītu izsit no orbītas ģeomagnētiska vētra

LETA--AFP, 10.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 40 uzņēmuma "SpaceX" interneta satelītu drīz pēc to palaišanas tika izsisti no orbītas ģeomagnētiskā vētrā, bet tie sadeg atmosfērā un rada maz draudu Zemei, trešdien paziņoja "SpaceX".

Ģeomagnētiskās vētras, kuras izraisa lieli uzliesmojumi uz Saules, rada traucējumus Zemes atmosfēras augšējos slāņos un ietekmē objektus zemās orbītās.

Tīkla "Starlink" 49 satelīti 3.februārī tika palaisti no Kenedija Kosmosa centra Floridas štatā un veiksmīgi iegāja to sākotnējā orbītā, kuras mazākais attālums līdz Zemes virsmai ir 130 kilometru.

"SpaceX" tos ievietoja šajā orbītā, lai veiktu galīgās pārbaudes pirms šo satelītu tālāka lidojuma kosmosā. Tomēr 4.februārī šos satelītus ietekmēja ģeomagnētiskā vētra, teikts Īlona Maska uzņēmuma "SpaceX" paziņojumā.

"Starlink" komanda mēģināja mazināt vētras ietekmi uz satelītiem, tos pārorientējot uz drošu režīmu, tomēr lielākā daļa no tiem nespēja paaugstināt savu orbītu un līdz 40 satelītu "atgriezīsies vai jau ir atgriezušies Zemes atmosfērā", kur tie sadegs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Vētras dēļ pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošinātājiem saistībā ar pagājušās nedēļas vētru pieteiktas atlīdzības 13-14 miljonu eiro apmērā, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Apdrošinātāji ir saņēmuši kopumā teju 2500 pieteikumu saistībā ar 7.augusta vētras nodarītajiem postījumiem.

Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību apmērs veido 13-14 miljonus eiro, tostarp 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par sējumiem nodarītajiem postījumiem, 4-5 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi par īpašumiem nodarītajiem postījumiem, piemēram, jumtiem un logiem, bet 3-4 miljonus eiro veido atlīdzību pieteikumi KASKO apdrošināšanā par automašīnām nodarītajiem bojājumiem.

Abāšins pieļāva, ka atlīdzību apmērs varētu vēl augt.

Jau ziņots, ka 7.augustā Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru. Īpaši lielus postījumus vētra nesa Dobeles novadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 24.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei. To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.maija numurā lasi:

• Statistika.

Dati par eksporta ienākumu pieaugumu jāvērtē kritiski

• Tēma

Ericsson 5G dos iespēju Bitei lidot ātrāk

Bite 5G biznesam – kā, kad, kāpēc? Intervija ar Bite Latvija ģenerāldirektoru Kasparu Bulu

• Finanses

Faktoringa tirgū Latvija būtiski atpaliek no Baltijas kaimiņiem

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

• Enerģētika

Jādara viss iespējamais, lai gāzes šoziem pietiktu

• Tūrisms

Tūrisma nozare pamazām atdzīvojas

• Tendences

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nodokļu režīms mainīsies – droši vien tie augs

Jānis Šķupelis, Māris Ķirsons, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules vadošie politikas noteicēji pagaidām vēl atrodas ekonomikas balstīšanas stadijā, un sagaidāms, ka tas tā būs vēl kādu laiku. Pamata pieņēmums ir, ka riski no pāragras ekonomikas apkures atslēgšanas ir krietni lielāki un noteikti arī daudz tuvāki nekā riski no tā, ka šāda kurināšana tiek turpināta pārāk ilgi

Kādā brīdī gan aktīvā kara posmam ar pandēmiju pie nāks gals. Attiecīgi valdībām tad būs jāsāk lauzīt galva par savu uzblīdušo budžeta deficītu caurumu lāpīšanu. Šajā ziņā ideālais variants, protams, būtu, ja varētu ātri un viegli palielināt budžeta ieņēmumus. Realitāte gan pārsvarā parasti mēdz būt tāda, ka budžeta sabalansēšana – turklāt uz ļoti lielu un ar vien augošu saistību fona – notiek uz kādu jaunu nodokļu vai to palielināšanas rēķina. Līdz ar to pēcpandēmijas laikmetu, ja nenotiks brīnumi, daudzviet pasaulē, visticamāk, iezīmēs nodokļu palielināšanas vētra. Atsevišķās vietās valdības jau sākušas iesildīt savas sabiedrības, ka plašs nodokļu kāpums būs neizbēgams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Kurināmie atkritumi – milzīgs energoresurss, ko neizmantojam

Māris Ķirsons, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, kā arī Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi situāciju Latvijā un Eiropā, tam redzamākā izpausme ir inflācijas vētra, kas vēl tik drīz nenorims, vienlaikus visiem prasot pielāgoties jaunajai, skarbajai realitātei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Viņaprāt, pašreizējā situācijā ir ļoti grūti prognozēt to, kas būs pēc dažām nedēļām, nemaz nerunājot par vairākiem mēnešiem.

Fragments no intervijas

Kāda ir pandēmijas ietekme uz atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segmentu?

Nenoliedzami, ka Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi visus tautsaimniecības un pat dzīves segmentus un to ir izjutis ikviens uzņēmums un arī cilvēks. Var pat teikt, ka pandēmija būtībā ir mainījusi pasauli, un izņēmums nav arī atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes segments. Ja līdz Covid-19 iebrukumam Eiropā tika meklēti risinājumi, kā samazināt atkritumu (jo īpaši iepakojuma) apmērus, piemēram, tika aizliegta vienreiz lietojamo galda piederumu un citu izstrādājumu pārdošana, veikalos lielie plastmasas iepirkumu maisiņi nu jau pieejami tikai par maksu, tad pandēmijas laikā notika tieši pretējais – plastmasas iepakojuma apjoms pieauga, jo ikviena smalkmaizīte bija ietīta savā celofāna plēvītē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai saules paneļi neradītu zaudējumus

Raitis Čaklis, ERGO Risku parakstīšanas departamenta direktors, 20.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar energoresursu cenu kāpumu, ievērojami palielinoties pieprasījumam pēc elektroenerģijas pašražošanas, nebijušu popularitātes vilni Latvijā piedzīvo saules paneļi. Kādēļ tos vērts apdrošināt un kādiem riskiem jāpievērš lielākā uzmanība, uzstādot saules paneļus?

Pieprasījuma vilnis

Ar pilnu jaudu – tā var raksturot tempu, ar kādu Latvijā patlaban ienāk saules paneļi. Šī gada pirmajos sešos mēnešos mājsaimniecībās uzstādīts trīs reizes vairāk saules paneļu elektrības ģenerācijas iekārtu nekā visa 2021. gada laikā, liecina AS "Sadales tīkls" dati. Augsta ir interese arī par saules un vēja elektrostacijām ar lielāku ražošanas jaudu. Līdz 2022. gada vidum kopējais rezervēto jaudu apjoms (projekti, kuriem jau izsniegti tehniskie noteikumi) elektrības ražošanai no saules vai vēja sadales sistēmā vien sasniedzis vairāk nekā 900 megavatus (MW), “Augstsprieguma tīklā” (elektroenerģijas pārvades sistēmā) – vairāk nekā 3000 MW. Vēl 2021. gada noslēgumā kopējais rezervēto jaudu apjoms tieši sadales sistēmā bija aptuveni 180 MW, pusgada laikā tas pieckāršojies. Līdzīgi augsta interese par elektrības ražošanu novērojama ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) šogad deviņos mēnešos strādāja ar 480,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 17,8% vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, bet kompānijas peļņa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 17,2% un bija 218,5 miljoni eiro, liecina LVM publiskotā informācija.

LVM valde uzsver, ka 2023.gada deviņu mēnešu darbības rezultāti ir netipiski - uzņēmums ir sasniedzis izcilus finanšu rādītājus, bet tos sekmēja augstās cenas pirmajā pusgadā un koksnes pārdošanas cenas ilgāka termiņa sadarbības līgumos.

Uzņēmumā norāda, ka augstās pārdošanas cenas veidojušās 2021.gada decembrī notikušo koksnes produktu izsoļu rezultātā. Pašreiz, vērtējot situāciju Eiropas un pasaules koksnes tirgos, ir vērojama strauja lejupslīde gan koksnes produktu cenās, gan arī to pieprasījumā.

Kompānijas finanšu pārskatā norādīts, ka 96% no kopējiem ieņēmumiem jeb 462,7 miljonus eiro veido ieņēmumi no koksnes produktu, tostarp apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas, pārdošanas. Peļņu ietekmēja augstā koksnes cena šī gada pirmajos sešos mēnešos, kā arī par 6,6% lielāki apaļkoksnes sortimentu realizācijas apjomi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Prasa samazināt cenas karkasu mājām

Māris Ķirsons, 19.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas, situāciju meža nozarē komentē koka karkasu māju ražotāja SIA WWL Houses īpašnieks Ivars Reinhards.

"Dažādu iemeslu dēļ tirgū trakoja vētra, un kokam un metālam strauji pieauga cenas, tagad atkal tās ir sarukušas,” vērtē I.Reinhards. Viņš atgādina, ka daudz koksnes izstrādājumu tika importēti no Krievijas un Baltkrievijas, bet pašlaik šādas tik svarīgo resursu piegādes no minētajām valstīm sankciju dēļ nav iespējamas. „Virkne ārvalstu pircēju pašlaik prasa samazināt cenas karkasu mājām, jo zāģētās produkcijas cenas ir sarukušas,” tā situāciju raksturo I. Reinhards. Viņš atzīst, ka Latvijā atšķirībā no citām valstīm nav nekādu vietējo ražotāju aizsardzības instrumentu, tādēļ strādāt un konkurēt ar citu valstu ražotājiem ir grūtāk.

Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus 

Meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2...

"Sūdzēties nevar, tirgus ir koriģējis cenas, bet viss notiek,” situāciju raksturo SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš. Viņš norāda, ka Krievijas invāzijas brīdī šā gada februārī ārvalstu tirgos tika novērota divu nedēļu pauze, jo nesaprata, kas īsti notiks. „Pēc tam parādījās prasības par papildu garantijām, bet tās vairāk attiecināmas uz jautājumu sakārtošanu,” tā M. Avotiņš.

Jau vēstīts, ka meža nozares produkcijas eksporta ieņēmumi šā gada pirmajā pusgadā sasnieguši teju 2,2 miljardus eiro, kas ir par 36,6% vairāk nekā analogā laikā 2021. gadā, un šis apjoms ir lielāks nekā visā 2016. gadā kopā; šādas situācijas iemesls – baiļu cena.

Visu rakstu "Baiļu cena uzaudzē meža nozares eksporta ienākumus"lasiet 13.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādus riskus klientiem rada zemapdrošināšana?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 19.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemapdrošināšana ir pastāvējusi vienmēr, taču līdz ar inflācijas straujo lēcienu pirms pāris gadiem un cenu korekcijām it visās dzīves jomās, tai skaitā būvniecībā un nekustamā īpašuma jomā, tā ir kļuvusi par sērgu Latvijas apdrošināšanas tirgū. Tā nopietni apdraud īpašnieku iespējas saņemt pietiekamas apdrošināšanas atlīdzības un atjaunot savu īpašumu.

Zemapdrošināšana diemžēl nav “slimība” tikai fizisko personu apdrošināšanas jomā, tā ir izplatīta arī juridisku personu, piemēram, lauksaimnieku, vidū.

Kas ir zemapdrošināšana?

Katrs īpašums ir apdrošināts par konkrētu atjaunošanas vai aizvietošanas vērtību – tā ir maksimālā atlīdzības summa, ko klients var saņemt, ja notiek negadījums un īpašums tiek bojāts. Ja īpašums ir apdrošināts aizvietošanas vērtībā, tad apdrošināšanas atlīdzība ir atjaunošanas izdevumi, lai veiktu apdrošinātā nekustamā īpašuma atjaunošanu tādā kvalitātē un apjomā, kādā tas bija tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās. Savukārt, ja īpašums pēc negadījuma vairs nav atjaunojams, tad atlīdzības apmērs ir aizvietošanas vērtība (tirgus vērtība) tieši pirms apdrošināšanas gadījuma iestāšanās brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 22.jūnija numurā:

  • Fakti un notikumi - pasaulē. Latvijā.
  • Statistika - pandēmija maina svētku garšu.
  • Intervija - Valters Paškausks, AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - alus nozare Covid-19 vētrā.
  • Portrets - Ģirts Kurmis, AS Bigbank Latvija vadītājs.
  • Enerģētika - pēdējais gads enerģētikā aizvadīts vētras apstākļos. Intervija ar Aigaru Kalvīti, AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāju.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Parlaments ANM paredz kā sviru iekļaujošai politikai. Valsts rūpējas par to, lai grāmatvežiem darba kļūtu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaicinoši brīži mēdz parādīt, kam patiesībā ir kaut kāda vērtība. Šeit labu mācību sniedz jau kādu laiku aktuālie notikumi kripto aktīvu tirgū, kur, pienākot problēmām, ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Kopumā šis tirgus varētu tuvoties savam neizbēgamajam galam, kad beidzot nāk plaša atklāsme, ka šādu virtuālo aktīvu vērtība ir apaļa nulle vai tuvu tam.

Šis gads šajā digitālo aktīvu pasaulē jau iegājis ar nosaukumu “kripto ziema”. Tagad tas, kā drīzāk izskatās, būs šāds kripto ledus laikmets, un, iespējams, labi, ka tā, jo cilvēki sāks vairāk aizdomāties par savas naudas pazaudēšanu šajos veidojumos.

Shēmu patiesības momenti

Svaigākā vētra kripto tirgū saistīta ar negaidītu šādas biržas FTX sabrukumu. Nesen tika spriests, ka šīs nosacītās biržas, ko stūrēja kripto pasaules, iespējams, pati lielākā zvaigzne Sems Bankmans Frīds, bankrots varētu skart vismaz miljonu klientu. Savukārt kompānijas finanšu caurums varētu būt vismaz vairāku miljardu ASV dolāru apmērā. Paša Bankmana impērija vēl pirms mēneša tika novērtēta ar 32 miljardiem ASV dolāru. Tagad no tā maz kas varētu būt palicis pāri. Tā, iespējams, varētu būt iespaidīgākā un straujākā bagātības izčākstēšana mūsdienu vēsturē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru