Vidējā izglītība sevi nav izsmēlusi 

Šogad Latvijā tiks slēgtas 13 skolas un reorganizētas vēl 11 skolas, kas radīs ietekmi arī uz vidējās izglītības apguvi. Pretēji apgalvojumiem, ka vidusskola nav domāta visiem, tieši šajā dzīves posmā jaunieši saņem galveno izrāvienu.

Tālmācības vidusskolas pedagogs Edgars Čerkovskis, 2019. gada 05. jūnijs plkst. 11:37

Foto: Paula Čurkste/LETA

Līdz pamatskolas absolvēšanai lielākā daļa skolēnu vēl nezina, ko dzīvē vēlas darīt, turklāt neviens arī nav gatavs uzreiz integrēties darba tirgū. Tieši trīs vidusskolā pavadītajos gados liela daļa jauniešu kļūst patstāvīgi. Vidējā izglītība ir nepieciešama tieši zināšanu, nevis diploma dēļ.

Vidējā izglītība nepieciešama ikvienam

Runājot par vidējās izglītības apguvi, protams, jāizskata dažādi veidi un formas. Tiem jauniešiem, kuriem jau pēc 9. klases ir skaidra vīzija par to, ka viņi savu nākotni vēlas saistīt ar akadēmisko vidi, sociālajām zinātnēm vai inženierzinātnēm, piemērotāka būs vispārējā vidējā izglītība. Tiem, kuriem tuvākas praktiskās lietas - profesionālā izglītība. Vēl daļai – tālmācība. Taču kopumā ir skaidrs, ka vidējā izglītība nepieciešama ikvienam. Pievēršoties dažādām izglītības ieguves formām, saskaramies ar virkni stereotipu. Šobrīd vidējā profesionālā izglītība Latvijā ir ļoti labi attīstīta, īpaši infrastruktūras un materiāli tehniskā nodrošinājuma jomā, taču no padomju laikiem joprojām saglabājušies dažādi stereotipi. Profesionālās izglītības iestādes organizē virkni augsta līmeņa pasākumu, piemēram, nacionālo jauno profesionāļu meistarības konkursu SkillsLatvia u.c. Mācību procesa pilnveidē aktīvi iesaistās arī darba devēji, tiek piesaistīti jauni pedagogi no nozarēm un kopējā kvalitāte ir augsta, taču liels mājasdarbs vēl veicams pie profesionālās vidējās izglītības tēla uzlabošanas.

Profesionālā izglītība un tālmācība joprojām saskaras ar stereotipiem

Līdzīgā situācijā ir arī tālmācība. Pastāv stereotipi, ka šādā formā mācās tikai tie, kuri nevar integrēties sociālajā vidē, ka šādā veidā nevar iegūt pilnvērtīgu izglītību u.tml. Taču statistika un eksāmenu rezultāti liecina par pretējo – angļu valodā tālmācības skolēni ir tuvu ģimnāzijas līmenim, arī ekonomikā sekmes ir augstākas nekā vidēji valstī. Lai sekmētu vidējās izglītības ieguvi un mudinātu jauniešus turpināt mācības arī pēc pamatskolas, noteikti nepieciešama lielāka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesaiste. Tostarp informējot par dažādām izglītības ieguves formām.

Reģionālā reforma un skolu tīklu reorganizācija noteikti viesīs būtiskas izmaiņas. Domāju, ka, meklējot labāko risinājumu skolēniem, pie viena galda būtu jāsēžas gan IZM, gan VARAM pārstāvjiem. Jāmeklē iespējas, kā bērniem mazāk laika pavadīt ceļā uz skolu, bet vairāk - mācībās un sevis pilnveidošanā.

Iestājeksāmeni nav nepieciešami visās vidusskolās

Ja īstenosies iecere par 130 vidusskolām 300 vietā, noteikti jāpārdomā, kā tas korelēs ar ideju par iestājeksāmeniem vidusskolās. Uzskatu, ka šāda veida atlases mehānismi nav nepieciešami pilnīgi visās skolās. Par pamatu izvērtēšanai var kalpot arī pamatskolas noslēgumā kārtoto eksāmenu rezultāti. Atkārtoti eksāmeni pēc dažiem mēnešiem būs dublēšanās bez lielas jēgas. Turklāt tas nav savienojams ar principu «nauda seko skolēnam», jo, ieviešot iestājeksāmenu vidusskolā, daudzas skolas var nākties slēgt. Manuprāt, par šādiem eksāmeniem varam runāt tikai ģimnāziju kontekstā.

Turklāt, pirms lēmuma pieņemšanas par šāda veida skolēnu atlases mehānismiem, jāsaprot, vai turpinām strādāt esošajā izglītības sistēmā, kurā skolas savstarpēji tiek salīdzinātas ar dažādiem reitingiem, vai arī pārejam uz sistēmu, kurā galvenā vērtība ir bērns. Esošajā vidē un sistēmā reitingi ir nepieciešami, turklāt skolu savstarpēja salīdzināšana pēc eksāmenu vai olimpiāžu rezultātiem ir ierasta prakse visās attīstītajās valstīs. Ja uzdrošināsimies mainīt izglītības sistēmu, sekojot, piemēram, Somijas praksei, kur no 2020. gada nebūs atsevišķu mācību priekšmetu, bet viss tiks apgūts caur dažādu notikumu izpēti un analīzi, reitingi var izrādīties lieki.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 07. marts plkst. 8:29

Tuvojas studentu uzņemšanas laiks Latvijas augstskolās, kas šogad atšķirsies, jo pilnā mērā...

2019. gada 28. februāris plkst. 11:55

E-mācību uzņēmums Intea vēlas panākt, ka Latvija ir e-mācību galvaspilsēta Eiropā...

2018. gada 26. septembris plkst. 8:33

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc...

2018. gada 03. augusts plkst. 7:49

Vecāki redz savus bērnus studējam informācijas tehnoloģijas (IT), uzņēmējdarbību, medicīnu,...

2018. gada 23. janvāris plkst. 15:17

Pēdējo 10 gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35 %.

Nepalaid garām

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2019. gada 10. jūnijs plkst. 10:38

Mājoklis ir viena no cilvēka dzīves pamatvajadzībām. Iespējams, tieši tāpēc īpašumi tālākai...

2019. gada 30. maijs plkst. 16:19

Staigājot pa Rīgas centra ielām un baudot tā unikālo vidi, neviļus rodas...

2019. gada 30. maijs plkst. 8:56

Ja runājam par nekustamo īpašumu, pats aktuālākais jautājums ikvienam, kurš ir sava...

2019. gada 28. maijs plkst. 15:48

Joprojām mediju un politiskajā telpā aktuāls apspriedes objekts ir pagājušā gada oktobrī...

2019. gada 28. maijs plkst. 12:33

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk...

2019. gada 27. maijs plkst. 11:38

Attīstības institūciju vai attīstības banku misija visā pasaulē ir finansēt projektus, nozares,...

2019. gada 22. maijs plkst. 10:58

Pirms četriem gadiem Somijā nodibinātā alus darītava no uzņēmuma ar diviem darbiniekiem pakāpeniski...

2019. gada 21. maijs plkst. 16:17

Būvniecības, remonta un sadzīves preču tirgotājs «Kesko Senukai Latvia» šā gada rudenī...

2019. gada 20. maijs plkst. 12:07

Mediju un publiskajā telpā izvirzītās arodbiedrības LAKRS prasības par 7,00 eiro stundas likmi...

2019. gada 17. maijs plkst. 13:08

Kā likvidējamās Trasta komercbankas likvidators aicinu politiķus neveikt izmaiņas Kredītiestāžu...