Jaunākais izdevums

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

PROGRAMMA

10.00 – 10.10 Konferences atklāšana

Irēna Kokina, Daugavpils Universitātes rektore

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA

KLIMATS, TĀ IZMAIŅAS PAGĀTNĒ UN ŠOBRĪD. LATVIJAS UN PASAULES KONTEKSTS

10.10 – 10.30 Oglekļa uzkrājums mežos ilgākā laika periodā. Piesaiste dažādām stratēģijām (ar piemēra palīdzību), bojājumu mazināšana mežos

Dr. silv. Āris Jansons, LVMI Silava vadošais pētnieks

10.30 – 10.50 Klimats, tā izmaiņas pagātnē un šobrīd

Dr. PhD Earth Sci Normunds Stivriņš, Epicentrs valdes loceklis

10.50 – 11.10 Valsts mežu zemi apsaimniekojošas kapitālsabiedrības stratēģija ilgtspējīgai resursu izmantošanai pārmaiņu laikmetā

Mārtiņš Gaigals, LVM padomes loceklis

11.10 – 11.20 Pārtraukums

2. SESIJA

MEŽA UN SAISTĪTO NOZARU SABALANSĒTA ATTĪSTĪBA UN VIDES AIZSARDZĪBAS PROBLĒMAS. RISKI, KAS VAR IETEKMĒT BIOEKONOMIKAS NOZARU ATTĪSTĪBU NĀKOTNĒ

11.20 – 11.40 Latvijas meži šodien un rīt – vai un kādas būs iespējas Latvijas mežsaimniecībai?

Dr.silv. Jurģis Jansons, LVMI Silava vadošais pētnieks

11.40 – 12.00 Rīcība atbildīgām pārmaiņām – fosilo resursu aizstāšana ar ilgtspējīgas mežsaimniecības produktiem

Māris Būmanis, AS Latvijas Finieris valdes loceklis

12.00 – 12.20 Kūdras nozares attīstības problēmas un risinājumi jaunajā klimatiskajā situācijā

Uldis Ameriks, Laflora valdes priekšsēdētājs, Latvijas Kūdras asociācijas padomes loceklis

12.20 – 12.40 Jauno meža teritoriju ģeogrāfiskā izplatība un apsaimniekošanas izaicinājumi

Dr. Zigmārs Rendenieks, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētnieks

12.40 – 13.00 Meža apsaimniekošanas un dabas aizsardzības normatīvā regulējuma ietekmes modelēšana uz Gaujas nacionālā parka ainavas fragmentācijas izmaiņām 500 gadu periodā

Mg. geogr. Andris Ziemelis, Latvijas Universitāte

13.00 – 13.10 Pārtraukums

3. SESIJA

BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA UN TAUTSAIMNIECĪBAS ATTĪSTĪBA. SABIEDRĪBAS VĒLMES UN IESPĒJAS. CITU EIROPAS SAVIENĪBAS VALSTU PIEREDZE

13.10 – 13.30 Atmirušās koksnes nozīme saimnieciskajos priežu mežos īpaši aizsargājamo saproksilo vaboļu sugu saglabāšanā / The role of dead wood in the conservation of specially protected saproxylic beetle species in commercial pine forests

Dr. Uldis Valainis, DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks

13.30 – 13.50 Celmu saglabāšanas ekoloģiskā nozīme ķērpju daudzveidības uzturēšanai priežu jaunaudzēs / The ecological importance of stumps retention for lichen species diversity maintenance in regenerated pine stands

Mg. Rolands Moisejevs, DU Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks

4. SESIJA

MEŽA UN SAISTĪTO NOZARU SADARBĪBAS IESPĒJU UN TO ATTĪSTĪBAS PAPLAŠINĀŠANĀS ATŠĶIRĪGU VIEDOKĻU KONTEKSTĀ EIROPAS SAVIENĪBAS LĪMENĪ

13.50 – 14.10 Bioekonomika Latvijā, Zemkopības ministrijas pozīcija, vajadzības un iespējas | Bioeconomy in Latvia, MoA position, needs and opportunities

Dr.sc.agr. Ainars Nābels-Šneiders, ZM SLSAD, LLMZA goda loceklis

14.10 – 14.30 Koks – nākotnes būvniecības pamatmateriāls

Krists Slokenbergs, uzņēmuma “i2” direktors

14.30 – 14.50 ES attīstības virzienu un viedokļu ietekme uz Latvijas bioekonomikas nozarēm. Problēmas un risinājumi

Katrīna Zariņa, LTRK Politikas direktore

14.50 – 15.10 Forestry in Poland affected by climate changes – Solving challenges of timber volume measurement from post-windthrow stands

Dr. hab. Piotr S. Mederski, Poznaņas Universitātes asociētais profesors

15.10–16.00 Diskusija. Eiropas “Zaļais Kurss” – iespējas un risinājumi Latvijas tautsaimniecībai

Moderators: Māris Ķirsons, biznesa izdevuma “Dienas Bizness” žurnālists

Diskusijas dalībnieki:

Katrīna Zariņa, LTRK Politikas direktore;

Dr. geol. Ilze Ozola, Epicentrs valdes priekšsēdētāja;

Jānis Eglīts, Zemkopības ministra biroja vadītājs;

Dr. silv. Āris Jansons, LVMI Silava vadošais pētnieks;

Mārtiņš Gaigals, LVM padomes loceklis;

Dr. Uldis Valainis, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta vadošais pētnieks.

16.00 Konferences noslēgums

Māris Liopa, LMSP padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana - veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības priekšnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā.

Konferences laiks: 11.00 – 17.30

Skaties pilnekrānā šeit.

Programma:

11.00 – 11.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes dekāns Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

1. SESIJA | EIROPAS SAVIENĪBAS JAUNĀ VIDES POLITIKA – TĀS ĪSTENOŠANAS OPTIMĀLĀKIE RISINĀJUMI

11.15 – 11.40 Jaunā Eiropas Savienības vides politika un Latvijas zemes izmantošanas nozaru izaugsmes prognozes

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amatu zaudējis SIA "Rīgas meži" ilggadējais vadītājs Aivars Tauriņš, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Amatu zaudējis ne tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs, bet arī vēl viens valdes loceklis Juris Buškevics.

Šāds lēmums pieņemts uzņēmuma kapitāla daļu turētāja sapulcē. Pašvaldību uzņēmumu kapitāla daļu turētāji ir pašvaldību izpilddirektori.

Tauriņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka no šodienas ir zaudējis amatu. Viņš atzina, ka nav guvis pilnu informāciju par to, kādēļ šāds lēmums pieņemts.

Viņš esot informēts, ka lēmums par viņa atlaišanu saistīts ar trauksmes cēlāja ziņojumu par "Rīgas mežu" vides izglītības projektu "Zaļā klase".

Tauriņš aģentūrai LETA piebilda, ka īpašniekam ir visas tiesības pieņemt un atlaist uzņēmumu vadītājus, līdz ar to viņš esot nolēmis necīnīties par palikšanu amatā. Taču, ja jaunā Rīgas domes vadība ķeršoties klāt viņa izlolotajam vides izglītības projektam, tad gan viņš "gulšoties uz sliedēm".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Klauss: Mežizstrādes nākotnes tendences pārsvarā saista ar ilgtspējas ieviešanu

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežizstrādes nozares nākotnes tendences pārsvarā saistītas ar ilgtspējas ieviešanu, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss norādīja konferencē "Digitālā transformācija kokmateriālu plūsmai meža nozarē".

Viņš uzsvēra, ka tuvāko gadu vīzija nozarē saistāma ar mežizstrādes miera perioda ievērošanu putnu ligzdošanas laikā. Šāda iniciatīva no Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas novirzīts izvērtēšanai parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Iniciatīvas pieņemšana nozīmētu 90 dienu miera periodu, tādā veidā apturot vispārēju mežizstrādes un jaunaudžu kopšanu no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam.

Tāpat Klauss atzīmēja Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030.gadam nozīmi, kas paredz katrā dalībvalstī izveidot aizsargājamas teritorijas 30% apmērā no sauszemes platības, tādā veidā aizsargājot arī mežu teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes izmantošanu mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, enerģētikā, rekreācijā Latvijā ietekmēs ne tikai ES Zaļais kurss, bet arī vides politika, ar to saistīti lēmumi Briselē un Latvijā, kā arī sabiedrības un zemes īpašnieku savstarpējās attiecības.

Tādas atziņas skanēja 7. starptautiskajā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konferencē Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos. Energoresursu lieta “Būtiskākie jautājumi: kā izmantojam zemi; cik efektīvi to darām; ko uz tās ražojam; kāds ir tās potenciāls? Tie ir būtiski it īpaši situācijā, kad Latvijā joprojām ir zeme, kas neražo neko, vienlaikus ir cīņa par zemi kā ražošanas līdzekli,” uzsvēra Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.

Viņš atgādināja, ka ir iespēja auglīgās neapsaimniekotās zemes platības izmantot lauksaimniecības vajadzībām, bet nabadzīgo augšņu platības izmantot mežsaimniecības vajadzībām. Ir vēl arī trešā iespēja: patērētājs – ekosistēmu pakalpojumi, bet tiem vēl nav tirgus cenas, un diemžēl runa ir par kompensācijām. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos viena no aktuālākajām tēmām ir enerģētika. Kopējais energoresursu patēriņš Latvijā 2021. gadā bija 193 petadžouli (PJ), kas ir par 4,9% vairāk nekā 2020. gadā. “Kopējā energoresursu patēriņa struktūrā pēdējos gados turpina palielināties atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā apsūdzības celtas trijām personām, šodien preses konferencē informēja Rīgas tiesu apgabala prokuratūras prokurors Aldis Lasmanis.

Divām personām celtas apsūdzības par uzkūdīšanu jeb slepkavības pasūtīšanu. Vienai no šīm personām apsūdzība celta arī par slepkavības atbalstīšanu.

Šajā kriminālprocesā apsūdzība celta arī pret personu, kura izdarīja šāvienus, kuru rezultātā Bunkus mira. Savukārt apsūdzība pret slepkavības organizētāju nav celta, jo viņš ir miris vardarbīgā nāvē.

Valsts policija tāpat informē, ka izmeklēšanas laikā arestēti līdzekļi 50 miljonu eiro apmērā. Izmeklēšanas laikā aptaujātas 300 personas un 200 nopratinātas.

Jau ziņots, ka policija nesen lietu nodeva apsūdzību celšanai prokuratūrā. Kriminālprocesā par aizdomās turētajām tika atzītas četras personas - trīs Latvijas un viens Krievijas pilsonis. Policija norādīja, ka izmeklēšanas laikā ir gūta skaidra aina par nozieguma apstākļiem un iesaistītajām personām, tostarp lomu sadali - no pasūtītāja līdz slepkavības organizatoram un izpildītājam. Lieta apkopota 121 sējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilsētu ekonomiskās izaugsmes un to iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai būtisku lomu iezīmē ekonomiski pieejamas siltumapgādes iespējas.

Attīstītas centrālās siltumapgādes sistēmas nosaka izmaksu un tehnoloģiju ziņā augstus standartus lielākajās pilsētās, tomēr arī resursu, tostarp arī AER, pieejamība un mūsdienu individuālie risinājumi plašākās reģionālajās teritorijās spēj konkurēt gan izmaksu, gan apgādes drošības ziņā.

Kā šobrīd notiek virzība klimata mērķu sasniegšanā, kādu iespaidu atstās jaunie siltumenerģijas tarifi un kā veicināt CO2 izmešu kontrolētu siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu Latvijas pilsētās un reģionos – par to ekspertiem tiekoties ikgadējā Dienas Biznesa un nozares līderu rīkotajā siltumapgādes konferencē SILTUMAPGĀDE 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru