Quantcast
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Par pirmā restorāna atvēršanu A.Šmitmane stāsta: «Lai kaut ko veidotu, tajā laikā nebija nepieciešamas tādas finanses kā tagad. Kopš tā laika inflācija ir ļoti veidojusi cenas, arī cenas pakalpojumiem. Abas ēkas, gan «Karē», gan «Pils», jau bija formētas tā, ka nevajadzēja veikt pamatīgus kapitālos ieguldījumus. Vairāk ieguldījām dizainā, tehnikā un inventārā. Bet toreiz tie nebija ļoti lieli ieguldījumi.»

Par pāreju uz ēdināšanas biznesu A.Šmitmane stāsta: «Ēdināšana un tirdzniecība būtībā balstās uz viena pamata. Protams, ir savas nianses, bet, ja tu iedziļinies darbā un domā par to, ko dari, un proti piesaistīt pareizos darbiniekus, tad tas viss norit vieglāk. Taču provincē nav tik lielu ienākumu, lai varētu deleģēt visu darbu starp menedžeriem un vadītājiem. Tukumā gandrīz visās kafejnīcās īpašnieki ir iekšā it visā.»

«Pils» atvēršanai tika izmantoti savi finanšu līdzekļi un ļoti daudz darīts savām rokām. A.Šmitmane uzsver, ka viens no veiksmīgas darbības pamatnoteikumiem ir spēcīga komanda, kuru nokomplektēt nav tik viegls un ātrs process. «Karē» personāls darbojas jau vairāk nekā 10 gadus un pēc ilgiem meklējumiem arī «Pils» šobrīd ir atradusi īstos cilvēkus. «Ēdināšanā nav saraujama ēdiena kvalitāte, viesmīlība un personāla ieguldījums,» akcentē saimniece.

Telpas abām kafejnīcām saimnieki īrē. A.Šmitmane uzskata, ka ļoti bieži tieši īres tiesības izrādās kā nopietnāks un vieglāks pamats, lai attīstītu biznesu. «Pili», kas atrodas Pils ielā, saviem spēkiem būvējis kāds vietējais entuziasts savām vajadzībām. Ēka nav senatnīga un tās celtniecība tika pabeigta tikai ap 2005.gadu, atklāj kafejnīcas vadītāja.

Ziemā bizness uz pastāvēšanas robežas

Gan «Karē», gan «Pilī» ēdienkartes piedāvājums ir veidots klasisks, tāds, kas patiktu jebkurai gaumei. Porcijas Tukuma kafejnīcās gan esot lielākas nekā Rīgā, lai gan pašizmaksas - tādas pašas. «Tik, cik gaļa maksā Rīgā, tik arī Tukumā. Provincē to cenu nepaprasīsi, ko var paprasīt lielpilsētā,» teic A.Šmitmane.

Vasarā uz Tukumu brauc ģimenes no lielajām pilsētām, ir liels ļaužu pieplūdums. Tūristi izteikti daudz apciemo Tukumu vasaras sezonā, ziemā - mazāk. Par labu biznesam nākot tas, ka tagad arī Tukumā dzīvo diezgan daudz ārzemnieku, kuriem šeit ir gan īpašumi, gan bizness. A. Šmitmane atzīst, ka Rīgas tuvumu izjūtot gan kā plusu, gan kā mīnusu, jo tikpat, cik viesu ierodas no Rīgas, tikpat tukumnieku brauc naudu tērēt uz Rīgu.

Par savu biznesa nišu A.Šmitmane stāsta: «Tukumā ir ļoti aktīva ēdināšanas nozare. Paejot pa jebkuru ielu, ik pa 100m aktīvajā centrā ir ēdināšanas uzņēmumi. Gan ātrā ēdināšana, gan individuālā apkalpošana. Visas ēdināšanas iestādes strādā ļoti labā līmenī un galvenokārt - gandrīz visi strādā ilgtermiņā. Katrs ir atradis savu nišu, savu redzējumu. Vasaras sezonā un īpaši brīvdienās mēdz būt tā, ka visas vietas ir pārpildītas. Taču stāsts ir par to, ka vasara ir trīs mēnešus. Pārējos deviņus mēnešus ēdināšanas nozare vairāk vai mazāk ir uz pastāvēšanas robežas. Protams, ka tas ir bizness un veidojas ienākumi, bet tie nav tādi ienākumi, lai varētu atvērt vairāk vietu vai paplašināties. Ēdināšanā iekrāt ļoti lielu kapitālu ir neiespējami, lai kāda būtu redzamā daļa. Par faktisko daļu zina tikai tie, kas ir ārpus Rīgas, ārpus lielajām pilsētām. Redzamais ļoti atšķiras no tā, kā ir patiesībā.»

Ar vienotu vīziju

«Ļoti daudz cilvēku apkārt ir negatīvi un saka, ka neredz augšupeju: viss ir sarežģīti un nekļūst labāk. 2005.gada krīze bija pēdējais sitiens, kad grūti teikt, kur bija spēks visā tajā izdzīvot un turpināt strādāt, bet tas ir aiz muguras. Šobrīd kopumā valstī pilnīgi noteikti ir augšupeja. Protams, mēs nevaram dzīvot atrauti no valstī notiekošā: no likumdošanas, no pārējiem faktoriem. Taču, uzaudzējot muskuļus, tu redzi jaunus apvāršņus,» spriež uzņēmēja.

Valsts institūcijas jau kādus piecus gadus darbojas ar ļoti pragmatisku pieeju, pārliecināta A.Šmitmane. «Tas vairs nav tā, kā mēs pārbaudes gaidījām pirms pieciem gadiem. Tad tas viss bija ļoti nopietns pārbaudījums veselībai, darbiniekiem un visam pārējam. Es gribētu teikt, ka tagad, sagaidot gan Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes, gan Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudes, gan Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārbaudes, viss notiek ļoti civilizētā gaisotnē, viss ir ļoti pragmatiski. Netiek norādīts, kurš ir pārbaudītājs, bet kurš - vainīgais. Manuprāt, valstī viss sakārtojas. Varbūt, ka tie ir skaļi vārdi, bet, ja mēs nebūtu iestājušies Eiropas Savienībā, es domāju, ka šīs lietas būtu daudz haotiskākas. Viss uzlabojas, jo ir vienota vīzija.»

Izaicinājums veidot ēdienkarti

A.Šmitmanes nākotnes plānos ietilpst pilnveidot un attīstīt esošās kafejnīcas. Iespēju robežās arī ieguldīt gan personāla apmācībās, gan vēl mūsdienīgākā piedāvājumā. Tāpat uzmanība tiek pievērsta kam tādam, par ko pirms desmit gadiem nozarē daudz neviens nedomāja: «Mēs vēlētos ieguldīt papildus attīrīšanas iekārtās, kas palīdzētu videi, jo ēdināšana - tāpat kā jebkura ražošana - veido piesārņojumu. Arī šobrīd mums ir līgumi par atkritumu un blakus produktu savākšanu. Šobrīd tas viss ir citādāk, ir iespējas. Mums jau ir projekts un plāns uzstādīt attīrīšanas sistēmas,» stāsta A.Šmitmane.

Ikdienas uzdevums - restorāna piedāvājuma veidošana - ir kļuvis sarežģītāks. Ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki meklē arī veselīgu ēdienu, tāpat ir saasinājušās alerģijas un jāiekļauj piedāvājums vegāniem un veģetāriešiem. A.Šmitmane bilst: «Ir izaicinājums veidot ēdienkarti, kas būtu interesanta un pieņemama latvieša vēderam un tai pat laikā nesaturētu tos produktus, kas cilvēkiem visbiežāk rada nepanesamību. Strādāsim pie tā, lai varētu piedāvāt veģetāru ēdienu, bet tas nebūtu īpatnējs un nepieņemams mūsu mentalitātei.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latvijas dzelzceļš saņēmis sešus piedāvājumus dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektēšanai

Žanete Hāka, 11.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Latvijas dzelzceļš» (LDz) izsludinātajā atklātajā konkursā par 22 staciju un pieturas punktu modernizācijas projektēšanu ir saņemti seši piedāvājumi.

Iepirkuma komisija uzsākusi darbu pie iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas, lai noteiktu konkursa uzvarētāju, ar kuru tiks slēgts līgums par būvprojektu izstrādi.

Projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija mērķis ir paaugstināt dzelzceļa pasažieru pārvadājumu kvalitāti un efektivitāti, kompleksi modernizējot dzelzceļa publisko infrastruktūru, t.sk., izbūvējot paaugstinātās pasažieru platformas, ar pasažieru pārvadājumiem saistīto dzelzceļa infrastruktūru, t.sk. platformas nojumes ar soliņiem un atkritumu urnām, nojumes - paviljonus atsevišķās stacijās, LED apgaismojumu stacijas teritorijā un piekļuves infrastruktūras elementus – gājēju celiņus, velo celiņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par OIK izkrāpšanu pirmās instances tiesa piespriež trīs gadus ilgu cietumsodu

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa (Tukumā) piemērojusi brīvības atņemšanu uz trim gadiem vienai personai par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu, pavēstīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Lai arī prokuratūrā neatklāja apsūdzētā vīrieša vārdu, aģentūrai LETA zināms, ka viņš ir SIA "Tukums DH" valdes loceklis Jānis Tenbergs.

Prokuratūras pārstāve skaidroja, ka 2011.gada 1.aprīlī tika iesniegts iesniegums Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu. Tika noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu. Pavisam laika posmā no 2013.gada līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis naudas līdzekļus lielā apmērā, tas ir, 2 544 782 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī no šā gada 16. maija durvis no jauna ver izstāde "Cēsu pils stāsts", kas ļauj apmeklētājiem pils rietumu torņa trešā stāva telpā piedzīvot multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus astoņu gadsimtu garumā un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Pērn piecos mēnešos izstādi noskatījās liels skaits apmeklētāju - 40 tūkstoši cilvēku.

Izstādes veidotājs ir Digitālais izstāžu nams "Lumiere", kas specializējies multimediālo izstāžu veidošanā Latvijā. Ieskatu multimediālā izstādē var gūt: klikšķinot šeit.

Ekspozīcijas mākslinieciskais risinājums ir audiovizuālas projekcijas, kuras aptver torņa trešā stāva telpas grīdu un griestus, kā arī sienas 270 grādu segumā. Saturiski muzeja apmeklētājs atrodas telpā, kura mainās līdzi gadsimtiem, rekonstruējot notikumus, vēsturiskus faktus, pils interjera elementus un ikdienas ritmu. Vēsturiskās logu ailes izmantotas projecētai ilūzijai par pils apkārtni, ilustrējot gan attīstību, gan notikušos karus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rundāles pils parkā plāno būvēt vēja aizsargmūri un vēsturisku karuseli

LETA, 12.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils parka teritorijā tuvākajā laikā plānots būvēt vēja aizsargmūri, kā arī vēsturisku karuseli bērniem, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» pastāstīja Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.

Viņa skaidroja, ka pils parkam sākotnēji apkārt ir bijusi mūra siena, kas kalpojusi dārza pasargāšanai no vēja radītajiem postījumiem. «Siena darbojās kā vējlauzis - aizturēja rietumu vējus, kas ir valdošie vēji arī Zemgalē, un, tā kā tur ir līdzens, mūsu parku regulāri izpūš,» skaidroja Lūse.

Viņa informēja, ka nesen ir izsludināts iepirkuma konkurss saistībā ar vēja aizsargmūra būvniecību pils parka teritorijā. «Mēs ceram, ka šajā gadā rietumu pusē mums izdosies to arī izbūvēt,» pauda muzeja direktore.

Runājot par citiem pils teritorijā plānotajiem būvniecības darbiem un projektiem, Lūse pastāstīja, ka parkā esošajā bērnu laukumā iecerēts izbūvēt karuseli, kas būtu veidots atbilstoši vēsturiskajiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rundāles pils jumta pārbūvei izsludināts 1,5 miljonu eiro vērts iepirkums

Žanete Hāka, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rundāles pils muzejs izsludinājis iepirkumu Rundāles pils jumta pārbūves 1. un 2.kārtai, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības birojā.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 1,5 miljoni eiro bez PVN, un jumta pārbūvi plānots veikt septiņu mēnešu laikā.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 27.februārim.

Kā skaidro Rundāles pils muzeja pārstāvji, jau 2017. gadā Rundāles pils muzejs aktualizēja pils jumta nomaiņas jautājumu, pievēršot uzmanību arī pārējām avārijas situācijām muzeja kompleksa ēkās. Pils jumta seguma un konstrukcijas bojājumi radušies vairāku gadu garumā, nokrišņiem iekļūstot salaiduma vietās gar jumta logiem un jumta satekņu vietās. Mitrums iesūcas konstrukcijās, notek pār tām, bojā apmetumu.

2017. gada nogalē SIA "CMB" izstrādāja Rundāles pils jumta pārbūves projektu, kas ietver šādus darbus: bojāto nesošo konstrukciju protezēšanu un atjaunošanu ar pastiprināšanu pēc nestspējas aprēķina; jumta seguma un dēļu klāja nomaiņu pilnā apjomā, daļēji saglabājot un eksponējot vēsturisko klāju; jumta arhitektonisko detaļu restaurāciju. Plānots mainīt arī lietusūdens tekņu atrašanās vietas, jo tagadējā konstrukcija virza lietus ūdeņus uz dzegām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludināts iepirkums Cesvaines pils pārbūves un restaurācijas 3.kārtai, liecina Cesvaines novada domes paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

3. kārtas iepirkumā paredzēts atrast būvnieku, kas veiks galvenokārt darbus apkures sistēmu ierīkošanai pils iekštelpās, sakārtos elektroinstalāciju. Tāpat tiks veikta lifta izbūve, lai nodrošinātu piekļuvi pilij personām ar kustību traucējumiem, izbūvētas semināru, konferenču un muzeja izstāžu telpas, skaidro domes pārstāvji.

Iepirkuma paredzamā līgumcena ir 850 tūkstoši eiro. Iepirkuma pirmās kārtas, tāpat kā arī šobrīd izsludinātais iepirkums uz 3.kārtu, tikušas īstenotas Eiropas Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Latvijas – Krievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta Nr.LV-RU-002 “Kultūras un vēsturiskā mantojuma saglabāšana un veicināšana Latvijā un Krievijā” ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās atrod neskartu kultūrslāni

Lelde Petrāne, 08.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles Livonijas ordeņa pilsdrupās šobrīd notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās Livonijas ordeņa laika pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums. Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus.

Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atklāts neskarts kultūrslānis, kas atklāja zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta, informē AS "RERE Grupa".

Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–85) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas Okinavas salā nodegusi UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Sjuri pils.

Liesmas nopostījušas septiņas galvenās pils kompleksa struktūras, bet nav ziņu, ka ugunsgrēkā būtu cietis kāds cilvēks.

«Mēs esam šokā» par pils zaudējumu, atzina Nahas pilsētas mēre Mikiko Siroma.

«Mēs esam zaudējuši Okinavas vēstures simbolu,» viņa piebilda.

Ugunsgrēks pilī, kas atrodas pakalnā virs Nahas, sākās īsi pirms plkst.2.40 (trešdien plkst.19.40 pēc Latvijas laika), un ugunsdzēsējiem to izdevās apdzēst tikai pēc 11 stundām.

Vietējās varasiestādes uzskata, ka ugunsgrēks varētu būt sācies lielajā zālē, taču, kas to izraisījis, vēl nav zināms.

Sjuri pils ir viens no populārākajiem tūrisma objektiem Okinavā. Pils pārstāv Rjūkjū karalisti, kas pastāvēja 450 gadus līdz tā 1879.gadā tika iekļauta Japānas sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu pilī durvis vērusi izstāde «Multimediāls Cēsu pils stāsts», kas piedāvā multimediālu Cēsu pils vēstures stāstu, izdzīvojot nozīmīgākos pils vēstures notikumus un sajūtot seno laiku atmosfēru.

Izstādes galvenais režisors un videomākslinieks ir Māris Kalve, kurš līdzdarbojies arī lieluzveduma Abas malas» tapšanā. Viņš veidojis izstādi kopā ar saviem kolēģiem no «Kalvestudija».

«Patiesībā projekts ir unikāls ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Lai gan multimediju elements tiek izmantots izstādēs samērā plaši, Cēsu pils mērogs un mākslinieciskais paņēmiens ļauj skatītājam pilnībā iejusties vēsturiskajā stāstā, piedzīvojot realitātei pietuvinātu sajūtu. Radīto sajūtu ziņā iesaku to izbaudīt visiem Cēsu pilsētas apmeklētājiem un iedzīvotājiem,» saka Andra Magone, Cēsu Tūrisma Informācijas centra vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 46 000 eiro, atklāts Siguldas pils paviljons, informē Siguldas novada pašvaldība.

Jaunatklātais Siguldas pils paviljons atrodas Siguldas pils kvartālā un turpmāk līdz rudenim tajā būs iespēja baudīt dažādus kultūras pasākumus. Pasākumu programma pils paviljonā plānota laikā, kad nenorisinās koncerti pilsdrupu estrādes teritorijā. Plānots, ka ieeja pils paviljona pasākumos būs bez maksas.

Siguldas pils paviljona atklāšanā vakar, 11.jūlijā darbojās arī «Valmiermuižas alus dārzs» un saldējumnīca «Siguldas saldējums».

Kopumā projektā investēti 46 923, 80 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Ventspilī vēsturisku ēku pārtapšanā birojos investēs 1,7 miljonus eiro

Monta Glumane, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils vēsturiskajā centrā esošajās ēkās Pils ielā 45 un 47 aizvadīti spāru svētki - investējot 1,7 miljonus eiro, nākotnē šīs ēkas nodrošinās daudzfunkcionālu biroju telpu funkcijas, ēkā saglabājot arī daļu to interesantās vēstures.

Pils ielas 45 ēku Karls Hilmans uzcēla 1876. gadā pēc Hofmana projekta, to paredzot, kā divstāvu dzīvojamo namu. 1909. gadā ēkas īpašnieks J. Eismonds pēc Vitomska projekta veic otrā stāva pilnīgu izbūvi. Ēkā līdzās dzīvojamām telpām atradās aptieka, smaržu un parfīmu tirgotava, vēlāk tika iekārtots augļu, minerālūdens un limonādes veikals, kā arī Talsu šņabju un liķieru fabrikas noliktavas kroņa monopolpārdotava.

Pils ielas 47 F.Bēberova ēkas īpašumā 20.gs.sākumā atradās gan dzīvojamās telpas, gan dažādas tirdzniecības iestādes – brāļu Cipu lauksaimniecības produkcijas tirgotava, F.Ofkanta zārku veikals, kā arī J.Kaplana zobārstniecības kabinets, kur pēc neilga laika brīvvalsts periodā, abas mājas tika izmantotas kā dzīvojamās mājas. Tomēr aptuveni 1980. gadā, Pils ielas kvartālam nonākot "sanitārajā zonā" iedzīvotāji dzīvojamās ēkas pamazām sāka atstāt. Pēdējās liecības par Pils ielu apdzīvotību 20.g.s. liecina, ka 1994. gadā ēkas tika apdzīvotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Valmiermuiža» vērš plašumā piedāvājumu viesmīlības nozarē. Valmierā atklāta jauna kultūras vieta – Valmiermuižas teātra kafejnīca. Tās izveidē un interjerā ieguldīti 160 tūkstoši eiro, informē izveidotājs «Valmiermuižas alus».

Kā norāda uzņēmumā, arhitekts Austris Mailītis jaunās kultūrtelpas interjerā centies apvienot laikmetīgu latviskumu un tradīciju spēku. Galvenais telpas elements ir garais saimes galds, kas darināts no vecajiem Mežaparka Dziesmu svētku estrādes dēļiem, bet spoguļu vietā sienas klāj ilgmūžīgas pulētas nerūsējošā tērauda plāksnes. Valmiermuižas teātra kafejnīcas mēbeles un dizaina elementus izgatavojuši Latvijas galdnieki un metālmākslinieki.

Valmiermuižas teātra kafejnīcā ir mākslas galerija, kurā var iepazīt un iegādāties mūsdienu latviešu mākslinieku darbus, telpa koncertiem un kinoseansiem un kafejnīca, kuras šefpavārs ir Uģis Veits, bet kūkas un desertus radījusi kūkmeistare Madara Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plāno uz laiku ierīkot mazdārziņus

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Rīgas Sporta pils teritorijā plānots uz laiku ierīkot mazdārziņus un ziedu pļavas, informēja idejas autore Renāte Prancāne.

Prancāne, kura pati dzīvo blakus teritorijai, atklāja, ka ideja radusies, domājot par aizvien pieaugošu centra iedzīvotāju vēlmi pēc sasniedzama un mūsdienīga dārza un ārvalstu piemēriem, kur kopienas dārzi tiek ierīkoti neizmantotās teritorijās. Idejas autore ar domubiedriem vērsusies pie teritorijas īpašniekiem SIA "Rotermann Latvia", kuri atsaukušies idejai un nodevuši teritoriju bezpeļņas organizācijai bezatlīdzības īrē uz trim gadiem.

Nākamo trīs gadu laikā teritorijā tiks ierīkoti un atradīsies pilsētas mazdārziņi, kā arī ziedu pļavas dažādām kultūras un izglītības aktivitātēm. Iniciatīvas "Sporta pils dārzi" veidotāji norāda, ka kopienas dārziņi ir unikāls brīvā laika pavadīšanas veids, kas piedāvā drošu, sociāli iekļaujošu vidi un veicina pilsētas iedzīvotāju labklājību, pievēršoties veselīgākiem atpūtas veidiem. "Vienlaicīgi kopienas dārziņi kalpo kā nerimstošs izzināšanas projekts, kura ietvaros bērniem un jauniešiem ir iespēja pieredzes veidā apgūt ekosistēmas procesus un piedzīvot dabas lomu cilvēka dzīvē," norāda iniciatīvas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ceļa remontu dēļ daudzviet Latvijā noteikti satiksmes ierobežojumi

Žanete Hāka, 22.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sākas pārbūves darbi uz autoceļa Ventspils–Kuldīga–Saldus (P108) posmā no Ventspils līdz pagriezienam uz Zirām. Jau šonedēļ tur ir sagaidāmi pieci luksoforu posmi un var būt nepieciešamas 45 minūtes remontposma izbraukšanai, informē Latvijas Valsts ceļi.

Turpinās satiksmes organizācijas pārkārtojumi uz Vidzemes šosejas (A2) posmā no Garkalnes līdz Sēnītes mezglam. Uz brauktuvi Siguldas virzienā jau ir pārslēgts posms no Vangažiem līdz Sēnītes mezglam. Plānots, ka nedēļas vidū satiksmi pārslēgs arī posmā no Garkalnes līdz Vangažiem un no Sēnītes mezgla līdz objekta beigām. Arī pēc satiksmes pārslēgšanas uz Siguldas virziena brauktuvi tā ir organizēta pa vienai joslai katrā virzienā.

Citi patlaban plašākie remontdarbi turpinās uz Jūrmalas šosejas (A10) ar ievērojamiem satiksmes pārkārtojumiem krustojumā ar Rīgas apvedceļu A5. Turpinās arī remontdarbi pie Pāvilostas un posmā no Ēdoles līdz Alsungai. 45 minūtes nepieciešamas lai izbrauktu būvdarbu posmus no Gulbenes Balvu virzienā (P35) līdz Kazupei un no Tērvetes līdz Lietuvas robežai (P95).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

VARAM sagatavojusi priekšlikumus 105 reģionālajai reformai svarīgu ceļu posmu sakārtošanai

LETA, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās ministrija (VARAM) sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM) sagatavojusi priekšlikumus 300 miljonu eiro programmai, kuras īstenošanas rezultātā tiks uzlabota novadu centru sasniedzamība, sakārtojot 105 ceļu posmus teju 900 kilometru (km) kopgarumā.

Investīciju programma tika veidota sadarbībā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) un plānošanas reģioniem. Saraksta izstrādei VARAM lūdza visiem plānošanas reģioniem sadarbībā ar pašvaldībām sagatavot un iesniegt priekšlikumus ar prioritāri pārbūvējamo un atjaunojamo valsts reģionālo un vietējo autoceļu posmiem reģionā ietilpstošajās pašvaldībās.

Darba procesā vairākiem būtiskiem ceļu posmiem tika rasti risinājumi to sakārtošanai jau 2020.gadā. Līdz ar to valsts budžetam tika pieteikti tie autoceļu posmi, kam nepieciešams papildu budžets.

Plānots atbalstīt līdz pat 900 kilometriem (km) valsts reģionālo un vietējo autoceļu, kuru pārbūve un atjaunošana ir prioritāra administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai. Šo autoceļu pārbūvei un atjaunošanai nepieciešami 300 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu drošums ir galvenais VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) darbībā; apgrozījuma un peļņas kāpums gan sagaidāmi arī šogad

Par to sarunā ar VAS Latvijas gaisa satiksme valdes priekšsēdētāju Dāvidu Tauriņu.

Saistībā ar neseno Sukhoi Superjet 100 katastrofu Maskavā sociālajos tīklos parādījās Šerementjevas lidostas gaisa satiksmes kontrolieru darbam neglaimojoši komentāri. Atceroties vēl arī franču Total prezidenta, kā arī poļu politiķu bojāeju Krievijas lidostās, cik profesionāli ir jūsu kolēģi kaimiņvalstī?

Jebkuram gaisa satiksmes vadības kontrolierim jābūt sagatavotam saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kuri reglamentē šo darbu.

Vai standarti ir vienādi jums un Maskavas lidostās strādājošajiem?

Galvenie standarti, ko nosaka ICAO, attiecas uz visām šīs Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dalībvalstīm. Eiropā ICAO standarti tiek vēl pastiprināti. Šis jautājums ir dažādu organizāciju pārziņā, sākot ar Eurocontrol (Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija) un beidzot ar EASA (Eiropas aviācijas drošības aģentūra). Cik katrā konkrētajā gadījumā šie standarti tiek ievēroti, ir katras ICAO dalībvalsts un attiecīgās iestādes atbildība. Mums līdz šim nav bijušas problēmas sadarbībā ar kaimiņvalsts kolēģiem, un nekādi nopietni incidenti nav bijuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nozagti nesen uz valsts ceļiem uzstādītie atstarojošie signālstabiņi

Žanete Hāka, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai uzlabotu satiksmes drošību, šoruden vairāki valsts reģionālie autoceļi tika aprīkoti ar atstarojošajiem signālstabiņiem, taču jau pāris mēnešus pēc uzstādīšanas vienā no posmiem ir nozagti 20 stabiņi, bet citā ir izdarīts mēģinājums tos nozagt vai izdemolēt un 14 stabiņi ir izkustināti, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

20 stabiņi ir nozagti autoceļa Kuldīga–Aizpute–Līči (P112) posmā no Kurmāles un Turlavas pagastu robežas līdz Ķoniņu kapiem, savukārt autoceļa Tukums–Kuldīga (P121) posmā no Tumes līdz Sātiem ir izkustināti 14 stabiņi.

Atstarojošie stabiņi tiek uzstādīti, lai diennakts tumšajā laikā autovadītāji varētu labāk pārredzēt ceļu, tie būtiski uzlabo satiksmes drošību. Zogot vai demolējot ceļa aprīkojumu, tiek nodarīts ne tikai finansiālais zaudējums, bet, kas ir pats būtiskākais, tiek apdraudēta satiksmes drošība.

Oktobrī vairāk nekā 30 reģionālo autoceļu posmi tika aprīkoti ar atstarojošiem signālstabiņiem, kas diennakts tumšajā laikā ļauj autovadītājiem labāk orientēties uz ceļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā e-komercijas izaugsme ir vērojama Rēzeknē un Daugavpilī, kam seko Jelgava, Tukums, Liepāja un Madona, liecina interneta veikala "1a.lv" pārdošanas rezultāti.

Pērn iedzīvotāju skaits, kas izvēlējušies nepieciešamos produktus iegādāties interneta vidē, visstraujāk ir audzis Latvijas reģionos. Tikai 2019. gada pēdējos 3 mēnešos vien pieprasījums reģionos ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar 2018. gada attiecīgo periodu.

"Gada aktīvākais mēnesis e-komercijā un mazumtirdzniecībā kopumā ierasti ir decembris. Taču šogad novērojām nebijušu aktivitāti tieši reģionos, kur ierasti tie ir 10% no visiem pasūtījumiem, bet decembrī veidoja jau teju piekto daļu. Turklāt, Daugavpilī 23. decembrī savus pasūtījumus saņēma pat uz pusi vairāk klientu nekā parasti. Pasūtījuma skaita palielināšanos reģionos būtiski ir ietekmējuši piegādes risinājumu pieejamības uzlabošanās, tostarp, preču saņemšanas-atgriešanas punktu izveide, piegādes iespējas uz pakomātiem un sadarbības partneru preču saņemšanas punktiem, kā arī piegādes nodrošināšana uz mājām vēl plašākam iedzīvotāju lokam," komentē interneta veikala "1a.lv" valdes loceklis Ģirts Siliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū Latvijā vērojama veselīga izaugsme - 10% līdz 15% apmērā, liecina Swedbank dati.

Vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn sasniedza 66 000 eiro, kas atspoguļo 10% pieaugumu pret iepriekšējo gadu. Visvairāk īpašumu tiek iegādāti Rīgā – 60% no kopējo darījumu apmēra, savukārt pieprasījums Pierīgā un reģionos ir līdzīgs – attiecīgi 20% kā Pierīgā, tā reģionos.

Attīstoties privātmāju celtniecībai, nedaudz sarucis dzīvokļu iegādes īpatsvars. Kopumā 23% iedzīvotāju pērn izdarījuši izvēli par labu privātmājai (pieaugums par diviem procentpunktiem). Savukārt dzīvokļu segmentā arvien vairāk iedzīvotāju dod priekšroku jaunajiem projektiem jeb tādiem, kas ekspluatācijā nodoti 2017. vai 2018.gadā (pieaugums par trīs procentpunktiem). Kopumā pērn piektdaļa no iegādātajiem dzīvokļiem bija mājās, kas celtas laika posmā no 2000. līdz 2016.gadam, bet katrs desmitais dzīvoklis – jaunajos projektos. Taču dominējošais pārsvars, protams, ir par 2000.gadu vecākām ēkām (69%). Savukārt privātmāju segmentā biežāk (35%) tiek iegādātas jaunuzceltas ēkas (pēdējo divu gadu laikā celtās).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajos gados būs liela "uguņošana" darba tirgū, ko radīs neapturama spēka sadursme ar neizkustināmu šķērsli jeb augošās ekonomiskās aktivitātes sadursme ar līdzšinējo iedzīvotāju skaita samazināšanās līkni, prognozēts "Luminor" ekonomikas apskatā.

Nākotnē Baltijas valstis būs darbaspēka importētājas, jautājums tikai – no kurienes, komentē bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

"Ja nebūs imigrācijas, tad strādājošo skaits nākotnē samazināsies, taču ir iespējams no šāda likteņa izvairīties. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, Latvija 2019. gadā vēl nespēja apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos. Pandēmija samazināja Latvijas IKP, taču arī Latvijas IKP starpību ar Eiropas vidējo. Tā var veicināt ekonomikas izaugsmi, caur ietekmi uz struktūru un investīcijām," skaidro ekonomists.

"Luminor" lēš, ka arī iekšējā migrācija būs spēcīga, jo darba iespējas dažādās Latvijas vietās krasi atšķiras. "Pandēmijas ietekmē ir pastiprinājusies interese par dzīvi ārpus lielajām pilsētām, taču vispārējā tendence nākotnē būs tālāka iedzīvotāju koncentrēšanās ap lielajiem attīstības centriem, tikai izvēle būs daudzveidīgāka. Līdzās Lielrīgas reģionam arvien vairāk iespēju piedāvās divas lielās Kurzemes ostas pilsētas un Valmieras-Smiltenes-Cēsu apvidus. Reģionos ir arī citi, ne tik plaši zināmi panākumu stāsti, piemēram, rūpniecības attīstība Dobelē, Saldū, Aizkrauklē un Līvānos. Tukums, Jelgava, Salaspils, Olaine un vēl citas pilsētas attīstās gan kā Rīgas aglomerācijas daļas, gan ražošanas centri," komentē P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada 10 mēnešos (janvāris – oktobris) elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas 16 elektrostacijām, kas esot ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 24 milj. EUR, informē Ekonomikas ministrija.

Dažādu pārbaužu rezultātā šā gada 10 mēnešos elektrostacijām kopumā izteikti 176 brīdinājumi; 22 elektrostacijām veikta pārkompensācijas izvērtēšana un pieņemti 8 lēmumi saistībā ar pārkompensācijas novēršanu, kā arī pieņemti 58 lēmumi par elektrostacijām noteiktā elektroenerģijas obligātā iepirkuma apjoma samazināšanu.

Šogad elektroenerģijas obligātā iepirkuma tiesības atceltas šādām elektrostacijām: AS REMARS-RĪGA, ZS JAUNDZELVES, SIA «Energolux», SIA TUKUMS DH (Tulpju ielā 2A un Tulpju iela 2), SIA Gaujas HES, ZS «Rukaišu HES», SIA «Vadakstes HES», SIA «Dobeles enerģija» (Dzirnavu ielā), SIA «ROJAS SILTUMS», SIA «Ilpeks», ZS «Kalna - Rusuļi» Kalna dzirnavu HES, ZS «Kalna - Rusuļi» Lejas dzirnavu HES, SIA «GEOPOWER», SIA «Zaļās enerģijas aģentūra» un AS «International Investments».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ceļojums uz Austriju Covid-19 laikā - ar sejas masku smaržu

Ilze Žaime, "Dienas Bizness" žurnāliste, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Komentāri

Pievienot komentāru