Arvien straujākās pārmaiņas, kas sev līdzi nes aizvien modernākas iespējas, rada arī izmaiņas mediju jomā. Mēs izmantojam šo laiku un iespējas, lai kļūtu vēl labāki, vēl pieejamāki un vēl noderīgāki Jūsu ikdienā, tādēļ vēlamies pavēstīt, mūsuprāt, izcilus jaunumus – esam izveidojuši jaunu digitālu platformu, kurā turpmāk būs pieejamas visas mūsu izdevumu digitālās versijas.

Mājas lapas ekiosks.lv video instrukcijā parādīts kā piereģistrēties (izveidot savu profilu) un kā veikt kāda izdevuma pirkumu.

Video soli pa solim parādīta secība kāda ir jāveic, kāda informācija ir nepieciešama, lai reģistrētos mājas lapā Ekiosks.lv, kā arī parādīta secība, kā var veikt pirkumu – iegādāties abonementu.

Jaunā mājaslapa www.ekiosks.lv nodrošinās vieglāku un pieejamāku digitālo izdevumu lasīšanu.

Jebkuru jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam zvanīt uz klientu servisu pa tālruni 67063333 vai 67292633 vai rakstīt uz e-pastu; [email protected]

Aplikācijā Ekiosks ir viegli un ērti lasīt savus iemīļotos izdevumus.

Video varat apskatīt iespējas, ko piedāvā izdevumu lasīšana aplikācijā. Kā piemēram, pielāgot teksta iestatījumus pēc jūsu gaumes (lielāki vai mazāki burti; lielākas vai mazākas atstarpes starp rindiņām; mainīt burtu fontu; pietuvināt un attālināt rakstus).

Tāpat ir iespēja lejupielādēt abonēto izdevumu, lai to var lasīt tad, kad nav interneta pieslēgums.

Aplikācija pieejama

Android ierīcēs - https://ej.uz/ekiosks_android

Apple ierīcēs - https://ej.uz/ekiosks_apple

Dienas Biznesa speciālizdevuma TOP500 atklāšanas ietvaros 11. decembrī notika ekspertu diskusija Latvijas zelts: Vietējie uzņēmumi ceļā uz starptautisku līderību, kas pavēra skatu uz būtiskāko tautsaimniecības izaugsmes izaicinājumu.

Diskusijā piedalījās ekonomikas ministrs Viktors Valainis, AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, kā arī Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Pēc diskusijas tika paziņoti Dienas Biznesa TOP500 speciālbalvu nominanti.

Dienas Biznesa “TOP 500” iniciētās diskusijas jautājums ir tas, uz kuru jāsniedz atbilde, lai Latvija kopumā kļūtu labklājīgāka un bagātāka valsts nākotnē. Dienas Bizness, pasniedzot TOP500 balvas, īpaši uzsver nacionālā vai vietējā kapitāla nozīmi, tomēr nepietiek vien ar atzinību un apziņu, ka mums ir nacionālā kapitāla uzņēmumi. Ir skaidrs, kas ir nacionāla kapitāla uzņēmumi, bet par vietējo kapitālu nereti jau runājam Baltijas mērogā, jo reģionāli kļūstam aizvien vienotāki.

Bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies, pārliecināta lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.oktobra numurā lasi:

Statistika

Reģistrēto patentu skaits aug

Nodokļi

Satricinājumi audzē specnodokļus

Aktuāli

Kā valdības prioritātes kļūst maznozīmīgas budžetā

Tēma

Pieņēmumi par ekonomisko izaugsmi pārāk optimistiski

Atkritumu apsaimniekošana

Kam jānodrošina atkritumu apsaimniekošana Latvijā? SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis

Pasaules ekonomika

Katram ģeopolitiskajam blokam pa uzņēmuma daļai

Portrets

Ēriks Mentelis, SIA Crayon Latvija vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Roberts Jansons, alus darītavas Duna Brewery vadītājs

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

28.reizi klajā nācis Dienas Biznesa speciālizdevums TOP500, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un Latvijas zāļu ražotāju AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi un analizēta situācija teju 40 būtiskākajās uzņēmējdarbības nozarēs.

TOP500 svinīgā atklāšana norisināsies videoformātā – Dienas Biznesa portālā www.db.lv 11.decembrī būs vērojama īpašu TOP500 godalgu pasniegšana piecās nominācijās – veiksmīgākais ražotājs, nacionālā kapitāla gada uzņēmējs, nacionālā kapitāla uzņēmuma lielākais izrāviens krīzes laikā, nacionālā kapitāla izrāviens IT jomā un lielākais maiznieks.

Rezumējot TOP500 izdevumā apkopotos datus un biznesa rādītājus, Izdevniecības Dienas bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš secina - 2023. gads bijis labs pozitīvās domāšanas paraugs un arī paraugs tam, kā protam nereaģēt uz acīmredzamu recesijas brīdinājumu. Iekšzemes kopprodukta izaugsme 2023. gadā bija negatīva – kritums par nieka 0,3%. Krituma iemesli bija vispārēji, un tomēr 2024. gads iesākās ar optimistiskām prognozēm, ka viss jau varētu būt labi. Bet vienīgais, ko valsts saņēma 2024. gada nogalē, kad jau bija skaidrs, ka Latvija ir ieslīgusi ilgstošā recesijā, bija nodokļu celšana vai tādas to izmaiņas, kas neveicina attīstību. “2025. gads nebūs nekāds lielās atkopšanās gads, ja paši to par tādu nepadarīsim, izvēloties pareizo kustības virzienu. Kustas visi kopā, un viena piebilde noslēgumā par lēmumu pieņēmējiem ir tāda, ka vieglāk kustēties ir ar tukšām kabatām. Proti, kritiskos brīžos nepaēdis cilvēks ir motivētāks. Tieši motivācijas valsts pārvaldē šobrīd pietrūkst, un ir redzams, ka algu celšana to nekādi nevairo. Varbūt kabatas jāpadara vieglākas, lai skriet būtu vieglāk un domāt - raitāk?,” retoriski vaicā G.Madžiņš.

Lai biznesā gūtu panākumus, uzņēmumam ir ne tikai jāseko līdzi tirgus aktualitātēm, bet arī jābūt tām soli priekšā, domā Jānis Karāns, SIA NESS izpilddirektors.

Digitālā komunikācija, kurā darbojas NESS, ir ļoti mūsdienīga nozare, kas nepārtraukti aug un attīstās, tāpēc uzņēmumiem, kas vēlas šajā jomā būt veiksmīgi, ir nemitīgi jāseko līdzi aktualitātēm digitālajā pasaulē un jāmēģina paredzēt, kādi risinājumi klientiem būs nepieciešami nākotnē, norāda J.Karāns. Mēs negaidām, kamēr tirgus vai mūsu klienti pieprasīs jaunas lietas un iespējas - mēs cenšamies būt notikumiem soli priekšā un tā noteikti ir viena no mūsu biznesa veiksmes atslēgām, norāda NESS izpilddirektors.

Nebaidās mēģināt

Pirmo darba pieredzi guvu 16 gadu vecumā, kad vasarās strādāju par dežurantu Valmieras sporta stadionā, stāsta J.Karāns, kurš bērnībā sapņoja kļūt par profesionālu sportistu. “Visu mūžu esmu bijis fiziski aktīvs un skolas laikos nopietni nodarbojos ar peldēšanu. Lai gan šis sporta veids man ļoti patika, diezgan ātri sapratu, ka Latvijā profesionāli peldētāji nepelna pārāk lielu naudu, tāpēc šo ideju atmetu. Par citām profesijām nesapņoju, taču zināju, ka vēlos darīt kaut ko interesantu. Negribēju, lai mana ikdiena darbā ir vienmuļa un garlaicīga, taču par konkrētu virzienu tolaik domu vēl nebija. Pēc vidusskolas absolvēšanas mēģināju pretoties visam un visiem, kā ietekmē augstskolā, kurā iestājos pavadīju vien pāris mēnešus. Pēc tam studijas pametu un sāku strādāt uzziņu dienestā 1188. Jau tolaik man vairāk patika lietas darīt, nevis sēdēt augstskolas solā un klausīties, ko man stāsta citi,” teic J.Karāns, kurš pēc viena pavadīta gada uzziņu dienestā 1188, tā paša uzņēmuma, SIA Lattelecom (pašlaik SIA Tet), ietvaros sāka nodarboties ar biznesa klientu apkalpošanu.

Kosmētikas ražotāja Stenders bijušais līdzīpašnieks Jānis Bērziņš atkal kopā ar ģimeni izveidojis biznesu un atkal tirgo produktu ar derīguma termiņu, lai gan reiz nosolījies tādā vairs nemesties. Beķerejai Bazaar bakery nesen apritējis pirmais gads, kura laikā apgrozīts jau teju miljons eiro.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.marta numurā lasi:

Statistika

Nodokļos iekasē vairāk, bet ne tik, cik plāno

Tēma

Rīgā īpašuma nodokļu slogs novirzās uz iedzīvotāju mājokļiem

Aktuāli

Rīgas pašvaldība kļūst trūcīgāka

Infrastruktūra

Droša, jaudīga un iekļaujoša digitālā Latvija. Ģirts Ozols, LVRTC valdes priekšsēdētājs

Meža nozare

Lēnām atgūst zaudēto

Finanses

Eleving Group obligāciju piedāvājums ekspertu skatījumā

Portrets

Justs Nekrošus, Møller Baltic Import (MBI) izpilddirektors

Brīvdienu ceļvedis

Silvija Ozola, izdevniecības MontMasca vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Biznesa veiksmes pamatā primāri ir pārdomāta produkta vai pakalpojuma vērtība, spēcīga komanda un laba reputācija, atzīmē Jānis Pencis, Publicis Groupe Latvia izpilddirektors.

Visur, bet jo sevišķi mazā valstī kā Latvijā, ir svarīgi, ka tevi pazīst gan kā labas vērtības nodrošinātāju, gan kā labu darba devēju, domā J.Pencis, nenoliedzot, ka atbilstoša kontaktu loka un labas reputācijas veidošanai biznesa veiksmes stāstā ir liela loma. Ikdienas steigā tas ir īsts izaicinājums – atrast resursus konsekventam darbam pie sava un uzņēmuma reputācijas veidošanas. Tas ietekmē cilvēku uzticību tam, ko zīmoli piedāvā, kā arī atvieglo darbinieku piesaisti uzņēmumā, spriež Publicis Groupe Latvia izpilddirektors, piebilstot, ka, lai ilgtermiņā gūtu panākumus, uzņēmumam ir jāinvestē arī savā komandā. Laba komanda ir motivēta, gatava sadarboties, apgūt visu jauno, konkurēt un uzvarēt, atgādina J.Pencis. Lai tas notiktu, komandai ir jātic uzņēmuma mērķim un stratēģijai, kā arī jājūtas uzklausītai un novērtētai gan materiālā, gan nemateriālā veidā, atzīmē Publicis Groupe Latvia izpilddirektors.

Nodokļu administrācijā sākušies būtisku pārmaiņu laiki, kas mainīs ne tikai tās struktūru, bet arī pienākumus, vienlaikus tiek īstenoti dažādi darba efektivitātes pasākumi, kuru vidū ir ne tikai automatizācija un digitalizācija, bet arī esošo prasību lietderības izvērtēšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite–Roķe, atzīstot: „Uzņēmumiem uzticamies vairāk.” Nodokļu administrācija iet pa administratīvā sloga un birokrātijas mazināšanas ceļu, taču varbūt ne tik ātri, kā gribētos nodokļu maksātājiem.

Fragments no intervijas

Kā notiks VID reorganizācija, kas mainīsies nodokļu maksātājiem un nodokļu nemaksātājiem?

Būtībā Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas pirmais posms ir spēka struktūru nodalīšana, taču klientiem tas neko nemaina. Šīs pārmaiņas ir vērstas uz to, lai labticīgais nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienestu uztvertu kā iestādi, kur meklēt padomu, kā rīkoties, nevis turpinātu baidīties, zinot, ka viena no tās struktūrām var ierosināt kriminālprocesu. Un arī krāpniekiem, organizētās noziedzības pārstāvjiem jau būtībā Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācija neko nemaina, jo pret viņiem tiks vērsta tieši tāda pati bardzība kā pašlaik. Šaubos, vai krāpnieku skatījumā ir kāda nozīme tam, vai Nodokļu un muitas policijai vadītājs ir Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors vai atsevišķas iestādes, kura atrodas Finanšu ministrijas pārraudzībā, vadītājs. Pašlaik Saeimā ir akceptēti attiecīgi likumprojekti, kuri paredz, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus plānots nodot Finanšu ministrijas padotībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Faktiski no Valsts ieņēmumu dienesta tiek nodalītas tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā.

Lai arī ģeopolitiskie konflikti un ilgstoši neatrisinātie jautājumi biznesa vidē nenāk par labu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstības prognozēm Latvijā, pēdējā laika jaunpienācēji kaļ vērienīgus attīstības plānus, norāda uz neizmantotajām iespējām un dod cerību, ka atgriezīsimies pie agrākajiem nozares ikgadējiem izaugsmes rādītājiem.

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru piesaistē Latvija konkurē ne tikai ar kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju, bet arī Slovākiju, Ungāriju, Poliju, Čehiju, Portugāli un citām valstīm Eiropā un ārpus tās. Galvenā konkurence gan ir par valstu lielākajām pilsētām, jo tieši lokācijas sasniedzamība, t.i., lidostu tuvums, kā arī talantu pieejamība ir noteicošie faktori, kas investorus mudina pieņemt pozitīvus lēmumus attiecībā uz vienu vai otru pilsētu.

Biznesa pakalpojumi uz Baltijas fona

“Kamēr citās Eiropas valstīs tās ir divas, trīs, četras vai pat piecas pilsētas, Latvijā mēs galvenokārt esam apstājušies pie Rīgas, ņemot vērā, ka vairāk nekā 97% no starptautisko biznesa pakalpojumu centriem, kas atrodas Latvijā, ir dislocēti tieši Rīgā,” secina Latvija Starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozares asociācijas izpilddirektore Monta Ieleja. Viņa skaidro, ka visaktīvākā šīs nozares investoru piesaistē un līdz ar to arī vislielākos panākumus biznesa pakalpojumu centru segmentā Baltijā ir guvusi Lietuva, kurā ir 97 šādi centri, kuros kopumā tiek nodarbināti apmēram 27 000 cilvēku, salīdzinājumam Latvijā ir 54 centri, kuros darbs ir teju 19 000, savukārt Igaunijā – 90 centri, bet tajos strādā apmēram 10 000 cilvēku.

Baltijā vislielākie darba devēji pēc nodarbināto skaita ir mazumtirdzniecībā strādājošie, visvairāk šādu kompāniju ir ar juridisko adresi Lietuvā.

To rāda SIA Lursoft IT pētījums par lielākajiem darba devējiem Baltijā. 100 lielāko darba devēju vidū ir tikai 26 kompānijas ar Latvijas juridisko adresi, 23 ar Igaunijas un 51 kompānija ar juridisko adresi Lietuvā. Lielāko nodarbinātāju līderis ir mazumtirdzniecības kompānija Maxima, kuras Lietuvas kompānija ar 11409 nodarbinātajiem ir pirmajā pozīcijā Baltijā, bet otrajā — tās kompānija Latvijā, kura nodarbina 6222 strādājošos.

Jāņem vērā, ka tās kompānija Igaunijā nodarbina 3111 strādājošos un ieņem 17 vietu. Lielāko darba devēju trijnieku pēc kopējo darbinieku skaita noslēdz vēl viens mazumtirdzniecības tīkls Lietuvā - IKI. Lielāko nodarbinātāju vidū ir gan veselības aprūpes iestādes – slimnīcas, gan transporta pakalpojumu sniedzēji, salīdzinoši maz ir apstrādes rūpniecības kompāniju. Lai arī liela pārsteiguma par to, kas Baltijā ir vislielākie nodarbinātāji, aptaujāto vidū nebija, tomēr skanēja jautājumi par privātā un publiskā kapitāla kompāniju īpatsvaru šajā top 100, kā arī to, cik tajā ir kompāniju par pašmāju kapitālu, kuras ir izveidotas no nulles.

Jaunus uzņēmumus reģistrē vairāk, bet esošos likvidē mazāk, vienlaikus pieaug juridisko personu – nodokļu maksātāju un pievienotās vērtības nodokļa, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju skaits.

Šādu ainu rāda Valsts ieņēmumu dienesta dati par nodokļu maksātāju skaitu un SIA Lursoft dati par uzņēmumu reģistrāciju un likvidāciju šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar analogu laiku pērn. Vairāku aptaujāto uzņēmēju vidū bija atšķirīgs skatījums par to, kas ir šo pozitīvo datu pamatā – valsts politika, tostarp pasākumi birokrātijas mazināšanai, kaimiņvalstu darbība nodokļu sloga paaugstināšanā, jaunu, drosmīgu jaunpienācēju stratēģiskais redzējums par īsto brīdi ieiešanai tirgū vai arī savdabīga sagadīšanās.

Nodokļu maksātāju kļūst vairāk

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka šī gada 1. jūlijā bija 86 613 pievienotās vērtības nodokļa maksātāju, kas ir ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš – 2024. gada 1. jūlijā, kad to skaits sasniedza 84 158. Gada laikā no 2024. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 1. jūlijam pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits pieaudzis par 2455. Jāņem vērā, ka tieši Covid-19 pandēmijas laikā pievienotās vērtības nodokļa maksātāju skaits piedzīvoja nozīmīgu sarukumu, taču turpmākajos gados šī nodokļa maksātāju skaits atkal lēnām pieaug. Savukārt nodokļu maksātāju – juridisko personu skaits šī gada 1. jūlijā bija 190 510, kas ir par 1103 vairāk, nekā bija 2024. gada 1. jūlijā, tomēr 2018. gada 1. jūlijā šādu subjektu skaits bija 212 827 jeb par 22 317 vairāk.

Visu laiku pazīstamākais Latvijas hokejists, leģendārais Helmuts Balderis Sildedzis ir zināms un cienīts arī biznesa vidē, kur šobrīd nodarbojas ar dārzeņu biznesu, būdams dalībnieks uzņēmumos SIA Ezerkauliņi Agro un SIA Ķeizarsils. Gluži tāpat kā sports, arī bizness dod un prasa rūdījumu, uzticēšanos, kā arī mēdz sagādāt vilšanos.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.janvāra numurā lasi:

Statistika

Siltums lētāks, bet ziema vēsāka

Tēma

Politiskās mahinācijas ar ģimenes valsts pabalstu

Uzņēmējdarbība

Uzņēmumu demogrāfija beidzot plusos

Nodokļu maksātāju Latvijā kļuvis vairāk

Mežsaimniecība

Latvijas Valsts meži pārdos par 400 000 m3 vairāk

Konkurētspēja

Ražošana

Investīcijas pārvērš konkurētspējā. Bruģakmens ražotāja un tirgotāja SIA Betono Mozaika valdes priekšsēdētājs Romas Venckus

Nafta

Kad OPEC saļodzīsies līdz galam

Auto industrija

Šī var būt Ķīnas auto desmitgade

Portrets

Kaspars Kaleba, SIA Omarketing līdzīpašnieks un valdes loceklis

Lai gan liela daļa enerģijas Latvijā joprojām tiek ražota, izmantojot dabasgāzi, atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars elektroenerģijas gala patēriņā ik gadu lēni, bet turpina pieaugt.

2025. gada janvārī Latvijā pie sadales un pārvades tīkliem bija pieslēgti 3452 megavati (MW) elektroenerģijas jaudu, liecina Eiropas pārvades sistēmu operatoru organizācijas ENTS-E dati. Lielāko daļu no tām veidoja jaudas, kas elektrību ražo, izmantojot ūdens resursus un dabasgāzi. Lai gan atsevišķi enerģētikas eksperti uzskata, ka dabasgāzes patēriņš tuvāko gadu laikā ievērojami nesamazināsies, Klimata un enerģētikas ministrijas mērķi ir ambiciozi - līdz 2030. gadam visu valsts elektroenerģijas patēriņu plānots nosegt, izmantojot AER.

Mērķi sasniedzami

Šobrīd, salīdzinot ar citām Baltijas valstīm, Latvija procentuāli no kopējā elektroenerģijas gala patēriņa AER izmanto visvairāk, liecina jaunākie Eurostat dati. Kaspars Melnis, klimata un enerģētikas ministrs uzsver, ka mūsu valstī šis rādītājs ir pat augstāks nekā Eiropas Savienības (ES) vidējais. “2023.gadā, izmantojot AER, Latvijā tika saražoti 54,3% no nepieciešamās elektroenerģijas, Lietuvā - 36,5%, Igaunijā - 31,8%, bet vidēji ES - 42,6%. To vērtējam kā labu starta pozīciju, lai sasniegtu klimata un enerģētikas mērķus 2030. gadā. Kopumā jāsaka, ka Baltijas valstis pēdējos gados ir aktīvi attīstījušas AER sektoru, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka katrai no tām ir bijušas atšķirīgas starta pozīcijas. Latvija vēsturiski ir bijusi viena no Eiropas līderēm hidroenerģijas izmantošanā, pateicoties Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādei.

Investīcijas, efektīvāks darbs, paplašināšanās, organiska izaugsme, pieejami līdzekļi no obligāciju emisijas iecerētā paveikšanai ir stūrakmeņi CleanR Grupas šā gada straujai izaugsmei.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. Viņš atzīst, ka pašlaik uzmanības fokusā ir darba ražīguma paaugstināšana, efektivizācija, kā arī procesu digitalizācija un inovāciju ieviešana.

Vēl uzņēmēju žurnāla 19.septembra žurnālā Dienas Bizness lasi:

Statistika

Ārējā tirdzniecībā turpinās kritums

Tēma

Latvijā mazu bērnu mirstība ir gandrīz divas reizes lielāka nekā Igaunijā

Ilgtspēja

Biznesam gaidāms grūts ilgtspējas ziņošanas eksāmens

Uzņēmējdarbība

Īpašnieki miruši, bet biznesa struktūras juridiski joprojām dzīvas

Investīcijas ražošanas tehnoloģijās, darba ražīguma paaugstināšana komplektā ar koksnes resursu pieejamību ilgtermiņā ir būtiskākie priekšnosacījumi kokapstrādes nozares, tostarp uzņēmuma Latvijas Finieris, attīstībai nākotnē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Viņš norāda, ka uzņēmums pašlaik īsteno plašu 250 milj. eiro investīciju programmu konkurētspējas paaugstināšanai, vienlaikus virzoties uz savu ilgtspējas mērķu sasniegšanu, tostarp CO2 pēdas samazināšanā.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija bērza saplākšņa segmentā?

Situācija ir ļoti dinamiska, tajā ikvienam uzņēmumam jāspēj pieņemt konkrētā brīža izaicinājumus. Krievijas uzsāktā kara un politisko lēmumu izraisītais energoresursu cenu kāpums un tam sekojošā inflācija radīja būtisku spiedienu uz produktu ražošanas izmaksām, kas ir bijis pamats nozīmīgām pārmaiņām daudziem, to skaitā arī Eiropas bērza saplākšņa ražotājiem. Ja skatās no pārdošanas viedokļa, kaut gan Eiropas tirgus Krievijas un Baltkrievijas izstrādājumiem ir slēgts, ir virkne vēsturiskā noieta valstu ārpus ES, kur ar pavisam citu pašizmaksu ražotais agresorvalstu saplāksnis joprojām ir pieejams. Nevienlīdzīgās konkurences apstākļos šo valstu tirgos Latvijas Finierim un citiem Eiropā strādājošajiem ražotājiem ir un tuvākajā laikā būs ļoti problemātiski pārdot savus produktus. Tāpēc mēs šobrīd koncentrējamies uz Eiropas ekonomiskās zonas un citu reģionu valstīm, kas pozicionējas kā partneri ne tikai ekonomiskajos, bet arī drošības jautājumos.

Izglītoti speciālisti ir pamats konkurētspējīgiem uzņēmumiem, kas savukārt nozīmē labi apmaksātas darba vietas, pirktspējīgus patērētājus un nodokļus valsts makā, vienlaikus uzņēmumiem ir jāgūst peļņa, bez kuras nav iespējamas investīcijas nākotnes izaugsmes nodrošināšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes rektors Gundars Bērziņš. Viņš norāda, ka Latvijas Universitāte pašlaik atrodas ļoti nozīmīgu pārmaiņu procesā, jo mainās gan pārvaldības sistēma, gan arī finansēšanas modelis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 27.augusta numurā lasi:

Statistika

Elektroniskās vēstules izspiež papīru

Enerģētika

Enerģētikas nozarei jāgatavojas jauniem izaicinājumiem

Meža nozare

Korejiešus vilina Latvijā ražotās koka moduļu mājas

Latvija dodas sociālistiskajā ekonomikā

Meža nozare

Latvijas izrāviens saliekamo koka ēku eksportā

Enerģētika

Trijos gados gāzes sadales sistēmas rekonstrukcijā ieguldīs 12,5 milj. eiro

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Investējot teju 50 miljonus eiro, SIA AmberBirch dubulto finiera ražošanas jaudas, tādējādi audzējot eksporta ienākumus, un gatavojas 65 milj. eiro vērtās siltumizolācijas plātņu ražotnes projekta īstenošanai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA AmberBirch valdes priekšsēdētājs Raimonds Spūls-Vilcāns un valdes loceklis Kārlis Kavass.

Vēl Dienas Biznesa 29.jūlija numurā lasi:

DB analītika

Kas ilgāk strādā, tam mazāki parādi

Tēma

Finierloksnes ir svarīgas gan eksportā, gan vietējo koksnes produktu ražošanā

Aktuāli

Nodokļu vadzis lūzīs vai lauzīs?

Tirdzniecība

Alkoholu veikali tirgos īsāku laiku

Skaidra nauda

Skaidrai naudai pievelk grožus

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas stikla šķiedras nozare – pelnīti starp pasaules līderiem

Transports

Elektroauto skaits pārsniedz 10 tūkstošus

Portrets

Toms Dzenis, optikas uzņēmuma OC VISION līdzīpašnieks

Izsniegto aizdevumu un garantiju apjomus būtiski mainījusi Covid-19 pandēmija, karš Ukrainā, inflācijas ugunsgrēks un tā slāpēšanai Eiropas Centrālās bankas paaugstinātās procentu likmes, turklāt garantiju vietā arvien lielāks spiediens ir uz kredītu izsniegšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš. Viņš norāda, ka pērn atbilstoši situācijai ir veiktas vairākas būtiskas izmaiņas Altum jau administrētajās atbalsta programmās, piemēram, kreditēšanas veicināšanai bankās Altum ieviesa divu veidu atvieglojumus garantiju instrumentiem, nosakot 0% garantijas prēmiju jauniem ilgtspējīgiem projektiem un garantijas prēmijas samazinājumu par aptuveni 50% visām uzņēmumu garantijām, kā arī ieviešot citus atvieglojumus, piemēram, lauksaimniekiem apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem nosakot likmi 3,5%.

Fragments no intervijas

Pēdējos mēnešos tiek runāts par Altum pārveidi par valsts attīstības banku. Cik ilgā laikā to varētu paveikt, un vai bankas statusam ir būtiska priekšrocība salīdzinājumā ar to, kāds tas ir pašlaik?

Pašvaldību izdevumi ārvalstu komandējumiem ir ievērojami mazāki, salīdzinot ar līdzīgiem izdevumiem valsts pārvaldes institūcijās, liecina Valsts kases apkopotie valsts iestāžu un pašvaldību pārskati.

Nevienā no Latvijas pašvaldībām 2024. gadā izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza 0,6% no kopējo izdevumu apjoma, un ārvalstu komandējumu izdevumi nerada būtisku slodzi pašvaldību budžetiem.

Ārvalstu komandējumu izdevumi

2024. gadā vislielākie ārvalstu komandējumu izdevumi bija Valmieras novadā, kur tie veidoja 5,5 tūkstošās daļas (0,55%) no kopējiem 2024. gada izdevumiem. Tālāk sekoja Gulbenes novads ar 5,2 tūkstošām daļām un Jelgavas novads ar 5,1 tūkstošo daļu. Salīdzinājumam 2023. gadā Tieslietu ministrijas izdevumi ārvalstu komandējumiem bija 6,45 tūkstošās daļas no kopējiem Tieslietu ministrijas izdevumiem. Saeimas izdevumi ārvalstu komandējumiem 2023. gadā bija ievērojami lielāki – 17 tūkstošās daļas pret kopējiem Saeimas izdevumiem. Savukārt Valsts kancelejas izdevumi ārvalstu ceļojumiem 2023. gadā pārsniedza 3,1% no visiem Valsts kancelejas izdevumiem. Tiesa, tas bija laikā, kad iepriekšējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aizrāvās ar ārvalstu ceļojumiem, izmantojot īrētu privāto lidmašīnu. Latvijas pašvaldības īrētās privātās lidmašīnas ārvalstu ceļojumiem neizmantoja, tāpēc 2024. gadā pašvaldību kopējie izdevumi ārvalstu komandējumiem nesasniedza pat 1,9 tūkstošās daļas pret visiem pašvaldību izdevumiem. 2024. gadā septiņpadsmit pašvaldībās ārvalstu ceļojumiem tērēja mazāk par vienu tūkstošo daļu no kopējiem pašvaldību izdevumiem.

Rietumvalstu noteiktajās sankcijās paredzēts, ka Krievija savu naftu nevar pārdot dārgāk par 60 ASV dolāriem par barelu. Kā izrādās, realitāte jau laiciņu ir pavisam cita, kur Krievija šo savu resursu, ja vērtē tās Urals markas jēlnaftas cenu, nupat tirgojusi virs 80 ASV dolāru par barelu atzīmes.

Sākotnēji, kad naftas cena pasaulē bija zema, izskatījās, ka šādi Rietumu noteiktie Krievijas melnā zelta cenas griesti strādā un turklāt ļoti labi. Tas pieklusināja šādas shēmas kritiķus, kas jau sākotnēji teica, ka būs grūti panākt situāciju, kad naftas tirgū tas nenoved pie piedāvājuma traucējumiem un reizē tikai daļēji traucē Krievijai nopelnīt no sava sāktā kara.

Sankcijas jau sākotnēji bija veidotas tā, ka skaidrs bija, ka Krievijas nafta turpinās visai dāsni plūst. Tas sākotnēji balstīja cenu samazināšanās stāstu, kas lika domāt, ka šādi cenu griesti patiešām būs veiksmes stāsts, jo notiks izvairīšanās no drūmākiem ekonomiskiem un politiskiem scenārijiem pašiem sankciju ieviesējiem, reizē mazinot Krievijas budžeta ieņēmumus. Tomēr arī tad zināmas bažas bija par situāciju, ja parādīsies pazīmes, ka naftas piedāvājums pazūd ātrāk.

Baltijā vadošais olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo ir piesaistījis vērienīgas investīcijas tālākai uzņēmuma attīstībai, kas paredz fundamentālas pārmaiņas uzņēmuma ražošanas infrastruktūrā. Par uzņēmuma attīstības vīziju, uzņēmuma eksporta filosofiju un uzticama projektēšanas partnera SEP izvēli intervijā atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Vladimirs Mhitarjans.

Jau publiski izskanējis, ka Balticovo plāno vairāk nekā 100 miljonu vērtas investīcijas. Ko ar šīm investīcijām uzņēmums plāno darīt?

Tiešām, esam paredzējuši 100 miljonu eiro lielas investīcijas Balticovo, un tās pamatā būs saistītas ar vistu turēšanas apstākļiem, proti, pāreju uz ārpus sprostiem dētām olām. Tās ir fundamentālas infrastruktūras pārmaiņas, kas prasa nozīmīgus finanšu, laika un zināšanu resursus, taču esam ne tikai apņēmības pilni, bet jau to darām! Pāreja uz dējējvistu turēšanu ārpus sprostiem nenoliedzami ir saistīta ar plašākām olu ražošanas nozares tendencēm. Piemēram, Latvijā visi lielie tirdzniecības tīkli ir paziņojuši, ka tirgos tikai šādas ārpussprostu vistu olas. Arī Eiropas Savienība (ES) paredz pakāpenisku pāreju uz vistu turēšanu ārpus sprostiem. Punkts, te vairs nav diskusiju!

Neraugoties uz Eiropas Savienības vispārēju atbalstu konkurences iestāžu stiprināšanā visās valstīs, kas pilnās burās uzsāka savu gaitu jau pirms pieciem gadiem līdz ar īpašas direktīvas pieņemšanu, sodu politikas pastiprināšanu, tostarp noteicot lielāku iestāžu neatkarību, lietu iztiesāšana tomēr kļūst aizvien ilgāka.

Dienas Bizness uzmanību vērš tikai uz administratīvām tiesvedībām, jo Konkurences padomes lēmumi tieši tiek izskatīti administratīvā kārtībā un pārējie procesi uzskatāmi par saistītiem vai atvasinātiem no sākotnējās konkurences lietas. Tas, ko nešaubīgi parāda Tiesu administrācijas statistika, - konkurences lietu izskatīšanas vidējais ilgums kopš 2019. gada aug.

2019. gadu var uzskatīt par starta punktu Eiropas mēroga pārmaiņām, un, visticamāk, visa sistēma tobrīd strādāja kampaņveidīgi, samazinot lietu vidējo izskatīšanas ilgumu līdz 7 mēnešiem administratīvajās lietās. Jau 2020. gadā lietu izskatīšanas vidējais ilgums – 17 mēneši. Šobrīd – 2023. gadā - to izskatīšanas vidējais ilgums ir 19 mēneši, pat neievērojot to, ka viena otra desmit gadus ilga lieta pērn tika pārtraukta, nomaksājot soda naudu, lai arī vainu neatzīstot. Ir aktuāls jautājums, vai līdz ar izskatīšanas ilgumu aug arī lietu izskatīšanas kvalitāte, vai lēmumi tādēļ kļūst taisnīgāki un pārliecinošāki, vai arī šāda lietu izskatīšanas paildzināšanās drīzāk saistāma ar uzņēmēju augošo pieredzi.