Jaunākais izdevums

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Par maiznīcas atvēršanu abi domājuši aptuveni gadu. Tam sekoja telpu meklēšana, kuru lokācija bija ļoti svarīga. Iepriekš maiznīcas telpās atradās augļu un dārzeņu veikals.

"Vēlējāmies izveidot tādu vietu, kas atnākot, patiktu arī mums pašiem. ''Šeit pavadām daudz laika, tāpēc bija svarīgi, lai pašiem būtu ērti," stāsta S.Stepanovs. Maiznīcas atvēršana bija plānota jau decembrī, taču tajā brīdī tas neizdevās, bet pēc tam sākās ārkārtas situācija.

"Better Bread" piedāvājumā ir maize ar dabīgo ieraugu, piemēram, kvinojas ierauga maize, ierauga tostermaize, rīsu miltu bagete, kā arī bezrauga sēklu maize. Papildus tiek piedāvātas 10 saldumu pozīcijas, piemēram, banānmaize, dažādi cepumi. A.Stepanova norāda, ka produkti cepti pēc iespējas veselīgāki un šī maiznīca nebūs alternatīva klasiskajai beķerejai.

"Mēs nevēlamies izlikt izkārtni, ka šī ir bezglutēna maiznīca. Rīgas, Latvijas iedzīvotājus, mūsuprāt, vajadzētu izglītot, jo, piemēram, daži mūsu paziņas saka - es neesmu slims, es neēdīšu bezglutēna maizi. Uzreiz ir asociācija ar to maizi, kuru pārdod aptiekās. Cilvēki baidās, bet mūsu maize nav tāda," stāsta A.Stepanova.

Sergejs maiznīcā būs atbildīgs par kafiju, bet Aļona par maizes cepšanu un konditoreju. Aļona ikdienā strādās maiznīcā, bet Sergejs jauno uzņēmumu centīsies apvienot ar esošo biznesu, kas saistīts ar kuģniecību. Maiznīcā būs pieejama zīmola "da Matteo" kafija no Zviedrijas. S.Stepanovs atzīst, ka svarīgi, ka abi maiznīcā strādās paši, lai varētu komunicēt ar klientiem. "Better Bread" izveidošanā Stepanovu ģimene investējuši savus privātos līdzekļus.

Maiznīcas īpašnieki norāda, ka "Better Bread" klienti ir cilvēki, kuriem ir glutēna nepanesamība, taču tā nav lielākā daļa. Visbiežāk tie ir veselīga dzīvesveida piekritēji.

"Pirms vēl maiznīca bija oficiāli atvērta, pirmajā dienā izpārdevām maizi 80 pozīcijās plkst.16, nākamajā dienā plkst.14 un dienu vēlāk jau plkst. 13. Tas bija liels pārsteigums. Veidojās pat rinda kā padomju laikos," pauž S.Stepanovs.

Abi uzņēmēji atklāj, ka nākotnes sapnis noteikti ir paplašināšanās, jo šobrīd maiznīca atrodas 17 kvadrātmetru lielās telpās.

Maiznīcas interjera dizainu veidojis arhitektūras un dizaina studija "STUDIO PILENS" (Santa un Mārtiņš Pīlēni), bet zīmola identitāti izstrādājusi "Overpriced" dizaina aģentūra sadarbībā ar burtu dizaineri Evu Abduļinu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mērķē kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijā

Monta Šķupele, 11.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dabas Dimanti " ir konditoreja, kuras mērķis ir kļūt par vadošo bezglutēna un bezlaktozes ražotāju Baltijas valstīs.

Suntažu pagasta, Ogres novada uzņēmums "DIAMONDS FOOD GROUP" šoruden svinēs savu piekto dzimšanas dienu.

Pirmais gads bija veltīts ražotnes iekārtošanai. "Paralēli tam mūsu kafejnīcas virtuve bija mūsu mazā laboratorija, kurā arī tapa pirmie produktu paraugi. Sākotnēji maksimāli centāmies visu izdarīt ar saviem spēkiem un resursiem. Pirmo ražošanas iekārtu iegādē mēs startējām LEADER projektu konkursā, un ieguvām LAD atbalstu. Lai realizētu projektu, uzrunājām investoru, kurš arī noticēja mūsu idejai un investēja uzņēmuma starta kapitālā," atceras uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Monika Ziemele.

Lēnām ražošanas telpas tika aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām, izstrādāti tehnoloģiskie ražošanas procesi, produktu iepakojums un uzsākta pirmā produktu ražošana. Otrajā uzņēmuma darbības gadā "DIAMONDS FOOD GROUP" sadarbībai uzrunāja veikalu tīklus. Tāpat tika iegūti uzņēmumam divi svarīgi Eiropas kvalitātes un pārtikas drošības sertifikāti: AOECS Gluten free un ISO 22 000.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Liepkalni atsevišķā ceptuvē uzsācis bezglutēna produktu ražošanu, informē uzņēmumā.

Jaunā bezglutēna produktu līnija veidota, rūpējoties par bezglutēna dzīvesveida piekritējiem un cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību vai alerģiju. Lai arī sastāva ziņā atšķirīgi, tomēr garšu ziņā šie produkti būs līdzvērtīgi klasiskiem konditorejas gardumiem.

Maizes ražotājs Liepkalni dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus 

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA "Liepkalni" dīkstāves pabalstam pieteicis 37 darbiniekus,...

“Uzņēmums šos specializētos produktus ceps pilnīgi atsevišķā ražotnē. Tādējādi tiks izslēgta jebkāda kviešu, auzu, miežu un rudzu daļiņu nokļūšana bezglutēna grupas produktos. Šo nišas grupu izstrādājām ar augstu atbildības sajūtu pret cilvēkiem ar palielinātu pārtikas jutību,” atklāj bezglutēna produktu grupas projekta virzītāja Agne Čākure.

Jauno bezglutēna produktu līniju sākumā veidos 10 produkti - sāļie un saldie cepumi, brauniji, riekstiņi, kā arī keksiņi. Divi no produktiem nesaturēs arī laktozi, rūpējoties par pircējiem, kuriem ir ne tikai glutēna, bet arī laktozes nepanesamība.

Sēnītes atjaunošanas sapnis izsapņots - objekts pārdošanā par 580 000 eiro 

Latvijas padomju laika pērles – restorāna komplekss Sēnīte – reanimēšanas iecere ir...

SIA Liepkalni Latvijā darbojas kopš 1992. gada, ikdienā ražojot pēc senču receptēm gatavotu maizi, kā arī plaša klāsta konditorejas gardumus. No 2018. gada uzņēmums ražošanu uzsācis arī Igaunijā.

Uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā sasniedza 8,955 miljonus eiro, savukārt kompānijas peļņa pieauga teju divas reizes un bija 542 676 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu gadā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 1. septembrim SIA "Aloja-Starkelsen" apgrozījums ir sasniedzis 10,2 miljonus eiro, liecina neauditētie dati.

"Apgrozījums ir proporcionāli audzis visos biznesa virzienos. Pārdevām vairāk konvencionālās izejvielas, plaša patēriņa produktus, kā arī bioloģiskās izejvielas. Izaugsme visās pozīcijās nav vienāda, piemēram, pelēko zirņu un lauka pupu miltu apgrozījums ir pat divkāršojies, bet bioloģiski sertificētās kartupeļu cietes apjoms šobrīd veido jau 2/3 no kopējā saražotā cietes apjoma," teic Jānis Garančs, SIA "Aloja-Starkelsen" ģenerāldirektors.

Viņš atzīst, ka šis gads nebija viegls un nebija tāda situācija, ka apgrozījums visu laiku auga. Finanšu gada sākumā bija izrāviens, bet martā un aprīlī uzņēmums saskārās ar pamatīgām pārmaiņām, jo bija produktu kategorijas, kur pieprasījums ievērojami auga, bet citās tas nokritās pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā maiznīcu grupa Ziemeļvalstīs Lantmännen Unibake paziņojusi par saviem plāniem atjaunot un reorganizēt svaigās maizes biznesu Baltijas valstīs, tostarp plānota ceptuves slēgšana Rīgā.

“Maizes tirgus Baltijā turpina piedzīvot lielas izmaiņas. Tādēļ, lai spētu pielāgoties šīm pārmaiņām, ko tiešā veidā ietekmē patērētāju paradumi, mums nepieciešams radīt apstākļus nākotnes izaugsmei, ieguldot inovācijās un paaugstinot biznesa efektivitāti. Latvija joprojām ir un paliks viens no galvenajiem Lantmännen Unibake tirgiem,” saka grupas valdes priekšsēdētājs Baltijā Asso Lankots.

Lantmännen Unibake Baltijas reģionā darbojas četras svaigās maizes ceptuves, un Latvijā uzņēmumu pārstāv A/S “Hanzas maiznīca”. Uzņēmums plāno reorganizēt ražošanas procesus, ieguldot maizes ceptuvju ražošanas līniju ar augstu jaudu modernizēšanā. Tajā pašā laikā tiek plānots slēgt ražošanu Latvijā, to pārceļot uz Lietuvu un Igauniju. Izmaiņas plānots īstenot līdz 2022. gada 1. ceturksnim un to rezultātā darbu Rīgā varētu zaudēt līdz 90 ražotnes darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Paaugstinātas kvalitātes produktu skaits turpina pieaugt

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais kulinārijas blogeris Rojs Puķe savos 16 gados jau radījis vairākus veiksmīgus biznesus, vienlaicīgi palīdzot arī bērniem ar īpašām vajadzībām.

Nesen viņš atvēris savu maiznīcu Laba maize, kas daļu no ienākumiem novirza bērniem ar īpašām vajadzībām.

"Ideja par maiznīcu radās, kad sapratu, ka man ir nepieciešams tāds projekts, kurš spēj pats sevi uzturēt. Līdz tam vairāk nekā gadu īstenoju savu projektu Laba soma, kura ietvaros tiek pārdoti auduma maisiņi. To dizainus veido bērni ar īpašām vajadzībām un daļa no nopelnītās naudas nonāk konkrētā mākslinieka, bērna, rehabilitācijai. Projekts darbojas ļoti veiksmīgi gada beigās, kad uzņēmumi izvēlas šādus maisiņus dāvināt saviem darbiniekiem un korporatīvajiem klientiem, taču gada sākumā un vasarā pieprasījums ievērojami samazinās. Tā kā esmu kulinārijas blogeris, nolēmu radīt produktus, pēc kuriem pieprasījums būs visu gadu. Cilvēki ēd vienmēr, tāpēc atradu sadarbības partnerus un atvēru maiznīcu,” atklāj R.Puķe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai padarītu ūdenskliņģeri par atkal populāru un tradicionālu latviešu virtuves ēdienu, Ģirts Rullis kopā ar domubiedriem izveidojuši maiznīcu "Kliņģer's".

"Pirms laika strādāju lidostā "Rīga" kā pavārs/virtuves vadītājs SIA "Cakes and Bakes Latvia" un gribēju izdomāt kādu oriģinālu sendviča veidu lidostas viesiem. Meklēju dažādu informāciju. Izdomāju, ka varētu likt sendviču pildījumu ūdenskliņģerī. Sazinājos ar piegādātājiem un sapratu, ka šo produktu nemaz tā nevar dabūt. Tā radās ideja, ka cepšu pats," stāsta maiznīcas "Kriņģel's" izveidotājs Ģirts Rullis.

Viņš stāsta, ka jau sen gribējis atvērt savu mazo biznesu un kaut ko latvisku. Pakāpeniski meklējot informāciju, Ģ.Rullis saprata, ka latviešiem ir unikāls produkts, kuru Ņujorkā pazīst kā beigeli, Vācijā kā Bavārijas breceli (Bavarian brezel), kas pazīstamajā "Octoberfest" ir populārākā alus uzkoda. Ūdenskliņģeri var gan pildīt, gan ēst tāpat kā uzkodu. Un recepte visiem šiem "brāļiem" ir līdzīga. Kopīgais ir tas, ka šo produktu pirms cepšanas vēl vāra ūdenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību ieviest visās Latvijas skolās bezmaksas rudzu rupjmaizes programmu, teikts vēstulē Saeimas deputātiem.

Programmas mērķis ir bagātināt bērnu un jauniešu uzturu ar veselīgu rudzu rupjmaizi, kas būtu pieejama skolās un pirmsskolas mācību iestādēs bez maksas.

Rudzu maizi par veselīgu atzīst gan ārsti, gan uztura speciālisti – rudzu maize ir ļoti vērtīgs produkts, jo ir izcils šķiedrvielu, magnija un daudzu citu vitamīnu un minerālvielu avots, kas nodrošina spēku, enerģiju un izturību. Īpaši svarīgi tas ir mūsu bērnu veselībai, jo pilnvērtīgai un sātīgai maltīte ir ļoti liela nozīme imūnsistēmas uzturēšanā. Savukārt augošiem bērniem ik dienas ir nepieciešams sabalansēts, dažādām uzturvielām bagāts uzturs.

Rudzu maizi Latvijā cep jau gadu simtiem, tieši tādēļ Latvijā ir sastopama tik augstvērtīga un garda maize, jo tās cepšanas tehnoloģija ir līdz smalkākajai niansei izstrādāta un izlolota, mantota no paaudzes paaudzē. Tādējādi no mūsu Latvijas šķietami pieticīgās graudaugu kultūras – rudziem – arī mūsdienās tiek cepta pasaulē vērtīgākā rudzu maize

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Domina Shopping vadītāja Dina Bunce

Monta Šķupele, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dina Bunce nozarē strādā gandrīz jau 20 gadus. Pēc viņas domām, šis posms ir viens no interesantākajiem viņas dzīvē, jo, kā pati uzskata, visstraujāk virzījusies pa karjeras kāpnēm tieši šajā periodā.

Par savu pirmo nopietno darbu, kurā D. Bunce iepazinās ar tirdzniecību, mārketinga nozīmi produkta virzībai tirgū, klientu apkalpošanu un daudzām citām niansēm, kas palīdz veiksmīgam biznesam, viņa noteikti uzskata Hanzas maiznīcu. Tas bija pirmais darbs birojā – sākotnēji D. Bunce bija administratore, vēlāk jau mārketinga asistente.

“Pēc dažiem nostrādātiem gadiem Hanzas maiznīcā sāka likties, ka varu ko vairāk un, iespējams, esmu gatava mainīt nozari. Tajā brīdī tirdzniecības centri bija kaut kas jauns ikvienam, nebija gatavas formulas, kā vadīt šādus centrus un kā attīstīt. Mani uzrunāja toreizējā t/c Spice direktore Iveta Lāce, kura arī bija nesen pieņēmusi šādu izaicinājumu, un tā nu es lēcu iekšā nezināmajā. Ivetai es noteikti varu teikt lielu paldies par to, ka varēju būt viņas vadītajā komandā, ka varēju būt klāt centra attīstībā, ka viņa saskatīja manī potenciālu un ļāva to izmantot. Pavadītie astoņi gadi Spicē ir bijuši neapšaubāms pamats tam, kur esmu šobrīd,” stāsta D. Bunce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maiznīca SIA "Fazer Latvija" apgrozījums pērn palielinājās par 19% un sasniedza 32 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

"Fazer Latvija" pārstāvošā uzņēmuma "Fazer Bakery Baltic" vadītāja Anne Mere atzīst, ka, tā kā maizes ražošanas nozarē gala produkta cenu ietekmē mainīgās izejvielu, transportēšanas, ražošanas, enerģijas un darbaspēka izmaksas, gada laikā nācās īstenot efektivizācijas un optimizācijas pasākumus, kā arī pārskatīt produktu cenas.

"Papildu izaicinājums ir pakotās maizes ilgtermiņa tirgus kritums un sīvā konkurence, taču nepārtraukti pielāgojoties un radot jaunus risinājumus, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu pakotās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%," norāda A.Mere.

Vienlaikus "Fazer Group" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 13% un bija 1,1 miljards eiro, savukārt uzņēmuma peļņa (EBITDA) samazinājusies par 10% - līdz 101,4 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Tallinas restorāns 180° by Matthias Diether saņemis divas Michelin zvaigznes

LETA/ERR, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas restorāns "180° by Matthias Diether" kļuvis par pirmo Igaunijā, kas saņēmis divas "Michelin" zvaigznes, liecina jaunākais "Michelin" ceļvedis Igaunijai,

Kopumā ceļvedī iekļauti 35 Igaunijas restorāni.

"Michelin" eksperti atzinīgi novērtēja "180° by Matthias Diether" ēdiena gatavošanas sarežģītību, kā arī dažādu elementu mijiedarbību restorānā.

Vienas "Michelin" zvaigznes statusu saglabājis šefpavāra Tenisa Sīguri vadītais Tallinas restorāns "NOA Chef's Hall".

"Michelin" zaļo zvaigzni par īpaši ilgtspējīgu darbību šogad saņēma restorāns "Soo", kas pirmo reizi iekļauts "Michelin" ceļvedī, un otro gadu saglabāja restorāns "Fotografiska".

Tallinas restorāns "Tuljak" saņēmis "Michelin Bib Gourmand" atzinību, kas tiek piešķirta restorāniem, kuri piedāvā augstas kvalitātes ēdienu par saprātīgu cenu. Šo atzinību saglabājuši arī pērn saņēmušie Igaunijas restorāni: "Fellin" Vīlandē un "Härg", "Lore Bistroo", "Mantel ja Korsten" un "NOA" Tallinā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 10 gadu prombūtnes un mācībām Kopenhāgenas Viesnīcu un restorānu skolā, kā arī darba pasaules labākajos "Michelin" restorānos, šefpavārs Uvis Janičenko ir atgriezies Rīgā, lai sāktu savus kulinārijas projektus Latvijas galvaspilsētā un atvēris savu pirmo restorānu "Rūme".

Restorāns atrodas atjaunotajā vecā brūža pagalmā Dzirnavu ielā. "Rūmes" virtuve balstās austrumu un rietumu ēdienu kultūrā, apvienojot to ar Latvijas ražotāju piedāvājumu. Kopš vasaras vidus šajā pašā pagalmā maizi un kafiju piedāvā arī U.Janičenko maiznīca un brokastu vieta "Mīkla".

"Kad devos studēt, biju sev izvirzījis mērķi - 10 gadus mācīties, gūt pieredzi un ceļot. Gan studiju laikā, gan pēc tām, izvēloties prakses, stažēšanās un darba vietas, es meklēju tās labākajos restorānos, kādi ir atrodami konkrētajā valstī," stāsta U.Janičenko.

"Kopenhāgenā nodzīvoju četrus gadus, mācoties un iegūstot pavāra diplomu. Tur arī iepazinos ar japāņu pavāru Shinichiro Takagi un sapratu, ka vēlos apgūt Japānas virtuvi. Pirmā mana prakses vieta bija Shinichiro Takagi restorānā "Zeniya", kas atrodas Kanazavas pilsētā. Restorānam ir divas "Michelin" zvaigznes. Japānas kultūra un darba tikums sākotnēji, protams, ir liels izaicinājums un pat šoks. Taču ar laiku es tajā sāku justies labi un kopumā pavadīju Japānā divus gadus, strādājot divos izcilos restorānos kopā ar labākajiem pavārmākslas meistariem," par savām gaitām stāsta šefpavārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums “Fazer Latvija” investēs jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā, kas būs apjomīgākā investīcija uzņēmuma ražotnē Ogrē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.

Ņemot vērā biznesa vidē valdošo konkurenci un "Fazer Group" korporatīvo politiku, konkrētu investīciju apjomu uzņēmums neizpauž.

Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20%, norāda uzņēmumā.

“Analizējot patērētāju ieradumus, aizvadītajā gadā kopumā tirgū novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem, pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi. Kā rezultātā tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuva par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība palielinājās par 16%, savukārt šī segmenta patēriņa apjoms pieauga par 14%,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītājs Klāvs Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cannelle Bakery iegādājas Saldus maiznieku

LETA, 24.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maizes un miltu izstrādājumu ražotājs SIA "Cannelle Bakery" iegādājusies SIA "Saldus maiznieks", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

"Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs Ivars Skrebelis darījuma summu neatklāja, jo uzņēmumi vienojušies to neizpaust.

Vaicāts, kādēļ nolemts iegādāties minēto kompāniju, Skrebelis sacīja, ka šis lēmums ir saistīts ar nepieciešamību palielināt "Cannelle Bakery" ražošanas jaudas, kas pašreizējās telpās vairs nav iespējams. Piedāvājums iegādāties "Saldus maiznieka" kapitāldaļas bija pieņemamākais risinājums, jo kompānija nevēlējās pārcelt darbību uz citu pilsētu izveidotā profesionālā kolektīva dēļ.

Taujāts par pārmaiņām, kas sagaida "Saldus maiznieka" darbību un kolektīvu, "Cannelle Bakery" valdes priekšsēdētājs norādīja, ka uzņēmums turpinās ražot un piegādāt līgumos paredzēto produkciju un pildīt citus pienākumus. Visiem "Saldus maizniekā" strādājošajiem tiks saglabātas arī darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas Maizniekam reģistrēta 5,47 miljonu eiro vērta komercķīla

Žanete Hāka, 01.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Maiznieks" reģistrēta 5,47 miljonus eiro vērta komercķīla reģistrēta, liecina "Lursoft" dati. Ķīlas ņēmējs ir AS "Luminor Bank".

Ar komercķīlu nodrošināti visi komercķīlas ņēmēja prasījumi pret komercķīlas devēju, kuri izriet no aizdevuma līguma un visiem tā grozījumiem un pārjaunojumiem.

AS "Latvijas Maiznieks" ieķīlājis savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas. Lursoft dati liecina, ka AS "Latvijas Maiznieks" šobrīd reģistrētas 14 aktīvas komercķīlas. Maizes ražotājs AS "Latvijas Maiznieks" pērn nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksājis 4,6 miljonus eiro.

Pēc "Lursoft" apkopotajiem datiem, visi maizes ražošanas nozarē strādājošie uzņēmumi kopā pērn valsts kasē nodokļu maksājumos samaksājuši 28,49 miljonus eiro, tostarp 4,61 miljonu eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī un 10,74 miljonus eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village piektdien, 30. aprīlī durvis vērs Gastro tirgus un vairāki jauni veikali.

400m2 plašais Gastro tirgus ir veikala un tirgus apvienojums, kur pircēji varēs iegādāties produktus no pašmāju ražotājiem un pavāriem.

Via Jurmala Outlet Village plāno paplašināties 

Pēc ierobežojumu atvieglošanas durvis vēris arī iepirkšanās ciemats Via Jurmala Outlet Village,...

Daudzveidīgu ēdienu un dzērienu klāstu nodrošinās – gastronomijas veikalu tīkls “Lauku Bauda”, Gruzijas autentiskā virtuve “Hačapurija”, alus darītava “Ilgezeem”, plašs jūras velšu sortiments no “Kaviale”, burgeru meistari “The Burger”, augļi, dārzeņi un to kokteiļi “IK Labā Saimniecība”, grilēta putnu gaļas produkcija “Kikuriku”, restorāna cienīgi ēdieni tavai saldētavai no “10 Hits”, kā arī Franču maiznīca “Madam Brioš”.

Pavasara iepirkšanās festivāla ietvaros, kas norisināsies no 30. aprīļa līdz 9. maijam, outlet ciematā Via Jurmala Outlet Village durvis vērs arī vairāki veikali - apakšveļas zīmola veikals Fleur Lingerie, apavu veikals Salamander, veikals US Polo Assn., kā arī outlet ciemata centrālajā laukumā tiks izvietota sporta preču veikala Sportland Outlet tirdzniecības telts, kas tur darbosies līdz brīdim, kad tiks atvērts pastāvīgais veikals.

"Mēs turpinām aktīvi attīstīt projektu, uzsākam otrā posma būvniecību, kā arī gada laikā plānojam atvērt vēl 20 veikalus," stāsta outlet vadītāja Anna Žigalova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma “Fazer Latvija” ražotnē Ogrē atklāta jauna tostermaižu produkcijas ražošanas līnija, kuras izveidē investēti 3,8 miljoni eiro un ar kuras palīdzību plānots palielināt ražošanas jaudu par 30%.

“Lai arī maizes ražotāji pēdējos gados ir bijuši spiesti strādāt sarežģītos apstākļos, maizes tirgum kopumā piedzīvojot lejupslīdi, "Fazer Latvija" ir izdevies palielināt savu svaigi fasētās maizes tirgus daļu Latvijā līdz vairāk nekā 21%. Kopumā tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju,” saka “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Fazer Latvija investē 3,8 miljonus eiro jaunā tostermaižu ražošanas līnijā 

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un...

Ceptuvē Ogrē dienā tiek saražotas ap 21 tonnu dažādu tostermaizes vienību un nonāk pie pircējiem Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā, papildina “Fazer Latvija” ražošanas vadītājs Kalvis Fjodorovs.

“Jaunās līnijas uzstādīšanas process sākās ar nokalpojušās 45 gadus vecās baltmaižu līnijas demontāžu un tās uzstādīšanā kopumā tika investēti 3,8 miljoni eiro, kas padara šo par līdz šim lielāko investīciju ražotnē kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta “Fazer” kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība,” turpina K. Fjodorovs.

2021.gadā "Fazer Latvija" strādāja ar 27,05 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 38,5% un bija 476 303 eiro.

Kompānija "Fazer Latvija" reģistrēta 2000.gadā, un tās pamatkapitāls ir 17,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Fazer Latvija" vienīgais īpašnieks ir Somijas kompānija "Fazer Bakeries", kas ir viens no "Fazer group" uzņēmumiem. Uzņēmums Latvijā strādā ar diviem zīmoliem - "Fazer" un "Druva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ceptuvē Lielezers nepieļauj viduvējības

Monta Glumane, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" valda ģimeniska atmosfēra. Tas liek domāt, ka pozitīvās emocijas un mīlestība pret darbu tiek iecepta arī maizē, kā arī palīdz uzņēmuma attīstībā gan Latvijā, gan austrumu virzienā.

"Kopumā "Lielezers" iet nedaudz pret tirgus tendenci, ja runā par saldskābmaizes un rupjmaizes samazināšanos kopējā portfelī. Mēs redzam nelielu kāpumu ar atsevišķu mēnešu kritumiem. Protams, cits stāsts ir par baltmaizi. Tur šie rādītāji krītas, un mēs nespējam konkurēt ar lielajiem ārzemju kapitāla uzņēmumiem, piemēram, "Fazer", "Hanzas maiznīca" un "Latvijas Maiznieks".

Tas ir saprotami. Uz līnijām neražojam, maizi cepam ar rokām, un tas ir dārgāk, bet savu nišu tirgū turam. Mēs esam rokdarbnieki, tradicionālie, bet viņi – modernā ceļa gājēji," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta maiznīcas "Lielezers" maizniekmeistars Valters Kanopa.

Maiznīcas "Lielezers" galvenais noieta tirgus ir Rīga, jo tur dzīvo pirktspējīgākā tirgus daļa. Katru dienu trīs līdz pat četras mašīnas no Limbažiem mēro ceļu uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane

Monta Šķupele, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mana pieredze ir veidojusies mērķtiecīgi, caur ļoti apzinātiem lēmumiem. Jau studiju laikos zināju, ka strādāšu mārketingā, kaut gan tad vēl nebija ne jausmas, ko tas īsti nozīmē,” stāsta Latvijas kosmētikas ražotāja Stenders izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa ieguvusi bakalaura grādu vadības zinībās un maģistra grādu mārketingā Latvijas Universitātē. Izglītība noteikti ir būtiska daļa no K. Grapmanes karjeras attīstības, īpaši sākuma posmā, ko pēc tam jau turpina pieredze. “Daudz esmu mācījusies no saviem vadītājiem, kolēģiem un darot, daudz darot. Esmu iedvesmojošā un atbalstošā līdere, uzdevums – kopīgi sasniegt jaunu vērtību,” pauž Stendera izpilddirektore.

Viņas pirmā darbavieta mārketingā bija AS Laima, kurā, kā pati stāsta, notvēra ražošanas uzņēmuma burvību, kad ir iespēja izdzīvot visu procesu no idejas līdz produkta ieviešanai, komunikācijai un pircējam. K. Grapmane ātri attīstījās dažādās pozīcijās, kad nāca piedāvājums no SIA Fazer maiznīca kļūt jau pašai par mārketinga vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru