Jaunākais izdevums

Iesaiste starptautiskā pārrobežu projektā «Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos (MARA)» ļaus Vidzemē testēt jaunu mobilitātes risinājumu – koplietošanas elektrisko velosipēdu sistēmu tūristiem un vietējiem iedzīvotājiem gan pārvietošanās nolūkos, gan arī nelielu kravu pārvadājumiem, informē projekta autori.

Šobrīd plānots sistēmu izmēģinājuma režīmā testēt vienā vai divās vietās Vidzemē. Konkrēta vietu izvēle notiks pēc priekšizpētes veikšanas, taču visticamāk tās būs pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits ir robežās no 5000 līdz 10 000 iedzīvotāju.

Daudz teritoriju Vidzemes plānošanas reģionā ir reti apdzīvotas, tāpēc vērojama tendence samazināties motorizētajiem sabiedriskā transporta risinājumiem, vai arī, tos plānojot, netiek ņemtas vērā tūristu vajadzības. Bieži vien tūristiem tiek piedāvāts apmeklēt dabas objektus, piemēram, doties izzinošā pastaigā pa dabas takām, taču problēma rodas brīdī, kad pēc galamērķa sasniegšanas, tūristiem jāatgriežas takas sākumpunktā. Šis ir tikai viens piemērs problemātikai, kas tiks risināta ar projekta partnerības ietvaros pieejamās pieredzes un zināšanu palīdzību, skaidro projekta pārstāvji.

Konkrētā pārvietošanās risinājuma izvēli raksturo vairāki fakti: elektriskais velosipēds ir piemērotāks pārvietošanās līdzeklis vietās, kur ceļa infrastruktūra un reljefs apgrūtina parasta velosipēda izmantošanu; elektriskais velosipēds ir atbilstošs pārvietošanās līdzeklis, ņemot vērā tūristu un vietējo iedzīvotāju vidējo vecumu. Papildus iepriekšminētajam, elektriskie velosipēdi ir piemēroti arī tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri izmanto privātas automašīnas īsām distancēm.

Liels uzsvars tiks likts uz lietotāju atsauksmēm par izveidoto sistēmu, lai turpinātu pakalpojuma piedāvāšanu arī pēc projekta ieviešanas beigām.

Arī citās projekta partnervalstīs tiks testēti dažādi mobilitātes risinājumi. Piemēram, Vācijā tiks izveidota un izmēģināta reāllaika informācijas sistēma autobusam pēc pieprasījuma, savukārt Norvēģijā, līdzīgi kā Latvijā, tiks testēta elektrisko velosipēdu sistēma. Projektā iesaistījušies arī partneri no Krievijas, kuri plāno pilotprojekta laikā pievērst uzmanību ūdensceļiem kā alternatīvai un ilgstpējīgai mobilitātes infrastruktūrai.

Projektā papildus pilotiem tiks vērtētas arī vēl citas jaunas pieejas mobilitātes problēmu risināšanai lauku reģionos. Izvērtējot pieeju atbilstību konkrētās teritorijas specifikai un sasaistei ar stratēģiskajiem teritorijas attīstības mērķiem, plānots projekta gaitā gūtos secinājumus un rekomendācijas iestrādāt arī vietējos attīstības un teritorijas plānošanas dokumentos.

Projekts «Mobilitāte un pieejamība lauku reģionos» tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona 2014.-2020. gadam ietvaros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu. Projekta mērķis ir uzlabot mobilitātes pakalpojumu pieejamību un kvalitāti lauku reģionos. Tā īstenošanā iesaistījušies 12 partneri no 9 reģioniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Rada Latvijas alternatīvu melnajai tējai

Anda Asere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai.

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš Latvijā darbu sāka lielākā kopstrādes telpa Baltijas valstīs – People Work E.Birznieka-Upīša ielā 21.

People Work kopstrādes telpu kopējā platība ir 3000 kvadrātmetri, kas izvietoti trīs stāvos. Katras telpas dizains ir īpašs, jo veidots, iedvesmojoties no kādas ievērojamas starptautiskas tehnoloģiju kompānijas vai tās īpašnieka, piemēram, Stīva Džobsa, Īlona Maska, stāstiem, darbiem vai sacītā. Viena no lielākajām priekšrocībām ir arī īpaši labā lokācija – pašā pilsētas centrā, kur pāris minūtes šķir no dažādiem veikaliņiem un kafejnīcām, bet turpat pagalmā ir pieejams arī trīsstāvīgais People Fitness klubs.

«Ideja par kopstrādes veidošanu radusies ASV. Patlaban pasaulē lielākais kopstrādes uzņēmums ir WeWork, kas pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Arī mēs, veidojot kopstrādes telpas Rīgā, devāmies uz ASV, Krieviju un citām valstīm, lai vērotu kopstrādes praksi un ieviestu pašu labāko biznesa koncepciju arī pie mums Latvijā,» stāsta People Work pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Lido egle mirdzēs arī Lieldienās un Jāņos

Zane Atlāce - Bistere, 27.01.2020

Lido egle jau stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No mežu tīrīšanas darbos pārpalikušiem egļu zariem veidotā atpūtas centra "Lido" egle ar gaismas šovu un jauniem Māra Kalves stāstiem turpinās pārsteigt arī Lieldienās un Jāņos, pirmajā skolas dienā, Latvijas Republikas proklamēšanas dienā un Ziemassvētkos, informē uzņēmumā.

Lido dibinātājs un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons nolēmis egli atstāt "Lido" atpūtas centrā. "Tas ir bijis liels ieguldījums - gan resursu, gan emocionālās atdeves ziņā. Esam laimīgi, ka Latvijas cilvēkiem un viesiem mūsu egle ir sagādājusi tik daudz prieka un pozitīvu emociju! Tāpēc negribam no tā atteikties un egles platformu izmantosim arī turpmāk, radot jaunus gaismas stāstus un īpaši svinot arī citus mums, Latvijas iedzīvotājiem, tik svarīgus un sirdij tuvus svētkus," stāsta G.Ķirsons.

Līdz šim egli un gaismas šovu vērojuši 500 000 viesu, liecina uzņēmuma statistika. Nolemts, ka nu egle pārtaps par platformu iespaidīgam gaismu šovam, kas būs skatāms visu gadu, periodiski mainoties un pielāgojoties sezonāliem svētkiem. Pirmās izmaiņas, kas vēstī par pavasara tuvošanos, acīgi vērotāji jau pamanījuši - egle stāsta par pavasara tuvošanos un zelta olas šķilšanos, bet mēnesi pirms Lieldienām tiks atklāts īpašs Lieldienu stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT produktu un risinājumu izplatītājs "Elko grupa" saņēmis lielu atsaucību saistībā ar tā noliktavas apzagšanu, pastāstīja "Elko grupas" direktors Svens Dinsdorfs.

Viņš stāstīja, ka kopš paziņojuma un atlīdzības izsludināšanas, izplatītājs no dažādiem avotiem saņem informāciju par aizdomīgiem piedāvājumiem un neautorizētiem izplatītājiem, kā arī saņem atbalstu no citiem nozares dalībniekiem, kas ir gatavi palīdzēt izmeklēšanas procesā.

ELKO Grupa noliktava no jūnija atradīsies blakus lidostai 

ELKO Grupas noliktavas telpas no jūnija atradīsies blakus lidostai esošajā biznesa parkā...

Visa iesūtītā informācija tiek nodota apdrošinātājam un nolīgtajiem izmeklētājiem, kas tālāk to klasificēti apstrādā, piebilda Dinsdorfs.

Kā atklāja Dinsdorfs, "Elko grupa" nav bijusi vienīgā, kuras noliktava ir apzagta pēdējā laikā. "Līdzīgus, bet mazāka mēroga noziegumus piedzīvojuši arī citi tirgus dalībnieki. Kamēr zagļiem būs brīva noieta iespējas, tikmēr nekas nemainīsies; dzīvosim kropla tirgus apstākļos ar negodīgu cenu politiku," viņš uzsvēra.

"Elko grupa" direktors atzīmēja, ka izsludinātās atlīdzības mērķis ir, lai šādas situācijas atkārtošanās būtu pēc iespējas grūtāka. "Es ļoti ceru, ka šis precedents palīdzēs tirgum pašattīrīties. Mēs izjūtam tiešām lielu nozares dalībnieku atbalstu gan Latvijā, gan tuvējās kaimiņvalstīs," viņš apgalvoja.

Aizvadītajās brīvdienās "Elko grupas" teritorijā notikusi liela apmēra zādzība. "Elko grupa" izsludinājusi līdz 200 000 eiro lielu atlīdzību par informācijas sniegšanu, kas varētu palīdzēt atklāt noziegumu.

"Elko grupa" korporatīvā mārketinga vadītāja Māra Skudra skaidroja, ka noziedzīgais nodarījums organizētā grupā izdarīts aizvadītajā nedēļas nogalē, "Elko grupa" noliktavas telpās, biznesa parkā "Lidostas parks". Ielaušanās notikusi no blakus esošās noliktavas. Noliktavā uzglabātās preces bija pilnībā apdrošinātas, tāpēc neradīs būtisku ietekmi uz uzņēmuma darbību.

Tāpat ziņots, ka "Elko grupa" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 1,682 miljardi eiro, kas ir par 6,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga vairāk nekā divas reizes un bija 17,7 miljoni eiro.

"Elko grupa" reģistrēta 1993.gada maijā, un tās pamatkapitāls ir 9,785 miljoni eiro. "Elko grupa" pieder vairākām juridiskām personām, kā arī investīciju fondam "Amber Trust".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības zemkopības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) biogrāfiju.

Gerhards dzimis 1969.gada 7.februārī Rīgā. Viņam ir divi dēli.

Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē viņš ir ieguvis tautsaimniecības plānošanas speciālista profesiju. Pēc tam Gerhards studējis Gētes institūtā un Vilhelma Vestfāles universitātē Vācijā.

Gerhards karjeru sāka 1991.gadā kā AS «Selga» izpilddirektors, šajā amatā nostrādājot līdz 1993.gadam. No 1993.gada septembra līdz 1995.gada maijam viņš bija ekonomikas ministra palīgs. Laikā no 1996.gada septembra līdz 1999.gada aprīlim viņš strādāja Valsts prezidenta kancelejā par prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku ekonomikas jautājumos.

Ekonomikas ministrijā Gerhards atgriezās 1999.gada aprīlī, kļūstot par ministrijas valsts sekretāru. Šajā amatā viņš bija līdz 2007.gadam. Šajā laika posmā viņš arī apstiprināts par standartizācijas padomes priekšsēdētāju, kā arī bijis Ventspils ostas valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Skaļākajās krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1,5 miljoni eiro

LETA, 19.02.2019

Pagājušā nedēļā SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto bijušo RS valdes priekšsēdētāju Leonu Bemhenu atbrīvoja no apcietinājuma pret 200 000 eiro lielu drošības naudu.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados krimināllietās drošības naudās iemaksāti vismaz 1 535 000 eiro, informē Tiesu administrācijā (TA).

TA gan precīzus kopējās iemaksātās drošības naudas apmēru neminēja, jo «informācijas atlasē nepieciešams nesamērīgi liels manuāla darba patēriņš».

Lielākās ieskaitītās drošības naudas kriminālprocesos liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā pa reizei valsts kontā ieskaitīti 500 000 un 400 000 eiro, četras reizes iemaksāti 80 000 eiro, bet trīs reizes - 50 000 eiro. Tāpat vienu reizi pārskaitīti 45 000 eiro, bet trīs reizes - 40 000 eiro.

Jau ziņots, ka bieži par drošības naudas piemērošanu tiesas nolēmušas koruptīvās vai tamlīdzīgās krimināllietās. Piemēram, par piesavināšanos apsūdzētā bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda atbrīvošanu no apcietinājuma 2018.gada sākumā tika iemaksāta pusmiljonu eiro liela drošības nauda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas. Tas notiks pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Noklausies Dienas Bizness žurnālista Māra Ķirsona sarunu ar Uzņēmuma reģistra galveno valsts notāri Gunu Paideri, kas atbild uz lasītāju jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

«Naudas plūsma» ar Aleksandru Oskinu

Māris Ķirsons, 17.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Naftas partija» diktē kārtību, un ilūzijas par dīzeļa auto tīrību tiek sagrautas. Nav tie tik tīri, kā likās un to saprot pat Eiropas Savienība.

Šāda atziņa radās pēc Māra Ķirsona intervijas ar AS «WESS» padomes priekšsēdētāju Aleksandru Oskinu.

Video apspriež gan auto biznesu Latvijā un to, cik ienesīgs tas ir, gan pieejamās alternatīvās tehnoloģijas, kuras ir ievērojami tīrākas nekā pašlaik pieejamās, bet to attīstība tiek bremzēta. Sekas šādam gājienam būtu enerģētiskā neatkarība un pašlaik nepietiek politiskās gribas.

Runā arī par infrastruktūras izmaksām un plānošanas sarežģītību, izmaiņām personīgā un komerciālo automobiļu tirgū, ietekmi uz dabu, ja notiktu pāreja uz ūdeņraža tehnoloģijām un Latvijas un pasaules auto tirgu.

Ja vēlies noskatīties konkrētu video fragmentu tad skaties:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas filmas turpina krāt skatītāju apmeklējuma rekordskaitļus - pašmāju filmu «Jelgava «94», kura kinoteātros visā Latvijā skatāma kopš 20. septembra, noskatījušies jau 23 530 skatītāji.

Filma saņēmusi arī deviņas nominācijas Nacionālajai Kino balvai «Lielais Kristaps», tai skaitā kā Labākā filma, Labākais režisors, Labākais mākslinieks.

Db.lv jau vēstīja, ka filmas budžets kopā ir 672 tūkstoši eiro. Tās stāsta centrā ir nupat četrpadsmit gadu dzimšanas dienu nosvinējušais Jānis, Jelgavas puika ar «zubra» līmeņa mācību sasniegumiem, kurš cenšas būt neviena nemanīts. Tomēr iemīlēšanās klasesbiedrenē Kristīnē un nejauši iegūtie draugi Nāve un Zombis neatgriežami aizsāk jaunu lappusi Jelgavas pusaudža dzīvē – ir jāspēlē mūzikas grupā, jāklausās metāls, vajadzīgas īstās drēbes un galu galā līdz asarām jānoved skolotāji un vecāki. Tas ir laiks, par kuru pieaugot, ļoti iespējams, būs kauns, bet tikpat iespējams, ka tas izrādīsies pats labākais dzīves periods.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada otrajā pusē Latvijā par 6,5% pieaudzis "Tax Free" pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu, informē Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue Latvija" vadītāja Vineta Kalmane.

Viņa norādīja, ka "Tax Free" sistēma paredzēta, lai veicinātu trešo valstu tūristu interesi veikt pirkumus un atbalstītu vietējos tirgotājus. Šī sistēma ārpus Eiropas Savienības dzīvojošiem viesiem ļauj Latvijā iepirkties, atgūstot daļu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Iepirkumu summai, kas uzrādīta vienā čekā, jābūt ne mazākai par 44 eiro, un nodokļi tiek atgriezti par visām iegādātām precēm, kuras paredzēts izvest no Eiropas savienības teritorijas.

2019.gadā vidējā viena "Tax Free" pirkuma summa bija 230 eiro, kas ir par 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Vairāk nekā pusi jeb 61% no visiem pirkumiem veikuši Krievijas pilsoņi, 10% - Baltkrievijas, bet trešajā vietā ar 7% ir viesi no Ukrainas, liecina Nodokļa atmaksas pakalpojuma nodrošinātāja "Global Blue" apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogu raža šogad Latvijā varētu būt lielāka nekā pērn, norāda Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Pēc viņas teiktā, ja pēkšņi neuznāks liels sals, tad šogad pietiekošā daudzumā ienāksies ļoti laba melleņu, zemeņu, dzērveņu un aveņu raža, kas varētu pārsniegt iepriekšējā gadā ievāktās ogu ražas apmēru.

"Ja ziemā būtu bijis aukstums, būtu draudējis izsalšanas risks, bet ziema bija bez sniega un viss ir kārtībā," sacīja Rudzāte.

Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja piebilda, ka arī ķiršu raža šogad varētu būt laba, ja vien salnas ziedēšanas laikā nebūs kaitējušas konkrētās saimniecībā.

Vienlaikus viņa pauda bažas, vai visu izaudzēto izdosies novākt labas ražas gadījumā. Ogu lasīšanu nav iespējams automatizēt, jo daudz ogas nevar vākt ar kombainu. Tajā pašā laikā jau iepriekšējos gados ir saasinājies darbaspēka trūkums augļu un ogu nozarē, un būs liela problēma arī šogad. Arī ar bezdarbnieku piesaisti ogu lasīšanas darbiem nesekmējas, jo līdzšinējā pieredze liecina, ka šie cilvēki nevēlas darīt šo darbu neatkarīgi no samaksas. Tāpat ir potenciāls arī labai augļu ražai, ja vien bites augļkokus būs pietiekami apputeksnējušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) šodien apstiprinātās valdības finanšu ministra Jāņa Reira (V) biogrāfiju.

Reirs ir dzimis 1961.gadā. Viņš Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē ieguvis maģistra grādu ekonomikā.

Reirs vairāk nekā desmit gadus darbojies politikā, savulaik bijis viens no partijas «Jaunais laiks» dibinātājiem, ir «Jaunā laika» politiskās pēcteces «Vienotības» biedrs. Reirs bijis 8.Saeimas, 9.Saeimas, 10.Saeimas, 11.Saeimas un 12.Saeimas deputāts. 13.saeimā Reirs tika ievēlēts no partiju apvienības «Jaunā Vienotība» saraksta.

No 2010.gada Reirs bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs.

Reiram ir arī pieredze valdības darbā, no 2004.gada līdz 2006.gadam viņš bija īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Aigara Kalvīša vadītajā valdībā. Ministra amatu viņš atstāja, kad partija «Jaunais laiks» aizgāja no Kalvīša valdības. Savukārt no 2014.gada 5.novembra Laimdotas Straujumas (V) valdībā Reirs ieņēma finanšu ministra amatu, bet no 2016.gada 11.februāra Reirs bija Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības labklājības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - VID lūdz sākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algām populāros ēdināšanas uzņēmumos

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde šī gada martā lūgusi uzsākt kriminālvajāšanu par aplokšņu algu izmaksu sabiedrībā pazīstamos ēdināšanas uzņēmumos, informēja VID.

Uz jautājumu, vai konkrētais uzņēmums ir «Tokyo City», VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē to ne apstiprināja, ne noliedza. Atsaucoties uz likumu, VID norādīja, ka nevar sniegt informāciju par konkrētiem nodokļu maksātājiem un/vai konkrētiem kriminālprocesiem.

Nodokļu un muitas policijas pārvalde Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām par sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos veiktu grāmatvedības uzskaitē neuzrādītu algu izmaksu, nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tādejādi nodarot kaitējumu valsts budžetam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Valsts vēršas pret grāmatvežiem

Māris Ķirsons, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piespiedīs grāmatvežus pildīt banku funkcijas! Ko tas nozīmē grāmatvedības biznesam?

Klausies DB žurnālista Māra Ķirsona interviju ar Lienīti Cauni, CBB Konsultāciju biroja partneri un valdes locekli, par jauno AML likumu un tā detaļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Amatpersonu deklarācijas atklāj Latvijas Bankas vadības atalgojumu

LETA, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā par 153 000 eiro samazinājies Latvijas Bankas padomes un valdes kopējais atalgojums, liecina Latvijas Bankas vadības iesniegtās amatpersonu deklarācijas.

2018.gadā par 110 430 eiro saruka Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča atalgojums. Ja 2017.gadā viņa alga bija 143 614 eiro, tad 2018.gadā tie bija 33 184 eiro.

Savukārt prezidenta vietnieces Zojas Razmusas atalgojums pērn auga par 20 784 eiro - no 106 732 eiro 2017.gadā līdz 127 516 eiro pagājušajā gadā.

Atalgojums audzis arī atsevišķiem Latvijas centrālās bankas padomes locekļiem. Vitas Pilsumas atalgojums auga par 1613 eiro - no 104 426 eiro 2017.gadā līdz 106 039 eiro pagājušajā gadā. Latvijas Bankas padomes locekļa Arvila Sautiņa alga auga par 1568 eiro - no 103 834 eiro 2017.gadā līdz 105 402 eiro pērn.

Par 2250 eiro samazinājies bankas padomes locekļa Aivara Skopiņa atalgojums - no 106 443 eiro 2017.gadā līdz 104 193 eiro pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kafejnīca Panna ir pirmais uzņēmēja Māra Mālmeistera izveidotais ēdināšanas uzņēmums Lielvārdē, šobrīd tuvākajā apkārtnē tam ir jau trīs «māsas».

Lielvārde no biznesa viedokļa nav novērtēta, uzskata M. Mālmeisters, kurš ir novada uzņēmēju biedrības valdes priekšsēdētājs. Viņu satrauc administratīvi teritoriālā reforma un pilsētas galvenās ielas infrastruktūras attīstības darbu buksēšana, savukārt priecē novada pašvaldības finansiālais atbalsts jauniešu nodarbināšanā skolēnu brīvlaikā.

Nemet plinti krūmos

Uzņēmējdarbību M. Mālmeisters kopā ar sievu Lindu sāka pirms 26 gadiem Jumpravā, apsaimniekojot veikalu un kafejnīcu Dzelmes, kas atradās Daugavpils šosejas malā. Pēc 15 gadu darba ēka, kas piederēja Jumpravas luterāņu baznīcai, nodega. Lai arī uzņēmējs vēlējies drupas iegādāties un atjaunot, baznīcas pārvaldnieki esot iespītējušies, viņš stāsta, un nav ļāvuši viņam biznesu šajā vietā turpināt. Taču uzņēmējs nav metis plinti krūmos un 2008. gadā Lielvārdē atvēris ātrās ēdināšanas kafejnīcu Panna. Tiesa gan, nosaukums patapināts un bizness pārņemts no iepriekšējiem īpašniekiem, kuriem tas nav veicies īpaši labi. Arī pati pirmā Panna mitinājusies blakus esošajā ēkā daudz šaurākās telpās. «Sākumā Panna bija tāda pavisam maziņa, viesi tika apkalpoti pie četriem galdiņiem, un bieži vien ārā stāvēja rindas. Sapratām, ka vajag paplašināties. Kad saimnieki mums pārdeva turpat blakus esošo zemi, uzcēlām jaunu ēku. Tieši tajā laikā, kad tika pabeigta tās celtniecība, nodega Dzelmes,» atceras M. Mālmeisters. Šobrīd viņš ir līdzīpašnieks jau četrām kafejnīcām Panna. Vēl divas atrodas Aizkrauklē, bet šovasar Koknesē tika atvērta ceturtā – jaunās koncepcijas kafejnīca Panna Cafe, kas ir iemājojusi Ragāļu krogā, kuru uzņēmējs ir ieguvis savā īpašumā. Kafejnīcas nosaukumi Panna un Panna Cafe ir reģistrēti kā preču zīmes. Lielvārdes ēdināšanas uzņēmumā Panna saimniecisko darbību veic SIA Māris&Co, bet pārējos – SIA IMIga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties AS «Latvijas Maiznieks» ražotnē, lai redzētu kā top rudzu maize.

«Latvijas Maiznieks» ceptuve atrodas Daugavpilī un nepārtraukti darbojas jau kopš 1968. gada. Laika gaitā tā piedzīvojusi vairākas pārmaiņas, un, mērot pēc apgrozījuma, kas pērn sasniedza 28,72 miljonus eiro, tā ir lielākā maizes ražotne valstī. Savukārt uzņēmuma peļņa bija 680 000 eiro.

Uzņēmumā strādā vairāk nekā 270 darbinieki.

Jau ziņots, ka, saskaņā ar «Latvijas maiznieks» valdes locekļa Māra Daudes teikto, pēdējos desmit gados uzņēmumam ikviens gads ir aizvadīts ar apgrozījuma pieaugumu un arī uz 2019.gadu «Latvijas maiznieks» raugās pozitīvi.

Uzņēmuma maizes meistari – tehnologi – seko līdzi dažādiem jauninājumiem, ceptuvē ieviešot tehnoloģijas, taču vienlaikus saglabājot latviešu maizes cepšanas tradīcijas un ierasto garšu. Jaunums ir diedzētu graudu iekļaušana starp izejvielām - tos izmanto jaunās maizes sērijas «Latvijas Graudu maize» ražošanā, kuras sastāvā, pateicoties šiem īpaši fermentētajiem graudiem, ir samazināts cukura daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība "Indexo" ir palielinājusi pamatkapitālu līdz 3 miljoniem eiro. Investīcijas piesaistītas, jo "Indexo" pārvaldīto aktīvu vērtība tuvojas 200 miljoniem eiro, kas ir likumā noteikta robeža augstākām kapitāla prasībām.

"Indexo" kopš dibināšanas ir bijis visstraujāk augošais Latvijas pensiju tirgus dalībnieks, un jaunais kapitāla apjoms ļaus turpināt uzņēmuma veiksmes stāstu.

"Šī ir pirmā pamatkapitāla palielināšana kopš "Indexo" licences saņemšanas. "Indexo" divarpus gadu laikā ir izveidojis spilgtu zīmolu, veiksmīgu biznesa modeli, uzticīgu klientu loku un biznesa kultūru, kas balstīta cīņā par labāku finanšu vidi Latvijā. Investori "Indexo" akcijas iegādājās par cenu, kas novērtē uzņēmumu 10 miljonu eiro vērtībā pirms kapitāla piesaistes - tas apliecina ticību gan "Indexo" sasniegtajam, gan spēcīgam izaugsmes potenciālam," saka Valdis Siksnis, "Indexo" valdes priekšsēdētājs un viens no dibinātājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Daugavpils cietoksnī noslēgumam tuvojas 1,7 miljonus eiro vērti būvdarbi

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd paveikti aptuveni 80% fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbu Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Atjaunotā ēkas fasāde uzlabos vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāta Krišjāņa Kariņa veidotā valdība pārņem stafeti no Māra Kučinska Ministru kabineta, bet problēmjautājumu loks no tā nemainīsies.

Tā DB aptaujātie uzņēmēji vērtē vakar Saeimas vairākuma (61 balss no 100) atbalstu guvušās valdības turpmāko darbību. Krišjānis Kariņš pārstāv 13. Saeimā vismazāko frakciju — tikai astoņas vietas, taču viņam izdevās sastādīt valdību atšķirībā no divreiz vairāk mandātu parlamentā guvušajām JKP un KP LV, kuru līderus Jāni Bordānu un Aldi Gobzemu Valsts prezidents bija nominējis valdības vadītāja amatam, taču viņiem tas izdevās.

Pēc vairāku aptaujāto domām, šajā jautājumā lielu lomu nospēlējusi K. Kariņa ilggadējā darba pieredze Eiropas Parlamentā, kaut arī šis faktors tika minēts kā trūkums, lai spētu saprast Latvijā notiekošo. Esot liela atšķirība starp to, par kādiem jautājumiem diskutē Strasbūrā un par kādiem – Rīgā. K. Kariņu ar apstiprināšanu Ministru prezidenta amatā apsveica arī Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas (ietilpa arī K. Kariņš) vadītājs Manfreds Vēbers. Viņaprāt, ir labi, ka pēc sarežģītām sarunām politisko partiju koalīcijai ir izdevies izveidot jaunu valdību šajos sarežģītajos laikos, un ETP grupa būs gatava vienmēr palīdzēt, kad Latvijai šāda palīdzība būs nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru