Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Valmierā atklāta jaunuzceltā BMX riteņbraukšanas trase, kas nosaukta par godu valmierietim, divkārtējam olimpiskajam čempionam BMX Mārim Štrombergam. Trasei dots nosaukums «Māra Štromberga BMX trase «Valmiera».

«Māra Štromberga BMX trase «Valmiera»» ir otrā sporta būve Valmierā, kuras nosaukumā iekļauts Valmieras olimpieša vārdu.

Māris Štrombergs savas sportista gaitas sācis Valmierā. Uz BMX velosipēda pirmo reizi uzkāpis agrā bērnībā, un savas karjeras laikā nesis ne vien Latvijas, bet arī Valmieras vārdu pasaulē. Māris Štrombergs vairākkārt izcīnījis Eiropas, Amerikas un Pasaules čempiona titulus, 2008. gadā Pekinā kļuva par pirmo Olimpisko čempionu BMX, šo panākumu atkārtojot Londonas Olimpiskajās spēlēs 2012.gadā un kļūstot par vienīgo divkārtējo Olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā.

«Māris Štrombergs ar savu neatlaidību, cīņas sparu un milzīgo darbu deva mums iespēju būt vienotiem, lepoties, gūt pozitīvas emocijas un enerģiju sasniegt savus mērķus. Ceru, ka trase, kas nesīs Māra Štromberga vārdu, ļaus BMX riteņbraukšanai piesaistīt arvien vairāk jaunus, enerģijas pilnus bērnus un jauniešus, kuri ir gatavi trenēties un tic saviem spēkiem. Lai šī trase iedvesmo jauniem panākumiem,» novēlēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks.

Kultūras ministrijas konkursā uz VSIA "Rīgas cirks" valdes locekļa amatu uzvarējusi Rīgas cirka līdzšinējā stratēģiskās attīstības vadītāja Māra Pāvula.

Jaunievēlētā valdes locekle amata pienākumus sāks pildīt no 3. janvāra, kad Rīgas cirka pašreizējā vadītāja Liene Pērkone būs nolikusi savas pilnvaras.

M.Pāvula ir darbojusies laikmetīgā cirka festivāla “Re Rīga!” rīkotāju komandā, viņa ir arī laikmetīgā cirka un ielu mākslas platformas “Next Door Circus” dibinātāja, kā arī “Sansusī” cirka un labklājības rezidenču programmas aizsācēja. Rīgas cirka komandai Māra pievienojās 2017. gadā, kad izveidoja Rīgas cirka skolu. Kopš 2019. gada Māra pilda Rīgas cirka stratēģiskās attīstības vadītājas pienākumus. Kopš 2018. gada Māra ir ievēlēta arī Baltijas uz Ziemeļvalstu cirka tīkla (BNCN) un Laikmetīgā cirka un ielu mākslas tīkla Circostrada vadības komitejās un aktīvi piedalās nozares attīstības procesos starptautiskā līmenī.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

Kā līdz galam nepiepildītu plīša izstrādājumu padarīt par kulturālu fenomenu?

«Man patīk, ka viņām ir spīdīgas acis. Viņas arī izskatās mīļas. Un viņām ir dzimšanas dienas,» tā par Ty mīkstajām rotaļlietām izsakās desmit gadus vecā Māra. Katru vakaru sev līdzās viņa izgulda 14 lielākas un mazākas košas un ne tik košas plīša mantas, un katru reizi, kad viņai ir iespēja izvēlēties rotaļlietu veikalā kaut ko jaunu nopirkt, viņai grūti neizvēlēties vēl vienu «mīļumu», jo tur vienmēr ir kāda jauna: šomēnes neonrozā pūdelis, nākammēnes – lillā delfīns, vēl pēc mēneša – pūce visās varavīksnes krāsās.

Māra nav vienīgā, kurai patīk amerikāņu rotaļlietu ražotāja Ty mīkstās spēļmantas ar oficiālo nosaukumu Beanie Boo. Kaut, iespējams, pirmais histēriskais vilnis ir garām (mūsdienās pieprasījums pēc spēļmantām, ar retiem izņēmumiem, ir viļņveidīgs – pēkšņi to vajag visiem un pēc kāda laika – gandrīz nevienam), tomēr košās mantas ar spīguļojošajām acīm vēl joprojām ir populāras. Tās gan nevar sacensties popularitātē ar savām priekšgājējām Beanie Babies.

Pagājis gads, kopš Latvijā darbu sāka lielākā kopstrādes telpa Baltijas valstīs – People Work E.Birznieka-Upīša ielā 21.

People Work kopstrādes telpu kopējā platība ir 3000 kvadrātmetri, kas izvietoti trīs stāvos. Katras telpas dizains ir īpašs, jo veidots, iedvesmojoties no kādas ievērojamas starptautiskas tehnoloģiju kompānijas vai tās īpašnieka, piemēram, Stīva Džobsa, Īlona Maska, stāstiem, darbiem vai sacītā. Viena no lielākajām priekšrocībām ir arī īpaši labā lokācija – pašā pilsētas centrā, kur pāris minūtes šķir no dažādiem veikaliņiem un kafejnīcām, bet turpat pagalmā ir pieejams arī trīsstāvīgais People Fitness klubs.

«Ideja par kopstrādes veidošanu radusies ASV. Patlaban pasaulē lielākais kopstrādes uzņēmums ir WeWork, kas pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs. Arī mēs, veidojot kopstrādes telpas Rīgā, devāmies uz ASV, Krieviju un citām valstīm, lai vērotu kopstrādes praksi un ieviestu pašu labāko biznesa koncepciju arī pie mums Latvijā,» stāsta People Work pārstāvji.

Nākamās valdības iespējamais sastāvs ir skaidrs par 90%, joprojām gan saglabājoties neskaidrībai, kurš ieņems veselības ministra amatu.

Topošajā Krišjāņa Kariņa (JV) otrajā valdībā partiju apvienība "Jaunā vienotība" (JV) plāno virzīt Arvilu Ašeradenu finanšu ministra, Edgaru Rinkēviču ārlietu minnistra, Inesi Lībiņu-Egneri tieslietu ministra, Andu Čakšu izglītības un zinātnes, Raimondu Čudaru klimata un enerģētikas ministra un Eviku Siliņu labklājības ministra amatiem.

Vēl lēmumi saistībā ar JV kandidātu izvirzīšanu jāpieņem partijas "Vienotība" domei un JV kopsapulcei.

Nacionālā apvienība (NA) ekonomikas ministra amatam izvirzījusi Ilzi Indriksoni, aizsardzības ministra amatam - Ināru Mūrnieci, kultūras ministra amatam - Nauri Puntuli, satiksmes ministra amatam - Jāni Vitenbergu.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Juris Pūce (AP) nolēmis atkāpties no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amata, aģentūru LETA informēja partijā "Latvijas attīstībai".

Šādu lēmumu Pūce pieņēmis pēc bijušā partijas biedra Māra Mičerevska paziņojuma, ka Pūce viņam prasījis sagādāt Rīgas domes deputāta autostāvvietu caurlaidi.

"Es esmu pieļāvis kļūdu. Man ir kauns, ka es esmu tā rīkojies Latvijas sabiedrības priekšā un manu kolēģu partijā, un partiju apvienībā priekšā. Arī draugu un ģimenes priekšā," paziņojumā par atkāpšanos no amata saka Pūce.

"Es par savu rīcību patiesi atvainojos un to no sirds nožēloju. Es esmu kļūdījies Rīgas pašvaldības autostāvvietu jautājumā, esmu patiesi izdarījis ļoti neveiksmīgu izvēli. Es esmu maldinājis savus kolēģus un Latvijas sabiedrību," pauž no amata aizejošais ministrs, uzsverot, ka par izdarītām kļūdām ir jāuzņemas atbildība un tieši to viņš arī darīs.

Latvijā ražotā Plūkt ziemeļu augu tēja ar nosaukumu Blossom janvāra beigās piedzīvoja atpazīstamības pieaugumu Amerikā pēc tam, kad amerikāņu aktrise Drū Berimora izcēla zīmolu kā ideālu dāvanu, ko izvēlēties e-komercijas vietnē Etsy.

Amerika ir stratēģiski nozīmīgākā un viena no 22 eksporta valstīm, kur tiek tirgota bioloģiski sertificēta tēja ar latvisko nosaukumu Plūkt. Uzņēmuma līdzdibinātāja un vadītāja Māra Lieplapa atklāj: ”No Dienvidāfrikas līdz Japānai un no Austrālijas līdz Amerikai - Plūkt zīmolu un sortimentu novērtē un mans ilgtermiņa mērķis ir, lai Nordic jeb tēja no Ziemeļeiropas atraisa jaunu tējas baudīšanas kultūru pasaulē. Tāpēc katru atsauksmi par Plūkt tēju novērtēju kā būtisku ieguldījumu tējas baudītāju komūnas paplašināšanā un nenoliedzami slavenās amerikāņu aktrises rekomendācija vēl vairāk stiprina mūsu zīmola pozīciju Amerikā”.

SIA Plūkt piedāvā fermentētu tēju no ugunspuķes lapām, kura līdzinās melnajai tējai.

«Fermentējot mūsu pašu ugunspuķi, var iegūt produktu, kas iedarbības un garšas ziņā ļoti līdzinās melnajai tējai, bet nesatur ne kofeīnu, ne tanīnu. Cilvēki labprāt izvēlētos veselīgāku alternatīvu tējai un kafijai, kas nesaturētu šīs vielas. Ar produktu Nordic Black vēlamies radīt jaunu virzienu – Ziemeļeiropas «melno tēju»,» saka Māra Lieplapa, SIA Plūkt vadītāja. Latvijā ugunspuķe savu popularitāti ieguvusi pēdējos divos gados. Iepriekš tā, pēc viņas teiktā, bija ne pārāk zināms augs un reti kurš zināja, ka to var lietot kā tēju. «Informējot patērētāju par šo tēju, tās līdzību zaļajai un melnajai tējai, tā kļūst pieprasītāka,» viņa saka.

Uzņēmuma sortimentā ir divas produktu līnijas – Plūkt un Nordic. Plūkt ir 11 veidu beramās tējas, kuru sastāvā ir viens augs, piemēram, tradicionālā piparmētra, liepziedi, raudene, pelašķi u.c. Savukārt Nordic līnijā, kas tiek piedāvāta metāla kārbās un kur tēja ir iepakota individuālos kukurūzas cietes maisiņos, ir četri produkti – košo ziedu maisījums, nomierinoša tēja no augu zaļajām daļām, fermentēta ugunspuķe un kaltēta ugunspuķe. «Lēnās fermentācijas procesā virpinot augus, iegūstam nelielas bumbiņas – līdzīgi kā melnās tējas gadījumā. Fermentācija ilgst aptuveni nedēļu. Tēja tiek kaltēta zemā temperatūrā līdz 50 gadiem. Mitrums iztvaiko lēnām, tāpēc saglabājas tējas labās īpašības,» skaidro Māra.

Suvenīru un dāvanu tirgotāji Vecrīgā šobrīd piedzīvo spēcīgu triecienu biznesam.

Suvenīru veikala SIA "Hobbywool", kas Vecrīgas sirdī darbojas nu jau desmit gadus, īpašniece Ieva Ozoliņa biznesa portālam db.lv atzīst, ka vīrusa Covid-19 izplešanās un tūrisma pārtrūkšana biznesu ietekmējusi dramatiski.

Uzņēmēja pēdējos pāris gadus bija novērojusi, ka nozarei klājas arvien labāk, un tādēļ pērnā gada rudenī, uzzinot par pieejamām telpām Vecrīgā, Torņa ielā, pieņēma lēmumu atvērt otru veikalu "Māra Textile". Tagad tas ir slēgts pavisam.

Citu uzņēmēju viedokļus par Covid-19 ietekmi lasiet 17. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Rīgas cirka ēkas pārbūves energoefektivitātes darbi iegājuši noslēguma fāzē. Nupat pabeigta kupola konstrukcijas CLT paneļu (septiņās kārtās krusteniski līmētas 250 milimetrus biezas koksnes) montāža, līdz ar to cirka kupols ir pārsegts, būtiskākā rekonstrukcijas daļa ir paveikta un ēkas augstākajā punktā tiek kārts spāru svētku vainags.

Spāru svētki ir sena būvniecības tradīcija, kas simboliski iezīmē brīdi, kad būve ir sasniegusi augstāko punktu – jumta nesošā konstrukcija un lielākie būvdarbi ir pabeigti.

Kopš rekonstrukcijas sākuma izbūvētas galvenās nesošās konstrukcijas ar jaunu pamatu plātni, uz kuras caur kolonām ir uzbalstīts dzelzsbetona rīģelis un uz kura ir uzmontēts kupols. Šobrīd tiek veikti visu veidu inženierkomunikāciju izbūves darbi, kā arī ir uzsākti jumta izbūves un apdares darbi.

Rīgas cirka valdes locekle Māra Pāvula ir gandarīta par paveikto: “Pieredzēt šo brīdi, kad cirka ēku atkal pārsedz kupols, ir ārkārtīgi aizkustinoši – šis ir ne tikai fizisks, bet arī simboliskis jumts, kas cirka nozarei sniedz drošību un vietu, kur attīstīties. Vēlos pateikties ikvienam, kas savu roku pielicis cirka atjaunošanas darbos – lai arī varbūt izskatās, ka šeit vienkārši top ēka, taču patiesībā tiek būvēta cirka nozares nākotne.”

Gluži kā sajuzdams četrdesmitgadnieku krīzes tuvošanos, uzņēmums Vaidava Ceramics cenšas mainīt savu identitāti. Nobraucis no vecajām sliedēm un sācis ripot pa jaunu – dizaina trauku – ceļu, kas pirmo reizi ražotnes vēsturē ved ārpus Latvijas.

Vaidava Kocēnu novadā ir savāds ciemats – daudzdzīvokļu nami un sabiedriskās celtnes kā bērna sarindotas padomju laika konstruktora detaļas it kā pieskrūvētas zemei mūžvecu koku aleju malās. Izbraucot cauri ozolu ceļam un nogriežoties muižas laiku dārznieku stādītolapegļu rindstarpā, var nokļūt uzņēmuma Vaidava Ceramics ražotnē – pieticīgā celtnē, kur jau gandrīz četrdesmit gadu griežas keramikas virpas un silst elektriskie trauku cepļi.

Baltijā nav analogu

Pērn uzņēmums iegādājies divas jaunas, Vācijā ražotas krāsnis, un tā ir lielākā investīcija ražotnes modernizācijā gandrīz divdesmit gadu laikā. Saglabāta arī viena no divām vecajām krāsnīm, līdz ar to tagad trauki cepas trīs krāsnīs, kas, kā atzīmē uzņēmuma vadītājs Miks Balodis, ir svarīgākais instruments keramikas ražošanā. Miks uzņem kabinetā, kur atrodas zaļš, ērts dīvāniņš un Māra Subača zīmējumi pie sienas. Aiz durvīm, Vaidavas podnieku veidots un garajā pārtapšanas procesā tūkstoškārt apglāstīts, smaržo māls. «Plānojot jauno krāšņu iegādi, šķita, ka nākotnē varētu pietrūkt jaudas, un nepagāja ilgs laiks, kad jau varam būt pateicīgi par savu lēmumu darbināt trīs krāsnis. Tagad ražotnē strādā vienas no modernākajām iekārtām šajā industrijā, jo Baltijā analogu šādām krāsnīm tik lielā izmērā nav,» stāsta Miks.

Lai uzzinātu, kā un ar kādiem instrumentiem vēlēšanās startējošie politiskie spēki plāno risināt valstiski svarīgus jautājumus, Dienas Bizness uz sarunu aicināja 14. Saeimas vēlēšanās startējošo partiju un to apvienību sarakstu izvirzītos Ministru prezidenta amata kandidātus.

Dienas Bizness visiem piedāvāja trīs pamatjautājumus, kas atainoti uzskatāmos grafikos:

Dienas Biznesa jautājumi aicina nevis kritizēt esošo, bet piedāvāt risinājumus situācijai, aicina atbildēt uz svarīgāko - ko darīt, lai palielinātu iedzīvotāju skaitu valstī, būtu vairāk darba vietu un inflācija atgrieztos «saprātīgos rāmjos».

Reaģējot uz augošo pieprasījumu pēc alus ar dažādām sulām, Cēsu alus sācis ražot arī Brūža plūmju alu.

«Pasaules tendences atnāk arī līdz mums. Citās valstīs ļoti iecienīti ir eili, kviešu alus, bet šie alus veidi Latvijā ir mazāk pieprasīti, savukārt beļģu tipa alus ir guvis atzinību. Šo alus kategoriju ar pievienotu dabīgo sulu garšas dēļ izvēlas arī sievietes, līdz ar to pircēju loks ir plašāks. Brūža plūmju alus sastāvā ir 7% dabīgas plūmju sulas,» komentē Eva Sietiņsone, AS Cēsu alus valdes priekšsēdētāja.

Brūža plūmju alus tirgū pieejams no šā gada marta, un šobrīd tas ir jau lielākajā daļā veikalu Latvijā. Brūža alus ir Cēsu alus darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga veidota izlase – tajā ir eksperimentēts ar jaunām garšām un dažādiem alus stiliem. Brūža plūmju alum pamatā ir klasiskās alus sastāvdaļas, kam brūvēšanas procesā tiek pievienota arī plūmju sula.

Latvija lielākos emigrācijas viļņus piedzīvoja pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, pēc ekonomikas recesijas no 2008. līdz 2011. gadam. Ik gadu valsti pametušo skaits ir mazpilsētas vērtībā, un iespējams, ka mūs sagaida trešais emigrācijas vilnis, kas atšķirsies no citiem ar cēloni.

Pats fakts, ka valsti, kurā nenotiek dabas kataklizmas, katastrofas un kurā nav kara šausmu, pamet vairāk nekā desmit tūkstoši cilvēku ik gadu, ir jautājuma «kāpēc?» vērts! Nav šaubu, ka zaudēti simtiem tūkstošu cilvēku, kuri būtu gan patērētāji, gan preču un pakalpojumu pircēji, gan arī labumu radītāji – darbarokas. Reemigrācija notiek, cilvēki arī atgriežas, tomēr daudz mazāk nekā aizbrauc, tādēļ ik gadu dienaskārtībā būtu jābūt tūkstošiem «kāpēc?». Ir jāapzinās un jāpieņem jautājums, mēģinot meklēt atbildi. Virzība no vispārējā uz konkrēto ir riskanta, jo ik reizi satur konfliktu un aizvainojumu, kas jānošķir, lai redzētu tikai sistēmiskus riskus un aplamības, kas attiecināmas uz visiem.

Nepieredzētās salnas pavasarī nodarījušas būtisku kaitējumu augļu un ogu audzētājiem, kas rezultēsies ne tikai ievērojami mazākās ražās, kā arī veicinās lielāku importu, tāpēc raisa jautājumus par nākotnes perspektīvām; nozare cer uz valsts atbalstu.

Lai arī precīzi zaudējumu (negūto ienākumu un zaudēto tirgus daļu) apmēri būs zināmi tikai pēc ražas novākšanas, tomēr pašlaik ir skaidrs, ka ražas būs būtiski mazākas, kas atstās ietekmi uz to saimnieku finansiālajām iespējām un daļu noteikti atgriezīs vairākus gadus attālā pagātnē.

Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte atzina, ka katram augļu un ogu audzētājam situācija atšķiras, jo katrā vietā salnas intensitāte bija atšķirīga, taču postījumu apmērs ir nepieredzēts. “Būtībā augļu un ogu dārzi maija sākumā, kad tie jau bija sākuši ziedēt, piedzīvoja vairākas dienas pēc kārtas ilgu salu, kad gaisa temperatūra bija negatīva,” uzsvēra M. Rudzāte. Viņas ieskatā lielākie zaudētāji būšot saimnieki, kuriem augļkopība ir pamatbizness.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) otrdien iztaujāts arī bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Vējonis KNAB slēgtajā pagalmā, visticamāk, ieradās ar automašīnu. Aģentūra LETA novēroja, kā otrdienas vakarā KNAB slēgto pagalmu pameta automašīna «Volkswagen» ar tonētiem aizmugurējiem stikliem. Automašīnā bez vadītāja priekšējā sēdeklī sēdēja kāds vīrietis, bet aizmugurējā sēdeklī bija redzams cita cilvēka siluets.

Ar šo pašu automašīnu Vējonis ar kundzi šovasar ieradās uz Valsts prezidenta Egila Levita inaugurāciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, liecina aģentūra LETA fotoarhīvā pieejamā informācija.

KNAB otrdien paziņoja, ka birojs kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamas izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Nacionālais Kino centrs (NKC) apstiprinājis rezultātus konkursā, kas savā ziņā turpina Simtgades filmu programmas uzsākto ceļu, - vēsturisku un identitāti stiprinošu Latvijas filmu ražošanas konkursa ietvaros atbalstīta divu pilnmetrāžas spēlfilmu un vienas dokumentālās filmas ražošana.

Konkursā iesniegtos projektus vērtēja īpaši izveidota ekspertu komisija, kurā strādāja visu trīs NKC ekspertu komisiju pārstāvji un vēl divi pieaicināti eksperti, kam jau ir Simtgades projektu vērtēšanas pieredze, – režisors un pedagogs Pēteris Krilovs un dzejniece Māra Zālīte. Nacionālā Kino centra komisijas pārstāvēja režisors Andis Mizišs (spēlfilmu komisija), producente Līga Gaisa (dokumentālais kino) un NKC pārstāve Kristīne Matīsa (animācija).

NKC arī šajā konkursā turpina tradīciju ekspertu komisiju darbam piesaistīt sabiedrības pārstāvjus, kas ekspertiem sniedz rekomendējošus ieteikumus, atbalstot publiskā finansējuma piešķiršanu tādiem projektiem, kas ir aktuāli un nozīmīgi dažādām auditorijām Latvijā. Projektu izvērtēšanā līdzdarbojās Arta Ģiga (filmu un TV seriālu producente, izvirzīta no Latvijas Žurnālistu asociācijas) un Ieva Langenfelde (SIA Forum Cinemas pārstāve).

Konkurētspējīga, ilgtspējīga attīstība bez inovācijām būs problemātiska.

Globālā Inovāciju indeksa 2022. gada dati rāda, ka Igaunija ieņem 17. vietu pasaulē, Lietuva – 39. vietu, savukārt Latvija – 41. vietu. Kopumā Latvijas pozīcija nav peļama, jo aiz mūsu valsts šajā reitingā ir vēl 87 valstis, taču pirms mums ir gan Malaizija, gan Indija, turklāt tikai pavisam nedaudz apsteidzam Mauritāniju. Kārtējo reizi nākas meklēt atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijas ziemeļu kaimiņvalsts Igaunija ir tik augstu – tālu priekšā Latvijai, ko šī valsts ir darījusi un kas tajā ir tāds, kas ļauj būt 7.–8. vietā 27 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, savukārt Latvija ir tikai 23. vietā. Lai arī jau daudzus gadus ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (P&A), kas tiek uzskatīts par inovāciju stūrakmeni, notiek un tiek izvirzīti kā viena no Latvijas ekonomiskās attīstības prioritātēm, tomēr būtiska izrāviena nav.

Māra Peilāna vadītais uzņēmums "Ceļu būvniecības sabiedrības Igate", kas ir viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Zemgales reģionā, ir spiests masveidā atlaist darbiniekus.

Sarunā ar "Dienas Bizness" žurnālistu Māri Ķirsonu M. Peilāns atzīst, ka 2020. gadu sagaida ar divējādām izjūtām – gandarījumu par veiksmīgi paveiktiem projektiem un neizpratni, kā Iekšējās drošības biroja paustās aizdomas par "noziegumiem būvniecības procesos" Austrumu robežas izbūvē var paralizēt visu biznesu.

2019. gada septembrī uzņēmējs tika aizturēts, kas atstājis sekas uz biznesu. M. Peilāns vēlas pierādījumus no Iekšējās drošības biroja vai apsūdzības izbeigšanu.

Video fragmenti:

00:07:00 – Par aizturēšanas iemesliem

00: 10:26 – Peilāna ģimenei aizturētās naudas summas

00:14: 23 – Vēlas pierādījumus vai apsūdzību izbeigšanu

Saeimas vairākums akceptējis gan azartspēļu zāļu slēgšanu, gan azartspēļu apturēšanu interaktīvajā vidē Covid-19 izplatības laikā.

Tika atbalstīts gan Jaunās konservatīvās partijas (JKP) priekšlikums, gan Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputātu Danas Reiznieces-Ozolas, Ulda Auguļa, Janīnas Jalinskas, Māra Kučinska, Viktora Valaiņa, Armanda Krauzes, kā arī pie frakcijām nepiederošo deputātu Jūlijas Stepaņenko un Lindas Liepiņas priekšlikums.

Atbalstītais JKP deputātu priekšlikums nosaka ārkārtējas situācijas laikā sakarā ar Covid-19 aizliegt organizēt azartspēles un izlozes. JKP priekšlikums paredzēja izņēmumu arī interaktīvajām azartspēlēm, bet interaktīvo azartspēļu aizliegumu paredz ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums. JKP priekšlikums paredz kā izņēmumu arī skaitļu izlozes un momentloterijas, bet ZZS un pie frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikums paredz visu azartspēļu licenču apturēšanu.