Eksperti

Viedās pilsētas – tās nav tikai pašbraucošās automašīnas

Līga Krūmiņa, “Tele2” tehniskā departamenta vadītāja, 08.10.2020

Jaunākais izdevums

Sabiedrības digitalizācija notiek ļoti strauji. Bieži vien mēs pat nepamanām, ka daudzas lietas ar interneta palīdzību mūsu vai kāda cita vietā paveic viedierīces, jo tā ir ātrāk un efektīvāk.

Daudzas lietas mums arī jau šķiet tik ierastas, ka neaizdomājamies, ka aiz tām realitātē stāv IoT jeb lietu internets.

Visbiežāk par IoT (Internet of Things) mēs dzirdam un runājam viedo pilsētu kontekstā. Lai arī tas izklausās kā stāsts par pašbraucošām automašīnām un robotiem uz ielām, tas nebūt tā nav.

IoT jau šobrīd aktīvi maina moderno pilsētu ikdienu, ļaujot ietaupīt izdevumus, samazinot vides piesārņojumu un uzlabojot dzīves kvalitāti pilsētā. Lūk, daži piemēri, kur jau šobrīd pasaulē un atsevišķos gadījumos arī Latvijā, tiek izmantoti IoT risinājumi.

Viedā infrastruktūra

Labs piemērs ir gudrais apgaismojums, kas reaģē uz apkārtējās vides izmaiņām, laika apstākļiem un darbojas tikai tad, kad tuvumā ir kustība. Piemēram, Barselona gadā ietaupa aptuveni 37 milj. eiro, patiecoties šādai sistēmai.

Viedā satiksme

Šeit ir dažādi risinājumi gan sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem, gan pasažieriem. Tie ir gudrie luksofori, kas seko līdzi reālajai transportu plūsmai, iespēja sekot līdzi sastrēgumiem, sabiedriskā transporta reālajam kursēšanas grafikam, kavējumiem u.c. lietām. Transporta pakalpojumu sniedzējiem savukārt ir iespēja analizēt pasažieru plūsmu, plānot un pārplānot maršrutus, cilvēkresursus. Arvien populārāki pilsētās, arī Rīgā, kļūst automašīnu un skūteru koplietošanas pakalpojumi, kad transportlīdzekli uz īsu laiku var izīrēt ar mobilās lietotnes palīdzību.

Gudrā ūdens apgāde pilsētā

Viedie sensori var uzraudzīt ūdens plūsmas ātrumu, tvertņu spiedienu, ūdens līmeni un ūdensvadu kvalitāti. Iegūtie dati sniedz iespēju gan ātri reaģēt uz dažādām problēmsituācijām, gan plānot remontdarbus ilgtermiņā.

Viedās ēkas

Šādās ēkās faktiski visas sistēmas – sākot no kondicionēšanas un beidzot ar apsardzi un apgaismojumu, var tikt savienotas un vadītas attālināti. Sensori var sniegt datus par to, kā tiek lietota un apdzīvota ēka, sistēmām to pielāgojot dažādiem apstākļiem, kas mainās, piemēram, temperatūrai telpās, apgaismojumam un gaisa kvalitātei. Ēku uzturēšanas izmaksas parasti ir visai lielas, ja daudzus darbus veic manuāli. IoT risinājumi sniedz iespējas veikt konkrētās darbības tikai tad, kad tās tiešām ir nepieciešamas, ļaujot ietaupīt ilgtermiņā.

Atkritumu apsaimniekošana

Daudzviet jau ir ieviesta atkritumu konteineru monitorēšanas sistēma. Tas nozīmē, ka atkritumu konteineri ir aprīkoti ar sensoriem, kas ļauj atkritumus izvest tad, kad konteineri ir jau pilni, tādā veidā ietaupot dažāda veida resursus.

Viedā stāvvietu sistēma

Dažādu aptauju dati rāda, ka aptuveni trešdaļu no pilsētas satiksmes plūsmas veido automašīnu kustība, kas meklē brīvas stāvvietas – ir pat aprēķināts, ka viens autovadītājs gadā patērē aptuveni 17 stundas, meklējot brīvu vietu. Gudrie autostāvvietu sensori nodrošina iespēju mobilajās lietotnēs reālā laikā redzēt, kur pilsētā tuvumā ir brīva stāvvieta.

Brīdinājuma sistēmas

IoT sniegtās iespējas plaši tiek izmantotas dažādās brīdinājumu sistēmās. Piemēram, viedie sensori brīdina par vētru tuvošanos, ūdens līmeņa izmaiņām u.tml., kas ļauj savlaicīgi pamanīt briesmu tuvošanos un brīdināt cilvēkus.

IoT izaicinājumi – iekārtas un izmaksas

Kā redzams, dažādi gudrie sensori, kas šobrīd ir arī pamatā IoT risinājumiem visā pasaulē un arī Latvijā, pilsētas dzīvi padara daudz pārdomātāku, ekonomiskāku, videi un cilvēkiem draudzīgāku. Lai arī vairākus gadus atpakaļ tika prognozēts, ka IoT piedzīvos milzīgu “sprādzienu”, faktiski lietu internets ir tikai sākuma attīstības posmā. Tam iemesls ir gan pieejamās iekārtas un biznesa risinājumi, gan nepieciešamās sākotnējās investīcijas. Tieši tādēļ šobrīd arī Latvijā IoT risinājumi vairāk ir saistīti ar dažādiem viedajiem sensoriem un vienkāršākiem IoT risinājumiem, kas ļauj attālināti nolasīt informāciju.

Piemēram, “Tele2” nodrošina tīklu, lai veiksmīgi darbotos “Latvenergo” viedie skaitītāji, kā arī varētu veiksmīgi funkcionēt “Carguru” auto koplietošanas bizness.Taču mobilo sakaru operatori šobrīd ļoti aktīvi strādā, lai attīstītu savu tīklu un nākotnē parādītos arvien kompleksāki IoT risinājumi, kur cilvēku līdzdalība ir samazināta līdz minimumam un iekārtu darbību netraucē dažādi fiziski ierobežojumi.

Līdz ar to tuvākajā nākotnē noteikti ir sagaidāms arī lielāks IoT attīstības lēciens Latvijā. Turklāt IoT aspektā ļoti svarīga ir arī 5G attīstība, jo līdz ar šīs tehnoloģijas nākamajiem attīstības cikliem, mobilo sakaru tīkls tiks sagatavots kompleksu IoT risinājumu nodrošināšanai - katram biznesa risinājumam piemērojot nepieciešamo tīkla nodrošinājumu, jo kādam uzņēmumam biznesa procesu nodrošināšanai primāri ir svarīgs nepārtraukts pārklājums, bet kādam citam daudz svarīgāka ir minimāla datu pārraides aizture u.tml.

Daudziem noteikti ir jautājums par izmaksām. Uz to ir sarežģīti atbildēt, jo IoT risinājumi ir ļoti dažādi un no tā atkarīgas arī izmaksas. Turklāt ir jārēķina arī tas, cik ilgā laikā ieguldījumi atmaksāsies. “Tele2” kolēģi Zviedrijā, aptaujājot uzņēmumus, lai uzzinātu, kādēļ viņi ir sākuši vispār domāt par iespējamajiem IoT risinājumiem, noskaidroja, ka divas svarīgākās lietas ir darbības efektivitātes un klientu apmierinātības uzlabošana.

IoT risinājumiem faktiski nav robežu – tie var būt tik dažādi, cik dažādas ir pilsētu, uzņēmēju, dažādu nozares profesionāļu idejas un sapņi biznesa darbības uzlabošanai un attīstībai. Kā minēts iepriekš, tad šobrīd ir daži izaicinājumi, kas ierobežo lielāku IoT izrāvienu Latvijā un pasaulē, bet jaunās mobilās tehnoloģijas visticamāk būs tās, kas šo situāciju mainīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Azkoyen iegādājas Draugiem Group uzņēmumu Vendon

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” un Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs “Ericsson” noslēguši darījumu par 5G tehnoloģijas ieviešanu Latvijā.

Līgums par sadarbību tika parakstīts 17. maijā, Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Darījums paredz, ka gada laikā “Bite” izbūvēs 200 jaunas 5G bāzes stacijas, nodrošinot 5G tīkla pārklājumu Rīgā, Pierīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Gada laikā “Bite” izbūvēt kopumā 200 bāzes stacijas, kas aprīkotas ar šo progresīvo tehnoloģiju. Pirmās pilsētas un rajoni, kurās tiks būvētas 5G bāzes stacijas, būs tie, kur novērots visstraujāk augošais pieprasījums pēc mobilā interneta un tīkla noslodze, piemēram, vasaras sezonā vai darba dienu vakaros un brīvdienās Mārupē, Baložos, Ogrē, Ķekavā, Jūrmalā, Carnikavā, Saulkrastos, Zvejniekciemā un Skultē.

“Līdz šim esam daudz strādājuši un veikuši priekšdarbus, lai sagatavotos 5G ieviešanai, piemēram, nodrošinoties ar tai nepieciešamo frekvenču portfeli. Savukārt šī darījuma rezultātā esam ieguvuši starptautiski atzītu un stratēģiski nozīmīgu sadarbības partneri. “Ericsson” ir viens no vadošajiem IKT pakalpojumu sniedzējiem pasaulē ar vairāk nekā 145 gadu “know-how” pieredzi nozarē. Kompānijas portfelis piedāvā tos pakalpojumus, kas atbilst “Bite” vajadzībām, lai nodrošinātu modernu tīkla attīstību un pozitīvu pakalpojumu lietošanas pieredzi klientiem. 5G nodrošinās gan ātrāku internetu, gan zemāku latentāti un daudzas citas priekšrocības. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē u. tml. Tam būs arī izšķiroša loma, Latvijas ekonomikai restartējoties pēc Covid-19 un ģeopolitisko izaicinājumu radītajām krīzēm,” saka “Bite” vadītājs Kaspars Buls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai dažādi sensori un viedpalīgi varētu darboties ar ilgāku baterijas kalpošanas laiku un mazāku datu patēriņu, LMT ieviesis jaunās paaudzes lietu interneta LTE-M tīklu, kas pieejams visā Latvijas teritorijā.

Līdz ar 5G tīklu strauji attīstās dažādi sensori un viedierīces, kas pieslēgtas internetam - sākot no viedpulksteņiem un mājas viedpalīgiem, līdz pat medicīnas iekārtām, rūpnīcu automatizācijai un viedpilsētu risinājumiem. Lai visas iekārtas varētu darboties lieki netērējot datu pārraidei nepieciešamo enerģiju un ar vienu bateriju strādātu daudz ilgāku laiku, papildus balss un interneta pārlūkošanas tehnoloģijām operatori visā pasaulē sāk ieviest arī lietu internetu.

"Jaunās paaudzes lietu interneta standarts paredz, ka jau tuvākajā nākotnē ar vienu bateriju un bez atkārtotas uzlādes vai pieslēguma elektrotīklam, sensori varēs darboties līdz pat desmit gadiem. Tas būtiski maina sensoru un viedo risinājumu izmantošanas iespējas visdažādākajās nozarēs. Lietu internets ļaus digitalizēt un automatizēt procesus, lai varētu strādāt efektīvāk un dzīvot ērtāk, kā arī videi draudzīgāk," norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo tehnoloģiju un inovāciju uzņēmums LMT sadarbībā ar igauņu uzņēmumu Superhands Jelgavas novadā uzstādījis četras inovatīvas meteoroloģisko novērojumu stacijas, kuras ar sensoru palīdzību efektīvi var noteikt virkni dažādu meteoroloģisko raksturlielumu.

Risinājums, kas sastāv no vairākiem NB-IoT mobilo sakaru tīklā savienotiem sensoriem, Latvijas meteoroloģijas vēsturē tiek izmantots pirmo reizi.

Stacijas ar lietu interneta sensoru palīdzību spēj noteikt gaisa un augsnes temperatūru un mitrumu, kā arī vēja stiprumu, virzienu un nokrišņu daudzumu. Inovatīvās meteoroloģisko novērojumu stacijas galvenās priekšrocības ir četras reizes zemākas uzstādīšanas izmaksas nekā tradicionālajiem risinājumiem, kā arī tā uzstādīšanai nav nepieciešama īpašas infrastruktūras izbūve.

Sensori, kas darbojas ar baterijām, meteoroloģisko novērojumu veikšanai Jelgavas novadā uzstādīti MPS Pēterlauki, ZS Vilciņi, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Staļģenes stacijā, kā arī ZS Mežcīruļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons SportHack 2020 Latvija

Žanete Hāka, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies virtuālais sporta inovāciju hakatons "SportHack 2020 Latvija", kurā piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieki no 50 pasaules valstīm.

Komandām labākos rezultātus palīdzēja sasniegt 66 pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju un sporta jomas mentori. Komandas cīnījās par balvām divās kategorijās - "Jauna ideja" un "Projekts attīstībā", kā arī tika noteikts vispārējais hakatona uzvarētājs. Kopumā hakatonam pieteicās 35 komandas.

Starp hakatona dalībniekiem bija gan profesionālā un amatiersporta atlēti, gan treneri un sporta organizācijas, kā arī dizaineri, programmētāji, mārketinga un citu jomu pārstāvji. Hakatona dalībniekiem tika definētas četras pamata tēmas jeb izaicinājumi - "Uzveicam krīzi kopā", "Sports un inovācijas", "Sporta infrastruktūra un aprīkojums" un "Sporta dati".

Papildus Latvijas sporta jomas organizācijas izvirzīja 20 izaicinājumus, aicinot komandas piedāvāt jaunus un drosmīgus risinājums konkrētām vajadzībām. Hakatonu organizēja biedrība "WindHackers" sadarbībā ar RTU Dizaina fabrika, Rīgas Tehniskā Universitāte (RTU) un "Kurzemes inovāciju granti studentiem" (KInGS) partneriem - Ventspils Augstskola (VeA), Liepājas Universitāte (LiepU), "Kurzemes biznesa inkubators" (KBI) un nodibinājumu "Ventspils augsto tehnoloģiju parks" (VATP). Par vispārējo "SportHack 2020 Latvija" hakatona uzvarētāju tika atzīta "Riga Kayking" komanda, kas izstrādāja platformu, kurā laivu īpašnieki sniedz iespēju Rīgas iedzīvotājiem un viesiem iepazīt Rīgu, izmantojot kajakus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” investējis 400 000 eiro biroju telpu rekonstrukcijas darbos, tādējādi paplašinot savu well-being jeb labsajūtas biroju par aptuveni 600 kvadrātmetriem.

Biroja telpu pielāgošanu labsajūtas konceptam plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

2019. gada pavasarī noslēdzās “Tele2” biroja telpu rekonstrukcijas pamatposms, kad biroja telpas 2000 kvadrātmetru platībā tika pielāgotas labsajūtas biroja konceptam. Šobrīd norit otrais posms, kurā tiek pārveidotas telpas, kurās ikdienā strādā “Tele2” meitas uzņēmumu “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT Latvia” kolēģi.

“Lai arī mēs nākotnē strādāsim elastīgā darba režīmā, kad darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt attālināti, mēs lieliski arī apzināmies, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvus darba apstākļus arī birojā. Pēc šī rekonstrukcijas posma pabeigšanas varēsim droši teikt, ka 100% visi “Tele2” biroja un ar “Tele2” saistīto uzņēmumu biroja darbinieki strādā labsajūtas birojā, kurā darbinieks var izvēlēties sev piemērotāko darba vietu gan pēc noskaņojuma, gan nepieciešamības veikt konkrēto darba pienākumu,” atzīst “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Kā rāda mūsu līdzšinējā pieredze, darbs šādā birojā nodrošina ne tikai augstu darbinieku iesaistes līmeni un viņu labsajūtu, bet arī ļauj daudz efektīvāk izmantot darba telpas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Bite 5G tīkla attīstībā plāno investēt 70 miljonu eiro

Db.lv, 17.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” nākamo trīs gadu laikā plāno investēt vairāk nekā 70 miljonus eiro, izbūvējot vairākus simtus 5G bāzes staciju Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās.

Izsolē 16.decembrī “Bite” iegādājās augšupielādē 723-733MHz un lejupielādē 778-788MHz frekvenču joslas 700MHz diapazonā, kas ir populārākā frekvence Eiropā 5G tīkla izbūvei. Spektra lietošanas tiesības “Bitei” piešķirtas uz 40 gadiem. Iepriekš šī frekvence tika izmantota digitālās televīzijas apraidei, bet tagad tā tiek izmantota progresīvākām tehnoloģijām - 4G un 5G tīkla nodrošināšanai. Pateicoties tam, ka 700 MHz frekvence spēj raidīt 5G signālu daudz plašākā teritorijā, “Bite” spēs nodrošināt spēcīgus IoT, NR-Voice, uRLLC un eMBB pakalpojumus.

“Pandēmijas laikā mēs redzam, cik nozīmīgu lomu spēlē tieši IKT un telekomunikāciju nozares. Attālināts darbs un mācības, jaunu tiešsaistes pakalpojumu radīšana un nodrošināšana ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc ātras un efektīvas datu pārraides. Ik gadu datu patēriņš ierīcēs aug vidēji par 50%, bet pēdējos gados šis rādītājs aug par 83% ik gadu. Visticamāk, jaunie sabiedrības paradumi, kas transformējušies digitalizācijas paātrinājuma dēļ, neizzudīs. Nav noslēpums, ka IKT un telekomunikāciju sektors ir tie, kuri bruģē ceļu inovācijām, kas galu galā ir investīciju magnēts un attīstības dzinulis. Tāpēc 5G infrastruktūra būs vitāli svarīga ekonomikas restarta laikā, uz ko arī “Bite” fokusēsies nākotnē,” norāda “Bite” vadītājs Kaspars Buls, papildot, ka patstāvīgu 5G tīkla ieviešanu šajā frekvencē uzsāks jau 2022. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” ieguvis 5G tīkla izvēršanai Latvijā nepieciešamos radiofrekvenču 700 MHz spektrus, tos iegādājoties par 4,65 miljoniem eiro Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) rīkotajā izsolē.

Noslēdzoties izsoles pēdējai kārtai, “Tele2” kopumā ir ieguvis radiofrekvenču pamatjoslas 703 MHz – 713 MHz un 758 MHz – 768 MHz spektra lietošanas tiesības uz 20 gadiem (no 2022. gada 1. februāra līdz 2042. gada 31. janvārim), kā arī radiofrekvenču papildjoslas 738 MHz – 748 MHz lietošanas tiesības uz 17 gadiem (no 2025. gada 1. februāra līdz 2042. gada 31. janvārim).

“Izsolē iegūtās radiofrekvenču spektra joslas ir būtisks priekšnosacījums, lai mēs varētu attīstīt 5G mobilo sakaru tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā. 700 MHz frekvenču joslas priekšrocība ir plašāka pārklājuma nodrošināšana kustībā esošām viedierīcēm, kā arī spēja plašāk sasniegt ierīces, kas atrodas iekštelpās, uzstādītās lietu interneta (IoT) ierīces,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē.

Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta (IoT) ierīcēm.

Pieejamība šai frekvences joslai mobilo sakaru operatoriem pilnā apmērā varētu būt 2022. gadā vidū, kad būs arī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsole.

Šobrīd vienīgā platjoslas internetam atvēlētā zemo frekvenču josla (800 MHz), ko izmanto 4G mobilā interneta darbībai, labā pārklājuma dēļ nodrošina aptuveni 20% no visas mobilo sakaru tīkla noslodzes. Šī iemesla dēļ mobilo sakaru operatoriem ir ļoti nepieciešama pieeja 700 MHz frekvencei, kas nodrošinātu papildu kapacitāti un pārklājumu Latvijas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pāris darbības gadiem Igaunijas pilsētās Tallinā un Pērnavā, Igaunijas elektrisko skrejriteņu operators Tuul ("vējš" no igauņu valodas) uzsāk savu darbību Latvijā un sāk sniegt savus pakalpojumus Rīgā.

Tuul iecerējis uzstādīt jaunu videi draudzīgas braukšanas standartu Latvijas mikromobilitātes tirgū, kas būs izaicinājums tirgū jau esošajiem skrejriteņu operatoriem.

Līdz vasaras sākumam Rīgas ielās parādīsies vairāk nekā 1000 Tuul elektrisko skrejriteņu.

Tuul skrejritenis ražots tepat Baltijā, kā rezultātā produkts ir būtiski izturīgāks, izmantotie materiāli pārstrādājami, stāsta Tuul vadītājs Latvijā Raivis Ozoliņš.

Tuul skrejriteņi tiek ražoti no 42% otrreiz pārstrādātu materiālu, izmantojot tikai atjaunojamo enerģiju. Skrejritenis ir izgatavots no tērauda, un pēc 5 gadu darba mūža tas ir 92% pārstrādājams.

"Tuul elektrisko skrejriteni ir izstrādājusi mātes uzņēmuma IoT iekšējā komanda. Tas ir aprīkots ar lielām pumpējamām riepām, plašāku stāvēšanas platformu, platāku stūri komfortam un drošībai braucot gan lietū, gan arī pa sniegotiem ceļiem," komentē Tuul biznesa virziena vadītājs Jaans Kekiševs no mātes uzņēmuma Comodule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir būtiski paplašinājis sava well-being jeb labsajūtas biroja telpas, tādējādi tagad viss birojs aptuveni 2 600 kvadrātmetru platībā ir pielāgots labsajūtas biroja konceptam.

Tikko izremontētajās telpās pamatā strādās “Tele2” meitas uzņēmuma “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT” darbinieki. Biroja telpu rekonstrukcijā tika investēti aptuveni 400 000 eiro.

Veicot telpu rekonstrukciju, tika ņemta vērā darbinieku darba specifika un kultūra uzņēmumā, kā arī ieviesti moderno tehnoloģiju risinājumi produktivitātes celšanai.

“Rekonstruētajās telpās pamatā strādās mūsu kolēģi, kas ikdienā uzrauga to, lai “Tele2” tīkls visās Baltijas valstīs darbotos nevainojami, kā arī darbinieki, kuri kopā ar zviedru kolēģiem strādā pie dažādiem lietu interneta risinājumiem. Viņiem ir iekārtotas ne tikai modernas darba vietas, bet arī atpūtas telpas un telpas socializēšanai ar kolēģiem,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 17. maijā Stokholmā Bite grupas parakstītā līguma ar Ericsson par 5G tehnoloģiju piegādi ir skaidrs, ka jau drīzumā telekomunikāciju kompānijas privātajiem klientiem būs iespēja izmantot visas 5G priekšrocības. Par to, kādas perspektīvas ir biznesam, Dienas Bizness jautāja Bite Latvija ģenerāldirektoram Kasparam Bulam.

Ko nozīmē nupat noslēgtais līgums ar Ericsson? Tās ir 5G apraides kastītes vai arī programmatūra un viņu veselas dienas garumā aprakstītās iespējas, programmatūra un izgudrojumi, tostarp Bites klientiem?

Jā, tie pirmajā mirklī ir dzelži, aprīkojums, kas nodrošinās 5G tīkla radīšanu. Pats līgums ir gan par 5G tehnoloģijas ieviešanu, nodrošināšanu, gan arī esošo iepriekšējo paaudžu sistēmu atjaunošanu uz Ericsson tehnoloģijām. Ericsson kopš 17. maija ir Bites ģenerālais partneris.

Dienas garumā mediju pārstāvjiem Ericsson inženieri stāstīja par tehnoloģijām un iespējām, tostarp par iespējām uzņēmējiem. Kā būs ar šīm tehnoloģijām – ostām, noliktavām, raktuvēm, loģistiku?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi "LMT" un "MikroTik" Rīgas vēsturiskajā tehnoloģiju centrā - VEF apkaimē - kopīgi izveidojuši pirmo 5G laboratoriju Latvijā.

Tajā jau tiek testēti jaunākie 5G tehnoloģiju risinājumi un nupat radīts arī prototips 5G rūterim, kas savienotajām iekārtām nākotnē varēs nodrošināt līdz šim nebijušas kvalitātes datu pārraidi.

"Jau vairākus gadus "LMT" kopā ar partneriem strādā ne tikai pie 5G tīkla attīstības un infrastruktūras izveidošanas Latvijā, bet arī izstrādā inovatīvus tehnoloģiskos risinājumus, kas nākotnē ļautu pilnvērtīgi izmantot 5G priekšrocības. Šādu jaunu risinājumu radīšanai nepieciešamas gan specifiskas tehniskās zināšanas, prasmes un ekspertīze, gan darbam, pētniecībai un testiem piemērota vide. Lai Latvijā varētu ne tikai dzimt spožas nākotnes tehnoloģiju idejas, bet tās būtu iespējams arī īstenot, kopā ar "MikroTik" esam izveidojuši inovāciju laboratoriju, kurā pieejams 5G tīkls un inovācijas var pārbaudīt darbībā. Šīs laboratorijas izveide ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem Latvijā radītu tehnoloģisko inovāciju dzīvotspējai, jo tā paver iespējas pilnveidot risinājumus līdz pilnībai, tiem esot vēl izstrādes stadijā. Tas savukārt uzlabo Latvijas IKT uzņēmumu radīto produktu konkurētspēju, kā arī paplašina Latvijas līderības iespējas globālajā tehnoloģiju tirgū," norāda "LMT" prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru