Eksperti

Kā Latvijai kļūt par medicīnas tehnoloģiju lielvalsti

Juris Binde Dr. oec., LMT prezidents, 03.06.2021

Jaunākais izdevums

Mēs dzīvojam inovāciju ērā. Latvija ir viena no šobrīd nedaudzām jeb 18 pasaules valstīm, kur 5G tīkls ar tā ievērojamo ātrumu un citu funkcionalitāti būs pieejams komerciālām vajadzībām.

Šis resurss ir informācijas pārraides vide, kas var būtiski paātrināt dažādus procesus, tostarp medicīnas un veselības aprūpes digitālo transformāciju. Latvijai ir visas iespējas īstenot savu potenciālu arī šajā jomā, bet tam mums jāstiprina inovāciju ekosistēma, jānovērtē 5G potenciāls veselības aprūpē un jāpanāk digitālā transformācija medicīnā, lai nākotnē izvairītos no pieprasījuma un pieejamības disbalansa, ko piedzīvojām Covid-19 ēnā.

Telekomunikāciju jomā pēdējos gados esam piedzīvojuši paradigmas maiņu, kuras rezultātā mūsu fokusā ir plaša spektra inovācijas ārpus ikdienas mobilo sakaru operatoru ierastajiem pakalpojumiem. Tās ir dronu tehnnoloģijas, lietu internets, gudro pilsētu, mobilitātes un satiksmes, kā arī drošības risinājumi. Pateicoties 5G tīkla attīstībai, nākotnes risinājumi, par ko pirms 25 gadiem varējām tikai fantazēt, ir šodienas realitāte un izvirza Latviju pasaules digitalizācijas līderos. Tomēr no tehnoloģiju viedokļa ir viena joma, kurā neesam ne tuvu sasnieguši to inovāciju potenciālu, kāds būtu iespējams, – tās ir medicīnas tehnoloģijas.

Inovāciju ekosistēma nevar pastāvēt tikai vienas nozares ietvaros. 5G tīkls, programmatūras ražotāji un IKT uzņēmumi veido komunikāciju infrastruktūru jeb tehnoloģisko bāzi, taču ne mazāk svarīgi ir citi interesenti – zinātnieki un tehnoloģiju lietotāji, kuri gatavi izmēģināt inovācijas un izmantot tās ikdienā. Lai radītu likumisko ietvaru un stimulētu ekosistēmas attīstību, būtiska ir arī aktīva iesaiste no valsts pārvaldes puses. Tikai visu šo procesu dalībnieku sadarbībā un mijiedarbībā ir iespējams pilnībā izmantot to potenciālu, ko medicīnas tehnoloģijās Latvijā tikai sāk apjaust.

Kā norādīts “Ericsson 5G un veselības aprūpes ziņojumā”,* 5G tīkla pienesums nākotnes veselības aprūpē ir precizitāte, jo datu apmaiņa notiek praktiski bez laika nobīdes, nodrošinot liela datu apjoma nosūtīšanai nepieciešamo kapacitāti. Vēl viens būtisks faktors ir tīkla uzticamība un pieejamība, kā arī ilgāka ierīču barošanas elementu darbība. Ņemot vērā, ka sarežģītas ķirurģiskas operācijas var ilgt daudzas stundas, 5G tīkls rada papildu drošību, jo iepriekš sakaru pārrāvums varēja maksāt pacienta dzīvību.

Medicīniskā apmācība virtuālās un papildinātās realitātes vidē, pacientu veselības aprūpe ārpus ārsta redzesloka, savlaicīga diagnostika, veselības stāvokļa monitorings, pacientu datu analīzes sistēmas, 3D orgānu modeļu un personalizētu ortopēdisko ierīču drukāšanai, kā arī dronu izmantošana ātrākai medicīniskās palīdzības sniegšanai – 5G tehnoloģiskā vide var sniegt būtisku atbalstu visa šī milzīgā pakalpojumu klāsta nodrošināšanā, taču tam vajadzīga tālredzīga plānošana un ieinteresēta sadarbība.

LMT pēdējo gadu darbs inovāciju jomā bijis saistīts ar piecām vertikālēm: droniem kā transporta, datu analīzes un datorredzes risinājumu, lietu interneta (IoT) un gudro pilsētu pārvaldības modeļiem, mobilitāti un digitālajiem ceļiem satiksmes drošības un kvalitātes uzlabošanai, drošību, kas svarīga dažādās ārkārtējās situācijās. Piektā LMT vertikāle ir salīdzinoši jauna – tās ir medicīnas un veselības aprūpes tehnoloģijas. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu 5G tīkla izmantošanu Latvijas veselības aprūpē, LMT pērn uzsāka iniciatīvu “Veselai Latvijai”, lai veicinātu medicīnas nozares digitalizāciju un attālināto medicīniskās aprūpes risinājumu pieejamību. Plašākas starpnozaru sadarbības rezultātā jau šobrīd darbojas unikāli un efektīvi medicīnas tehnoloģiju risinājumi, kas var mazināt plaisu starp pieprasījumu pēc veselības aprūpes pakalpojumiem un mediķu resursiem, vienlaikus apliecinot Latvijas eksporta potenciālu šajā jomā.

Pasaulē unikāls risinājums ir Latvijā radītais digitālais asistents insulta pacientiem “Vigo Health”, kas plašākai sabiedrībai tika prezentēts 2020. gada pavasarī. Kā Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes nedēļas ietvaros norādīja viens no “Vigo Health” dibinātājiem Dr. Jānis Šlēziņš, pasaulē ik gadu no insulta cieš vairāk nekā 18 miljoni cilvēku, savukārt ar insulta sekām sadzīvot nākas vairāk nekā 320 miljoniem. Izmantojot automatizāciju un digitālās tehnoloģijas, “Vigo Health” rehabilitāciju padara pieejamu, ļauj to uzsākt nekavējoties un veikt attālināti ar planšetdatora un mobilo sakaru palīdzību.

“Veselai Latvijai” ietvaros arī notiek darbs pie “UPOlife” – sirds veselības monitoringa rīka, kas ļauj kardiologiem attālināti monitorēt hroniskos pacientus. Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis pasaulē, kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, 80 % priekšlaicīgu saslimšanu iespējams novērst. “UPOlife” ir viens no risinājumiem, kā to paveikt: kabatas izmēra elektrokardiogrāfs un viedie mašīnmācīšanās algoritmi ļauj laikus pamanīt aritmijas, tahikardijas un citas sirdsdarbības anomālijas. Ārsti var reaģēt, pirms situācija kļuvusi kritiska, īpaši laikā, kad hroniskie pacienti ievēro pašizolāciju un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība klātienē var būt ierobežota.

Digitālā transformācija ir komplekss pārmaiņu vadības process, kas var būtiski uzlabot veselības aprūpes sistēmu, taču tam nepieciešama infrastruktūras, digitālo prasmju, datu platformu, vadības un pārvaldības mijiedarbība. Viens no veidiem, kā šo mērķi īstenot, ir industriālās doktorantūras programmu ieviešana Latvijas universitātēs un augstskolās. Mākslīgais intelekts mums nepalīdzēs, ja pašiem trūks zināšanu, tāpēc ir ļoti svarīgi iekļaut jaunos zinātniekus un pētniekus inovāciju ekosistēmā. Līdz šim LMT izveidojusies laba sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti, kur industriālās doktorantūras programmā jau iesaistījušies vairāki jaunie pētnieki. Taču pilnīgi tukša niša šobrīd ir industriālā doktorantūra medicīnā, ko būtu svarīgi aizpildīt un attīstīt. Tikai zinātnes un tehnoloģiju mijiedarbībā iespējams turpmāk izvairīties no tādām problēmām, ko sagādājusi, piemēram, daudz kritizētā E-veselība – lietotājam nedraudzīga sistēma, kurā nav ņemti vērā mediķu ikdienā lietotie algoritmi, ko pārzina tikai ar medicīnas jomu saistīti eksperti.

Pēdējā gada laikā krīzes vadība medicīnas jomā bijusi vērsta uz akūtu problēmu risināšanu, inovācijas atstājot otrajā plānā. Varētu šķist, ka šāds prioritāšu sadalījums krīzes apstākļos ir pašsaprotams, tomēr pastāvēs, kas digitalizēsies. Esmu pārliecināts, ka šī krīze ir iespēja virzīt Latvijas medicīnu digitālās transformācijas virzienā un ne tikai aizlāpīt robus sistēmā, bet to arī kvalitatīvi uzlabot. Tas savukārt ļautu izvairīties no bezspēcības sajūtas, atkal nonākot situācijā, kur ar cilvēku resursiem vien visu pacientu aprūpei nepietiek.

*Ericsson 5G and Healthcare ¬– insights and reports

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot vairāk nekā 100 000 eiro, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom sadarbībā ar Latvijas mobilais telefons (LMT) šogad turpina paplašināt “Tika-Taka Pay” tirgu un funkcionalitātes iespējas.

Attīstot sadarbību ar LMT, Datakom plaukstas lieluma mobilā kases sistēma “Tiki-Taka PAY” kļuvusi tehnoloģijām bagātāka un pieejamāka gan lielajam, gan mazajam tirgotājam.

Izstrādājot šo produktu galvenais mērķis bija nodrošināt produktu, kura funkcijas iepriekš bija pieejams tikai sarežģītās un dārgās sistēmās, ko mazie uzņēmumi reti kad var atļauties, uzsver LMT prezidents Juris Binde: "Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu – sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā. Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes staciju.

“Strauji augot datu patēriņam, tīkla kvalitāte arvien vairāk ietekmē sabiedrības funkciju nodrošināšanu un veselu tautsaimniecības nozaru spēju izdzīvot. Tāpēc visaptverošs, jaudīgs 5G datu pārraides tīkls, kas paver jaunas iespējas mākslīgā intelekta, lietu interneta (IoT), dronu un citu risinājumu izmantošanai ikdienā, ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem mūsu valsts un sabiedrības attīstībai ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju jau uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās. Šajās vietās ar atbilstošu 5G tīkla pārklājumu un kapacitāti klienti savās mājās un birojos varēs izmantot visas tīkla priekšrocības, izmantojot 5G rūteri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mobilo sakaru operators un tehnoloģiju inovāciju uzņēmums LMT jau no septembra vidus nodrošina 5G internetu ne tikai rūteros, bet arī jaunākajos vairāku ražotāju viedtālruņos un viedierīcēs, kas atbalsta 5G.

“5G, kas vēl pirms dažiem gadiem bija pieejama galvenokārt izpētei un risinājumu radīšanai, nu kļuvusi par visaptverošu, jaudīgu realitāti, kas plašam klientu lokam viņu mobilajās ierīcēs pavērs jaunas iespējas un nebijušu datu pārraides ātrumu, būtiski uzlabojot gan profesionālās, gan izklaides un atpūtas iespējas,” uzsver LMT prezidents Juris Binde.

LMT jau informēja, ka līdz 2021. gada beigām plāno visā Latvijas teritorijā uzstādīt 100 5G bāzes stacijas. Šobrīd vairāki desmiti 5G bāzes staciju uzstādītas Rīgā, Kuldīgā, Ventspilī, Ogrē, Ikšķilē, Siguldā, Skrīveros, kā arī daudzās citās Latvijas pilsētās un apdzīvotās vietās.

LMT reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir 817 000 eiro. Kompānijas kapitālā pa 24,5% akciju pieder "Sonera Holding" un "Telia Company", pa 23% akciju pieder "Tet" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centram, bet 5% - valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" personā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Lietuvas Konkurences padomes apstiprinājušas darījumu, kurā SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) no Livonia Partners iegādājās Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupu Santa Monica Networks (SMN).

Tādējādi LMT kļuvis par SMN 100% daļu īpašnieku.

Uzņēmumi apvienos spēkus, lai ātrāk un efektīvāk ieviestu piektās paaudzes tīkla risinājumus. “Esam kļuvuši par spēcīgāko partneri digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā. Jau labu laiku no sakaru operatora esam pārauguši par uzņēmumu, kas saviem klientiem risina sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus. Uzņemot savā komandā Santa Monica Networks, kļūsim par digitālās transformācijas līderi,” uzskata LMT prezidents Juris Binde.

“Kopā ar LMT nodrošināsim dažādu 5G biznesa risinājumu attīstību, paplašinot to klientu loku, kam būs pieejamas vismodernākās tehnoloģijas un korporatīvā līmeņa tehniskie risinājumi,” papildina SMN valdes priekšsēdētājs Uģis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilā kases viedierīce Tiki-Taka PAY papildināta ar veikalvedības sistēmu, kas paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem – gan tirgotājiem, gan dažādu pakalpojumu sniedzējiem.

Viedierīces izstrādātājs Datakom to pilnveidojis sadarbībā ar Latvijas Mobilo Telefonu, mobilajā kases aparātā iekļaujot pilnībā elektronisku kases žurnālu, kura aizpildīšana notiek automātiski no mobilā kases aparāta atskaitēm. Aparātā arī iekļauti digitāli kases čeki un atskaites, kā arī ir pieejama preču klāsta un pārdošanas cenu, tai skaitā, atlaižu pārvaldība un klientu lojalitātes programmu vadība.

Tiki-Taka Pay jau strādā 50 nodokļu zonās 

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir...

Mobilā kases iekārta piedāvā tirdzniecības datu analīzi un lietojumprogrammas saskarni (API jeb Application Programming Interface) tiešsaistē ar klienta noliktavas un grāmatvedības sistēmām. Ierīce atbilst visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām.

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam 

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts...

“Tehnoloģijas ietekmē un maina mūsu dzīvesveidu - sākot ar savstarpējo saziņu un attālināto darbu, beidzot ar norēķiniem veikalā,” uzsver LMT prezidents Juris Binde. “Izstrādājot šo viedo kases iekārtas piedāvājumu, LMT mērķis bija nodrošināt Latvijas mazajiem uzņēmumiem vienkāršu, mūsdienīgu un stabilu produktu, kura iespējas līdz šim bija pieejamas tikai sarežģītās un dārgās sistēmās.”

SIA Datakom valdes loceklis Jānis Čupriks atzīst, ka ņemot vērā šī brīža mainīgos apstākļus, šis mobilās kases iekārtas risinājums ir izdevīgs un ērts risinājums ārkārtas situācijas laikā: “Sadarbībā ar LMT mūsu izstrādātais produkts ir kļuvis pieejamāks un ar plašāku pielietojumu. Šobrīd kopīgi izskatām iespējas piedāvāt šo produktu arī ārvalstu tirgos, kā arī paplašināt produkta funkcionalitāti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, 2020. gads "LMT" darbībā bijis stabils, uzņēmuma apgrozījums sasniedza 228 miljonus eiro, bet klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem, informē uzņēmums.

"LMT" turpinājis savu tehnoloģisko līderību, attīstot tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus IT risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtas situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.

Telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020. gads bijis izaicinājumiem pilns. Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija. Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā: lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, ievērojami pieaudzis datu pārraides patēriņš. Pēdējo trīs gadu laikā mobilā tīkla lietošanas apjoms ir palielinājies trīs reizes, pandēmijas laikā – vēl par trešdaļu, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar epidemiologiem jākonsultējas par to, vai izvēlētie drošības līdzekļi ir pietiekami, nevis par to, ka viss ir jāslēdz. Jo epidemiologu pilnīgā laime būtu tad, ja viss būtu noslēgts, neviens nekur neietu, vīrusi nekur neizplatītos, bet tā nevar būt un tā nenotiek.

Tā Dienas Biznesa lielajā intervija pauž LMT prezidents, profesors Juris Binde.

Žurnāla centrālā tēma - kāda būs Latvija, tās ekonomika, izejot no krīzes. Ko valsts dara lietas labā un kā to vērtē uzņēmēji. Kā izejai no krīzes gatavojas citviet pasaulē.

Rubrikā Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere, kosmētikas ražotāja AS Madara Cosmetics līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 2. marta numurā:

  • Statistika - Latvijas preču eksports Covid-19 laikā.
  • Spēles noteikumi - Eiropas Savienības jaunā tirdzniecības politika.
  • Tendences - gaidāmā pasaules ekonomikas atgūšanās un prognozes par inflācijas pieaugumu.
  • Darījumi - Baltijas uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus.
  • Portrets - Lotte Tisenkopfa-Iltnere. Kosmētikas ražotāja Mádara Organic Skincare līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja.
  • Enerģētika - Andrejs Belijs (Andrei Belyi), Austrumsomijas Universitātes docents un Balesene OU valdes loceklis par enerģētiku klimata pārmaiņu kontekstā.
  • Finanšu tirgi - influenceru vēstījumu ietekme uz finanšu tirgiem.
  • Cilvēkresursi - kādas sekas var radīt ekonomiskā plaisa starp paaudzēm.
  • Brīvdienu ceļvedis - Toms Didrihsons, Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atsperi saspieda decembrī. Kādā brīdī tā būs jālaiž vaļā

Romāns Meļņiks, 02.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karu nevar uzvarēt ar ierēdņu sagatavotām instrukcijām, aizliegumiem un sodiem. Varai ir jāatjauno sabiedrības uzticēšanās, ir jāiesaista visi cīņā, lai ienaidnieku padzītu, – pauž ekonomikas doktors, SIA Latvijas Mobilais Telefons prezidents un valdes priekšsēdētājs, Vidzemes Augstskolas profesors Juris Binde.

Fragments no intervijas

Valdības rīkotajā diskusijā man patika jūsu tēze, ka nepieciešama strukturēta, sistemātiska pieeja krīzes pārvaldībā. Redzam, ka politikā tās trūkst. Biznesa pārstāvji visu laiku mudina balstīt politiskos lēmumus faktos, to vispusīgā izvērtējumā, prognozēs par iespējamām sekām. Nevar taču veselas nozares aizlaist postā, ieklausoties tikai epidemiologos un nevienā citā.

Pirmkārt, ir epidemioloģiskā situācija, ko varētu raksturot saslimstība, infekcijas agresivitāte, izplatīšanās ātrums, smago gadījumu skaits, mirstības īpatsvars u.tml. Otrkārt, ir ekonomiskā situācija, ko var raksturot makroekonomiskā līmenī ar iekšzemes kopproduktu, inflāciju, importa un eksporta attiecību. Tāpat arī vidējā līmeņa procesu izmaiņas, kas ir saistītas ar atsevišķu uzņēmumu, pat veselu nozaru slēgšanu un ar to saistītām dīkstāvēm, bezdarbu un pabalstiem. Un trešais aspekts ir sociālās sistēmas situācija, kas ir saistīta ar sabiedrības noskaņojumu par ekonomisko situāciju mikro līmenī, proti, saistībā ar atsevišķu personu un ģimeņu ienākumu samazināšanos – labklājības līmenis pasliktinās, tāpēc pieaug stress, emocionālais diskomforts. Tas, protams, būtiski ietekmē attieksmi pret valdības lēmumiem. Diemžēl šobrīd valdības reitings ir zemākais, kāds jebkad ir bijis, un tas mani kā Latvijas pilsoni absolūti neiepriecina. Tas nozīmē, ka ir kaut kas ļoti, ļoti nopietns noticis un kaut kas ļoti nopietns ir jādara, lai šādas disonanses nebūtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teiciens “politiskais tirgus” īpaši labi raksturo to situāciju, kura nu izveidojusies valdībā. Uzklausa iespējami daudzus viedokļus, tostarp tādus, kas balstīti emocijās, nevis pierādījumos. Tas viss, protams, aizņem ilgu laiku.

Vērotājiem veidojas iespaids, it kā būtu lielā tirgus placī ar milzīgu daudzumu piedāvājumu, un arī iesaistītajiem, kad jāpieņem lēmumi, bet kopējo nostāju vairs nevar savilkt, nekas cits neatliek, kā lemšanu atlikt uz vēlāku vai pieņemt kompromisa variantu, kas ir, tā teikt, ne šāds, ne tāds. Tā bija ar skolu atvēršanu jaunākajām klasēm, tā ar mazo veikalu atvēršanu. Nedēļas gaitā sprieda, ka varētu, bet tad pārdomāja. Nu nedēļu spriedelē par to, cik baiss varētu būt jaunais vīrusa paveids, kā ar to cīnīties. Un klāt vēl epidemiologu spožais rosinājums sākt šķirot ražotājus tajos, kas drīkstētu strādāt, un tajos, kas jāierobežo, gluži kā tagad veikalos pārdot atļautās un aizliegtās preces. Tā ir publikas, uz ko tas viss attiecas, tracināšana, nekas vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbu uzsāk Latvijas inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1. aprīļa darbu uzsāks Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) inovāciju un tehnoloģiju pārstāvniecība Briselē, kura turpmāk kalpos kā tilts starp Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas investēt pētniecībā, un Eiropas institūcijām, kuras administrē dažādas atbalsta programmas.

Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece-Ibema, kura līdz šim pildīja LIAA ārējās pārstāvniecības vadītājas pienākumus Nīderlandē.

Latvijas līdzšinējie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā ir tikai 0,64 procenti no IKP. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem ES, turklāt Latvijā lielāko daļu no šiem izdevumiem veido valsts vai ES fondu finansējums. Salīdzinājumam ES valstis vidēji pētniecībā un attīstībā iegulda 2,19 procentus no IKP.

"Lai panāktu strukturālas pārmaiņas ekonomikā un straujāk attīstītu tādas viedās specializācijas jomas kā bioekonomika, fotonika, viedie materiāli vai biomedicīna, nepieciešams vismaz trīskāršot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā. Apzināmies, ka to nebūs iespējams panākt tikai ar iekšējiem resursiem, tādēļ vēlamies daudz mērķtiecīgāk strādāt ar ES pētniecības un inovāciju programmas “Apvārsnis” piedāvājumu, kā arī aicināt Latvijas uzņēmumus aktīvāk iesaistīties Eiropas Kosmosa aģentūras un Eiropas Kodolpētījumu organizācijas CERN realizētajās iniciatīvās," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT pieaug klientu skaits un apgrozījums

Db.lv, 23.04.2021

Viens no jaunākajiem risinājumiem, ko, gatavojoties āra tirdzniecības aktivitātēm, arvien plašāk sāk izmantot tirdzniecības nozarē strādājošie, ir mobilās kases viedierīce Tiki-Taka PAY – Baltijā pirmais mobilā viedtālruņa izmēra kases aparāts ar veikalvedības sistēmu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta patēriņa pieaugums, viedtelevīzijas attīstība un aktīva uzņēmumu interese par biznesa risinājumiem ir ļāvusi LMT 2021. gada pirmajā ceturksnī palielināt klientu pieslēgumu skaitu un kāpināt apgrozījumu līdz 59,7 miljoniem eiro, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai,” uzsver Juris Binde, LMT prezidents.

Viens no LMT piedāvātajiem biznesa risinājumiem, kas gada laikā piedzīvojis strauju izaugsmi, ir Zvanu pārvaldnieks, kas ir īpaši noderīgs attālinātā darba apstākļos maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tas pēc būtības ir kā virtuāls birojs, kas nodrošina zvanu maršrutēšanu, grupas zvanus, interaktīvu balss atbildi, zvanu statistiku utt. Pateicoties arī pieejamajam un atsaucīgajam servisam, klientu skaits, kuri izvēlējušies šo risinājumu, gada laikā pieaudzis par 42%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai sekmētu bezpilota gaisa kuģu (BGK) jeb dronu kontrolētu un drošu izmantošanu Latvijas gaisa telpā, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs VAS “Latvijas gaisa satiksme” (LGS) un pašmāju tehnoloģiju inovāciju uzņēmums SIA “Latvijas Mobilais Telefons “ (LMT) ir parakstījuši saprašanās memorandu par sadarbību izpētes un attīstības projektos.

Tā ietvaros LGS un LMT kopīgi izstrādās dažādus risinājumus drošas un ērtas bezpilotu gaisa kuģu satiksmes attīstībai.

“Mēs apzināmies, ka bezpilota gaisa kuģi jau ir mūsu ikdiena un to izmantošana kļūs aizvien plašāka. Tāpēc LGS vēlas laikus izstrādāt risinājumus, kas, no vienas puses, BGK izmantošanu padarīs daudz ērtāku, bet, no otras puses, arī drošāku, novēršot iespējamus traucēkļus un draudus lielajai aviācijai. Esmu gandarīts, ka mums šajā jautājumā ir līdzīga vīzija ar LMT un tagad esam vienojušies par kopīgu inovatīvu risinājumu izstrādi, kas nākotnē veicinās bezpilota gaisa kuģu izmantošanu,” uzskata LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

LMT un MikroTik radīto 5G rūteri sāk izmantot mājas internetam

Db.lv, 18.05.2021

LMT prezidents Juris Binde (no kreisās) un Džons Tallijs, tehnoloģiju uzņēmuma MikroTik līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijā pie pirmajiem klientiem nonākuši Latvijas inovāciju tehnoloģiju uzņēmumu LMT un MikroTik sadarbībā radītie 5G interneta rūteri, un vairāki simti LMT klientu savās mājās un birojos uzsākuši lietot 5G internetu, informē uzņēmumā.

Līdz šim Latvijas iedzīvotājiem 5G internets bija pieejams tikai uzņēmumiem un augstskolām izpētes vajadzībām, kā arī mobilajās viedierīcēs, kas atbalsta 5G tehnoloģiju. LMT un MikroTik radītais risinājums ļauj pārcelt 5G no mobilajām ierīcēm uz mājas internetu, un tā būs pirmā šāda veida pieredze Latvijā.

"Sadarbībā ar pašmāju IKT nozares milzi MikroTik radīti pirmie Latvijā ražotie 5G rūteri, kas aizsāk jaunu ēru Latvijas tehnoloģiju inovāciju nozarē un paplašina eksporta iespējas. Tas vēlreiz apliecina, ka Latvijas IKT nozare spēj radīt inovatīvus produktus, kuri nav jāiepērk no ārvalstīm, bet tieši otrādi – ir eksportējami," uzsver LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Baltijas datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu uzņēmumu grupas Santa Monica Networks (SMN) īpašnieki parakstījuši kapitāla daļu iegādes līgumu, kura rezultātā LMT paredz kļūt par 100% SMN īpašnieku.

Darījuma pabeigšana ir atkarīga no tirgus uzraugu piekrišanas Latvijā un Lietuvā.

Darījums abiem uzņēmumiem ļaus ātrāk un efektīvāk ieviest piektās paaudzes tīkla risinājumus. “LMT sen jau vairs nav tikai sakaru operators, mēs risinām sarežģītus biznesa transformācijas uzdevumus ar IT risinājumu palīdzību. Ar Santa Monica Networks mūs vieno inovatoru DNS. Apvienojot LMT pieredzi mobilo sakaru risinājumos ar jaudu, kas piemīt pieredzējušam datu pārraides tīklu un IT drošības risinājumu izstrādātajam, mēs kļūsim par digitālās transformācijas līderi. Kopā mēs būsim labākais partneris digitalizācijas procesos jebkurā publiskās pārvaldes institūcijā vai privātā uzņēmumā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai modernizētu reisu pārvaldību, Rīgas starptautiskajā autoostā (RSA) uzstādīta inovatīva reisu vadības sistēma, kas turpmāk ļaus lielāko daļu ar pasažieru pārvadājumiem saistītās informācijas apstrādāt digitālajā vidē.

Jaunajā reisu pārvaldības sistēmā investēti 300 000 eiro, no kuriem lielāko daļu veido "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") aizdevums.

Sistēmu izstrādājis tehnoloģiju uzņēmums LMT. Plānots, ka jau tuvākajā nākotnē sistēmu transporta plūsmas plānošanai un pārvaldībai varētu izmantot arī citu Latvijas pilsētu autoostas, piemēram, Jelgavas autoosta.

Rīgas starptautiskā autoosta (RSA) ir viens no centrālajiem pasažierpārvadājumu mezgliem Latvijā. Aizvadītā gada sākumā no tās diennaktī izbrauca 750 pasažieru autobusu, bet viena platforma apkalpoja pat 55 autobusus dienā. Līdz šim RSA reisu vadību nodrošināja dispečeru dienests, izmantojot 2003. gadā ieviesto sistēmu “Baltic Lines”, kurā liela daļa aktivitāšu jāveic manuāli, palielinot izpildes laiku un cilvēcisko kļūdu risku informācijas apmaiņas procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju tehnoloģiju uzņēmums LMT sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā, Biķernieku trasē, izveidojis pirmo 5G testa vidi/trasi, kas turpmāk tiks izmantota dažādu inovatīvu risinājumu izpētei, attīstībai un testēšanai, tostarp autonomo un savienoto auto, satiksmes vadības, drošības un citu digitālo risinājumu testiem.

Plānots, ka pirmajā 5G testa trasē Latvijā tiks īstenoti arī starptautiski Eiropas izpētes projekti. Pirmie savienoto pašbraucošo auto testi 5G tīklā Biķernieku trasē tiks aizvadīti jau 20. augustā, LMT diskusijas “5G loma satiksmes drošības uzlabošanā” laikā, kas notiks sarunu festivāla LAMPA ietvaros.

Tiek lēsts, ka satiksme un loģistika būs viena no pirmajām nozarēm, kur 5G sniegtās priekšrocības varēs novērtēt jau salīdzinoši drīz.

Nozares eksperti visā pasaulē jau tuvākajos gados prognozē bezpilota auto ienākšanu ikdienas satiksmes plūsmā, tāpat arī dronu veiktas piegādes loģistikā kļūs par daļu no mūsu ikdienas.

“Šobrīd starptautiskā līmenī tiek veikti pētījumi par autonomo auto pozitīvo pienesumu valstu ekonomikām, tāpat tiek pētītas potenciālās izmaiņas nozarēs, kas saistītas ar pasažieru pārvadājumiem. Lūkojoties uz apkārt notiekošo, ir skaidrs, ka Latvijai kā tehnoloģiski attīstītai valstij jāieņem aktīva pozīcija un mums pieejamie resursi ir jāiegulda nākotnes iespēju izpētē, jo tas būtiski var ietekmēt mūsu valsts labklājību ilgtermiņā,” norāda LMT prezidents Juris Binde.

Komentāri

Pievienot komentāru