Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) piemērojusi administratīvo sodu 14 000 apmērā elektronisko sakaru komersantam SIA "Tet" par līguma kopsavilkumu neizsniegšanu patērētājiem, pirms elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu, tostarp distances līgumu, noslēgšanas, informē SPRK.

"Tet" ir pienākums samaksāt tam piemēroto naudas sodu 14 000 eiro apmērā, kas nonāks valsts budžetā, norāda SPRK.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2020.gada decembra ir pienākums patērētājiem izsniegt un nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumu līguma kopsavilkumus pirms tie noslēdz elektronisko sakaru pakalpojumu līgumu ar konkrēto komersantu. SPRK, veicot uzraudzības pasākumus 2024.gadā, novēroja atšķirīgas nepilnības elektronisko sakaru komersantu izstrādātajos kopsavilkumos un, veicot pārbaudes piecu lielāko elektronisko sakaru komersantu klientu apkalpošanas vietās, SPRK secināja, ka šo kopsavilkumu piemērošana tikai daļēji atbilst normatīvajos aktos paredzētajam prasībām.

Stājies spēkā tiesas spriedums, ar kuru elektronisko sakaru komersantam "Latvijas Mobilais Telefons" (SIA "LMT") piemērots administratīvais sods par informācijas nesniegšanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK), informē SPRK.

SIA "LMT" ir pienākums samaksāt tai piemēroto naudas sodu 10 000 eiro apmērā, kas nonāks valsts budžetā.

Elektronisko sakaru komersantiem kopš 2023.gada novembra ir pienākums iesniegt datus par platjoslas interneta pieejamību mobilajā tīklā, augšupielādējot tos PPĢIS (Platjoslas pieejamības ģeogrāfiskās informācijas sistēmā), taču SIA "LMT" to neizdarīja. PPĢIS ir centralizēta datu platforma, kurā tiek apkopota elektronisko sakaru komersantu SPRK sniegtā informācija par platjoslas pārklājumu, lai nodrošinātu pārskatāmu informāciju par interneta piekļuves pakalpojuma attīstību Latvijā.

Attiecīgi SPRK 2024.gada februārī lēma uzlikt SIA "LMT" naudas sodu par informācijas par platjoslas interneta piekļuves pakalpojuma mobilā elektronisko sakaru tīklā pieejamību nesniegšanu. SIA "LMT" šo lēmumu apstrīdēja. Rīgas pilsētas tiesa sākotnēji atzina SIA "LMT" iebildumus par pamatotiem, taču Kurzemes apgabaltiesa apelācijas instancē 2025.gada jūnijā šo spriedumu atcēla, atzīstot, ka SPRK rīkojusies tiesiski. Vienlaikus tiesa noteica SIA "LMT" naudas sodu 10 000 eiro apmērā.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" nākamajos desmit gados ieguldījumus sadales sistēmā galvenokārt plāno novirzīt objektu rekonstrukcijai un uzturēšanai, liecina informācija Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mājaslapā.

SPRK apstiprinājusi "Gaso" iesniegto dabasgāzes sadales sistēmas attīstības plānu 2026.-2035.gadam. Plānā iezīmēts uzņēmuma stratēģiskais skatījums uz dabasgāzes sadales infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nākamajā desmitgadē, paredzot arī būtiskus ieguldījumus drošas, efektīvas un ilgtspējīgas sistēmas nodrošināšanai.

"Gaso" izstrādātais plāns ietver gan esošās infrastruktūras tehnisko novērtējumu, gan attīstības rādītājus, kā arī kapitālieguldījumu plānus katrā no sadales sistēmas iecirkņiem. Īpaša uzmanība pievērsta lietotāju vajadzību un pakalpojumu pieprasījuma prognozēšanai, infrastruktūras atjaunošanai un jaunu ieejas/izejas punktu attīstības scenārijiem.

VAS "Latvijas pasts" bez Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) konkursa organizēšanas plānots pagarināt universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības par diviem gadiem - līdz 2028.gada 31.decembrim, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītais likumprojekts.

SM skaidro, ka Pasta likumā ir noteikts regulējums par UPP nodrošināšanu, kas tostarp paredz UPP sniedzēju izvēlēties konkursa kārtībā. Tādējādi 2026.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) būtu jāorganizē konkurss UPP sniedzēja izvēlei un UPP saistību noteikšanai uz pieciem gadiem - no 2027.gada 1.janvāra līdz 2031.gada 31.decembrim.

Tomēr Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū. SM norāda, ja tiks sākts grozījumu izstrādes process, iespējams, ka jauns regulējums varētu atšķirties no pašreiz Pasta likumā noteiktā, tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums UPP saistību pagarināšanai, nerīkojot konkursu, un nosakot UPP saistības tikai uz diviem gadiem.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) elektroenerģijas pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem.

AST nodrošinājis tarifu konkurētspēju Baltijā un ilgtermiņa stabilitāti, vidējam tarifam AST lietotājiem samazinoties par 10%, salīdzinot ar spēkā esošo. Katrai lietotāju grupai AST tarifu samazinājums būs atšķirīgs, mājsaimniecību lietotājiem izmaksas par elektroenerģijas pārvadi paliks nemainīgas. Atbilstoši SPRK metodikai izstrādātie pārvades tarifi stāsies spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

Elektroenerģijas pārvades tarifu stabilitāti AST ir izdevies saglabāt, neskatoties uz izaicinājumiem esošajā regulatīvajā periodā, kā arī ambiciozajiem attīstības plāniem energosistēmas drošumam un tīkla pastiprināšanai nākamajos gados. 2025. gada 9. februārī – gandrīz gadu agrāk nekā sākotnēji plānots, Baltijas pārvades sistēmas operatori veiksmīgi īstenoja Baltijas energosistēmu pievienošanos kontinentālās Eiropas energosistēmai. Pāreja uz darbību sinhronā režīmā ar Eiropu, kā arī straujā atjaunīgo energoresursu attīstība būtiski paplašinājusi AST pienākumus un atbildību elektroenerģijas pārvades sistēmas režīmu plānošanā, vadībā, ekspluatācijā un attīstībā. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā energosistēmas noturībai un stabilitātei Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir būtiski turpināt investēt kritiskās infrastruktūras fiziskajā drošībā un kiberdrošībā.

Dabasgāzes sadales un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") investīcijas 2023.-2026.gadā vidēji gadā veido 10,097 miljonus eiro, 2027.-2028.gadā plānotas vidēji 14,309 miljonu eiro apmērā gadā, bet 2029.-2031.gadā - vidēji 18,557 miljonu eiro apmērā gadā, teikts "Conexus" Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam.

Dabasgāzes pārvades sistēmas attīstības plānā 2026.-2035.gadam skaidrots, lai nodrošinātu dabasgāzes pārvades sistēmas efektīvu darbību, 10 gadu attīstības plānā ir ietverti ieguldījumi gan esošās sistēmas atsevišķu sastāvdaļu atjaunošanā, gan arī jaunu pārvades sistēmas elementu izveidē.

Lai nodrošinātu finansējuma piesaisti investīcijām, "Conexus" izvērtē iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) attīstības programmu līdzfinansējumu, kā arī izmanto aizņēmumus no kredītiestādēm. Sistemātiski plānojot pārvades sistēmas aktīvu nomaiņu, atjaunošanu un izbūvi, "Conexus" mērķis ir sabalansēt ieguldījumus sistēmas attīstībā ar to radīto ietekmi uz pārvades sistēmas pakalpojuma tarifiem.

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

Dabasgāzes cena TTF (Title Transfer Facility) biržā pagājušā nedēļā samazinājās par 5,9% - līdz 33,5 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publicētais apskats par energoresursu cenu tendencēm vairumtirdzniecībā.

Savukārt reģionālās dabasgāzes biržas "GET Baltic", kas darbojas Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā, dabasgāzes cena kritās par 1,2% - līdz 39,9 eiro par MWh.

Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves piepildījums šogad 21.jūlijā bija 47,5%, bet Eiropas dabasgāzes krātuvju vidējais piepildījums pagājušās nedēļas noslēgumā bija 64,7%.

SPRK skaidro, ka dabasgāzes cenas kritumu TTF biržā veicināja pieaugošais dabasgāzes piedāvājums no Norvēģijas, kā arī prognozes par intensīvāku vēja enerģijas ražošanu Eiropā un samazinātu pieprasījumu Āzijā. Situāciju papildus stabilizēja elastīgāki nosacījumi Eiropas Savienībā dabasgāzes uzglabāšanai ziemai, kas ļauj valstīm sasniegt 90% krājumu mērķi līdz decembrim, tādējādi mazinot konkurenci ar Āziju.

Latvijas pārvades sistēmas operators AS ''Augstsprieguma tīkls'' (AST) 2025. gadā elektroenerģijas pārvades tīkla attīstībā ieguldījis 182,85 milj. EUR, stiprinot elektroapgādes drošumu un pārvades pakalpojumu pieejamību.

No tiem 90,84 milj. EUR ar nozīmīgu Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu investēti ar sinhronizāciju saistītajos projektos, 16,7 milj. EUR – apakšstaciju un elektropārvades līniju pārbūvē un atjaunošanā, un 51,07 milj. EUR – jaunu saules un vēja elektrostaciju, kā arī enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu (BESS) pieslēgumu izveidē pārvades tīklam, ko finansē attīstītāji, liecina publicētie AST Koncerna neauditētie pārskati par 2025. gadu.

"2025. gadā esam īstenojuši nozīmīgus ar energoneatkarību un drošumu saistītus pasākumus – Baltijas energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, pabeigti visi ar sinhronizāciju saistītie infrastruktūras projekti vairāk nekā 90 miljonu eiro vērtībā, stiprināta kiberdrošība un izbūvēti jauni pieslēgumi pie pārvades tīkla atjaunīgo resursu integrācijai. Arī nākamajiem gadiem mums ir ambiciozi plāni, kuru īstenošanai plānojam turpināt aktīvi piesaistīt ES finansējumu, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus elektroenerģijas pārvades pakalpojumus par iespējami zemākiem tarifiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi mūsu izstrādātos pārvades tarifus nākamajiem trim gadiem no 2026. gada, kopumā nodrošinot to stabilitāti vai atsevišķām lietotāju grupām tos samazinot un tādejādi nodrošinot izmaksu konkurētspēju Baltijā," informē AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegts SIA "Rīgas ūdens" ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifa projekts. Tas paredz no 2025.gada 1.decembra tarifa pieaugumu par 0,33 EUR/m³ (bez PVN).

Palielinājums nepieciešams, lai atjaunotu un uzturētu pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīklus, no kuriem ievērojama daļa jau pārsniegusi plānoto kalpošanas laiku.

Šobrīd Rīgā noteiktais ūdenssaimniecības tarifs ir 2,34 EUR/m³ (bez PVN), kas vairs nespēj segt visas pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas tīkla atjaunošanai nepieciešamās izmaksas. Lai nodrošinātu ūdenssaimniecības pakalpojumu nepārtrauktību, steidzami nepieciešams palielināt pilsētas tīklu uzturēšanas un kapitālās atjaunošanas darbu intensitāti - Rīgā pašlaik 35% kanalizācijas un 29% ūdensapgādes cauruļvadu pārsniedz to plānoto ekspluatācijas termiņu.

No 1.decembra tarifu ierosināts noteikt 2,67 EUR/m³ (bez PVN). Tas būtu par 0,33 centiem vairāk nekā šobrīd un indikatīvi vienai mājsaimniecībai daudzdzīvokļu mājā radītu ikmēneša izdevumu pieaugumu par 2,60 EUR jeb mazāk par 1% no vidējās mājsaimniecības ienākumiem.

Dabasgāzes cena tuvākajos mēnešos prognozējoši saglabāsies pašreizējā līmenī, tomēr cenu var ietekmēt Eiropas dabasgāzes krātuvju zemais piepildījums un citi faktori, aģentūrai LETA pauda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Enerģētikas departamenta vecākais tirgus analīzes eksperts Andrejs Jakovļevs.

Viņš skaidroja, ka pēc pēdējo trīs gadu zemākā līmeņa sasniegšanas 2024.gada februārī dabasgāzes cenas TTF ("Title Transfer Facility") biržā sāka lēnām kāpt. Pieaugums turpinājās līdz šā gada februārim. Februārī TTF vidējā mēneša cena nākamajam mēnesim sasniedza maksimumu 51,12 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 92% pieaugums salīdzinājumā ar 2024.gada februāri, kad cena bija 25,88 eiro par MWh.

Pēdējā gada laikā dabasgāzes cenas pieaugumu noteikuši vairāki faktori. Viens no faktoriem ir pieaugošā ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos. Tāpat cenas ietekmēja laika apstākļi, kas iekļāva gan karstuma viļņus vasarā Eiropā un Āzijā, gan vēsākus laika apstākļus un bezvēju ziemā, kā rezultātā palielinājās pieprasījums pēc dabasgāzes apkurei un elektroenerģijas ražošanai.

Lai risinātu gadiem ieilgušo gaisvadu problēmu un demonstrētu iespējamo risinājumu Rīgas pilsētvides sakārtošanā, elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar citiem elektronisko sakaru komersantiem Pļavnieku apkaimē uzsāk pilotprojektu gaisvadu līniju konsolidēšanai vienotā gaisvadu risinājumā.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, pilotprojekta galvenais mērķis ir risināt gaisvadu problēmu Rīgā. “Tas ir efektīvākais veids, kā vienlaikus uzlabot pilsētvidi, nodrošināt lietotāju vajadzības un veicināt konkurenci,” saka D. Ņikitins.

Pilotprojekta mērķis ir parādīt, ka gaisvadu konsolidācija ir drošs, ilgtspējīgs un izmaksu ziņā efektīvāks risinājums, kas uzlabo pilsētvidi visā Rīgā, nodrošina nepārtrauktu sakaru pieejamību un veicina konkurenci.

Gaisvadu pilotprojekts demonstrēs reālu risinājumu gadiem neatrisinātai problēmai – lai arī jaunu gaisvadu izbūve Rīgas vēsturiskajā centrā ir liegta jau vairāk nekā 15 gadus, pilsētvides sakārtošanā būtisks progress nav panākts. Elektronisko sakaru komersanti, tostarp “Bite Latvija”, saskaras ar situāciju, kur pārvietošana pazemes infrastruktūrā bieži vien nav iespējama – tehnisku ierobežojumu, izbūves sarežģītības vai nesamērīgu izmaksu dēļ.

Rudenī maksa par siltumenerģiju Rīgā pieaugs par aptuveni 22%, aģentūru LETA informēja AS "Rīgas siltums".

Uzņēmums ir aprēķinājusi jaunā siltumenerģijas tarifa projektu un iesniedzis to Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) izvērtēšanai. Tarifa projekts paredz izmaiņas energoresursu un iepirktās siltumenerģijas izmaksās, tomēr tas netiek pārskatīts pilnībā.

Projektā iesniegtais siltumenerģijas tarifs ir 88,10 eiro par megavatstundu bez pievienotās vērtības nodokļa, kam paredzēts pieskaitīt neparedzamo izdevumu/ieņēmumu izlīdzināšanas komponenti 2,05 eiro par megavatstundu apmērā.

Šobrīd spēkā esošais tarifs ir 77,77 eiro par megavatstundu, un faktiski klienti maksāja 74,17 eiro par megavatstundu, ņemot vērā komponenti. Jaunais projekts paredz, ka tarifs būs 88,10 eiro par megavatstundu, tomēr klientiem būs jāmaksā vēl par 2,05 eiro par megavatstundu vairāk, tātad - 90,15 eiro par megavatstundu, ņemot vērā dabasgāzes cenu pieaugumu pēdējā gada laikā.

Rīgā, Rudens ielas 2 iekšpagalmā elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite Latvija” kopā ar pieciem nozares uzņēmumiem 26.novembrī prezentēja gaisvadu kabeļu konsolidācijas pilotprojekta rezultātus, noslēguma posmā starp četrām ēkām vienā trasē apvienojot vairāk nekā 40 kabeļu.

Tā mērķis ir parādīt reālu risinājumu gaisvadu sakārtošanai Rīgas pilsētvidē.

Kā norāda Dmitrijs Ņikitins, “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors, šis ir pirmais praktiskais solis ceļā uz vizuāli sakoptāku, tehniski drošāku un sabiedrības interesēm atbilstošu elektronisko sakaru infrastruktūru Rīgā. Pilotprojektam kā risinājumam atbalstu paudušas gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), gan Konkurences padome, taču, lai uzlabotu šobrīd neefektīvo regulējumu, tālāk nepieciešami lēmumi pašvaldības un valsts līmenī.Vēsturiski elektronisko sakaru pakalpojumus Rīgā nodrošinājuši vairāki desmiti elektronisko sakaru komersanti.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

Garantētās jaudas iepirkumi, pāreja uz efektīvāku siltumenerģijas ikdienas tirgu un koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas veicināšana - tie ir iespējamie risinājumi, lai nepieļautu A/S "Rīgas siltums" (RS) tarifu kāpumu rudenī.

Par to tika spriests pirmdien, 7.jūlijā, Ekonomikas ministrijas (EM) vadībai tiekoties ar A/S "Rīgas siltums" vadību, lai turpinātu strādāt pie risinājumiem siltuma tarifa kāpuma novēršanai.

Sanāksmes laikā puses identificēja vairākus potenciālos risinājumus, kas uzlabotu siltumenerģijas tirgu, tajā skaitā dotu iespēju gūt maksimālo labumu no koģenerācijā ražotā siltuma izmantošanas siltumapgādē, kas tādējādi mazinātu negatīvo spiedienu uz Rīgas siltumenerģijas tarifu. Pēc padziļinātu aprēķinu veikšanas no A/S "Rīgas siltums" puses tiks izlemts, kurš no šiem risinājumiem tiks īstenots, lai nodrošinātu ilgtspējīgu siltumenerģijas tirgus modeli un dotu pēc iespējas lielāku labumu rīdziniekiem. Tuvākajā laikā tiek plānota tikšanās arī ar Konkurences padomi, kuras laikā plānots pārrunāt plānotos siltumenerģijas tirgus uzlabojumus un to atbilstību konkurences tiesībām.

Latvijas lielākie energointensīvās rūpniecības un datu centru uzņēmumi - AS Valmieras stikla šķiedra, AS Latvijas Finieris, SIA Schwenk Latvija, SIA Knauf, SIA TET un SIA Delska Latvia pieprasa Saeimai nekavējoties vērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atbildību.

Nozare norāda, ka 2025. gada laikā Regulators ir pieņēmis vairākus ekonomikas konkurētspēju graujošus lēmumus, prioritizējot monopoluzņēmumu peļņu, nevis valsts ekonomisko attīstību.

Nozare uzsver, ka, neskatoties uz patērētāju iebildumiem, Regulators ir atļāvis palielināt pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) peļņu un atalgojumu, vienlaikus lielāko daļu pārvades un balansēšanas izmaksu no elektrostacijām pārliekot uz patērētāju pleciem.

Apstrādes rūpniecība un datu centri veido 29% no kopējā Latvijas enerģijas patēriņa (1,8 TWh elektroenerģijas un 1 TWh dabasgāzes). Atšķirībā no regulētajiem monopoluzņēmumiem, šie eksportējošie uzņēmumi nevar diktēt cenas un saskaras ar sīvu globālo konkurenci. Jebkurš lēmums mākslīgi palielināt tīkla tarifus tiešā veidā pasliktina šo uzņēmumu finanšu rādītājus un apdraud tālākas investīcijas Latvijā.

"Nord Pool" biržas Latvijas apgabalā otrdien pāris stundas gaidāma ļoti augsta elektrības tirgus cena, liecina AS "Latvenergo" publiskotā informācija.

No plkst. 17 līdz 18 elektroenerģijas biržas cena būs 0,7435 eiro par kilovatstundu (kWh), bet no plkst. 16 līdz 17 cena būs 0,6013 eiro par kWh.

Savukārt zemākā elektroenerģijas biržas cena otrdien bija no plkst. 1 līdz 2, tai veidojot 0,1741 eiro par kWh.

Elektroenerģijas biržas cenu svārstības ietekmēs tos patērētājus, kuriem noslēgti birža cenas līgumi.

Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) publiskotajiem datiem, 2025. gada trešajā ceturksnī mainīgas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību vidū bija 16,2%, bet juridisko lietotāju segmentā - 38%.

AS "Sadales tīkls" no 2025. līdz 2034.gadam elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā, informēja "Sadales tīkla" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka elektroenerģijas sadales sistēmas desmitgades attīstības aktuālo plānu ir apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

"Sadales tīkla" pārvaldībā visā valstī ir elektrolīnijas vairāk nekā 92 000 kilometru kopgarumā. Ieguldot vidēji 76 miljonus eiro gadā, ik gadu paredzēts modernizēt līnijas apmēram 1400-1800 kilometru garumā, kā arī veikt 2-4 transformatoru apakšstaciju pārbūves darbus.

Šāds pārbūvēšanas vai atjaunošanas cikliskums pamatots ar elektrotīkla tehnisko kalpošanas ilgumu - elektrolīnijas plānotais kvalitatīvas un drošas ekspluatācijas ilgums atkarībā no tehniskā risinājuma ir 30-50 gadu, norāda kompānijā.

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šā gada 1.oktobra pieaugs par 11,9%, sasniedzot 83,01 eiro par megavatstundu (MWh), liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publiskotā informācija.

Ministrijā arī norāda, ka savukārt "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs bez korekcijas no šā gada 1.oktobra pieaugs par 4,1%, sasniedzot 80,96 eiro par MWh. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi minēto "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifu.

Sākotnēji regulatoram iesniegtais "Rīgas siltuma" siltumenerģijas tarifs, pēc kompānijā vēstītā, ar neparedzēto izdevumu komponenti 2,05 eiro apmērā par MWh paredzēja kāpumu par 21,5% - līdz 90,15 eiro par MWh. Šobrīd "Rīgas siltuma" siltumenerģijas gala tarifs ar neparedzēto ieņēmumu komponenti 3,6 eiro apmērā par MWh ir 74,17 eiro par MWh.

Ministrijā skaidro, ka mazāku tarifa kāpumu par sākotnēji plānoto sekmēja ārpustirgus iepirktā siltumenerģija par cenu, kas ir zemāka, nekā apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs, kā arī veiktā siltumenerģijas tirgus optimizācija, pilnībā pārejot uz ikdienas tirgu, kas nodrošinās zemāku biokurināmā siltumavotos ražotā siltuma iepirkuma cenu un maksimizēs atlikumsiltuma izmantošanu.

Baltijas vienotajā elektroenerģijas balansēšanas jaudu tirgū apgrozījums pirmajos divos mēnešos sasniedza 70 miljonus eiro.

Arvien pieaugoša interese par balansēšanas pakalpojumu pārdošanu ir no saules un vēja parku operatoriem, kā arī no elektroenerģijas bateriju operatoriem. Nu jau dalībai balansēšanas jaudu tirgū ir kvalificējies pirmais Latvijas vēja parks un elektroenerģijas baterija, kuru pārvalda "Utilitas Wind" grupas uzņēmums SIA "TCK", informē AS "Augstsprieguma tīkls".

Kopš šī gada 4. februāra vienotajā Baltijas balansēšanas jaudu tirgū Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārvades sistēmas operatori (PSO) AS "Augstsprieguma tīkls", AS "Litgird" un AS "Elering" pērk energosistēmas drošumam nepieciešamās balansēšanas jaudas. Savukārt balansēšanas tirgus dalībnieki var nopelnīt, piedāvājot balansēšanas pakalpojumu, jeb pēc PSO pieprasījuma palielināt vai samazināt elektroenerģijas ražošanu vai patēriņu. PSO aktivizē balansēšanas jaudas brīžos, kad energosistēmā rodas novirze no plānotā elektroenerģijas patēriņa vai ģenerācijas.

AS "Rīgas Siltums" padome izteikusi neuzticību valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam par proaktīvas rīcības trūkumu tarifa sagatavošanas un apstiprināšanas procesa gaitā, aģentūru LETA informēja uzņēmuma Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Pētersons no amata atsaukts no šodienas.

Kā sociālajos tīklos skaidro padome, tikai pēc jautājuma aktualizēšanas publiskajā telpā, kā arī aktīvas uzņēmuma padomes un akcionāru iesaistes rezultātā tika veiktas izmaiņas un panākts tarifa pieauguma samazinājums.

No 5.septembra uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatā iecelts līdzšinējais valdes loceklis Kalvis Kalniņš, kurš papildus līdzšinējiem pienākumiem pārņems arī Pētersona atbildības jomas.

Kalniņš ir ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadībā Rīgas Tehniskajā universitātē, kā arī profesionālo maģistra grādu siltuma, gāzes un ūdens inženiersistēmās.

Kalniņš karjeru sācis AS "Rīgas Siltums" kā inženieris, vēlāk ieņēmis siltumcentrāļu "Daugavgrīva" un "Ziepniekkalns" vadītāja amatus, no 2024.gada darbojies uzņēmuma valdē, atbildot par siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanu, remontu un attīstību.

Elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" elektroenerģijas tarifi nākamgad, visticamāk, nemainīsies, bet faktiskie maksājumi iedzīvotājiem nedaudz pieaugs, jo no 1.janvāra beigsies spēkā esošais valsts atbalsts, intervijā aģentūrai LETA teica sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons.

Komentējot pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) šovasar publiskoto pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, Jansons teica, ka parasti no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) iesniegtā projekta līdz apstiprinātajiem tarifiem notiek kaut kādas izmaiņas, bet vienlaikus ir skaidrs, ka AST tarifa samazinājums par 0,7% ir laba zīme, jo tas neaug.

"Tādēļ uz mūsu tarifu arī skatāmies pozitīvi, jo tas nozīmē, ka nepalielinās arī mūsu izmaksu bāze, kas saistīta ar pārvades tarifu, un visticamākais, ka arī mēs neiesim ar tarifa palielinājuma projektu," skaidroja Jansons.

Jautāts, vai "Sadales tīkla" tarifs varētu samazināties, viņš teica, ka jau pērnā gada beigās samazināja tarifa fiksēto daļu par 7-11% un mainīgo daļu par 1%.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apgrozījums 2025. gada 1. ceturksnī palielinājies par 1,2 %, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo laika periodu, un sasniedzis 43,2 milj. eiro.

Līdzīgi – par 1,8 % – audzis pieslēgumu skaits “Tele2” tīklā, klientu skaitam tuvojoties 1,1 miljonam.

Uzņēmums šī gada 1. ceturksnī strādāja ar vēsturiski augstāko efektivitātes rādītāju, kas sasniedza 45 %. Tāpat uzņēmums turpināja aktīvi investēt savā attīstībā – investīciju apjoms bija par 10,2% lielāks nekā pērn šajā pašā periodā, veidojot 4,4 milj. eiro.

“Uzņēmuma darbības rādītājus sasniedzam, pateicoties spējai piesaistīt jaunus klientus un mūsu pakalpojumu kvalitātei, kā arī augstai mūsu iekšējo procesu efektivitātei. To apliecina arī jaunākie SPRK dati, saskaņā ar kuriem “Tele2” ir lielākais mobilo sakaru operators Latvijā, ņemot vērā aktīvo SIM karšu skaitu, ko cilvēki, t.sk. biznesa klienti, izmanto mobilajos telefonos. “Tele2” tirgus daļa ir 40,9 %,” stāsta “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. “Vienlaicīgi vērojams neliels kritums viedierīču tirgū, kas visticamāk saistīts gan ar klientu piesardzību, ņemot vērā ģeopolitikas radīto neskaidrību par nākotni, gan ar faktu, ka viedierīču lietošanas laiks kļūst ilgāks. Līdzīga tendence ir vērojama arī citās valstīs.”

Saistībā ar grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" fosilo degvielu cenas pieaugs, bet tās augs visā Eiropas Savienībā (ES) un valstis izmaksas varēs mazināt, palielinot vietējo energoresursu apjomu un mazinot fosilās degvielas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) pārstāve Zane Leimane.

Saeimā 9. oktobrī valdošā koalīcija pārvarēja opozīcijas vairākas nedēļas ilgušo pretestību un pieņēma grozījumus likumā "Par piesārņojumu", kas paredz pārņemt kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) un emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ēku, transporta un papildu sektoros (ETS2) darbību regulējošās ES direktīvas.

KEM apgalvoja, ka grozījumu pieņemšana esot nepieciešama, lai Latvijai nenāktos maksāt ap 300 miljonu eiro soda naudas par Eiropas prasību nepildīšanu, savukārt opozīcija dažādos savos informācijas izplatīšanas kanālos, tostarp sociālajos tīklos, uzsver, ka izmaiņas rezultēsies ar ļoti būtisku degvielas cenu pieaugumu, kura apjoma aplēses gan variē - sākot no pieauguma par 26 centiem litrā līdz pat pieaugumam par 40 centiem litrā.