Jaunākais izdevums

Vietējo ražotāju skaits tā veikalos Latvijā ir pieaudzis 2,5 reizes, informē mazumtirgotājs “Lidl”.

Pirms gada, uzsākot savu darbu Latvijā, “Lidl” sadarbojās ar aptuveni 20 vietējiem ražotājiem. Pašlaik produkti no vairāk nekā 50 vietējiem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem ir pieejami “Lidl” veikalos.

“Sadarbība ar vietējiem ražotājiem ir viens no “Lidl” pamatprincipiem ikvienā valstī, kurā strādājam. Esam gandarīti, ka salīdzinoši īsā laikā esam papildinājuši mūsu starptautisko “Lidl” zīmolu pārtikas preču sortimentu ar Latvijā ražotiem piena, gaļas, zivju un konditorejas produktiem, kā arī ar sezonālo augļu un dārzeņu klāstu. Mūsu mērķis ir attīstīt šo sadarbību arī turpmāk,” stāsta Aleksandru Mags (Alexandru Mag), par iepirkumiem atbildīgais “Lidl Latvija” valdes loceklis.

“Vietējiem ražotājiem sadarbība ar “Lidl” nozīmē savu ražošanas procesu sakārtošanu atbilstoši starptautisko auditu un sertifikātu prasībām,” uzsver A.Mags. “Lidl” plašais starptautiskais veikalu tīkls un vienotie darba principi arī sniedz Latvijas ražotājiem jaunas eksporta iespējas. Virkne Latvijas produktu jau ir pieejami Igaunijas “Lidl” veikalos, un šādas eksporta iespējas laika gaitā tikai palielināsies.

"Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms gada, 2021. gada 7. oktobrī, mazumtirgotājs “Lidl” sāka darbu Latvijā, vienlaikus atverot pirmos 15 veikalus Rīgā un reģionu pilsētās. Savu pirmo dzimšanas dienu “Lidl” sagaida ar gandrīz 2000 kolēģu lielu komandu un 19 veikaliem visā Latvijā, kam drīzumā pievienosies divdesmitais veikals Liepājā.

Saskaņā ar jaunākajiem tirgus izpētes kompānijas “NielsenIQ” datiem, “Lidl” ar tikai 19 veikaliem Latvijā ir izvirzījies apmeklētāko pārtikas veikalu trijniekā: 39% pircēju apmeklē “Lidl” un 11% pircēju norāda, ka tas ir viņu galvenais ikdienas pārtikas preču iegādes veikals.

Gada laikā “Lidl” ir paplašinājis Latvijā ražotās produkcijas piedāvājumu, sadarbojoties ar vairāk nekā 50 vietējiem ražotājiem. Daļa no šiem vietējiem ražotājiem realizē savu produkciju ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas “Lidl” veikalos.

“Esam aizvadījuši lielisku pirmo darbības gadu Latvijā un redzam ļoti pozitīvas perspektīvas tālākai attīstībai, ko mēs apliecinām, atverot jaunus veikalus Latvijā,” saka Jākobs Jozefsons, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visos 20 “Lidl” veikalos Latvijā veiksmīgi pabeigta pāreja uz jaunajām elektroniskajām cenu zīmēm (ECZ).

Līdz ar ECZ ieviešanu vecās papīra cenu zīmes “Lidl” veikalos tagad ir pilnībā aizstātas ar digitālām ePapīra cenu zīmēm. Aprēķināts, ka pāreja uz ECZ ļauj “Lidl” ietaupīt vismaz 1,8 miljonus papīra lapu.

“Lidl” ECZ sistēmas risinājums dod iespēju visas cenu un produktu informācijas izmaiņas veikt attālināti, automātiski reāllaikā pārsūtot tās uz visiem veikalu plauktiem. “Lidl” veikalu komandas tagad ir atbrīvotas no laikietilpīgā pienākuma veikt nepārtrauktās cenu nomaiņas, un var pilnībā koncentrējoties uz veikala darba pamatprocesiem un lielisku klientu apkalpošanu.“Lidl” nepārtraukti testē un ievieš dažādas jaunas metodes, lai optimizētu savus ikdienas darba procesus veikalos un padarītu tos vēl efektīvākus. Tas atbilst “Lidl” kā zemo cenu veikala korporatīvajiem principiem, optimizējot savus darba procesus un koncentrējoties uz klientu servisa uzlabošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veiktas izmaiņas Lidl Latvija un Lidl Eesti valdē

Db.lv, 13.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikušas izmaiņas "Lidl" uzņēmuma valdē – “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons (Jakob Josefsson) no 2022. gada 1. novembra atstāj valdes priekšsēdētāja amatu, informē SIA "Lidl Latvija".

Viņš turpinās savu karjeru “Schwarz Group” kā “Lidl Sverige” (Lidl Zviedrija) valdes priekšsēdētājs.

Jākobs Jozefsons vada abu uzņēmumu valdi kopš 2019. gada aprīļa.

Par “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes priekšsēdētāju no 2022. gada oktobra vidus kļūs pašreizējais abu uzņēmumu valdes loceklis Mačejs Urbanskis (Maciej Urbanski). Viņš ir strādājis “Lidl” uzņēmumos vairāk nekā 18 gadus un kopš 2018. gada oktobra pilda “Lidl Latvija” un “Lidl Eesti” valdes locekļa pienākumus, atbildot par pārdošanas un loģistikas jautājumiem.

Izmaiņas valdes sastāvā drīzumā tiks iesniegtas Latvijas un Igaunijas Uzņēmumu reģistros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Samariešu apvienība (LSA) sadarbībā ar mazumtirgotāju “Lidl Latvija” radījusi iespēju veikt ziedojumu taromātā, novirzot tajos nodoto depozīta iepakojuma summu labdarībai.

Pirmais “Lidl Latvija” un LSA kopīgais projekts, kurā tiks piedāvāta šāda ziedojuma iespēja, būs vientuļo senioru atbalsta projekts “Vecums nav vientulība”.

Šis ir pirmais šāda veida ziedojumu projekts Latvijā, kurā ziedojumi taromātā tiks novirzīti vientuļu un aprūpējamu senioru atbalstam pēc reģionālā principa. Proti, ziedotie līdzekļi, piemēram, Liepājas “Lidl” veikala taromātā tiks novirzīti primāri LSA aprūpē esošiem vientuļiem senioriem Dienvidkurzemē. Šis princips tiks attiecināts uz visiem reģioniem, kur strādā samariešu kustība un atrodas “Lidl” veikali. Ziedojums ir brīvprātīgs un viegli veicams visos “Lidl veikalu taromātos. Pašreiz LSA aprūpē ir vairāk nekā 2700 šādu senioru Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot sava veikalu tīkla paplašināšanu Latvijā, mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 19.janvārī atklās jaunuzcelto veikalu Salaspilī, kura investīciju apjoms sasniedzis gandrīz 8,5 miljonus eiro.

Jaunais veikals Salaspilī arī radījis 40 labi apmaksātas darba vietas.

“Salaspils novads aktīvi attīstās, un arī mēs šeit redzam labu potenciālu savai izaugsmei,” saka Dana Hasana, “Lidl Latvija” Korporatīvās komunikācijas vadītāja. Turpinot tīkla attīstību Latvijā, šajā gadā iecerēts atvērt vēl vairākus jaunus “Lidl” veikalus.

Jaunā “Lidl” veikala ēka Salaspilī ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetrus liela ar gandrīz 1440 kvadrātmetrus plašu tirdzniecības zāli. Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai “Lidl” iestādījis ap 600 košumkrūmu un koku lielstādu, to skaitā bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 tūkstošu eiro vērtībā.

Par “Lidl” līdzekļiem veikala apkārtnē modernizēta satiksmes infrastruktūra un uzlabota satiksmes drošība – izveidotas paaugstinātas gājēju pārejas, uzstādīts jauns un moderns ielu apgaismojums. “Lidl” Salaspils veikala ēka ir augsti energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas apjomu. Visās “Lidl” ēkās tiek izmantota 100% Latvijā ražota “zaļā elektrība”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi 20 "Lidl" veikali Latvijā un uzņēmuma loģistikas centrs ir saņēmuši Neatkarīgās Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) starptautiski atzīto ISO 50001:2018 sertifikātu par veiksmīgu efektīvas energopārvaldības sistēmas ieviešanu, informē SIA "Lidl Latvija".

Sertifikātu "Lidl Latvija" piešķīra starptautiskā tehniskā ekspertu organizācija "Dekra".

Kā norāda kompānijā, saņemtais sertifikāts apliecina, ka "Lidl" izveidotie energopārvaldības procesi nodrošina visu uzņēmuma enerģijas plūsmu pārredzamību un tādējādi ļauj identificēt potenciālos izmaksu ietaupījumus "Lidl" veikalos, loģistikas centrā un administrācijas ēkā. Tas savukārt ļauj palielināt ne tikai energoefektivitāti, bet arī rentabilitāti.

Jau ziņots, ka "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” Salaspilī atklāis savu jaunāko veikalu, kura celtniecībā un labiekārtošanā investēti gandrīz 8,5 miljoni eiro,

Kopumā tas ir 21. “Lidl” veikals Latvijā.

Jaunās "Lidl" veikala ēkas Salaspilī platība ir vairāk nekā 2300 kvadrātmetru, tostarp tirdzniecības zāles platība ir gandrīz 1440 kvadrātmetru.

Veikala tuvākās apkārtnes apzaļumošanai "Lidl" iestādījis apmēram 600 košumkrūmu un koku lielstādu, tostarp bārbeles, vilkābeles, kļavas un pīlādžus gandrīz 44 000 eiro vērtībā.

Kompānijā norāda, ka "Lidl" Salaspils veikala ēka ir energoefektīva, ļaujot digitāli kontrolēt un samazināt veikala apsildei, apgaismošanai un ventilēšanai nepieciešamās elektroenerģijas daudzumu.

Jau ziņots, ka "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu savus darbiniekus augstās inflācijas un pieaugošo enerģijas izmaksu laikā, “Lidl Latvija” ir izmaksājis katram aktīvajam uzņēmuma darbiniekam vienreizēju kompensāciju 30% apmērā no mēneša algas.

Kopumā ar nodokļiem šis atbalsts darbiniekiem veido vairāk nekā 750 000 eiro.

Šobrīd “Lidl Latvija” loģistikas centrā, veikalos un birojā strādā gandrīz 2000 kolēģu liela komanda.

“Ņemot vērā vispārējo cenu un dzīves dārdzības pieaugumu, ko īpaši izjūtam ziemas sezonā, papildus jau esošajiem darbinieku labumiem mēs esam atbalstījuši katru kolēģi ar vienreizēju materiālo kompensāciju,” saka Mačejs Urbanskis, “Lidl Latvija” valdes priekšsēdētājs.

"Lidl Latvija" apgrozījums finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc būvniecības projekta īstenošanas atklāts pirmais mazumtirdzniecības uzņēmuma “Lidl” veikals Ķengaragā.

Šis kopumā ir jau 22. “Lidl” veikals Latvijā, un ar savu 1700 kv.m. lielo tirdzniecības zāli, arī visplašākais valstī. Kopējais “Lidl” investīciju apjoms šeit pārsniedz 9,1 miljonus eiro.

Līdz ar jaunā veikala izveidi radītas 50 jaunas darbavietas.

"Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz 2022.gada 28.februārim, bija 101,423 miljoni eiro, kamēr kompānijas zaudējumi veidoja 53,365 miljonus eiro.

"Lidl Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 365,5 miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Vācijas "C E - Beteiligungs-GmbH". Savukārt kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vācijas pilsonis Dīters Jozefs Švarcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 1,175 miljardu eiro apgrozījumu, kas ir par 78,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, savukārt grupas peļņa pieauga 3,9 reizes - līdz 104,259 miljoniem eiro, liecina "Latvenergo" sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Latvenergo" skaidro, ka koncerna peļņa šogad deviņos mēnešos ir mazāka nekā šogad pirmajā pusgadā.

Uzņēmumā skaidro, ka koncerna peļņa ierasti pirmajā pusgadā ir būtiski lielāka nekā gada otrajā pusgadā, jo pirmā pusgada darbības rezultātus pozitīvi ietekmē būtiski lielāka ūdens pietece Daugavā un sekmīga hidroelektrostaciju darbība. Savukārt gada otrajā pusē vairāk elektroenerģijas Latvijā un visā Baltijā nepieciešams importēt.

Vienlaikus koncerna māteskompānijas apgrozījums 2022.gada deviņos mēnešos pieaudzis 2,2 reizes, sasniedzot 736,554 miljonus eiro, bet koncerna mātesuzņēmuma peļņa bija 125,543 miljoni eiro, kas pieaugums 3,6 reizes.

"Latvenergo" pārstāvji norāda, ka koncerna ieņēmumu pieaugumu galvenokārt ietekmēja par 494 miljoniem eiro lielāki ieņēmumi no enerģijas pārdošanas augstāku elektroenerģijas un dabasgāzes tirgus cenu ietekmē. Šogad deviņos mēnešos Latvijā elektroenerģijas cena pieaug 3,3 reizes, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, savukārt dabasgāzes cenas bija vairāk nekā četras reizes, bet emisiju kvotu cenas - gandrīz divas reizes augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, iepretī tirdzniecības centriem IKEA un Sāga top jauns projekts 9 miljonu eiro vērtībā, kurā ietilps 4 dažādas ēkas - McDonald’s un KFC ātrās ēdināšanas restorāni, ProBro automazgātava un tirdzniecības centrs ar nomnieku SuperAlko, informē VPH Latvia projektu vadītājs Raivo Kalderauskis.

"Lai gan pasaulē un būvniecības industrijā pēdējā gada laikā ir daudz izaicinājumi, mēs vēlamies turpināt attīstīt jaunus projektus, kas rada jaunas darba vietas, jaunus pakalpojumus un palīdz Latvijas ekonomikai šajā sarežģītajā laikā. Mēs redzam, ka šis Rīgas reģions strauji attīstās un ir ar lielu potenciālu, ko novērtējuši arī Rimi, Lidl, Bonava un citi zināmu uzņēmumi, kas veic attīstību tieši šajā apkārtnē. Mēs kā VPH Latvia šeit esam attīstījuši TC Mežciems un TC Sāga un redzam nākotnes potenciālu šai apkaimei," komentē VPH Latvia direktors Juris Barkāns.

Juglas ielā 95 būvniecības darbi sākās šī gada septembrī. Projekta vadībai un sadarbības partneru mērķis ir pabeigt būvniecību līdz nākamā gada pirmajai pusei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu foruma "Baltic Real Estate Leaders Forum" (BREL forums) gada projekta balvu saņēma biroju komplekss "Verde".

Šis biroju komplekss par gada projektu atzīts gan žūrijas, gan iedzīvotāju balsojumā.

Par gada attīstītāju žūrija atzinusi būvkompāniju "Merks", savukārt iedzīvotāju balsojumā par gada attīstītāju atzīta "Lidl Latvija".

Vienlaikus par gada investoru atzīta "SG Capital", bet iedzīvotāju balsojumā - apdrošināšanas kompānija "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

Nominācijā "Labākā zaļā iniciatīva" žūrija par uzvarētāju atzinusi "Eastnine" par projektu "The Pine", savukārt iedzīvotāju balsojumā uzvarēja "Lidl Latvija".

Nominācijā "Ambiciozākie nākotnes plāni" uzvarēja attīstītāja "SBA Urban" plāni izveidot daudzfunkcionālu kompleksu Lielirbes ielā. Iedzīvotāju balsojumā šajā nominācijā uzvarēja attīstītāja "VPH Latvia" plāni veidot jaunu tirdzniecības parku kādreizējā "Rīgas piena kombināta" teritorijā Valmieras ielā, Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijā ceturtajā ceturksnī īpašā "nozaru izlozē" trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā varēs laimēt par čekiem vairākās nozarēs, kas saistītas ar apģērbu, apavu un tekstilizstrādājumu tirdzniecību dažādās tirdzniecības vietās, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Šogad no oktobra līdz decembrim čeku loterijas tematiskajās nozarēs piedalās čeki, kvītis un rēķini, kas saņemti šādās nozarēs - apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos, tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

VID pārstāvji norāda, ka rudens un ziema ir laiks, kad iegādājamies siltāku apģērbu un apavus gada aukstākajiem mēnešiem, atjaunojam savu garderobi saistībā ar gada nogales svētku pasākumiem, tumšajos vakaros vairāk laika veltām grāmatu lasīšanai. Visas šīs lietas tiek iegādātas dažādās tirdzniecības vietās - tirdzniecības centru veikalos, dažādos tirdziņos, lietotu apģērbu veikalos, antikvariātos un citās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar karu Ukrainā šogad ārvalstu tūristu ir ļoti maz, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnāte Ziemele.

"Ārzemju tūristu joprojām ir ļoti, ļoti maz. Mums ir igauņi un lietuvieši, kuri saprot situāciju tāpat kā mēs. Ir poļi, nedaudz arī vācieši un somi, bet tas arī viss," teica asociācijas prezidente.

Viņa skaidroja, ka ārvalstu tūristu šogad Latvijā ir ļoti maz saistībā ar kara tuvumu, kā arī ar to, ka Latvijai ir gara robeža ar Krieviju.

Vienlaikus Ziemele piebilda, ka viesi no tālajām ārzemēm šogad vispār faktiski uz Eiropu nebrauc.

Viņa prognozēja, ka pozitīvas izmaiņas varētu būt nākamā gada vasarā. "Domāju, ka vasarā atgriezīsies viss normālākās sliedēs, jo cilvēki sapratīs, kur karš notiek, un mēs visi ceram, ka tas galu galā beigsies," teica Ziemele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Nākotnes izaicinājumi daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami

LETA, 07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka izejvielu izmaksas turpinās pieaugt un nākotnē saskarsimies ar būtiskiem izaicinājumiem, kas daļai vietējo ražotāju un komersantu būs nepārvarami, stāstīja gaļas pārstrādātāja SIA "Forevers" vadītājs un īpašnieks Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka līdz ar ekonomisko situāciju Latvijā un pasaulē gaļas pārstrādes nozare, kas ir starp jutīgākajām nozarēm, viena no pirmajām piedzīvoja krīzi.

"Lopbarības izmaksu pieaugums, ko raisīja graudu deficīts Eiropā, tiešā veidā ietekmēja gaļas izejvielu sadārdzinājumu. Vairākkārtīgi augušās energonesēju izmaksas sadārdzina produkcijas ražošanas ciklu, līdz ar ko pieaug spiediens, ražotājam nosakot savu produktu gala cenu. Tikpat strauji aug ražošanas nozares darbaspēka un produkcijas loģistikas izmaksas," stāstīja Ždans.

Ražotāji ir spiesti meklēt veidus, kā efektivizēt darbību, piesaistīt jaunu un vienlaikus noturēt esošo darbaspēku, kā arī noturēt savu tirgus daļu laikā, kad ekonomiskie procesi tiešā veidā ietekmē ražotāju turpmāko darbību, skaidroja Ždans. Tāpat uz ražotāju pleciem gulstas arī sabiedrības spiediens, kas saistīts ar negācijām, ko rada gala produktu cenas pieaugums un spiediens apmierināt pieprasījumu pēc kvalitatīvas pārtikas par aizvien pieņemamām cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elpas piemērs spilgti ilustrē, kāpēc svarīgi atbalstīt vietējos pārtikas ražotājus

Ināra Šure, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja, 27.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai varam tikt galā ar jaunu izaicinājumu – ilgtspējas laikmeta bīstamajiem atkritumiem?

Kaspars Zakulis, Latvijas Zaļā punkta direktors, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā atslogot planētu, taupīt tās resursus un mazināt cilvēku ietekmi uz vidi? Šiem jautājumiem sabiedrības dienaskārtībā ir arvien lielāka nozīme, liekot meklēt jaunas, videi draudzīgas atbildes – atjaunīgas enerģijas ieguves veidus, atkārtoti izmantojamus resursus utt.

Kaut arī jaunie paradumi ir vērtīgi, vēl paies diezgan ilgs laiks, līdz mācēsim no tiem gūt maksimālo labumu un tikt galā ar to nestajiem izaicinājumiem. Bet izaicinājumu risināšanai ļoti svarīgi būs sabiedrības paradumi – piemēram, bateriju un citu bīstamo atkritumu šķirošana, kas tiešā veidā ietekmēs arī ražotāju un tirgotāju paradumus.

Jauns laikmets – jauni paradumi un problēmas

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs tādus bīstamus atkritumus kā baterijas izmet sadzīves atkritumos, liecina Latvijas Zaļā punkta reizi divos gados veiktais pētījums pērnā gada nogalē. Neatbilstoši utilizētas baterijas rada draudus ne tikai videi, bet arī cilvēka veselībai – viena pirkstiņbaterija noārdīšanās procesā var saindēt pat vienu kubikmetru augsnes un piesārņot gruntsūdeņus. Savukārt piesārņojums ar augu un ūdens starpniecību var nonākt cilvēku uzturā, izraisot smagas un pat letālas saslimšanas. Taču pirkstiņbaterijas ir tikai viens no videi bīstamo atkritumu veidiem līdzās, piemēram, savu laiku nokalpojušām elektroniskajām cigaretēm jeb saltiem, saules paneļiem un elektroauto akumulatoriem, kuri arvien lielākā apjomā ienāk Latvijas tirgū. Galvenā problēma ir tā, ka ar šo atkritumu savākšanu vien nepietiek, tie būtu arī atbilstoši jāpārstrādā, taču ar vienu otru atkritumu veidu pasaule nemaz īsti tik tālu savās prasmēs nav tikusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes vērtība Igaunijā ir 32,5 miljardi eiro, kas ir 8,3 reizes vairāk nekā 2001.gadā, liecina kārtējās Igaunijas Zemes departamenta veiktās zemes taksācijas dati.

Šogad tika aprēķināta aptuvenā tirgus cena visiem 761 286 zemesgabaliem Igaunijā. Vērtējums tika sagatavots, analizējot Zemes departamenta datubāzē esošos darījumus līdz šā gada 30.jūnijam.

Novērtējumā secināts, ka 71% Igaunijas zemes vērtības zemesgabali, kas paredzēti dzīvojamai, komerciālai vai ražošanas apbūvei, un tie aizņem 4% Igaunijas teritorijas. Savukārt meži aizņem 49% Igaunijas teritorijas, bet veido tikai 8% no kopējās zemes vērtības. Zemes departaments norādīja, ka taksācijā apbūvējamie zemesgabali vērtēti bez ēkām, bet meži - bez kokiem.

Galvenais iemesls Igaunijas zemes vērtības pieaugumam pēdējā 21 gada laikā ir vispārējā cenu līmeņa celšanas. Tomēr zemes vērtība ir augusi 8,3 reizes, lai gan vidējās cenas pieaugums kopš 2001.gada ir 4,8 reizes, mājokļa izmaksas ir kļuvušas 4,3 reižu dārgākas, bet dzīves dārdzība pieaugusi 2,2 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru