Jaunākais izdevums

Līdzīgi kā citus gadus jūlijā, arī šogad konservēšanas sezonā pieaug pārdotā cukura daudzums, aģentūrai LETA pauda aptaujātie mazumtirdzniecības tīkli.

SIA "Maxima Latvija" korporatīvo komunikāciju projektu vadītāja Laura Bagātā aģentūrai LETA sacīja, ka patlaban pilnā sparā rit dažādu ievārījumu, marinējumu un citu ziemas krājumu gatavošana, kas novērojamas arī atsevišķu preču pieprasījuma izmaiņās.

"Ja apskatām pieprasījuma izmaiņas pēc dažādām marinēšanai un konservēšanai nepieciešamajām garšvielām, var secināt, ka šogad ziemas krājumi, iespējams, tiek plānoti lielākā apjomā," teica Bagātā, piebilstot, ka, piemēram, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums pēc cukura, etiķa un citronsulas ir audzis par aptuveni 20%, savukārt sāls pieprasījums - teju par 50%.

Tāpat Bagātā minēja, ka pieprasījums pēc cukura šogad visvairāk pieaudzis Vidzemē un Kurzemē, savukārt pēc sāls un etiķa - Latgalē. Līdztekus viņa atzīmēja, ka iedzīvotāji mēdz preces konservēšanai iegādāties iepriekš akciju laikā.

"Lai gan nereti dažādus traukus konservēšanai un ievārījumu gatavošanai iedzīvotāji saglabā no iepriekšējiem gadiem, redzam, ka ir izmaiņas arī dažādu burku un konservēšanas darbarīku pieprasījumā," norādīja Bagātā.

Viņa arī minēja, ka, piemēram, jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieprasījums pēc maisiņiem saldēšanai "Maxima" veikalos pieaudzis aptuveni 3,5 reizes.

Vienlaikus Bagātā norādīja, ka jūlijā kāpis pieprasījums pēc gurķiem - salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju, pieprasījums pēc gurķiem ir audzis vidēji par vairāk nekā 25%, tostarp Vidzemē - par vairāk nekā 30%.

Arī SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine aģentūrai LETA apstiprināja, ka pieprasījums pēc konservēšanai nepieciešamajām precēm aug.

Vienlaikus viņa pauda, ka šogad laika apstākļu dēļ produkti dārzos gatavojas lēnāk, tāpēc arī konservēšanai nepieciešamās lietas iedzīvotāji "Elvi" veikalos sāka iegādāties vēlāk nekā pērn un pagaidām kopējais konservēšanas preču pārdošanas apmērs ir mazāks nekā 2022.gada attiecīgajā periodā.

"Jāpiebilst, ka, visticamāk, šogad konservēšanas sezona ne tikai sākās, bet arī beigsies vēlāk, tāpēc patlaban nav pamata domāt, ka kopējais sezonā pārdoto preču apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, būtiski atšķirsies," norādīja Vārtukapteine.

Tāpat viņa minēja, ka konservēšana ir populārāka lauku reģionos - Rīgas mikrorajonā starp daudzdzīvokļu mājām esošajos veikalos pieprasījums pēc konservēšanas precēm ir niecīgs, savukārt platības ziņā nelielākos lauku veikalos - būtiski lielāks.

Analizējot konservēšanai nepieciešamo pārtikas produktu pārdošanas apmērus, Vārtukapteine uzskaitīja, ka šogad jūlijā, salīdzinot ar to pašu mēnesi pērn, "Elvi" būtiskākais apgrozījuma pieaugums bijis cukuram - par 37%, savukārt lielākais kritums bijis eļļām - par 13%.

"Te gan uzreiz jāteic, ka pērn, Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ un saistībā bailēm no eļļas deficīta, cilvēkiem pavasarī un vasaras sākumā bija tendence veidot eļļas uzkrājumus un pirkt vairāk, nekā patērēšanai nepieciešams," skaidroja "Elvi" pārstāve.

Taujāta par citiem novērojumiem, Vārtukapteine teica, ka populārākie preses izdevumi, pēc kuriem pieprasījums strauji aug, ir tieši dažādi recepšu žurnāli.

Savukārt SIA "Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite aģentūrai LETA pauda, ka jūlijā, salīdzinot ar jūnija un jūlija datiem, ievārījuma cukura pārdošanas apmēri ir dubultojušies, savukārt kopējais pieprasījums šogad ir nedaudz mazāks nekā pirms gada.

Līdzīgas tendences "Rimi" novērotas attiecībā uz sāli - arī pēc tā pieprasījums tradicionāli sāk palielināties tieši jūlijā.

Pēc Bites sacītā, šogad jūnijā un jūlijā pieaudzis arī pieprasījums pēc "Rimi" preču zīmes etiķa, tā pārdošanas apmēriem šajos mēnešos pieaugot divas reizes. Arī kopumā šogad vasaras mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, iedzīvotāji galda etiķi iegādājušies daudz aktīvāk.

Arī burku un citu uzglabāšanas trauku kategorijā ievārījumu un marinēšanas sezonā "Rimi" veikalos pieprasījums ir nedaudz lielāks nekā pērn, atklāja Bite.

Savukārt veikalu tīkla "top!" valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA uzskaitīja, ka, salīdzinot pieprasījumu pēc produktiem pa mēnešiem, rezultāti populārākajām marinēšanas un konservēšanas sastāvdaļām rāda, ka pārdotā etiķa apmērs jūnijā salīdzinājumā ar maiju ir pieaudzis par 28%, savukārt gada laikā - 2,3 reizes.

Vienlaikus "top!" veikalos jūnijā, salīdzinot ar maiju, par 32% pieaudzis pieprasījums pēc cukura, kamēr gada laikā pieaugums ir 2,2 reizes, par 26% mēneša laikā pieaudzis pārdotā sāls apmērs, kamēr gada laikā pieaugums ir par 51%, bet dažāda izmēra burku pārdošanas apmēri jūnijā pieauguši 12 reizes, kamēr gada laikā kāpums ir astoņas reizes.

"Esam novērojuši, ka cilvēki ilgstošai uzglabāšanai produktus sagatavo ne tikai marinējot un vārot ievārījumus, bet arī izvēlas svaigos produktus - dilles, ogas, sulas - saldēt," minēja Priedīte, piebilstot, ka patlaban "top!" veikalos vairumā tiek iegādāti arī plastmasas trauciņi ar vākiem, aizveramie jeb tā sauktie "Zip-lock" maisiņi.

Tikmēr SIA "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis aģentūrai LETA norādīja, ka tukšas stikla burkas "Lidl" nepiedāvā, taču veikalos pieejamas preces, kas ļauj svaigos produktus iefasēt vakuumā un tādējādi tos saglabāt ilgāk, tostarp sasaldējot.

Tāpat viņš sacīja, ka "Lidl" konservēšanas sezonai sagādājis pietiekamus cukura krājumus, lai neveidotos tā iztrūkums. Cita starpā pieprasījums pēc cukura ir kāpis, piemēram, "Lidl" veikalā Sporta ielā, Rīgā, ko Rudzītis skaidroja ar veikala atvēršanai veltītajām akcijām.

Vienlaikus Rudzītis pauda, ka patlaban "Lidl" veikalos pieprasīti ir sezonālie un Latvijā audzētie dārzeņi, piemēram, gurķi, burkāni, tomāti un dažādas ogas. "Redzam, ka populāri ir arī citrusaugļi, kurus izmanto ievārījumu un marmelāžu gatavošanā," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada inflācija Igaunijā februārī samazinājusies līdz 17,6%, salīdzinot ar 18,6% iepriekšējā mēnesī, liecina Statistikas departamenta otrdien publiskotie dati.

Salīdzinot ar pagājušā gada otro mēnesi, preču cenas Igaunijā palielinājušās par 17,2%, bet pakalpojumu cenas kāpušas par 18,5%.

Statistiķi norādīja, ka gada salīdzinājumā patēriņa cenas Igaunijā februārī visvairāk ietekmējušas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu sadārdzinājums, kas veidojušas trešdaļu no kopējā pieauguma.

No pārtikas produktiem gada laikā visvairāk sadārdzinājies cukurs - par 104,2%, kā arī milti un putraimi - par 49,7%, mērces - par 48,9% un olas - par 44,8%.

Ar mājokli saistītie izdevumi veidojuši ceturtdaļu no kopējā patēriņa cenu pieauguma, bet transporta izdevumi veidojuši nepilnu desmito daļu no indeksa kāpuma. Benzīna cenas Igaunijā februārī bijušas par 4,5% lielākas nekā pirms gada, bet dīzeļdegviela kļuvusi pa 14,3% dārgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzērienu ražošanā ilgtspēja kļūst par noteicošu tirgus prasību un konkurences priekšrocību

Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējīga uzņēmējdarbības veidošana un attīstīšana nav viegls uzdevums nevienai no nozarēm, taču dzērienu ražošanas nozarei tas ir īpaši liels izaicinājums. Atguvusies no globālās pandēmijas strauji mainīgajām un smagajām sekām – izejvielu trūkuma un piegādes problēmām, nozare saskarās ar jauniem izaicinājumiem – izejvielu, energoresursu cenu pieaugumu un ievērojami augsto inflāciju.

Konkurētspējīgs dzērienu ražošanas zīmols ir un būs tāds, kas atbilst ilgtspējības vērtībām. Ne tikai patērētāji, bet arī klienti, biznesa partneri un uzņēmumu darbinieki ilgtspēju atkārtoti uzsver kā būtisku apsvērumu, lemjot, no kā pirkt, ar ko sadarboties un ar ko strādāt. Saskaņā ar 2022. gada dzērienu nozares viedokļu aptaujas datiem* – TOP 3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir – uzticams komercpartneris, ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli.

Šos trīs parametrus noteikti var attiecināt arī uz patērētāju vēlmēm, kas tiek sagaidīts no konkrētā produkta un uzņēmuma. Kā rāda aptaujas dati – vairāk nekā pusei jeb 58% mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% respondentu atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas uzņēmuma Orkla Latvija zīmols “Selga” paplašina produktu klāstu, piedāvājot šķiedrvielām bagātu produktu - sēklu sausmaizītes, kuru sastāvā ir 50% sēklas un to ražošanai netiek pievienoti milti un cukurs.

“Veselīgāki produkti ar augstāku uzturvērtību kļūst arvien populārāki, papildus tam patērētāji biežāk izvēlas produktus ar ilgāku uzglabāšanas termiņu. Sekojot šim pieprasījumam, piedāvājam alternatīvu maizei un paplašinām veselīgāku uzkodu klāstu “Selga Nature” produktu līnijā,” stāsta “Orkla Latvija” Komunikācijas direktore Lineta Mikša.

“Selga Nature” sausmaizīšu ražošanas procesā tiek izmantota inovatīva termiskās apstrādes tehnoloģija, kas ļauj nepievienot produktam taukvielas. Jaunās “Selga Nature” sausmaizītes ir pieejamas divos veidos: ar auzu pārslām, saulespuķu sēklām un linsēklām, kā arī sausmaizītes ar saulespuķu sēklām, linsēklām, ķiploku un čilli pārslām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā, bet "Maxima" tīklā - Lietuvā, liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) šogad jūnijā un jūlijā apkopotā informācija.

Kopumā AREI "Rimi" tīklam apkopojumu par cenu atšķirībām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veicis par 189 izvēlētiem pārtikas produktiem. Izvēlētie produkti ietver gan pārtikas pamata grupas, gan saldumus, sāļās uzkodas un ekskluzīvākas preces, piemēram, olīvas, riekstus un avokado. Analizēto produktu vidū ir arī ietverta virkne "Rimi" zīmola produkcijas.

No kopumā 189 produktiem Latvijā 80 precēm "Rimi" veikalos ir augstākā cena starp Baltijas valstīm, kamēr 58 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vēl 38 produktiem cena ir vidējā līmenī.

Vienlaikus Lietuvā "Rimi" veikalos no izvēlētajiem produktiem 55 ir augstākā cena Baltijā, kamēr 83 precēm tā ir zemākā Baltijā. Vidējā līmenī cena Lietuvas "Rimi" veikalos ir 36 produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru