Ražošana

Vika Wood modernizē ražošanu, ieguldot vairāk nekā 11 miljonus eiro

Monta Glumane, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Aizdevuma līdzekļi tiks ieguldīti arī jaunas ražošanas ēkas būvniecībā, kur tiks uzstādīta automatizētā šķirošanas līnija. Jauno iekārtu plānots uzstādīt un sākt ekspluatēt līdz šā gada beigām.

Talsu novada kokzāģēšanas rūpnīca «Vika Wood» ir viens no lielākajiem savas nozares uzņēmumiem Latvijā. Tas nodarbojas ar koksnes apstrādi, ražojot zāģmateriālus un kokzāģēšanas blakusproduktus – šķeldu, zāģu skaidas un mizas. Gada laikā Vika Wood saražo vairāk nekā 260 tūkstošus kubikmetrus zāģmateriālu. Lielāko daļu saražotās produkcijas uzņēmums eksportē uz Āziju, Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfriku un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmuma SIA «Vika Wood» peļņa pēc nodokļu nomaksas pagājušajā gadā pieauga līdz 5,346 miljoniem eiro, savukārt uzņēmuma apgrozījums samazinājās un bija 58,657 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2016.gadu, SIA «Vika Wood» apgrozījums pagājušajā gadā samazinājās par 1,7%, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pieauga 1,8 reizes. Balstoties uz izmaiņām likumdošanā, uzņēmums pērn reversēja atliktā nodokļa saistības un pilnā apmērā tās norakstīja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, kas pozitīvi ietekmēja tā peļņu par 1,2 miljoniem eiro.

SIA «Vika Wood» vadība gada pārskatā atzīmē, ka pērn pieauga cenas gan izejvielām - zāģbaļķiem, gan uzņēmuma saražotajai produkcijai - zāģmateriāliem. Lietainā vasara un rudens, kā arī vēlā ziemas iestāšanās ierobežoja ražošanai nepieciešamo zāģbaļķu pieejamību, palielinot to cenu. Savukārt zāģmateriālu cenas pieaugumu veicināja pieprasījuma kāpums visos zāģmateriālu tirgos. SIA «Vika Wood» pagājušajā gadā samazinājusi ražošanas apjomus par 5,5%, bet vienlaikus spēja pārdot visu pagājušajā gadā sažoto produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kokapstrādes uzņēmuma Vika Wood apgrozījums pērn saruka par 6%

LETA, 06.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmumam SIA “Kokapstrāde 98” vakar, 17.decembrī, reģistrēta 926,38 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS “Luminor Bank”, kam par labu kokapstrādes uzņēmums ieķīlājis vairākus ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Gunāram, Pēterim Eduardam un Viktoram Aleksandram Dzeņiem piederošais SIA “Kokapstrāde 98” pagājušajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 13,54%, tam samazinoties līdz 21,22 miljoniem eiro, savukārt peļņa sarukusi par 8,69% līdz 1,81 milj.EUR. Pēc apgrozījuma apjoma SIA “Kokapstrāde 98” pērn bijis otrs lielākais uzņēmums Siguldas novadā.

SIA “Kokapstrāde 98” ir kapitāldaļu turētājs 2012.gadā reģistrētajam finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmumam SIA “ Kokapstrādes 98 Houses”, kā arī pirms desmit gadiem dibinātajam SIA “Allažu enerģija”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pasniegtas gada balvas vides aizsardzībā Zaļā izcilība 2023

Db.lv, 07.06.2023

Nominācijā "Zaļā izcilības balva ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē" par ilgtspējīgu pieeju izmantotās zemes rekultivācijā balvu ieguva SIA "Laflora", kas ir viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Septembris Latvijas rūpniecībā bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.

Vislielāko ietekmi uz rūpniecības radītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: DB viesojas Talsu novada kokapstrādes uzņēmumos

Linda Zalāne, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties enerģijas un izejvielu cenām, kā arī turpinoties straujai pakalpojumu eksporta attīstībai, Luminor banka paaugstina 2023. gada IKP pieauguma prognozi. Ja pagājušā gada rudenī paredzējām iekšzemes kopprodukta (IKP) kritumu par 0,5 %, tad šobrīd sagaidāms 0,6 % pieaugums, liecina jaunākais Baltijas un Latvijas ekonomikas apskats.

Savukārt 2024. gada pieauguma prognoze ir samazināta no 4,6 % līdz 3,7 %, un tiek prognozēts, ka aizvadītā pusotra gada laikā notikušajam cenu lēcienam sekos pārejošs cenu krituma jeb deflācijas periods.

Zemāka inflācija šogad palīdzēs iedzīvotājiem veltīt vairāk naudas pirkumiem, kas nav pirmās nepieciešamības tēriņi. Pienāk signāli, ka beidzot iekustas ES fondu apguve, bet investīcijas tomēr ir liels avots nenoteiktībai par ekonomikas sniegumu šogad. Eksporta pieaugums pēc ļoti sekmīgā 2022. gada būs neliels, pakalpojumu eksports līdzsvaros gaidāmo kritumu reālo preču izplatīšanā ārpus Latvijas.

Šī gada cerība ir ES fondi, nākamā – pirktspējas kāpums

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs straujāks

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai ražotspēja būs tikpat stipra kā ražotgriba?

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaides samazināšanās augustā par 2,7% salīdzinājumā ar jūliju ir nepatīkams pārsteigums globālo tendenču kontekstā.

Taču Igaunijas dati, kur ražošana augustā mēneša griezumā samazinājās par 3,2%, bet gada griezumā pat par 6,4%, bija brīdinājums. Latvijā kritums augustā gada griezumā ir tikai 1,5%. Ir jābūt piesardzīgiem, izdarot secinājumus uz atsevišķu mēnešu datu bāzes. Turklāt jāņem vērā, ka vīruss varētu būt “izšūpojis” no ierastā ritma atvaļinājumu grafikus, tas var izskaistināt vai aptumšot atsevišķu vasaras mēnešu rezultātus, neko nepavēstot par lielajām ekonomikas tendencēm.

Runājot par galvenajām Latvijas rūpniecības nozarēm, mēneša laikā aina nav daudz mainījusies. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecību rada kokapstrāde (+6,9% gada griezumā), pārtika spēlē tai ierasto ražošanas stabilizētāja lomu (-0,8%), savukārt inženierijas nozarēs (metālapstrāde, mašīnbūve un elektronika) aina ir krasi atšķirīga dažādos sektoros, bet kopumā labvēlīga uz kopējā fona. Vēl nav pieejama pilna aina par apstrādes rūpniecības 3. ceturkšņa datiem, taču nav lielu bažu par septembra skaitļiem – ja būtu notikusi kāda liela ķibele, par to jau būtu zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Zviedrijas Bergs Timber no Islandes Norvik pārņems uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā

LETA, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums «Bergs Timber» iesniedzis nodomu protokolu savam lielākajam akcionāram Islandes kompānijai «Norvik» par gatavību pārņemt «Norvik» piederošos kokapstrādes uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, ziņo portāls EUDWID.

«Bergs Timber» Latvijā ir gatavs pārņemt kompānijas «Vika Wood» un «Byko-Lat», Igaunijā - «Laesti» un EWP, bet Lielbritānijā - «British Continental Wood Products».

Vēl nodomu protokolā teikts, ka nākamo četru gadu laikā «Bergs Timber» var izmantot iespēju pārņemt «Norvik» piederošo Krievijas uzņēmumu «Norwood».

«Norvik» ir «Bergs Timber» lielākais akcionārs ar 29,82% akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Par investīcijām jaunu ražotņu izveidē SIA Līgo Auto saņems UIN atlaidi 11,4 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 09.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «HansaMatrix» ārkārtas akcionāru sapulcē 2018. gada 16.februārī tika ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Krišam Osmanim, Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Gundaram Strautmanim, no jauna ievēlēts Dagnis Dreimanis.

Lēmums stājas spēkā pēc reģistrācijas Komercreģistrā.

Dagnis Dreimanis ir pieredzējis investīciju nozares profesionālis un nozīmīgs papildinājums Sabiedrības padomē.

Dagnis Dreimanis ir investīciju profesionālis ar 18 gadu pieredzi un pašlaik ir partneris BaltCap, kas ir vadošais riska kapitāla investors Baltijas valstīs. Dagnis ir pārvaldījis ieguldījumus vairāk kā 20 uzņēmumos dažādās nozarēs. Pašlaik viņš ir padomes loceklis 4 uzņēmumos – Runway, Coffee Address, Vika Wood un Evo Grupa.

Dagnis ir ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijā Slippery Rock Universitātē Pensilvānijā un ir ieguvis starptautisko CFA grādu. 2016.gadā viņš ir ieguvis EMBA grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā/ Nacionālajā Singapūras Universitātē, kā arī pabeidzis Vadības izglītības programmu profesionāliem valdes locekļiem Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji, kokrūpniecības, tehnoloģiju un citu nozaru uzņēmumi ar kopējo Baltijas stendu šogad pirmo reizi piedalījās Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365", informē LIAA.

No 28. septembra līdz 3. novembrim Šanhajas tirdzniecības izstādē "Shanghai Fair 365" tika aizvadīts Baltijas valstu produktu mēnesis.

Izstādes noslēgumā, 3. novembrī, īpašā Latvijas dienas pasākumā, "Magnetic Latvia Business Salon", pulcējās 15 nozares asociāciju pārstāvji no Šanhajas ķīmijas, tekstila, krāsaino metālu, viedo materiālu, būvmateriālu, metālapstrādes un citām nozarēm. Viesi tika iepazīstināti ar Latvijas uzņēmumu piedāvājumu, kā arī apliecināja savu interesi sadarbībai ar mūsu valsts uzņēmumiem.

"Ņemot vērā, ka šajā izstādē ir pārstāvēti Ķīnas uzņēmumi no 15 dažādām nozaru asociācijām, tā ir lieliska iespēja kā veidot divpusējās attiecības un meklēt sev piemērotus sadarbības partnerus Ķīnas tirgū," uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Ķīnā padomniece Agnese Stūrmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes būvniecībā

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izglītības iestādes nespēj nodrošināt tautsaimniecību ar atbilstošas kvalifikācijas jaunajiem speciālistiem, vienlaikus ir jomas, kurās jauno censoņu absolventu pat ir vairāk nekā darba vietu Latvijā un tas nozīmē darbu citā specialitātē vai arī doties peļņā uz ārzemēm.

Tādu ainu rāda absolventu Cv.lv publicēto vakanču skaits pēc amata kategorijām 2021. gadā iepretī augstskolu absolventiem pēc izglītības programmas. Būtiskākā kļūme pie jau tā dilstošās demogrāfijas ir tā, ka kadru trūkums ir tieši tajos tautsaimniecības sektoros, kuros iespējams radīt vislielāko pievienoto vērtību. Proti, šāda disonanse starp izglītību un praktisko pieprasījumu grauj nākotnes izaugsmes cerības.

Sapnis kļūt par direktoru jāierobežo

Dažādu nozaru uzņēmēji jau ilgstoši stāsta – trūkst visa veida inženieru, konstruktoru, tehnologu, ķīmiķu, IT speciālistu utt., bet no šīm atziņām, kas pēdējos gados pārvērtušies par klajiem SOS saucieniem, nekas nemainās. Jura Paidera pētījums atbilstoši CSP datiem par 2021. gada augstskolu absolventiem liecina, ka visvairāk diplomu (gandrīz 2,3 tūkstoši) saņēma absolventi vadības un administrēšanas specialitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru