Reklāmraksti

Viļņā notiks viena no lielākajām e-komercijas konferencēm Baltijā “Ecomexpo’22”

Reklāmraksts, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Baltijas valstīm svarīgs e-komercijas eksports

Gaidāmajā konferencē “Pigu HobbyHall Group” valdes loceklis Daniels Ropers savā prezentācijā aplūkos e-komercijas situāciju Baltijas un Rietumeiropas valstīs un dalīsies pārdomās par nākamo gadu. “Rietumeiropas un Baltijas e-komercijas tirgus ir gan līdzīgs, gan atšķirīgs: patērētāju vajadzības un e-komercijas radītā vērtība ir līdzīga visām attīstītajām pasaules valstīm. Tomēr lielākā atšķirība starp Baltijas valstīm un Rietumiem ir e-komercijas apjomi: tie šeit ir ļoti mazi, tāpēc uzņēmumiem ir jāieiet citos tirgos, lai attīstītu savu biznesu un izmantotu visu potenciālu,” norāda D.Ropers.

Uz jautājumu, kādi ir lielākie izaicinājumi šobrīd, kad Baltijas valstu uzņēmumi saskaras ar sarežģītu ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, Ropers teic, ka lai gan izaicinājumi ir, to ir mazāk kā tradicionālajiem uzņēmumiem: “Inflācijas pieaugums un enerģijas cenas ir ārkārtīgi augstas, un tas nozīmē, ka pircēji tuvākā gada vai divu laikā tērēs mazāk naudas kā pandēmijas gados. Taču e-uzņēmumi ir un paliks labākā pozīcijā nekā tradicionālie uzņēmumi, jo iepērkoties internetā var ietaupīt naudu un laiku, vienkāršāk un ātrāk izvēlēties un iegādāties piemērotāko preci, kā arī vairāk laika veltīt darbam vai ģimenei.”

Kā norāda “Pigu HobbyHall Group” valdes loceklis, lielākie izaicinājumi sagaida mazākus e-komercijas uzņēmumus un uzņēmējus, kuriem ekonomiskās un enerģētiskās krīzes dēļ var nebūt pietiekami daudz resursu, lai veiksmīgi turpinātu darbību un piedāvātu klientiem tikpat labus piedāvājumus kā līdz šim. Viņu izdzīvošanas iespējas lielā mērā ir atkarīgas no viņu vēlmes un atvērtības sadarboties ar konkurentiem visās Baltijas valstīs, lai piedāvātu izdevīgāku cenu par pasaules lielvarām un spētu konkurēt ar starptautiskajiem spēlētājiem, kas dominē reģionā.

Mārketings un tiešsaistes tirgi

Vēl viena būtiska tēma konferencē būs arī e-komercijas mārketings. “Paysera” līdzīpašnieks Andrius Lučiūnas stāsta, ka konferencē varēs rast atbildes uz to, kā izmērīt mārketinga aktivitāšu efektivitāti un to, kā ar mazāku piepūli pēc iespējas īsākā laikā dubultot rezultātus un kāpēc lielākā daļa e-komercijas uzņēmumu Baltijā pelna tik maz.

Reklāmas tēmu konferencē apskatīs arī Andrius Valatka no uzņēmuma “Orbio World”: “Nav viena pareizā ceļa uz panākumiem, jo ​​ir daudz ietekmējošo faktoru. Tie ietver preču izvēli, loģistiku, reklāmu, lokalizāciju un daudz ko citu,” skaidro Valatka. Savukārt uzņēmuma “Smart Brands Lab” vadītājs un dibinātājs Tomas Unikauskis konferencē uzstāsies ar prezentāciju par piecām izplatītākajām problēmām, ar kurām saskaras mazie zīmoli, uzsākot tirdzniecību “Amazon”, kā arī dalīsies savā pieredzē.

Konference “Ecomexpo'22” (iepriekš saukta par “E-commerce”) norisināsies šā gada 29. septembrī “Litexpo” izstāžu centrā Viļņā. Izstādi varēs vērot arī tiešsaistē. Biļetes iespējams iegādāties šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" apgrozījuma mērķis nākamajam gadam ir samazināts no 27 miljoniem eiro līdz 22 miljoniem eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

"Izmaiņas saistītas ar pārmaiņām tirgu attīstībā globālu politisku un ekonomisku faktoru dēļ, kā arī ar pieaugušo konkurenci tiešās e-komercijas segmentā," skaidro kompānijas pārstāvji.

Tāpat "Madara Cosmetics" pārstāvji norāda, ka atbilstoši pašreiz prognozējam līdzšinējais 27 miljonu eiro apgrozījuma mērķis būtu sasniedzams 2024.gadā.

Tiecas uz 27 miljonu eiro apgrozījumu 

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija...

Kosmētikas ražotāja "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums šogad pirmajos sešos mēnešos bija 10,212 miljoni eiro, kas ir par 3% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, bet koncerna peļņa samazinājusies 2,4 reizes - līdz 840 489 eiro, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

2022.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna ieņēmumi no produkcijas pārdošanas Latvijas tirgū pieauguši par 5,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, sasniedzot 2,645 miljonus eiro, kamēr pārējās Eiropas Savienības valstīs produkcija realizēta 6,841 miljona eiro apmērā, kas ir par 6,2% vairāk, bet citu valstu tirgos - 662 100 eiro apmērā, kas ir kritums par 23,8%. Citi koncerna ieņēmumi veidoja 64 200 eiro.

"Novērojam pakāpenisku fizisko tirdzniecības kanālu atlabšanu, turpretī e-komercijas vidē darbojamies paaugstinātas konkurences apstākļos. Uzņēmuma pārdošanas kanālu diversifikācija palīdzējusi veiksmīgi pielāgoties pašreizējām tirgus izmaiņām," teikts kompānijas finanšu pārskata vadības ziņojumā.

Tostarp finanšu pārskatā minēts, ka 2022.gada pirmajā pusgadā e-komercija veidoja 33% uzņēmuma mātessabiedrības apgrozījuma, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

"Tiešās e-komercijas apgrozījuma sarukums pirmajā pusgadā ir skaidrojams lielākoties ar būtisku konkurences pieaugumu e-komercijas segmentā. Pēc globāli straujās e-komercijas nozares attīstības Covid-19 pandēmijas laikā, pašreiz nozares izaugsme ir mērenāka, bet konkurence ir palielinājusies. E-komercijas sniegumu ietekmē arī augošais pieprasījums pēc fiziskajiem tirdzniecības kanāliem un to priekšrocībām pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglojumiem," skaidrots vadības ziņojumā.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka "Madara Cosmetics" lielākais tirgus ārpus Latvijas joprojām ir Somija - 2022.gada pirmajā pusgadā apgrozījums Somijā pieaudzis par 52% un veidoja 2,15 miljonus eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā arī minēts, ka "Madara Cosmetics" turpina īstenot tiešās izplatīšanas stratēģiju ārvalstīs. Šogad tiešās izplatīšanas modelis ieviests Zviedrijā un Dānijā.

"Lai gan rentabilitātes rādītāji ir pasliktinājušies, uzņēmumam ir pietiekami finansiālie resursi, lai pielāgotos jaunajiem tirgus apstākļiem un realizētu dažāda veida attīstības projektus," norādīts vadības ziņojumā.

Jau ziņots, ka "Madara Cosmetics" koncerna auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 19,369 miljoni eiro, kas ir par 20,5% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās par 6,5%, sasniedzot 3,669 miljonus eiro. Vienlaikus "Madara Cosmetics" mātessabiedrība 2021.gadā strādāja ar 18,914 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,3% vairāk nekā gadu iepriekš, un guva 3,476 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 0,6%.

Savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā "Madara Cosmetics" koncerna apgrozījums bija 9,911 miljonu eiro apmērā, bet koncerna peļņa bija 2,004 miljoni eiro.

Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, un tā pamatkapitāls ir 377 058 eiro. "Madara Cosmetics" lielākie īpašnieki ir Uldis Iltners (23,92%), Lotte Tisenkopfa-Iltnere (23,76%), Somijas "Transmeri Group Ab" (22,93%), Liene Drāzniece (6,79%) un Zane Tamane (6,35%). "Madara Cosmetics" akcijas kotē biržas "Nasdaq Riga" alternatīvajā tirgū "First North".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” noslēdzis Čehijas vadošā šķiedru ražotāja “TESIL Fibres” s.r.o 100% kapitāldaļu iegādes darījumu, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Darījuma rezultātā “PET Baltija” ikgadējais apgrozījums palielināsies par vairāk nekā 50% un tiks nodrošināta augstākas pievienotās vērtības produktu ražošana uzņēmuma ietvaros.

“Līdz ar šo darījumu ”PET Baltija” nostiprinās kā starptautisks spēlētājs PET pārstrādē. Ja līdz šim bijām reģionā vadošie spēlētāji PET otrreizējo izejvielu ražošanā, tagad mūsu portfelī būs arī gala produkta - šķiedru ražošana. “TESIL Fibres” izaugsmes potenciāls, saliedētā un profesionālā komanda, ir lielisks pamats, lai kopā turpinātu uzņēmuma attīstību un gudri izmantotu ieguvumus, ko dod sinerģija starp abiem uzņēmumiem. “PET Baltija” un “TESIL Fibres” vertikālā integrācija un ciešāka sadarbība palīdzēs mums radīt lielāku vērtību arī saviem darbiniekiem, klientiem un partneriem,” saka Salvis Lapiņš, “PET Baltija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Ziemeļeiropas lielākajiem polietilēntereftalāta (“PET”) materiālu pārstrādātājiem AS “PET Baltija” šodien ir paziņojis par vienošanos iegādāties Čehijas vadošo šķiedru ražotāju “Tesil Fibres” s.r.o, kas ir “Silon” s.r.o. meitas uzņēmums.

Pēc darījuma pabeigšanas šīs investīcijas būs vienas no lielākajām, ko Latvijas uzņēmumi veikuši Čehijā. Vertikāli integrētā darījuma rezultātā “PET Baltija” ieņēmumi palielināsies par vairāk nekā 50%, turklāt uzņēmums kļūs starptautisks. Savukārt uzņēmumam “Silon” šis darījums ļaus pilnībā pievērsties visaugstākās kvalitātes polimēru industrijas kompozīta sakausējumu ražošanai un attīstībai.

Šķiedru ražošana ir bijusi viena no “SILON” s.r.o. darbības jomām Čehijas reģionā Planā (Planá nad Lužnicí) jau kopš 1966. gada. Uz “Tesil Fibres” nodalītā šķiedras ražošanas saimnieciskā darbība nodrošina Čehijā apjomīgāko PET šķiedras ražošanu, gada jaudai sasniedzot 33 000 tonnu un nodarbinot 150 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kopbraukšanas un pārtikas piegādes pakalpojumu kompānijas "Uber" informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Uber Lithuania Software and Development", kas maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā, plāno slēgt programmēšanas biroju Viļņā, kompānija apstiprinājusi ziņu portālam "15min.lt".

Tas neietekmēs kompānijas kopbraukšanas pakalpojumu sniegšanu, uzsvērts uzņēmumā.

Lēmumu nav ietekmējusi ekonomiskā situācija vai karš Ukrainā, norādīja "Uber", piebilstot, ka kompānija apņēmusies visiem darbiniekiem, kurus skar šis lēmums, piedāvāt "citas iespējas kompānijā".

"Lēmuma mērķis ir konsolidēt mūsu inženierijas resursus," pamatoja "Uber".

"Uber" nepaskaidroja iemeslus, kādēļ tiek slēgts programmēšanas birojs Viļņā.

Emuāra "The Pragmatic Engineer" autors Džerdžliks Orošs, kurš pirmais ziņoja par "Uber" programmēšanas biroja slēgšanu Viļņā, apgalvo, ka tas darbu turpinās līdz 2023.gada jūnijam.

"Uber Lithuania Software and Development" maksā vienas no lielākajām algām Lietuvā. Jūlijā tās maksātās algas bija otras lielākās valstī/

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Pircēji e-veikalos labprāt norēķinās ar “pērc tagad, maksā vēlāk” risinājumu

Sadarbības materiāls, 15.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācija paredzēta saimnieciskās darbības veicējiem.

Inovatīvā maksājumu pieņemšanas risinājuma Klix veiktajā sabiedriskās domas aptaujā Baltijā noskaidrots, ka pircēji internetā visbiežāk gribētu izmantot iespēju maksāt pa daļām, iegādājoties lielākas preces, piemēram, mēbeles un mājokļa aprīkojumu, TV, elektronikas preces un datortehniku. Tomēr katrs desmitais gribētu izmantot “pērc tagad, maksā vēlāk” pakalpojumus arī tādiem pirkumiem kā lidmašīnas biļetes, celtniecības materiālu iegāde un auto remonts.

Reprezentatīva iedzīvotāju aptauja veikta Baltijā, kopumā aptaujājot 2100 iedzīvotājus, kuri ikdienā izmanto internetu. Aptauja veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat.

Visbiežāk aptaujā minētās preces un pakalpojumi, kurus pircēji iegādātos, maksājot pa daļām, ir mēbeles un preces mājokļa iekārtošanai, TV un elektronikas preces, datortehnika. Kā otrā populārākā izvēle ir iespēja veikt apmaksu vairākos maksājumos, iegādājoties būvniecības materiālus un veicot automašīnas remontu. Trešā populārākā izvēle ir lidmašīnas biļešu, dārza aprīkojuma, juvelierizstrādājumu iegāde vairākos maksājumos un medicīnas pakalpojumu apmaksa pa daļām. Retāk pircēji izvēlētos apmaksāt pa daļām skaistumkopšanas pakalpojumus un pasākumu biļetes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsludinot starptautisku konkursu investoru un attīstītāju piesaistei, lidosta “Rīga” uzsāk stratēģiski nozīmīgā RIX Airport City projekta ieviešanu.

Mērķis ir 10 gadu laikā izveidot progresīvu nākotnes lidostas pilsētu, kas sniedz ne tikai tradicionālos aviācijas pakalpojumus, bet rada vidi dažāda veida uzņēmējdarbības attīstībai, piedāvā multimodālus transporta savienojumus un dod pienesumu iedzīvotājiem un reģiona tautsaimniecībai kopumā.

“Mūsdienu lidostas ir vairāk nekā tikai aviosatiksmes pieturvietas. Līdzīgi kā agrāk ostas un dzelzceļa stacijas, mūsdienu lidostas rada ap sevi jaunas kvalitātes biznesa ekosistēmas. Stratēģiskais savienojums ar Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļu, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas ar dzelzceļa tīkliem Somijā, Polijā un Vācijā, ir lieliska iespēja lidostai “Rīga” kļūt par jaunākās paaudzes Ziemeļeiropas satiksmes, darījumu un tūrisma centru. Mūsu mērķis ir radīt uz cilvēkiem orientētu lidostas pilsētu, kas pati ir galamērķis ar vērtību – uzņēmējdarbībai, jauniem pakalpojumiem un atpūtai,” attīstības vīziju iezīmē lidostas “Rīga” valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes rajonā topošais biroju ēku komplekss “Elemental Skanste” parakstījis biroju telpu nomas līgumu ar vienu no pirmajiem nomniekiem – interneta personāla atlases uzņēmumu “CV Market “.

Uzņēmums “Kapitel” šobrīd aktīvi strādā gan ar “Elemental Skanste” biroju ēkas būvniecību, gan arī ar potenciālajiem nomniekiem jaunajā projektā, kurš palīdzēs attīstīt Skanstes rajonu par jauno Rīgas biznesa centru.

“Esam gandarīti, parakstot nomas līgumu ar uzņēmumu “CV Market” par biroju telpu nomu. Šobrīd turpinām aktīvi strādāt, lai piesaistītu arvien jaunus topošos nomniekus,” stāsta “Elemental Skanste” pārdošanas vadītājs Imants Krēsliņš.

“Šobrīd, kad visā pasaulē strauji kāpj energoresursu cenas un izsverot visus ieguvumus un priekšrocības, ko mums spēs sniegt “Elemental Skanste” biroju telpas, pieņēmām lēmumu noslēgt nomas līgumu ar “Elemental Skanste”. Šis projekts nodrošinās ne tikai energoefektivitāti un mums mazākus izdevumus komunālajiem maksājumiem, pateicoties videi draudzīgajiem energopāļiem un augstākās klases iekštelpu klimatam, bet mums būs arī iespēja jau laicīgi pielāgot mūsu iznomāto platību uzņēmuma vajadzībām, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem iespējami labāko darba vidi,” uzsver Kristaps Kolosovs “CV Market vadītājs”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

H.A.Brieger pērn guvis 51 000 eiro peļņu

Db.lv, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "H.A.Brieger", kas ir zīmola "Dzintars" īpašnieks, pagājušajā gada strādāja ar 1,56 miljonu eiro apgrozījumu un 50 992 eiro peļņu, informē uzņēmumā.

"H.A.Brieger" līdzīpašniece un vadītāja Anastasija Udalova norāda, ka pērn strādāts vairākos stratēģiskos virzienos, tostarp atjaunota ražošana un pētniecības un inovāciju kapacitāte, izstrādāti jauni produkti dažādās produktu grupās, pārskatīti darbības procesi, meklēti jauni speciālisti, pārstrādāts zīmola dizains un iepakojumi.

Pērn no jauna sākta sadarbība ar tirdzniecības partneriem vietējā un eksporta tirgos, kā arī sākta e-komercijas virziena attīstīšana. Pagājušā gada laikā ir saražoti 1,5 miljoni produktu vienību ar "Dzintars" zīmolu.

A.Udalova norāda, ka uzņēmuma mērķis tuvākajiem gadiem ir kļūt par Baltijas tirgus līderi augstas kvalitātes, bet pieejamas kosmētikas segmentā, eksporta kartei pievienojot arvien jaunas valstis un izplešoties e-komercijas jomā gan ar savu kanālu, gan trešo pušu pārdošanas kanālos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā bāzētā kompānija "Akropolis Group", kas pārvalda piecus iepirkšanās un izklaides centrus Lietuvā un Latvijā, plāno paplašināties Polijā.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis sacīja, ka kompānija pašlaik izskata iespējas paplašināties Polijā. Viņš piebilda, ka detalizētāka informācija par šiem plāniem tiks publiskota šogad.

"Polija ir viens no iespējamiem mūsu paplašināšanās galamērķiem, un mēs aktīvi meklējam tur iespējas un sagaidām, ka konkrētāku informāciju varēsim sniegt gada nogalē," Dargužis sacīja otrdien grupas pirmā pusgada finanšu rezultātu videoprezentācijā.

Viņš paskaidroja, ka kompānija "saskata labas iespējas Polijas tirgū, valsts lielākajās pilsētas, iegādāties līdzīga izmēra un kvalitātes aktīvus," klāstīja ""Akropolis Group" vadītājs.

Lai finansētu paplašināšanos, "Akropolis Group" plāno izmantot savu kapitālu un bankas aizdevumu, viņš teica, uzsverot, ka kompānijai "pietiek likvīdo aktīvu vismaz viena īpašuma iegādei".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 250 000 eiro galda spēļu tirgotājam, izplatītājam un izdevējam Brain Games. Finansējums paredzēts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, lai uzņēmums varētu īstenot attīstību un sasniegt savus biznesa mērķus.

Uzņēmuma galvenā darbības joma ir dažādu pasaulē populāru galda spēļu izplatīšana Baltijas tirgū, kas ietver spēļu lokalizāciju un pārdošanu vairum- un mazumtirdzniecības klientiem. Brain Games piedāvājumā ir vairāki tūkstoši dažādu preču.

“Brain Games vīzija ir padarīt galda spēles par vienu no populārākajiem hobijiem Baltijas iedzīvotāju vidū, tādēļ aktīvi strādājam, lai paplašinātu piedāvāto spēļu klāstu un ieinteresētu klientus jēgpilni pavadīt laiku ģimenes vai draugu lokā. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā, kad izklaides iespējas bija ierobežotas, cilvēki atklāja galda spēles no jauna un atsāka tās spēlēt ģimenes lokā, ko, iespējams, nebija darījuši kopš bērnības. Pēc valstī noteikto ierobežojumu atcelšanas, esam piedzīvojuši strauju izaugsmi, jo tagad spēles ir iespējams spēlēt arī plašākā lokā. Šī gada pirmajā pusgadā mūsu uzņēmuma grupas apgrozījums ir audzis par vairāk nekā 70%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Luminor piešķirtais finansējums ļaus mums piedāvāt partneriem un veikalu apmeklētājiem vēl plašāku kvalitatīvu produktu klāstu visu trīs Baltijas valstu valodās,” stāsta Brain Games pārstāve Lana Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro Baltijas valstīs modernākā paku šķirošanas termināļa būvniecībā un tajā uzstādītajās tehnoloģijās Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā (Lietuvā).

Šis būs līdz šim lielākais Baltijas valstīs strādājošās Omniva grupas ieguldījums un jaunais terminālis apstrādās ne tikai Lietuvā piegādājamos, bet arī starptautiskos sūtījumus uz visām trim Baltijas valstīm.

“Ņemot vērā e-komercijas un ar to saistītās sūtījumu loģistikas nozares nākotnes perspektīvas, uzskatām šo ieguldījumu par ļoti savlaicīgu. Pirmkārt, jaunā šķirošanas līnija palīdzēs optimizēt biznesa procesus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to pieejamību. Otrkārt, jaunais terminālis stiprinās Omniva grupas kā prioritārā loģistikas partnera pozīcijas visā Baltijā, kā arī uzlabos darba apstākļus darbiniekiem un būs paraugs ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai,” uzsver Omniva valdes priekšsēdētājs Marts Mägi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas Pārtikas un medikamentu administrācijas eksperti veic Lietuvas olu, piena un zivju ražotāju auditu.

Nākamo divu nedēļu laikā eksperti analizēs, kā ir izpildītas Taivānas prasības trīs piena pārstrādes, trīs zivju pārstrādes un vienā olu ražotnē, trešdien informēja Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests.

Taivānas atbildīgās institūcijas analizē papildu dzīvnieku un pārtikas drošuma pārbaudes liellopa eksportam. Gaidāms, ka novērtējums tiks pabeigts tuvākajā laikā.

Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārais dienests iepriekš paziņojis, ka vairāk nekā 20 Lietuvas kompānijas izteikušas vēlmi eksportēt piena, zivju, olu un gaļas produkciju uz Taivānu.

Pērn Viļņā tika atvērta Taivānas pārstāvniecība, cenšoties stiprināt Lietuvas un Taivānas attiecības, bet rudenī plānota Lietuvas tirdzniecības pārstāvniecības atvēršana Taibei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas studentu kopmītņu ēkas SHED būvniecība Pārdaugavā, blakus Latvijas Universitātes ēkai, kuras izveidē Lietuvas ieguldījumu fondu pārvaldītājs “I Asset Management” investē 12 miljonus eiro.

Topošais komplekss, kura atklāšana plānota septembrī, atbilst pasaules labāko universitāšu studentu izmitināšanas standartiem un būs lieliska alternatīva vecajiem kopmītņu namiem, kas būtiski atpaliek no mūsdienu vajadzībām, kā arī privātajiem īres dzīvokļiem.

SHED būs pieejams visiem Rīgas augstāko izglītības iestāžu vietējiem un ārvalstu studentiem un citiem jaunajiem profesionāļiem. Šai studentu mājai ir arī “dvīņubrālis” Viļņā, kur arī tiek pabeigts šāds komplekss.

SHED kompleksu Rīgā un Viļņā ģenerāldirektore Egle Garniene uzsver, ka šādi studentu nami ir vēl salīdzinoši jauns mājokļu veids, taču pieprasījums pēc tiem pakāpeniski tuvojas tām valstīm, kur tie darbojušies jau gadiem ilgi. Pieprasījumu arī strauji veicinājušas valstī augošās īres cenas un studentu vēlme dzīvot modernā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ESTO ir finanšu pakalpojumu sniedzējs, kas dibināts 2017. gadā, Igaunijā un šobrīd strauji attīsta savu darbību visas Baltijas valstīs. Zīmols tika radīts, lai piedāvātu jaunas paaudzes maksājumu sistēmu, kas būtu izdevīga gan tirgotājam, gan klientam.

ESTO arvien papildina savu pakalpojumu klāstu, lai tie e-komercijas vidē nodrošinātu partneru klientiem elastīgāku preču iegādi, kā arī palīdzētu ar ikdienas izdevumu plānošanu.

Šobrīd ESTO piedāvā lielāko maksājumu risinājumu izvēli Baltijas valstīs — ESTO partneru tīklā ir vairāk nekā 2 tūkst. kooperatīvo partneru un vairāk nekā 200 tūkst. lietotāju.

Baltijā ir vairākas lielas un atpazīstamas kompānijas, kas piedāvā īpašus piedāvājumus ESTO klientiem. Piemēram, Igaunijā ESTO lielāko partneru vidū ir Valge Klaar, Goldtime, Bigbox, Elkor, Expert, Shoppa.ee, Rademar, Sportland, Tradehouse, Home4you, Sotka, Asko un citi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielākā īres tirgus aktivitāte Baltijā pašlaik novērojama Rīgā, pieprasījuma ziņā neatpaliek arī Viļņa un Tallina, liecina CBRE Baltics dati.

Šobrīd profesionāli pārvaldīto dzīvokļu skaits Rīgā pārsniedz 2000, tikmēr Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētās šis skaitlis ir ievērojami mazāks jeb ap 1000 dzīvokļiem katrā no pilsētām, skaidro Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Viņš norāda, ka pašlaik projektēšanas un plānošanas stadijā Baltijā ir vairāki tūkstoši īres dzīvokļu, tāpēc tiek prognozēts, ka tuvākajos gados īres sektors turpinās savu izaugsmi.

Attīstītāji piesardzīgi

Esošā tirgus situācija profesionāli pārvaldītu īres namu segmentā ir visai spraiga, jo pieprasījums pēc kvalitatīva īres produkta joprojām saglabājas augsts, atzīmē M. Grīnbergs. “Šajā segmentā galvenokārt pieprasījumu veido ārvalstu studenti, kas neplāno iegādāties savu īpašumu šeit, kā arī jaunie speciālisti, kuri pagaidām vēl veido nepieciešamos uzkrājumus sava īpašuma iegādei,” skaidro CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis. Vinš norāda, ka Rīgas īres fondu galvenokārt veido XX gadsimta sākumā celtie īres nami, kas, atgūstot valsts neatkarību, tika denacionalizēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas lidostu apkalpoto pasažieru skaits pirmajā pusgadā gandrīz pieckāršojies

LETA--BNS, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs Lietuvas starptautiskajās lidostās - Viļņā, Kauņā un Palangā - šogad janvārī-jūnijā apkalpoti vairāk nekā 2,3 miljoni pasažieru jeb gandrīz piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusē, liecina lidostu operatora "Lietuvos oro uostai" publiskotie dati.

Janvārī-jūnijā trīs Lietuvas lidostās tika apkalpoti 14 000 reisu, kas ir divas reizes vairāk nekā pagājuša gada pirmajā pusē.

Gada pirmajos piecos mēnešos trīs lidostas apkalpoja 9900 tonnu kravu salīdzinājumā ar 9700 tonnām pirms gada.

No Lietuvas lidostām pieejamo galamērķu skaits gada laikā pieaudzis līdz 98 no 80.

"Lietuvos oro uostai" vadītāja Aurima Stikļūna vērtējumā, kompānijas pirmā pusgada rezultāti bijuši labāki par iepriekš prognozēto.

Vasaras lidojumu sezonai attīstoties, kompānija ir uzlabojusi šā gada snieguma prognozes, lēšot, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits pieaugs līdz 4,7 miljoniem, bet reisu skaits pārsniegs 50 000. Sākotnēji "Lietuvos oro uostai" prognozēja, ka šogad trīs tās pārvaldītajās lidostās tiks apkalpoti 4,4 miljoni pasažieru, bet reisu skaits sasniegs 49 500.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sirin Development Viļņā noslēdzis pirmo loģistikas centra J55 būvniecības kārtu

Db.lv, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālo nekustamo īpašumu (NĪ) attīstītājs un pārvaldītājs Baltijas valstīs “Sirin Development” ir pabeidzis loģistikas centra “J55” pirmās kārtas būvniecību Viļņā. 20 400 m2 platības noliktavā kopumā investēti 11,3 miljoni eiro.

Loģistikas komplekss “J55” tiek attīstīts 18,5 ha zemes gabalā, kuru uzņēmums izsolē iegādājās no VĮ “Turto bankas”, stāsta UAB “Sirin Development” direktors Laurīns Kuzavs.

Paredzams, ka kopējās investīcijas attīstāmajā loģistikas centrā sasniegs 70 miljonus eiro, bet četrās kārtās kopumā tiks attīstīti 103 500 m2 noliktavu, tirdzniecības un administratīvo telpu, kas paredzētas nomai.

Agrāk te atradās Lietuvas naftas produktu aģentūras degvielas tvertnes. Demontējot tvertnes un iztīrot teritoriju, zemes gabals tika pielāgots moderna loģistikas centra būvniecībai.

“Saskaņā ar Viļņas pilsētas pašvaldības ģenerālplānu, zemes gabals ietilpst biznesa, ražošanas un rūpniecības teritorijā, tāpēc lieliski atbilst UAB “Sirin Development” stratēģiskajam mērķim – attīstīt modernus noliktavu un loģistikas objektus līdzās galvenajām satiksmes artērijām, Lietuvas lielajās pilsētās. Lai arī “brownfield” investīcijas Lietuvā nav bieži sastopamas, pie šīs teritorijas konversijas projekta ķērāmies klāt, skaidri redzot tās potenciālu – klientiem varējām piedāvāt to vajadzībām maksimāli atbilstošas uzglabāšanas un loģistikas telpas,” stāsta L. Kuzavs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) rosinās atjaunot algu subsīdijas atbalstu daļēja atalgojuma kompensēšanai, ja jauna Covid-19 uzliesmojuma gadījumā tiktu ieviesti ierobežojumi, informē ministrijā.

Atbalsts būtu paredzēts darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem vai individuālajiem komersantiem, kā arī tiktu atjaunots granta atbalsts apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai.

Primārais mērķis būs sniegt atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kuru finansiālo stabilitāti un spējas izpildīt savas saistības apdraud Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojumi, kā rezultātā tiks liegta vai ierobežota to saimnieciskā darbība.

EM ieskatā, ņemot vērā arī pašreizējo ģeopolitisko situāciju un ekonomikas attīstības tendences, ir nepieciešams savlaicīgi paredzēt skaidru rīcību no valsts puses epidemioloģisko ierobežojumu iestāšanās rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākajās pilsētās krasi pieaug dzīvokļu īres cenas, kas īpaši negatīvi var ietekmēt studentu iespējas atrast mājokli, tādēļ parlamenta opoīcijas politiķi ierosinājuši noteikt īres cenu griestus, vēsta Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija.

Pēdējā gada laikā īres cenas Viļņā augušas par 20%, Kauņā - par 16% un Klaipēdā par 30%, informējusi nekustamā īpašuma darījumu portāla "Aruodas.lt" pārstāve Viktorija Steponavičūte.

Izīrētāji pamanījuši iespēju nopelnīt 

Pēdējos trīs mēnešos strauji augot pieprasījumam Rīgas dzīvokļu īres tirgū, kad mazie...

Piemēram, Viļņā budžeta līmeņa vienistabas dzīvoklis pašlaik tiek izīrēts par 400 eiro mēnesī, lai gan pirms gada tāda dzīvokļa īres cena bija ap 300 eiro mēnesī.

Tas īpaši ietekmē studentus, kuriem par lētāka segmenta dzīvokļu īri jākonkurē ar bēgļiem no Ukrainas un migrantiem no Baltkrievijas.

Seima opozīcijā esošās Sociāldemokrātiskās partijas deputāti ir ierosinājuši valdībai noteikt īres cenas griestus, tomēr nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki tādu iespēju neatbalsta.

Arī valdībā pārstāvētie liberāļi ideju noraidījuši kā populismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Katrai valstij jānosaka savs pārejas posms uz elektroauto

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, 14.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja tiks atbalstīta Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru vienošanās līdz 2035. gadam izbeigt jaunu automobiļu ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecību, tā samazinot oglekļa dioksīda izmešu apjomu, Latvija var pārvērsties par lietotu auto kapsētu.

Latvijas patērētāju pirktspēja ir salīdzinoši zema, tāpēc prognozēju, ka bez pamatīgas valsts atbalsta stratēģijas mūsu zeme pārvērtīsies par milzīgu lietotu auto kapsētu. Vecos auto ar iekšdedzes dzinējiem patērētāji pārdot vairs nevarēs vai to cena būs kritiski zema, bet jaunu elektroauto iegādes iespējas būs ierobežotas.

Manuprāt, konkrēti Latvijai definētais pārejas periods ir pārāk īss, savukārt auto nozare šobrīd piedzīvo pārāk daudz izaicinājumu vienlaikus.

Nevar visām valstīm noteikt vienu termiņu, līdz kuram jāizbeidz auto ar iekšdedzes dzinējiem tirdzniecība. Ir jāņem vērā katras valsts unikālā ekonomiskā situācija, kur atšķiras arī iedzīvotāju pirktspēja. Būtiski, ka šobrīd Latvijā esošā infrastruktūra ērtai elektroauto izmantošanai un uzturēšanai vēl nav sasniegusi tādu attīstības līmeni, lai motivētu patērētāju mainīt savus auto izvēles un lietošanas paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nord Pool birža – elektrība, kad pašiem tās pietrūkst

Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs, 27.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas

Db.lv, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industriālā nekustamā īpašuma attīstītājs un pārvaldītājs "Sirin Development" plāno investēt 100 miljonus eiro loģistikas parkā pie lidostas "Rīga", informē uzņēmumā.

Plānotā loģistikas parka platība būs 180 000 kvadrātmetru.

Uzņēmums aprīlī izsolē iegādājās 22 Rīgas pašvaldībai piederošus neapbūvētus zemesgabalus 39 hektāru platībā pie Starptautiskās lidostas "Rīga". Zemesgabalus par 5,679 miljoniem eiro iegādājies "Sirin Development" piederošais uzņēmums SIA "Cella investment 3".

"Sirin Development" vadītājs Laurīns Kuzavs informē, ka, attīstot šo objektu, uzņēmums apņēmies piesaistīt starptautiskus arhitektus un iekļaut vietējos uzņēmumus. Pēc šī projekta īstenošanas uzņēmumam būs loģistikas kompleksi abos Daugavas krastos.

"Sirin Development" šobrīd pabeidz loģistikas parka "Rumbula" pēdējo attīstības etapu, sākot trešā parka objekta celtniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru