Reklāmraksti

Vīrusi, kukaiņi un cilvēku apjukums kvalitatīvu kokmateriālu pieprasījumu neaptur

Edgars Vaikulis, SIA “Rīgas meži” valdes loceklis, 29.07.2020

Jaunākais izdevums

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

Apaļkoks

Tirgus situācija šobrīd mainās nevis pa mēnešiem, bet pa dienām. Ir liela nenoteiktība, domājams, tāda tā paliks līdz pat 3.ceturkšņa beigām. Cenas zāģbaļķiem kāpj sakarā ar būvniecības atsākšanos pēc ierobežojumu atcelšanas, bet mazvērtīgajai koksnei – papīrmalkai, malkai un taras klučiem – samazinās, jo astoņzobu mizgrauža populācija Eiropā turpina pārņemt aizvien lielākas teritorijas, un tirgus ir pārsātināts ar bojāto koksni.

Finiera kluču pārdošanas jomā jūlijs ir ļoti kluss, tikai uz augusta beigām varētu atsākties krājumu uzkrāšana. Šī brīža situācija tirgū liecina, ka sortimenta cena nemainīsies līdz pat 4.ceturksnim, bet, par cik, šobrīd nav paredzams. Nezinot, kas notiks rīt, nākotni prognozēt neviens īpaši neuzņemas. Finierkluču tirgus situācija lielā mērā ir atkarīga no tā, vai augustā, septembrī atjaunosies pieprasījums Ķīnā, respektīvi, vai pieaugs gatavās produkcijas eksports.

Šobrīd ir praktiski pārtraukta skujkoku papīrmalkas iepirkšana pieņemšanas punktos, tirgus ļoti “klibo”. Visiem zināms, ka Latvijas, tai skaitā “Rīgas mežu” mērķauditorija un noieta tirgus ir Zviedrija un Somija. Tā kā jau pieminētā astoņzobu mizgrauža dēļ pastiprināti tiek izstrādāti meži arī tur, turpinās papīrmalkas pārprodukcija. Bet Covid-19 ietekmē samazinājies noieta tirgus gatavajai produkcijai. Rūpnīcās norit plānotie remontdarbi un ir atvaļinājumu laiks, līdz ar to pārtraukta izejvielas pieņemšana. Papīrmalkai noieta tirgus nav, nevienam to šobrīd nevajag. Situācija ir diezgan sarežģīta - kustības atsākšanos prognozējam uz septembra otro pusi, un arī tad tā būs ļoti lēna.

Tieši tāpat kā par papīrmalku, nevienam nav īpašas intereses par taras kluču sortimentu, jo paliktņu un iepakojuma ražošana ir krasi samazinājusies, vai pat varētu teikt - apstājusies. Viens interesants, diemžēl arī nelabvēlīgs tirgus faktors ir Vācijas autobūves industrijas un pašu auto pircēju nogaidošā pozīcija neskaidrību dēļ, kāda regulējuma virzienā slieksies valsts vides politika. Piemēram, vai vispār ir vērts ražot/iegādāties auto ar dīzeļdegvielas dzinēju, ja ar to pēc tam nedrīkstēs iebraukt pilsētā?

Toties labas ziņas par bērza papīrmalku – šobrīd klienti sāk izrādīt interesi par šo sortimentu, kas nozīmē, ka cenas nedaudz augs.

Vēl vienam mazvērtīgajam sortimentam - malkai - ir un saglabāsies cenas samazinājums. Arī ar skaidu, šķeldu un ciršanas atlikumiem visas noliktavas pārpildītas. Cenas, iespējams, sasniegs zemāko punktu. No vienas puses, tā ir laba ziņa granulu ražotājiem, jo izejviela ir neprognozēti lēta, arī pieprasījums pēc granulām ir. Bet no otras puses, arī gatavajai produkcijai cenas saglabājas zemas. Citiem vārdiem – cik garš, tik plats. Situācijas uzlabošanās varētu būt gaidāma tikai uz ceturkšņa beigām - septembra otro pusi, oktobra sākumu.

Zāģmateriāli

Sakarā ar būvniecības atsākšanos, pieprasījums pēc zāģmateriāliem ir. No mūsu tirgiem vēl arvien progresējošākais (ar lielāko cenu) ir Dienvidkorejas tirgus un vietējie ražotāji. Ķīnā cenas mazas, tāpat Eiropas valstīs pieprasījums ir, toties cenas nav pievilcīgas pārdevējam. Sānu dēļiem, taras materiālam, Eiropā cenas ir maksimāli zemas un pieprasījuma nav, Apvienotajā Karalistē – pieprasījums ir, bet cenas nav.

Centra dēļiem – būvniecības materiāliem – slēdzot jaunos ceturkšņa līgumus, izdevies cenu uzlabot. Sānu dēļu atsevišķām pozīcijām neliels cenas kritums dēļ Eiropas zemajām cenām un “bremzējošajām” konteineru izmaksām, kuras vēl arvien ir divas reizes lielākas par “pirmspandēmijas” cenām.

Kā ierasts, III ceturksnis būs klusais kvartāls – vasara, atvaļinājumu laiks un rūpnīcās tiek veikti ieplānotie remontdarbi.

Prognozes

Mežsaimniecības un kokrūpniecības asociācijas, lielas starptautiskas organizācijas ar lieliem analītiķu resursiem, kā, piemēram, OECD, nesen gatavotajās prognozēs apskata divus scenārijus: Covid19 uzliesmojuma pakāpeniska izbeigšanās vai pandēmijas atgriešanās. Lieki teikt, ka neviens no tiem nav labvēlīgs ekonomiskajiem procesiem, tai skaitā meža nozarei. Latvijas uzņēmēju priekšrocība ir spēja ātrāk reaģēt un prasme ātri pielāgoties. Tas ļauj jau tagad no apjukuma un neprognozējamības izkļūt ar mazākiem zaudējumiem, nekā tas ir valstīs ar milzīgu nozares rūpniecību, kā, piemēram, Vācijai vai Somijai.

Tuvākajā laika periodā sagaida ne tikai tas. Meža nozarei Latvijā nāksies pielāgoties jaunām politikām un stratēģijām vides jomā, kas tiek izstrādātas Briseles koridoros. Šķiet, kur nu vēl neatbilstošāks laiks! Bet šo iniciatīvu virzītājiem tas diemžēl maz interesē, tādēļ mežsaimniekiem nedraudzīgi “zaļie kursi” vai bioloģiskās daudzveidības stratēģijas agrāk vai vēlāk kļūs par neizbēgamību. Bet meža nozarei nāksies pielāgoties jaunajiem spēles noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu darba efektivitāti, ir digitalizēti procesi no krautuves mežā līdz koksnes pārstrādei, perspektīvā šajā sistēmā tiks ietverts posms no harvestera līdz kokmateriālu noliktavai pie ceļa.

„Kopš 2023. gada nogales darbojas elektroniskās koksnes transporta pavadzīmes, kuras gada laikā kļūs par pilnvērtīgu risinājumu, bet 2024. gadā plānojam uzsākt arī kokmateriālu plūsmas digitalizāciju atbalstošu datu apmaiņas pakalpojumu mežizstrādes procesā,” vērtē koksnes uzmērīšanas SIA VMF LATVIA padomes loceklis Mārtiņš Gaigals. Savukārt SIA Koksnes plūsmas datu centrs valdes loceklis Ivars Kalmuks uzsver, ka pašlaik digitalizācija aptver darba uzdevumu kokvedējam — ko un cik daudz no kurienes uz kurieni transportēt, kokvedēja vadītāja atskaiti, cik daudz no kurienes ir paņemts, un apaļkoksnes saņēmēja fiksāciju par kravas saņemšanu. „Sistēmas elektroniskā pavadzīme kalpo gan kā pārvadājuma dokuments, kurš dod tiesības to transportēt, gan kā kravas pavaddokuments, gan kā preces īpašnieka maiņas dokuments, kuru akceptē gan Valsts ieņēmumu dienests, gan arī Valsts policija,” norāda M. Gaigals. „Savukārt norēķina dokuments par to, cik tad īsti kādas kvalitātes apaļkoksnes ir atvests, tiek sagatavots uzmērīšanas procesā, ko veic neatkarīgs uzmērītājs — SIA VMF LATVIA,” skaidro I. Kalmuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Miljons eiro koksnes produktu vērtības paaugstināšanai

Māris Ķirsons, 21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju vienu miljonu eiro, SIA Jaunzeltiņi uzstādījuši zāģmateriālu ēvelēšanas līniju, kura jau kļuvusi par būtisku kokmateriālu apstrādes — impregnēšanas – papildinājumu; tas ļauj cerīgi raudzīties nākotnē situācijā, kad teju vai visos lielākajos noieta tirgos ir recesijas pazīmes.

„Kokmateriālu apstrāde — žāvēšana, ēvelēšana, impregnēšana, profilēšana - ir papildu pievienotās vērtības pakalpojums, ko izmanto klienti, lai savu kravu transportēšanas laikā pievienotu tai vērtību,” skaidro SIA Jaunzeltiņi valdes priekšsēdētājs Artūrs Veispāls. Viņš norāda, ka zāģmateriālu ēvelēšana ir vienas no uzņēmuma jaunākajām investīcijām pievienotās vērtības pakalpojumos. „Ēvelēšanas līnijas izveide tika pabeigta 2023. gada sākumā, un pašlaik, strādājot vienā maiņā, varam apstrādāt 1500 m3 mēnesī. Taču pie sasniegtā neapstājamies, turpinām investēt un uzlabot ēvelēšanas un šķirošanas pakalpojumu, kā rezultātā jau 2024. gadā plānojam palielināt šīs iekārtas jaudu vēl par 30%,” izaugsmes ieceres atklāj A. Veispāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Rīgas ostā pārkrauts vairāk nekā miljons tonnu kokmateriālu, liecina Rīgas ostas apkopotie operatīvie dati. Šis kravu segments šogad veido lielāko kravu grupu ostā, nodrošinot 24% no kopējā apgrozījuma.

Mežsaimniecības kravu segmentā ietilpst granulas, šķelda, zāģmateriāli, kā arī kokmateriālu ģenerālkravas - apaļkoki, dēļi, koka plāksnes u.c. izstrādājumi. Vairākos Rīgas ostas uzņēmumos bez kokmateriālu uzglabāšanas un pārkraušanas tiek veikta arī kokmateriālu apstrāde - sākot no kaltēšanas un impregnēšanas, līdz pat sagatavju ražošanai koka māju moduļiem. Šādi pakalpojumi palielina kokmateriālu kravu pievienoto vērtību, kā arī Rīgas ostas konkurētspēju mežsaimniecības kravu segmentā.

Stabili augošs mežsaimniecības kravu segments ir koksnes granulas (+7% 10 mēnešos) un šķelda (+ 8% 10 mēnešos). Oktobrī fiksēts gada arī augstākais šogad pārkrauto mežsaimniecības kravu apjoms - 570 tūkstoši tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei vērtēs zvērinātu advokātu birojs "Sorainen".

LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks Arnis Mužnieks norādīja, ka neatkarīgā audita secinājumi varētu būt redzmi jau šā gada jūlija nogalē. LVM padome, atbilstoši saņemtajam uzdevumam, ir sniegusi skaidrojumu LVM akciju turētājam par plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju un virkni apgalvojumu par tievās dimensijas koksnes pārdošanas jautājumiem, kā arī informējusi akciju turētāju par padomes uzsākto audita procesu.

Uzņēmuma padome atbalsta principus, kas paredz apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanu balstīt uz konkurences principiem un līdzvērtīgu attieksmi pret klientiem. Turklāt lēmumu pieņemšanai LVM un īpašniekam izdevīgākā rezultāta sasniegšanai ir jābalstās uz dažādu faktoru vispusīgu analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas uzņēmumā “KS Terminal” februāra sākumā tika uzkrauts iespaidīga izmēra kuģis ar Latvijas kokapstrādes eksporta produkciju uz ASV, pavēstīja Rīgas Brīvostas pārvaldē.

200 metru garais balkeris “Kambos” no Rīgas devās ceļā uz Hjūstonas ostu ASV ar 20 000 m3 OSB kokskaidu plātnēm, kas tapušas uzņēmuma “Kronospan” Latvijas ražotnē.

Latvijas kokapstrādes rūpniecības produktu pārkraušanas apjomi Rīgas ostā ik gadu pieaug. Pērn Rīgas ostas terminālos tika pārkrauti seši miljoni tonnu dažādu kokmateriālu, ierindojot tos lielāko Rīgas ostas kravu grupu augšgalā ar ceturto daļu no kopējā ostas portfeļa.

Lielākais kokmateriālu tirgus Latvijas eksportētājiem ir Eiropas valstis, uz kurieni nonāk lielajos kuģos - balkeros. Arī “KS Terminal” piestātnēs šāda izmēra kuģi mežsaimniecības kravu uzkraušanai piestāj regulāri. Tāpat arī kokmateriālu kravas uz ASV tirgiem Latvijas eksportētāji nosūta regulāri, taču parasti tas notiek mazākos apjomos un konteineros ar pārkraušanu Roterdamā, vai kādā citā no lielajām Rietumeiropas konteineru ostām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PATA grupa atver pirmo specializēto kokmateriālu veikalu Polijā

Db.lv, 06.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums PATA grupa 11. martā atklās savu pirmo kokmateriālu veikalu Polijā, kas atradīsies Olštinā.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veidos astoņi veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un viens Polijā.

"Polijā mēs redzam ļoti lielas izaugsmes iespējas gan biznesa, gan mājsaimniecību segmentā. Pakāpeniski strādāsim, lai nostiprinātu savas pozīcijas un paplašinātu darbību, atverot jaunus veikalus. Kokmateriālu kvalitāte viennozīmīgi ir tas, ar ko spēsim piesaistīt Polijas klientu," uzsver PATA specializētās kokmateriālu veikalu ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs, norādot, ka 80% no pārdotās produkcijas būs PATA grupas uzņēmumu ražotie materiāli.

PATA grupas specializētajā kokmateriālu veikalu ķēdē ir pieejami dažādu biezumu, platumu un garumu zāģmateriāli, kas tiek izmantoti būvniecībai. Tāpat sortimentā ir pieejams divu veidu konstrukciju materiāls, kas šķirots pēc C24 un C16 kvalitātes. Piemājas darbiem klienti var iegādāties PATA grupas ražotas gan kalibrētas koka latas, gan terases un žoga dēļus. Veikalos pieejami arī PATA ražotie kurināmās koksnes produkti – briketes un kamīnmalka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kura 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu kā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi", situāciju raksturo Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Pavasaris bijis ļoti aktīvs. Zāģmateriālu un plātņu materiālu apjoms "WT Terminal" ir audzis aptuveni divas reizes", uzsver Rīgas brīvostā strādājošā uzņēmuma "WT Terminal" valdes loceklis Andis Bunkšis.

"WT Terminal", kura darbības joma ir stividoru un zāģmateriālu apstrādes pakalpojumu sniegšana, jau vairākus gadus ir viens no augošākajiem uzņēmumiem Rīgas ostā. Palielinoties kokmateriālu pieprasījumam, "WT Terminal" turpina investēt noliktavu paplašināšanā un jaunas kraušanas tehnikas iegādē. "Šie ir salīdzinoši dārgi materiāli, līdz ar to kraušanas tehnoloģija un uzskaite ir cieši saistīta un nepavisam nav vienkāršs process. Investējam ne vien kraušanas tehnoloģijās, bet arī IT risinājumos, no kuriem tiešā veidā atkarīga precīza kravas uzskaite un nosūtīšana," skaidro A.Bunkšis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

PATA grupa, kas ir Latvijā lielākais pilna cikla meža apsaimniekošanas un kokrūpniecības uzņēmums atvēris trešo specializēto kokmateriālu veikalu Polijā.

Jaunais veikals atrodas Polijas pilsētā Ļubļinā. Šī gada laika PATA grupa Polijā ir atvērusi jau trīs specializētos kokmateriālu veikalus – martā tika atvērts veikals Olštinā, savukārt septembrī Glivicē.

“Mūsu mērķis ir vienkāršs – strādājam, lai PATA grupas ražotie materiāli būtu pieejami visā Polijā, veidojot pārdomātu veikalu ķēdes pārklājumu visā valstī. Esam apmierināti ar šogad paveikto, tomēr nākamajam gadam esam izvirzījuši ambiciozus plānus, lai attīstītos un nostiprinātu pozīcijas šajā tirgū,” norāda PATA grupas specializētās kokmateriālu tirdzniecības ķēdes vadītājs Andrejs Vasiļevičs.

Līdz ar jaunā veikala atklāšanu PATA grupas specializēto kokmateriālu veikalu ķēdi Baltijas jūras reģionā veido desmit veikali – pieci Latvijā, divi Lietuvā un trīs Polijā. Visās valstīs klienti var iepirkties arī e-veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) piemērojis 10 000 eiro sodu kādam uzņēmumam, kas veicis augsta riska bērza saplākšņa importu un plānojis importu no Turcijas, informēja VMD pārstāvji.

Vienlaikus attiecīgajam uzņēmumam piemērots arī papildsods - aizliegums uz gadu laist tirgū bērza saplāksni.

Sods uzņēmumam piemērots par Eiropas Savienības (ES) Kokmateriālu regulas prasībām neatbilstošām likumības pārbaudēm, pieļaujot risku, ka tirgū laiž Krievijas izcelsmes kokmateriālus.

VMD pārstāvji atgādina, ka joprojām nav atļauts importēt kokmateriālus vai koka izstrādājumus, kuru ražošanā izmantoti Krievijā vai Baltkrievijā iegūti izejmateriāli. Šādu produktu importēšana pārkāpj ES Kokmateriālu regulas prasības, jo izejmateriāliem nav iespējams mazināt risku, lai tos drīkstētu laist ES tirgū. Savukārt kokmateriāli un koka izstrādājumi, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā un uz kuriem attiecas ES noteiktās sankcijas, uzskatāmi par iegūtiem nelikumīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Rīgas brīvostas pārvaldes datiem, mežsaimniecības un kokrūpniecības kravas arī pērn bijusi lielākā kravu grupa Rīgas ostā, ko krauj 15 stividorkompāniju termināļos. 2022. gadā pārkrautie 5,5 miljoni tonnu koksnes produktu veidoja 23% no kopējā ostas kravu apgrozījuma.

2022. gads bijis izaicinājumu pilns visās nozarēs, bet Latvijas mežsaimniecības un kokapstrādes sektorā tas bija force majore gads, uzskata Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss.

“Visas pārmaiņas nozares tirgos 2022. gadā viennozīmīgi izraisījis Krievijas karš Ukrainā. Pirms kara Krievija, Baltkrievija un Ukraina nodrošināja Eiropai aptuveni 60 % no bērza saplākšņa patēriņa, 10 % no skujkoku dēļu patēriņa un vienu trešdaļu no granulu tirgus apjoma. Sākoties karam, sankcijām un kokmateriālu piegāžu pārtraukšanai no šīm valstīm, tirgus ažiotāža pacēla koksnes produktu cenas neiedomājamā augstumā. Savukārt gada beigās piedzīvojām tikpat strauju cenu kritumu, ko izraisīja recesija pasaules ekonomikā, būvniecības tirgus sagruvums un kokmateriālu pārprodukcija”, tā K.Klauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome piektdien ārkārtas sēdē nolēma demontēt padomju pieminekli Pārdaugavā.

Deputāti nolēma uzdot "Rīgas pieminekļu aģentūrai" veikt nepieciešamās darbības, "lai nodrošinātu objekta "Piemineklis Padomju armijas karavīriem - Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" demontāžu".

Tāpat deputāti nolēma uzdot Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, Rīgas domes Īpašuma departamentam un Rīgas pašvaldības policijai sniegt "Rīgas pieminekļu aģentūrai" nepieciešamo atbalstu lēmuma izpildes nodrošināšanai.

Par balsoja 39 deputāti, pret - 13. Nebalsoja viens deputāts, bet septiņi nebija ieradušies.

Rīgas domes vadība uzsver - lai būtiski paātrinātu pieminekļa demontāžu, speciālā likumā būtu jāparedz, ka iepirkumam tiek piemērota Publisko iepirkumu likuma norma, kas nosaka, ka komisijas lēmuma pārsūdzēšana neaptur iepirkuma procedūru. Pieminekļa nojaukšanas darbu saskaņošanu var paātrināt, neapturot būvniecības ieceri, gadījumā, ja tā tiek apstrīdēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare joprojām ir ekonomikas attīstības stimulētāja

Armands Apfelbaums, "ACA Timber" valdes priekšsēdētājs, 08.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pašu jaunāko laiku vēsture liecina, ka ekonomisko krīžu laikā par vienu no galvenajiem tautsaimniecības dzinējspēkiem kļūst meža nozare, kas turpina dot ienākumus un nodrošināt darba vietas gan nozarē strādājošajiem, gan saistītajām nozarēm.

Atcerēsimies, ka, sākoties lielajai krīzei, Latvijas valdība pieņēma smagu lēmumu – lai meža nozarē stabilizētu uzņēmējdarbību, saglabātu konkurētspēju un produkta noietu ārpus Latvijas, tika nolemts 2009. un 2010. gadā palielināt maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu valsts mežos par 4 miljoniem kubikmetru. Bez tā ekonomikas kritums droši vien būtu lielāks un sekas iedzīvotājiem – vēl smagākas.

Pašlaik jaunu krīzi ļoti negaidīti ir izraisījusi Covid-19 pandēmija, un atkal aktuāls kļūst jautājums, vai meža nozare spēs stimulēt tautsaimniecības attīstību.

Protams, meža nozare ir plaša, un krīzes ietekme uz visiem tās sektoriem nav viennozīmīgi vērtējama. Taču kopumā jāsecina, ka situācija būtiski atšķiras no 2008. gada un ir daudz cerīgāka. Ekonomiskās krīzes parasti nozīmē pieprasījuma samazināšanos, kā rezultātā seko produkcijas cenas kritums. Taču šajā krīzē ir citādāk, jo kokmateriālu cenas eksporta tirgos ne tikai saglabājas augstas pēc cenu lēciena 2017. – 2018. gadā, bet atsevišķām produktu grupām turpina kāpt. Ļoti augstas cenas ir gan zāģbaļķiem, gan finierklučiem, gan arī taras klučiem. Varbūt labākas cenas varētu vēlēties papīrmalkai, ko izmanto celulozes ražošanā, taču kopumā koksnes cenas par augošu koku tuvojas tā saukto trekno gadu līmenim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju, 2020. gads bija ļoti labs periods akcijām – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu vērtspapīriem.

Uz pamatā optimistiskas nots šajos tirgos iesācies arī šis gads, lai gan daudzi eksperti paredz, ka ceļš uz priekšu, ņemot vērā to dārdzību, akcijām var arī nebūt diez ko līdzens.

“Bloomberg” izceļ, ka šis gads var būt labs brīdis, lai veiktu atsevišķus alternatīvus ieguldījumus. Tas ļautu gan diversificēt savus uzkrājumus, gan dažos gadījumos gūt morālu gandarījumu par kādu šādi iegādātu lietu. Eksperti mēdz brīdināt, ka dažādu šādu alternatīvu ieguldījumu viens no lielākajiem mīnusiem ir tas, ka šādi tirgi var būt nelikvīdi. Proti, ja ir vajadzība, piemēram, kādu gleznu vai retu pastmarku pārdot jau tagad, tad pircēja atrašana var prasīt visai ilgu laiku. Otrs variants ir tas, ka šādā gadījumā var nākties samierināties ar krietni zemāku darījuma cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavas krastā, Lejupes ielā 5, Rīgā, svinīgā ceremonijā tika oficiāli atklāts Latvijā lielākais, privātais sporta komplekss LNK Sporta parks.

Parka pirmās kārtas teritorija, kas šodien tika atklāta, ir 65 000 m2. Tajā ietilpst divi dabīgā zālāja futbola laukumi ar kopējo platību 16 448 m2 un viens iesildīšanās laukums ar dabīgo zālienu 1350 m2 platībā. 4 mūsdienīgi futbola laukumi ar mākslīgo segumu 13 851 m2 platībā, divi pludmales tenisa un volejbola laukumi 678 m2 platībā, kā arī ģērbtuves, stāvlaukums un labiekārtota teritorija.

Jau tagad, pēc pirmās kārtas atklāšanas LNK Sporta parkā varēs notikt dažāda līmeņa futbola sacensības - sākot ar Latvijas futbola virslīgu un beidzot ar nacionālo izlašu spēlēm. Savukārt pēc otrās kārtas izbūves tas būs piemērots arī starptautisko sacensību rīkošanai. Investīcijas parka pirmajā kārtā ir 10 miljoni eiro, vēl 15 plānots ieguldīt kompleksa otrajā un trešajā kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba datori uzņēmumiem grūtāk sasniedzami

Jānis Vēvers, 18.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Publicitātes foto

Attālinātā darba uzplaukumā uzņēmumi saprot, ka paši nespēj apkopt darbinieku datorus, un tas rada pieprasījumu pēc ārpakalpojumu sniedzējiem.

Koronavīrusa pandēmija īsā laikā ienesa nozīmīgas korekcijas neskaitāmās nozarēs, arī informācijas tehnoloģiju un datortehnikas apkalpošanā. Pēc skarbas mācības saņemšanas uzņēmumi ir sapratuši, ka ar šo biznesa pastāvēšanai kritiski svarīgo jautājumu nedrīkst jokoties, un tagad tiecas nodot rūpes par datorsistēmām ārpakalpojuma sniedzēju rokās.

Marta vidus uzņēmumu vadītājiem un par digitālajiem risinājumiem atbildīgajiem cilvēkiem ilgi paliks atmiņā. Dažās dienās nācās atrisināt problēmas, kam nepietika apņēmības, laika un resursu gadiem ilgi, turklāt nemitīgi saskaroties ar aizvien jauniem izaicinājumiem. Runa ir par drošas digitālās vides izveidošanu uzņēmumā, kam darbinieki varētu pieslēgties arī no ārpuses un efektīvi strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežos trūkst darbinieku. Visas cerības uz tehnoloģijām

Mārtiņš Gūtmanis, AS “Latvijas valsts meži” Mežkopības izpilddirektors, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežkopības izaicinājumi, kas bija aktuāli pirms 10 gadiem, kad sāku vadīt LVM Mežkopības komandu, atšķiras no tiem, ar kuriem saskaramies šodien. Darba spēka trūkums, kas kļuvis aktuāls daudzās nozarēs, arvien biežāk tiek risināts, izmantojot modernās tehnoloģijas.

Pirms mazliet vairāk nekā gada uzņēmums “Latvijas valsts meži” publicēja sludinājumu par to, ka meklē un vēlas iegādāties mašinizētas stādīšanas pakalpojumu – sešus ekskavatorus, kas būtu aprīkoti ar stādīšanas galvām un attiecīgi varētu veikt stādīšanas darbus. Jā, tie aizstātu cilvēku darbu. To, protams, sludinājumā neteicām. Atbilstošu pretendentu meklēšanai izmantojām visus iespējamos komunikācijas kanālus, arī sociālos tīklus. Tieši tur parādījās komentāri, ka drīz jau reģionos uz ballēm brauks ekskavatori, jo cilvēki vairs tur nebūs… Nu bet lūdzu! Nāciet un strādājiet! Realitāte ir tāda, ka izpildīt mežsaimnieciskos plānus kļūst arvien grūtāk, jo trūkst cilvēku resursu. No vienas puses mēs baidāmies, ka tehnoloģijas atņems darbavietas. No otras – skaudrā realitāte – mežsaimniecībā trūkst darbaspēka, un nākotne šajā ziņā nesola neko labu. Vienīgais risinājums ir tehnoloģijas, un šeit gan ir diezgan plašas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ritmam kļūstot arvien mobilākam, arī ierīcēm ir jāspēj “kustēties” līdzi, tāpēc arvien biežāk tiek izvēlēts klēpjdators kā ikdienas asistents dažādos darba un mācību uzdevumos. Klēpjdatoru sniegtās funkcijas nereti atvieglo dažādus ikdienas uzdevumus, taču, lai šīs ierīces nezaudētu savu efektivitāti, tām ir nepieciešama pienācīga un regulāra apkope. Pastāv mīti, ka pareiza klēpjdatora apkope aprobežojas ar ekrāna notīrīšanu vai paroles maiņu, taču ar šādām darbībām vien nepietiks, lai nodrošinātu ilgstošu un kvalitatīvu ierīces veiktspēju. Lai ikkatrs klēpjdators spētu kalpot vismaz piecus līdz astoņus gadus, tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts ir apkopojis vērtīgus padomus klēpjdatora ikdienas apkopei.

Regulāra programmatūras atjaunināšana

Ikvienas ierīces programmatūras atjaunināšana ir viena no svarīgākajām darbībām tās uzturēšanai. Regulāra klēpjdatora atjaunināšana palīdzēs izvairīties no tādiem kiberdrošības draudiem kā vīrusi vai ļaunprātīgas programmatūras, kas nereti apdraud tieši ierīces ar novecojušu programmatūru.

“Tiem klēpjdatoru lietotājiem, kam nereti gadās aizmirst veikt šo svarīgo procedūru, ir pieejamas dažādas bezmaksas datorprogrammas, kas pēc lejupielādes automātiski instalē visus ierīcei svarīgos atjauninājumus. Taču, piemēram, tādi datori kā Huawei MateBook X Pro, kas atbalsta jaunāko Windows operētājsistēmu, automātiski uzrāda paziņojumus par atjauninājumiem. Ja gadījumā atjauninājuma paziņojums parādās brīdī, kad nav laiks veikt konkrētās izmaiņas, tad ir ieteicams regulāri pārbaudīt, vai gadījumā kāds no tiem nav netīšām palaists garām,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

"Ziepes – maska – divi metri" pareizi vēdinātās telpās darbotos daudz efektīvāk

Aleksejs Gončarovs, "Civinity Solutions" vadītājs Latvijā, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās darba telpās jābūt tīram, svaigam gaisam, bet tur, kur ir vidēji vai augsti inficēšanās riski, ieteicams palielināt gaisa apmaiņas (ventilācijas) ātrumu (dabisku vai mākslīgu), vēlams bez gaisa atkārtotas cirkulācijas.

Šāds ir Pasaules Veselības organizācijas ieteikums cīņai ar visu pasauli nomocījušo SARS-CoV-2 vīrusu. Taču Latvijā reti kurā sanitārajā protokolā jūs atradīsiet pieminētu gaisa apmaiņu iekštelpās vai ventilāciju.

Latvijā visas bažas koncentrējas tikai ap pārlieku liela cilvēku skaita pulcēšanos iekštelpās. Var atrast sīkus un smalkus skaidrojumus par cilvēku skaita ierobežojumiem, ir noteiktas prasības par telpu dezinfekciju (kur, starp citu, arī nav nekādu kopējo nosacījumu un normu pēc kā vadīties) taču attiecībā par gaisa kvalitāti publiskās vietās ne tikai nav vadlīniju, bet arī nekādu diskusiju par to. Ja neskaita, protams, vispārīgu ieteikumu izvairīties no slikti vēdinātām, cilvēku pilnām telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mārupē top proteīns no circeņiem

Monta Šķupele, 09.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Mārupē, uzsākta produktu ražošana no circeņiem – proteīna pulveris un žāvēti circeņi.

Pavisam drīz uzņēmums Akuna Tribe plāno papildināt savu produktu klāstu ar trīs žāvētu circeņu garšām: sāls, ķiploku un čili.

Ideja par Akuna Tribe Jēkabam Vanagam radās 2017. gada vasarā Mārtiņa Bidiņa uztura kursos. "Apspriežot olbaltumvielas, tika pieminēti kukaiņi – kā ne tikai ļoti labs olbaltumvielu avots, bet arī dzelzs, B12 vitamīnu, omega 3–6 taukskābju avots, taču ar piebildi, ka tie pašreiz vēl īsti nav pieejami Eiropā. Labs produkts, kā vēl nav mūsu tirgū, – tie arī bija galvenie iemesli, lai sāktu šo tēmu pētīt sīkāk. Vēlāk kā papildu motivācija attīstīt šo ideju kalpoja arī fakts, ka kukaiņu audzēšana ir daudz draudzīgāka dabai un ir viens no nākotnes instrumentiem pasaulē, ar kā palīdzību tiek plānots nodrošināt ar uzturu nemitīgi augošo cilvēku skaitu uz mūsu planētas," stāsta J. Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik koksnes tirgū ir vērojams cenu kritums skujkoku apaļkoksnei, kas no jūlija līdz septembrim kritusi līdz pat 23%, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Mežsaimniecības projektu vadītāja Arta Misiņa apkopotā informācija.

Viņš skaidro, ka tādējādi skujkoku apaļkoksnes cena nostabilizējas tādā līmenī, kāda tā bija pirms straujā cenu kāpuma, ko ietekmēja gan Covid-19, gan citi globāli procesi.

Vienlaikus apkopotā informācija arī liecina, ka lapkoku apaļkoksnei no jūlija līdz septembrim ir vērojams cenu kāpums, cenai pieaugot līdz pat 17%.

Tāpat Misiņš norāda, ka būvniecības sektorā patlaban notiek pieaugošs pieprasījums pēc koksnes, kā arī atgriežas pieprasījums koksnes enerģijas un celulozes sektoros, kas atspoguļojas papīrmalkas cenas kāpumā.

Pēdējo trīs mēnešu cenu izpēte liecina, ka no jūlija līdz septembrim procentuāli skujkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kritušas vidēji par 13%, bet lapkoku apaļo kokmateriālu cenas ir kāpušas vidēji par 6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētiskās šķeldas cena pirmskara līmenī vairs neatgriezīsies, sacīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Koksnes produktu ražošanas un piegādes direktora vietnieks Andris Meirāns.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan enerģētiskās koksnes cena kopš jūlija, kad LVM veica šķeldas papildapjoma izsoli Latvijas siltumražotājiem, ir samazinājusies par 30%, ražošanas izmaksas ir palielinājušās. Vienlaikus tirgū no siltumražotājiem ir novērojamas gaidas.

Siltumražotāji pēc saspringtās apkures sezonas ir "paņēmuši atvaļinājumu" pirms gatavošanās nākamajai sezonai un gaida, ka cenas varētu turpināt kristies, stāstīja Meirāns.

Viņš norādīja, ka jau patlaban var pārliecināti teikt, ka šis gads enerģētiskās koksnes tirgū būs citādāks. Kā viens no ietekmējošajiem faktoriem ir ārkārtējās situācijas izsludināšana egļu audzēs astoņzobu mizgraužu bojājumu ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru