Jaunākais izdevums

Gēniem ir ļoti liela nozīme prāta un ķermeņa darbībā. Gēnu izmaiņas mijiedarbībā ar vides faktoriem var ietekmēt izskatu, uzvedību un veselību kopumā. Latvijā ir iespējams veikt ģenētiskos DNS testus, kas palīdzēs labāk izprast sevi un noteikt vispiemērotāko dzīvesveidu. Ģenētikas centrs iVF Riga DNS testi palīdzēs iegūt informāciju, kas ļaus pieņemt vispareizākos lēmumus dažādās dzīves jomās.

DNS sekvenēšana var atklāt pārmantotas organisma īpatnības, kas ietekmē izskatu un labsajūtu. Proti, ģenētiskajā kodā sākotnēji ir iekodēta katra cilvēka individuālā novecošanās procesa programma. Ādas diagnostikas DNS tests parādīs, kādas kosmētikas sastāvdaļas būs jums vispiemērotākās; kādiem pārtikas produktiem jums vajadzētu pievērst uzmanību; kādi uztura bagātinātāji jums ir piemēroti; kādas personīgās kopšanas procedūras izvēlēties; kādi ir striju un celulīta riski; oksidatīvā stresa līmeņus; telomēru reģeneratīvās spējas - sava veida hromosomas aizsargājošs uzgalis, kas atrodas šūnas kodolā.

Vēl viena mūsdienu problēma – liekais svars – var būt saistīta ar izmaiņām gēnu grupā, kas regulē vielmaiņas procesus. Vielmaiņas DNS tests palīdzēs saprast, vai enerģijas papildināšanai jūs drīkstat lietot kofeīnu saturošus dzērienus; kāpēc tik ļoti gribas saldumus; kāpēc ir grūti atbrīvoties no liekā svara; kas nosaka sāta sajūtu; kāds ir lieko tauku rezervju uzkrāšanās risks.

Nodarbošanās ar sportu ir saistīta ar palielinātu fizisko slodzi un enerģijas patēriņu, un cilvēki uz to reaģē dažādi. Bet katram cilvēkam ir piemērots citādāks sporta veids. Tāpēc tagad, lai izveidotu optimālu treniņu programmu, kurā tiek ņemtas vērā organisma individuālās īpašības, tiek veikts ģenētiskais tests, kas noteiks, kurš sporta veids jums ir vispiemērotākais; kādām uzturvielu grupām jāpievērš uzmanība; kāds ir aptuvenais atpūtas ilgums, kas nepieciešams starp treniņiem; traumu risks; ātruma attīstība sacensībās; muskuļu masas pieauguma līmeņi.

Ne mazāk svarīgs par aktīvu fizisko slodzi ir vielmaiņas procesu ātrums. Ģenētisko īpašību analīze, kas paātrina vai palēnina metabolismu, ir individuālo ieteikumu pamatā.

Mūsu testi palīdzēs noteikt ģenētisko noslieci, ņemot vērā ģenētiskās variācijas un uzturvielu uzņemšanu; pēta diētu spēju ietekmēt gēnu ekspresiju. Vitamīnu vielmaiņas DNS tests jums pateiks, vai pazemināts vitamīnu līmenis ir dzīvesveida sekas vai arī tas ir ģenētiski noteikts; kam pievērst uzmanību ēdienkartē; kā izvēlēties uztura bagātinātājus.

Veicot mentalitātes DNS testu jūs varat labāk izprast savu izturēšanos dažādās situācijās - kāpēc es rīkojos šādi un ne citādāk: zinot savu emociju izpausmes iemeslu, kļūst vieglāk tās kontrolēt; jūs uzzināsit par savu diennakts ritmu, kā arī par riskiem jūsu emocionālajai veselībai.

Dažādu gēnu kombinācija DNS nesniedz pilnīgu priekšstatu par organisma reālo stāvokli. Nozīmīga ietekme ir visdažādākajiem ārējiem apstākļiem, sākot no dzīvesveida un beidzot ar vides apstākļiem. Bet speciālista pareiza interpretācija un ieteikumi palīdzēs dzīvot kvalitatīvāk!

Pieejamie testi:

• Ādas diagnostikas DNS tests • Vielmaiņas DNS tests • Vitamīnu vielmaiņas DNS tests• Sporta sasniegumu DNS tests• Mentalitātes DNS tests

Testus var iegādāties arī tiešsaistē www.ivfriga-online.lv

Vairāk par Ģenētikas centru iVF Riga www.genetikascentrs.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ģenētiskā testēšana kā palīgs neauglības, onkoloģijas un citu problēmu risināšanā.

iVF RIGA Holding, 16.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina lēni samazināties - salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, saslimstība samazinājusies par 11,2% un atklāti vidēji 592 jauni inficēšanās gadījumi dienā. Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 461,9. Saglabājot esošos drošības pasākumus, ar pašreizējo lēzeno saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kad valstī reģistrētu mazāk par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju dienā, varētu sagaidīt maijā, informē SPKC.

Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā sasniegts līdz šim lielākais veikto testu skaits - veikti kopumā 81 179 testi. Vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 5,1% (pirms septiņām dienām - kopumā 70 477 testi, pozitīvo testu īpatsvars 6,6%). Veikto testu skaita dinamika nedēļas laikā pieaugusi par 15,2%, veicot vidēji 11 542 testus dienā (pirms septiņām dienām - 10 068 testi dienā).

Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4145 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4667 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Analizējot saslimstību reģionos, samazinājums novērots visos Latvijas reģionos (t.sk. Rīgā) un visās vecuma grupās, izņemot bērnus. Joprojām vērojams saslimstības pieaugums bērnu vidū vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem. Visaugstākā saslimstība vērojama 10-19 gadus veco jauniešu vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot sabiedriskā transporta biļešu iegādes un lietošanas iespējas, definēta lietotāju grupa ir uzsākusi koda biļetes lietojamības testus ar mērķi pārbaudīt jaunā veida biļetes lietojamību reālos apstākļos, kas ietver biļetes aktivizēšanu transporta līdzeklī un kontroli, informē pašvaldības uzņēmumā Rīgas satiksme.

Koda biļete būs jauns norēķinu veids “Rīgas satiksmes” sabiedriskajā transportā, kas ļaus klientiem veikt norēķinus par braucieniem ar viedtālruni tiešsaistes režīmā.

Koda biļete darbosies paralēli esošajai e-talonu sistēmai. Lai lietotu koda biļeti, klientiem savā viedtālrunī vajadzēs uzstādīt mobilo lietotni. Šajā lietotnē tiešsaistes režīmā varēs iegādāties vienreizējo brauciena biļeti un izmantot to, aktivizējot sabiedriskā transportlīdzekļa salonā, kur būs izvietots katram transportlīdzeklim unikāls kvadrātkoda identifikators.

Gadījumā, ja transportā iekāps kontrolieris, pasažieris atvērs lietotni, kur būs redzama aktivizētā biļete, un uzrādīs to kontrolierim. Koda biļetes platformas izstrāde tika uzsākta 2020. gada nogalē, un tā tiek veidota kā atvērta sistēma, lai šādas biļetes pārdošanu varētu nodrošināt pēc iespējas plašs pakalpojuma sniedzēju (pārdevēju) loks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas valdība pirmdienas vakarā nolēma, ka vidējos un lielos uzņēmumos ir obligāti masvedā jāveic Covid-19 testi.

Premjerministra Andreja Babiša valdības sēdē pieņemtais lēmums paredz, ka 2,1 miljonam strādnieku un darbinieku šie testi jāveic vismaz vienu reizi nākamo divu nedēļu laikā. Pēc tam testi būs jāveic ar vienas nedēļas intervālu.

Lēmums par obligāto testēšanu neattiecas uz mazajiem uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 50 darbinieku.

Valdība ir reaģējusi uz aicinājumiem stingrāk rīkoties pret jaunā koronavīrusa izplatīšanos birojos un fabrikās.

Piedalīšanās testos ir obligāta uzņēmumiem un to darbiniekiem. Obligātā veselības apdrošināšana segs koronavīrusa antigēnu testu izmaksas. Alternatīva ir paštestēšanās, kas tiks subsidēta.

Uzņēmumiem, kas neņems vērā prasību par obligātajiem testiem, draudēs lieli naudassodi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien iepazīstināta ar Ekonomikas un inovāciju ministrijas izstrādāto imunitātes pases koncepciju, kas iecerēta, lai drīzāk varētu atvieglot stingros karantīnas režīma ierobežojumus daudzās ekonomiskās darbības nozarēs.

Kā norādīts koncepcijā, šāds elektroniskais dokuments apliecinātu, ka cilvēks ir vai nu pārslimojis Covid-19 vai pilnībā vakcinējies, vai arī viņa Covid-19 testa rezultāti ir negatīvi, un ļautu viņam apmeklēt dažādus pasākumus, ēdināšanas iestādes vai sporta klubus, kā arī pievērsties citām aktivitātēm.

Kā uzskata ekonomikas ministre Aušrine Armonaite, imunitātes pase ļautu testēt un aizsargāt aktīvākos sabiedrības locekļus, kamēr viņiem nav iespēju vakcinēties.

Savukārt premjerministre Ingrīda Šimonīte iepriekš izteikusies, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem imunitātes pases ieviešanā ir pienācīgu testēšanas jaudu nodrošināšana, tomēr tagad aizrādījusi, ka tests vēl negarantē imunitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelielu jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaita samazinājumu, epidemioloģisko datu analīze liecina, ka vērā ņemama situācijas stabilizācija Latvijā nav novērojama un saslimstības riski joprojām ir augsti, informē Slimību un profilakses kontroles centrā (SPKC).

Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 563,2, kamēr Eiropas Savienībā - vidēji 421. Atgādinām, ka saslimstības rādītājam valstī jābūt mazākam par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju (jeb ne vairāk kā 270 jaunatklātu gadījumu dienā), lai varētu runāt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un salīdzinoši droši varētu mazināt noteiktos drošības pasākumus.

Aizvadītajā nedēļā jaunatklāto gadījumu skaita dinamika samazinājusies nenozīmīgi - par 2,1%, un tika atklāti vidēji 748 inficēšanās gadījumi dienā (pirms septiņām dienām - vidēji 763 gadījumi dienā). Pēdējo septiņu dienu laikā tika veikti kopumā 66 460 testi un vidējais pozitīvo testu īpatsvars pieauga līdz 7,9% (pirms septiņām dienām - kopumā 70 101 testi, pozitīvo testu īpatsvars 7,6%). Veikto testu skaita dinamika ir samazinājusies par 2,5%, veicot vidēji 9494 testus dienā (pirms septiņām dienām - 10 014).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrībā jāveicina lielāka atbildība pret savu dzīvību

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kā sākas mājas celtniecība? Pareizi, no pamatiem. Tikai komentārs šoreiz būs par mūsu dzīvēm, nevis par inženiertehniskajām būvēm. Par mūsu dzīves būvniecību, kam nav dotas iespējas ne melnrakstam, ne iepriekš saskaņotam projektam. Par to likteņa līklīniju, kuru veidojam ar savām zināšanām, prasmēm un negaidītos pavērsienos iegūtiem puniem, ko saucam par pieredzi.

Viens no nozīmīgākajiem ģimeņu finansiālās drošības instrumentiem Rietumu valstīs ir dzīvības apdrošināšana, kas veido vidēji 58% no kopējā apdrošināšanas tirgus. Latvijā dzīvības apdrošināšana veido vien 25% no kopējā tirgus. Vai mēs esam savādāki ļaudis, nekā “veco demokrātiju” valstīs – veselīgāki, veiklāki vai veiksmīgāki? – domāju, ka nē. Mūsu sabiedrība kopš neatkarības atjaunošanas ir vienīgi nedaudz mazāk pieredzējusi.

Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) datiem viens Latvijas iedzīvotājs dzīvības apdrošināšanai gadā tērē caurmērā 70 EUR, kamēr “dzelžiem” – automašīnas un citas tehnikas apdrošināšanai – 200 EUR, aizmirstot, ka aiz tehnikas ir dzīvs cilvēks. Cilvēki mēdz stereotipiski uzskatīt, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks, tomēr dzīve ir neprognozējama. Savukārt tehnikai un īpašumiem nav nekādas būtiskākas vērtības, ja aiz tiem vairs nav cilvēka – dzīves drauga un partnera, gādīga vecāka, brāļa vai māsas, apgādnieka. Salīdzinot finanses, kādas Latvijā savas dzīvības apdrošināšanai piešķir viens iedzīvotājs, ar Eiropas valstu vidējo rādītāju, starpība ir teju divdesmit reižu. Vidēji eiropietis dzīvības apdrošināšanai gadā atvēl 1264 EUR. Atbilstoši 2018. gada datiem dzīves līmenis, vērtējot pēc IKP uz vienu personu, Latvijā ir 69% no Eiropas Savienībā vidējā, ar tendenci šai starpībai sarukt. Tā nav ne divkārša, ne trīskārša, kur nu vēl divdesmitkārtīga starpība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie normālas dzīves tuvāko pusgadu nevarēs atgriezties, jo būtu nepieciešams pieredzēt radikālu saslimstības ar Covid-19 samazinājumu un nodrošināt plašu vakcīnu pieejamību, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Viņš tostarp skaidroja, ka, ja saslimstības samazināšanas temps būs tāds, kā iepriekšējās divās nedēļās, tad līdz epidemiologu nospraustajam mērķim - 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju - varētu nokļūt pēc apmēram mēneša. Kā jau iepriekš vēstīts, sasniedzot divu nedēļu kumulatīvo gadījumu skaita jeb saslimstības līmeni 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, būtu iespējams mazināt ierobežojumus.

Tomēr pie normālas dzīves "mēs nevarēsim atgriezties vismaz turpmāko pusgadu", sacīja ministrs, piebilstot, ka tam priekšnoteikums ir radikāls saslimstības samazinājums, kas ies roku rokā ar masveida vakcīnu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat ministrs vērsa uzmanību uz situāciju citviet Eiropā, kur jauno koronavīrusa celmu dēļ sācies jauns saslimstības ar Covid-19 vilnis. "Mums sāk samazināties slimības izplatība, bet slimnīcas arvien ir pārslogotas. Mūsu pienākums ir novērst šo trešo vilni," izteicās politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valstī vakcinācijas tempi ir lēni, skolās attālinātās mācības turpināsies līdz mācību gada beigām, otrdien valdībā pauda izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Viņa norādīja, ka nelolo cerību par masveida pedagoga vakcinēšanu 5.aprīlī, tieši pretēji - lēnās vakcinācijas dēļ no visiem pedagogiem vakcinēta būs mazākā daļa, kas nav pietiekami, lai varētu atvērt citu klašu grupas klātienes mācībām.

Šuplinska uzsvēra - lai noņemtu spriedzi bērniem, vecākiem un skolotājiem, risinājums varētu būt 20 cilvēku grupām ārtelpās nodrošināt formālo un neformālo izglītību. Viņasprāt, līdz piecām nodarbībām varētu organizēt formālo izglītību, savukārt līdz divām - neformālo.

"Bērniem šis viens mēnesis var būt izšķirīgs. Kāpēc mēs skatāmies tikai Igaunijas piemēru? Mums ir dati par Eiropu! Bet arī igauņi apzinās, ka bērnu jauniešu problēmas nākotnē risinās gadiem. Te nav runas par nozares lobiju, te ir stāsts par atelpas brīdi vecākiem, skolotājiem un bērniem," sacīja Šuplinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Dārga pārtika var stimulēt nemierus vai pat jaunas bēgļu krīzes

Jānis Šķupelis, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, pērn jauniešu bezdarba līmenis Latvijā sasniedza 14,9%. Kaut arī kopš 2013. gada tas bijis zemāks nekā Eiropas Savienības dalībvalstu vidējais rādītājs, kopš 2019. gada tas audzis par 2,5 procentpunktiem.

Droši vien savu tiesu šāda pieauguma radījusi Covid-19 pandēmija, kas 2020. gada pirmajā pusē sašūpoja darba tirgu. Taču ne mazāka nozīme ir jauniešu izvēlēm, motivācijai un spējai apzināties savus mērķus. Kā liecina pieredze darbā ar jauniešiem, mācību programmas vien šobrīd jauniešus nesagatavo pieaugušo dzīvei, izvēlēm un atbildībai.

10 gadus strādājot ar jauniešiem, runājot par to, kādi ir viņu mērķi, redzu, ka vairumam jaunu cilvēku trūkst izpratnes, kā veidojas patstāvīga, laba, stabila dzīve. Vairums jauniešu nezina, kā ir jāstrādā, lai sasniegtu un noturētu tādu dzīves līmeni, kādu viņi sev iztēlojušies. Būtisks iedvesmas avots mūsdienās ir Instagram attēli, kuros redzami veiksmīgi jauni cilvēki stilīgos apģērbos un vietās, bet tas nekādi nepasaka priekšā, ko darīt, lai nodrošinātu šādu dzīves līmeni arī sev – un cik daudz darba jāiegulda, lai to sasniegtu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispirms aizliedza strādāt frizieriem, tad kaut kad novēloti šausmās konstatēja, ka šīs jomas pārstāvji, formāli pat nestrādājot, ir starp visbiežāk slimojošajiem ar Covid-19, jo spiestā kārtā strādāja nelegāli, visdrīzāk arī – neievērojot epidemioloģiskās prasības. Galu galā šo lielumu atcēla.

Valdības uzdevumā Ekonomikas ministrijas ierēdņi sarakstīja garu garos sarakstus ar precēm, ko nedrīkst tirgot klātienē, tad jutās apvainoti, ja pirkumi caur internetu daudzviet izpaudās kā no telefona turpat veikalā sūtīts pasūtījums, ko pēc mirkļa var izņemt. Tad vienu defektu laboja ar otru defektu – atļāva pilnvērtīgi strādāt veikaliem, izņemot tos, kuri skaitās tirdzniecības centros.

Vēl vairāk – tirdzniecības centros liedza pat internetā pasūtītu preču izsniegšanu, kas nekādi nerada cilvēku drūzmu, turklāt arī tad, ja veikalam ir atsevišķa izeja uz ielu. Un tas ir situācijā, kad tirdzniecības centros ir daudzkārt labāka ventilācija nekā jebkurā no ministrijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā pašreizējos saslimstības ar Covid-19 rādītājus, nepieciešams noteikt moratoriju turpmākai drošības pasākumu un ierobežojumu mīkstināšanai, valdības sēdē pavēstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs atzīmēja, ka šobrīd 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju atkal pārsniedzis 400 gadījumu robežu. Vienlaikus septiņu dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju stagnē, pēdējās dienās situācijai nedēļas griezumā nepasliktinoties.

Jau ziņots, ka pagājušajā diennaktī Latvijā atklāti kopumā 688 Covid-19 gadījumi un saņemtas ziņas par 15 sasirgušo nāvi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Jau vairāk nekā nedēļu Latvijas divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju turpina pieaugt - arī vakar tika novērots pieaugums, šim rādītājam palielinoties no 383,3 līdz 403,2 gadījumiem. Pēdējā laikā zemākais šis rādītājs bija 7.aprīlī - 330,6.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā noteiktos stingros ierobežojumus cīņā ar Covid-19 iecerēts pagarināt līdz 18.aprīlim, liecina ziņu aģentūras DPA rīcībā nonākušais valdības sagatavotais lēmuma projekts.

Ierobežojumu pagarināšanu kanclere Angela Merkele pirmdien apspriedīs ar federālo zemju premjerministriem.

Vācija bija pakāpeniski sākusi atvieglot ierobežojumus, februāra beigās atverot skolas un martā atļaujot atsākt darbu daļai veikalu. Taču sākušas gaist cerības, ka restorāni un kafejnīcas drīzumā varēs sākt uzņemt klientus iekštelpās un būs iespējams organizēt kultūras un atpūtas pasākumus, jo Vāciju skāris jaunā koronavīrusa trešais vilnis, tostarp izplatās jaunie lipīgākie vīrusa varianti.

Valdības sagatavotajā dokumentā paredzēts pagarināt esošos ierobežojumus, tostarp prasību strādāt no mājām, kur tas iespējams.

Lai novērstu vīrusa izplatību darbavietās, uzņēmumiem būs jānodrošina, ka darbiniekiem vismaz divreiz nedēļā tiek veikti ātrie Covid-19 testi, teikts dokumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Rosina krīzes laikā atbrīvot no PVN vitāli svarīgas preces un pakalpojumus

Db.lv, 12.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) preces un pakalpojumus, ko EK, Eiropas Savienības (ES) struktūras un aģentūras dara pieejamus dalībvalstīm un iedzīvotājiem krīzes laikā, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK atzīmēja, ka šādi tiek reaģēts uz koronavīrusa pandēmijas laikā gūto pieredzi, kas, cita starpā liecina, ka PVN, ko iekasē par dažiem darījumiem, galu galā iepirkuma darbībās ir izmaksu faktors, kas noslogo ierobežotos budžetus. EK iniciatīva maksimāli palielinās to ES līdzekļu efektivitāti, ko izmanto sabiedrības interesēs, lai reaģētu uz krīzēm, tādām kā dabas katastrofām un ārkārtas situācijām sabiedrības veselības jomā. Paredzēts, ka tā arī stiprinās ES līmeņa katastrofu un krīžu pārvarēšanas struktūras, piemēram, tās, uz kurām attiecas ES veselības savienība un ES civilās aizsardzības mehānisms.

Kad būs ieviesti jaunie pasākumi, EK un ES aģentūras un struktūras varēs bez PVN importēt un iegādāties preces un pakalpojumus, ja šie pirkumi paredzēti izplatīšanai ārkārtas reaģēšanas pasākuma laikā ES. Saņēmēji var būt dalībvalstis vai trešās personas, tādas kā valsts iestādes un organizācijas, piemēram, slimnīca, valsts veselības aizsardzības vai katastrofu seku novēršanas iestāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Schwenk Latvija Brocēnu cementa rūpnīcā plāno investēt 34 miljonus eiro

LETA, 03.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnā konstatēts pēdējo mēnešu laikā plašākais Covid-19 uzliesmojums, Hebei provincē ap galvaspilsētu Pekinu piecu dienu laikā inficēšanās gadījumu skaitam sasniedzot 230.

Veselības komisija ceturtdien pavēstīja, ka slimnīcās medicīnisko aprūpi saņem 90 Covid-19 slimnieki, bet 144 inficēšanās gadījumi ir asimptomātiski.

Varasiestādes atrodas trauksmes gatavībā un cīņā ar vīrusu izsludinājušas "kara stāvokli".

Transporta sakari ar provinces galvaspilsētu Šidzjadžuanu, kas atrodas 300 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Pekinas, būtiski samazināti.

Centrālā stacija slēgta, 80% lidmašīnu un autobusu reisu atcelti.

Šidzjadžuanā testi tiek veikti 11 miljoniem cilvēku.

Uz ceļiem izveidoti kontrolpunkti, un autovadītāji pilsētā var iekļūt un to pamest tikai ar īpašām atļaujām.

Daži rajoni nošķirti no pārējās pilsētas.

Slēgti bērnudārzi, atceltas mācības pirmo un vidējo klašu skolēniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvas valdība pagarina karantīnu līdz jūnijam, vienlaikus paredzot vairāk atvieglojumu

LETA/BNS, 15.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība ceturtdien nolēmusi pagarināt Covid-19 karantīnu vēl par mēnesi - līdz jūnijam, vienlaikus paredzot jaunus atvieglojumus tirdzniecības, ēdināšanas, kultūras un sporta iestādēm, kuri stāsies spēkā turpmāko divu nedēļu laikā.

"Veidosim šīm divām nedēļām tādu prognozējamu vidi, lai neviens negaidītu lielus pārsteigumus ne uz vienu, ne otru pusi, un šajās divās nedēļās gatavosimies nākamajām divām nedēļām," valdības sēdē sacījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Pēc viņas teiktā, ja "lielie cilvēku piesaistes objekti" spēs pienācīgi parūpēties par cilvēku drošību, lēmumi var tikt pārskatīti.

Atvieglojumi paredzēti arī cilvēkiem, kuri jau ieguvuši imunitāti pret Covid-19, - no 22.aprīļa viņi drīkstēs pulcēties grupās līdz desmit cilvēkiem, rīkot svinības, ekskursijas, apmeklēt pacientus slimnīcās un cilvēkus aprūpes iestādēs.

No nākamās pirmdienas, 19.aprīļa, varēs atsākt darbu nepārtikas veikali, kas atrodas tirdzniecības centros bez atsevišķas ieejas no āra un līdz šim bijuši slēgti, taču nedēļas nogalēs tie vēl nedrīkstēs strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijas izvirzītajiem mērķiem Covid-19 ierobežojumu mazināšanai - samazināt 14 dienu kumulatīvo saslimstību uz 100 000 iedzīvotāju līdz 200 gadījumiem - var tikt sasniegts mēneša laikā, pieļauj Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Pašlaik šis kumulatīvais rādītājs ir 594 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Kā aģentūrai LETA prognozēja SPKC, "ja joprojām apzināti un mērķtiecīgi tiks ievēroti visi spēkā esošie drošības pasākumi un tie netiks mazināti", saslimstība uz pusi varētu mazināties ātrākais trīs nedēļu laikā, bet "pieļaujamais saslimstības līmenis" - 200 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju - varētu tikt sasniegts mēneša laikā.

Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients Latvijā šobrīd ir 0,91, kas nozīmē, ka 100 ar Covid-19 saslimušie inficē 91 citu cilvēku.

SPKC atzīst, ka, analizējot epidemioloģiskos datus Latvijā, vērojama neliela situācijas stabilizācija, taču infekcijas izplatīšanās riski saglabājas augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pagājušā gada rudenī lielas cerības saistījās ar to, ka, noplokot Covid-19 vīrusam, atgūties izdosies arī pasaules tūrisma industrijai. Līdz ar jauniem saslimšanas uzplūdiem un lēniem vakcinēšanās tempiem šādas cerības gan lielā mērā izčabējušas.

Apvienoto Nāciju Pasaules Tūrisma organizācija 2020. gadu bez lieliem pārsteigumiem nosauca par šai industrijai pašu sliktāko gadu vēsturē. Globālo starptautisko ceļojumu skats 2021. gadā samazinājās aptuveni par miljardu. Nu iestāde arī atzinusi, ka šīs industrijas atkopšanās perspektīvas ir ievērojami pasliktinājušās. Proti, vēl oktobrī gandrīz 80% organizācijas aptaujātie nozares eksperti pauda pārliecību, ka šogad starptautiskā ceļošana atgūsies. Janvārī tie vairs bija tikai 50%. Turklāt 41% paudis pārliecību, ka globālās ceļošanas apmēri savu pirms pandēmijas līmeni nesasniegs vismaz līdz 2024. gadam. Tādējādi jāsecina – arvien lielākā mērā tiek uzskatīts, ka starptautiskā ceļošana pa grāvi var buksēt vēl gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krājaizdevu sabiedrības – Latvijas reģionālās ekonomikas neizmantotais potenciāls

Vents Armands Krauklis, Valkas novada domes priekšsēdētājs, 19.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku pakalpojumu pieejamība reģionos turpina samazināties – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Diemžēl bankas Latviju neformāli ir sadalījušas perspektīvās un mazāk perspektīvās zonās.

Daudzās ES valstīs komercbanku nevēlēšanos darboties reģionos veiksmīgi kompensē krājaizdevu sabiedrības, taču Latvijā tas notiek ļoti fragmentāri un nelielā apjomā. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt un tajā tiktu veidoti un attīstīti uzņēmumi, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Taču kādi ir iemesli tam, ka, par spīti pieprasījumam un nepieciešamībai, krājaizdevu sabiedrību un citu alternatīvo aizdevēju attīstība reģionos kavējas?

Krājaizdevu sabiedrībām Latvijā ir diezgan sena vēsture – jau 19. gadsimta nogalē un 20. gadsimta sākumā tas bija pamata finansēšanas veids. Tas bija veids, kā latvieši palīdzēja viens otram un sabiedrībai kopumā – būvēja īres namus, veidoja uzņēmumus, kultūras iestādes, citiem vārdiem sakot – uzlaboja dzīves kvalitāti. Tolaik krājaizdevu sabiedrības populāras bija visur Eiropā – īpaši rietumos. Atšķirībā no Rietumeiropas, kur tās nekad nav pārtraukušas savu darbību un joprojām ir nozīmīgs ekonomikas dzinējspēks, Latvijā to attīstība drīzāk ir stagnējusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 5. martā pirmo reizi Latvijā durvis vērs viens no lielākajiem un modernākajiem dārzkopības, mājas un mājdzīvnieku preču iegādes centriem Baltijā – Hortes, kura izveidē investēti 6,5 miljoni eiro.

Hortes ir pazīstamākais dārzkopības un mājas preču mazumtirdzniecības zīmols Igaunijā. Pie tirdzniecības centra Sāga izveidotā Hortes centra kopējā platība būs 6144 m2, no kuriem 1910 m2 veidos ārējā tirdzniecības zona, kas apmeklētājiem tiks atvērta šī gada aprīlī.

Jaunajā veikalā strādās 30 darbinieki un konsultanti. Veikala apmeklētājiem būs pieejams vairāk nekā 100 autostāvvietu.

"Hortes ir Baltijas līmeņa veiksmes stāsts, kura pamatā ir draudzīga attieksme pret dabu un zaļā dzīvesveida popularizēšana, kā arī jaunas un iedvesmojošas iepirkšanās pieredzes nodrošināšana. Mēs redzam, ka zaļais dzīvesveids arī Latvijā strauji kļūst arvien populārāks, īpaši gados jaunākas auditorijas vidū. Savas dzīvesvietas apzaļumošanai arvien biežāk pievēršas arī dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav sava piemājas dārziņa. Mūsu mērķis, atverot pirmo Hortes centru Rīgā, ir ne tikai padarīt dzīvi Latvijā zaļāku, bet arī ieņemt līdera pozīciju dārzkopības, mājas preču un dzīves stila zīmolu vidū Baltijā," teic Hortes uzraudzības padomes vadītāja, investīciju fonda Livonia Partners partnere Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 izraisītās izmaiņas patēriņa ieradumos ir uz palikšanu 21. gadsimtā?

Ivars Lamberts, AS “DelfinGroup” valdes loceklis, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru