Nekustamais īpašums

VNĪ atklāj pieteikšanos trīs biroju ēku izsolēm Rīgas centrā

Db.lv, 12.04.2023

Nekustamais īpašums Merķeļa ielā 11 atrodas izdevīgā vietā ar augstu prestižu – starp Raiņa bulvāri, Marijas, Merķeļa un Krišjāņa Barona ielām.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atklājusi pieteikšanos trīs Rīgas centra biroju un administratīvo ēku izsolēm – Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Merķeļa ielā 11 un Raiņa bulvārī 7. Pieteikties izsolēm un īpašumu apskatei iespējams līdz 2023.gada 15.maijam, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamie īpašumi atrodas pašā Rīgas centrā. To vēsture un iespējamā nākotne saistīta ar biroja, administratīvo un dzīvojamo telpu attīstības iespējām.

Izsolēm var pieteikties līdz šā gada 15.maijam interneta vietnē izsoles.ta.gov.lv.

“VNĪ aktīvi strādā pie valsts nekustamo īpašumu portfeļa attīstības, sakārtošanas un pilnveides. Īpašumi, kas ilgtermiņā netiek un netiks izmantoti valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, tiek virzīti atsavināšanai. Tādējādi mums ir iespēja ne tikai sakopt īpašumus un revitalizēt vidi degradējošās teritorijas, bet arī dot gan ēkām, gan īpašumiem jaunas izaugsmes iespējas un atklāt to paslēpto potenciālu. Ņemot vērā augsto interesi par izsolē piedāvātajām, valsts īpašumā esošajām administratīvajām ēkām Rīgas pilsētas centrā, esmu pārliecināts, ka šīs ēkas radīs jaunas attīstības iespējas to nākamo īpašnieku rokās,” norāda A.Vārna.

Nekustamā īpašuma Krišjāņa Valdemāra ielā 17a telpas vēsturiski izmantotas dzīvojamo platību izveidei. Uz zemes 1148 m² platībā izvietotā ēka 4733,6m² ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kuru ieskauj labiekārtota teritorija ar dzīvu satiksmi. Namam var ērti piekļūt ar sabiedrisko transportu, privātos transporta līdzekļus var novietot gan blakus esošajās ielās, gan īpašuma pagalmā. Nams ir piemērots kā dzīvojamo platību izveidei, tā administratīvo funkciju nodrošināšanai. Izsoles sākuma cena ir 1,595 miljoni eiro.

Nekustamais īpašums Merķeļa ielā 11 atrodas izdevīgā vietā ar augstu prestižu – starp Raiņa bulvāri, Marijas, Merķeļa un Krišjāņa Barona ielām. Namu ieskauj dažādi daudzīvokļu nami, Vērmanes dārzs, izglītības iestādes, viesnīcas un dažādi tirdzniecības, pakalpojumu un darījuma objekti. Namam var piekļūt gan ar privāto, gan sabiedrisko transportu, un tas ir piemērots administratīvo un biroja telpu izveidei. Izsoles sākuma cena ir 2,255 miljoni eiro.

Savukārt teju trīs tūkstošus kvadrātmetru lielais nekustamais īpašums Raiņa bulvārī 7 atrodas prestižā Rīgas centra rajonā, un nama tuvumā atrodas vairākas viesnīcas - „Radisson Blu Rīdzene” un „Grand Poet by Semarah Hotel”, kā arī izglītības iestādes. Īpašumu ieskauj ielas ar intensīvu gājēju un transporta plūsmu. Apkaimē atrodas dažādi tirdzniecības un pakalpojumu objekti, kā arī vairākas izglītības, veselības aprūpes, kultūras un sporta objekti. Izsoles sākuma cena 3,024 miljoni eiro.

Atbilstoši kapitālsabiedrības stratēģijai VNĪ ilgtermiņā uztur īpašumus, kas nepieciešami valsts pārvaldei, savukārt īpašumi, kuri publiskajām iestādēm ilgtermiņā nav nepieciešami un valstij rada zaudējumus, likumā noteiktajā kārtībā tiek pārdoti publiskas izsoles ceļā vai tiek izskatīta īpašumu nodošana citiem valdītājiem. Pamatkapitālā esošie īpašumi, kas rada zaudējumus kapitālsabiedrībai un kurus nav iespēja iznomāt komercnomniekiem, tiek virzīti atsavināšanai, tādejādi dodot tiem iespēju iegūt jaunu pielietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Jaunā Rīgas teātra (JRT) projekta būvnieka – pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – pieprasīto papildu avansu 2,4 miljonu eiro apmērā būvniecības turpināšanai, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) pieprasīja būvniekam iesniegt sarakstu ar pamatojumu par avansa nepieciešamību.

VNĪ ārkārtas Padomes sēdē valde informēja par secinājumiem, tostarp, ka sarakstā iekļauti materiāli 1,088 miljonu eiro apmērā, par kuriem būvniekam apmaksa ir veikta jau jūnijā. Šādi rīkojoties, būvnieks, iespējams, mēģina nepamatoti iegūt valsts budžeta līdzekļus, reizē negodprātīgi rīkojoties pret darbiniekiem, teātra saimi un sabiedrību.

Identificējot augstāk minētos apstākļus, VNĪ padome uzdeva valdei nekavējoties tikties ar būvnieku, lai novērstu konstatēto, kā arī turpmāk nepieļaut šādu pilnsabiedrības “SBSC” rīcības atkārtošanos.

Samaksa no VNĪ par padarītajiem darbiem ir veikta pilna apmērā un, ņemot vērā Covid-19, kā arī Krievijas agresijas Ukrainā izraisītās sekas, VNĪ jau iepriekš ir pagarinājuši būvdarbu termiņu, kā arī veikuši avansu izmaksu. Savukārt, pārbaudot būvnieka iesniegto informāciju, konstatēts, ka tas savlaicīgi neveic norēķinus ar apakšuzņēmumiem. Tādējādi secināms, ka būvnieks, iespējams, rīkojies negodprātīgi, cenšoties izkrāpt līdzekļus, izvirzot nepamatotas prasības un maldinot pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumsodu 500 000 eiro apmērā, teikts saskaņošanai nodotajā Ministru kabineta rīkojumā par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.

Līgumsods paredzēts par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu.

Valdība plāno atļaut VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda no pilnsabiedrības "SBSC" par pieļauto darbu izpildes kavējumu neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Tāpat valdība plāno pieņemt zināšanai, ka Kultūras ministrija 2023.gadā, neapgūs paredzēto finansējumu par ēkas Lāčplēša ielā 25 nomas maksu 499 145 eiro apmērā.

Valdība plāno atļaut Kultūras ministrijai 2024.gadā samazināt finansējumu nomas maksai un papildu maksājumiem VNĪ par 124 786 eiro.

Tāpat valdība plāno par 293 225 eiro palielināt VNĪ JRT ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

JRT būvnieks nav apliecinājis spēju pabeigt darbus līdz oktobra beigām

Db.lv, 06.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction", ir piedāvājusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbus pabeigt 29.oktobrī, taču VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nav saņēmis nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to tiešām var izdarīt, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Tā vietā VNĪ no pilnsabiedrības saņemot saites uz ziņu portāliem, kur politiķi izsakās par inflāciju un esošajiem sarežģījumiem valstī kopumā. Gavrilova uzsver, ka pamatojumu iesniegšana nav pārmērīgas prasības.

Tāpat Gavrilova skaidro, ka līdz šim VNĪ vairākkārtīgi nākusi pretī būvniekam, lai rastu nestandarta risinājumus tūlītējas situācijas risināšanai, gan kompensējot cenu pieaugums atbilstoši inflācijai, gan piešķirot avansu.

Līdz šim "SBSC" neesot iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2022.gadā ir sasniedzis 46,28 miljonus eiro, savukārt neauditētā tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ sasniegtais 2022.gada apgrozījums 46,28 miljoni eiro ir par 10,8% jeb 4,5 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. EBIDTA ir sasniegusi 16,74 miljonus eiro, bet tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro. Tīrā peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 28,8%.

“Aizvadītais gads VNĪ kā lielākajam būvdarbu pasūtītājam publiskajā sektorā bija izaicinājumiem pilns. Būtiskākais – uzņēmumam veiksmīgi, vien ar dažiem izņēmumiem, izdevās pārvarēt būvdarbu un materiālu sadārdzinājuma radītos ārkārtējos apstākļus. Mēs patiesi ceram, ka jau šogad varēsim nodot lietotājiem vairākus Latvijas drošībai un kultūras nozarei svarīgus objektus. Līdztekus tam 2022.gadā VNĪ sāka praktiski realizēt ideju par mūsdienu prasībām atbilstošiem birojiem, tostarp kopstrādes telpām publiskā sektora strādājošajiem,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta būs jāpārtrauc Tetera nama jeb "Stūra mājas" ekspluatācija, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna.

Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, drošai ekspluatācijai un Latvijas Okupācijas muzeja darbības īslaicīgai saglabāšanai tajā līdz 2023.gada 27.janvārim ir jāpieņem lēmums par ēkas turpmāko nākotni un jārod vismaz 300 000 eiro Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) konstatētās lietošanas bīstamības novēršanai.

Piesaistītais finansējums ļaus saglabāt muzeja darbību Tetera namā aptuveni gadu, kura laikā jāpiesaista vēl vismaz 400 000 eiro, norāda Vārna.

VNĪ kopš 2021.gada aicina pieņemt lēmumu par visa Tetera nama saturisko piepildījumu, lai varētu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību namā. VNĪ kā valsts kapitālsabiedrība ir atbildīga par tās pārvaldībā esošo īpašumu ilgtspējīgu pārvaldību un attīstību, savukārt par īpašumu saturisko piepildījumu rūpējas tās lietotājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība atļāvusi VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārdot izsolē nekustamo īpašumu "Īles sanatorija" Īles pagastā, Dobeles novadā, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.

Īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā. Nekustamais īpašums "Īles sanatorija" sastāv no četrām zemes vienībām un uz tām esošās apbūves.

Zemes vienībai ar 2300 kvadrātmetru platību kadastrālā vērtība noteikta 644 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sūkņu stacija ar kopējo platību 6,1 kvadrātmetrs, kuras kadastrālā vērtība uz noteikta 111 eiro.

Zemes vienībai 22 450 kvadrātmetru platībā kadastrālā vērtība noteikta 17 801 eiro. Uz šīs zemes vienības atrodas sanatorijas galvenais korpuss ar kopējo platību 1634,7 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 7856 eiro, klubs ar kopējo platību 167,1 kvadrātmetri, kura kadastrālā vērtība noteikta 1177 eiro, mazā klientu māja ar kopējo platību 410,6 kvadrātmetri, kuras kadastrālā vērtība noteikta 3945 eiro, sanatorijas direktora māja ar kopējo platību 477,5, kura ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis, un citas būves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas Lāčplēša ielā, Rīgā, būvniecības pabeigšanā, sociālajā medijā "Facebook" norāda JRT mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis.

Viņš uzsver, ka teātra ēkas remonts turpinās piecus gadus un atkal ir "iestrēdzis" - darbu pabeigšanas termiņš nav zināms un patlaban tiek runāts par līguma laušanu starp VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un celtniekiem - pilnsabiedrību "SBSC". Hermaņa ieskatā, tas nozīmē, ka remonta beigas tiek atliktas vēl uz diviem, trim gadiem.

"Celtnieki šoreiz neprasa papildus finansējumu, bet tikai avansu, kuru birokrātiem neļauj izmaksāt viņu pašu izdomātie noteikumi. Ja prasīto summu celtnieki tagad dabūtu, tad viņi garantē darbu pabeigšanu līdz septembrim," skaidro JRT mākslinieciskais vadītājs, piebilstot, ka situāciju var atrisināt tikai projekta pasūtītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vēlas vienoties ar pilnsabiedrību "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", par konkrētiem būvniecības termiņiem, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam, darbu pabeigšanas termiņš ir šā gada 11.marts, taču pats būvnieks publiski ir paudis, ka, visticamāk, nevarēs iekļauties noteiktajā termiņā, jo pašlaik ir pabeigti 70% būvniecības darbu.

Gavrilova norāda, ka līdz šim, saprotot gan Covid-19, gan Krievijas izraisītā kara radītās neparedzētās sekas būvniecības nozarē, VNĪ ir izmantojis visus sev pieejamos instrumentus, lai nāktu pretī "SBSC" un varētu pagūt nodot JRT ēku paredzētajā termiņā un apmērā.

"Diemžēl pašlaik mēs visus līdzekļus esam izsmēluši, tāpēc apelējam gan pie līguma, gan būvnieka godaprāta, lai atlikušie darbi tiktu paveikti maksimāli ātri. Trešdienas sanāksmē VNĪ sagaida, ka pilnsabiedrība "SBSC" pateiks konkrētu termiņu, kad JRT būs gatavs nodošanai," uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) un Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku restaurējošā pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido "Skonto būve" un "Skonto Construction", turpina meklēt risinājumus, lai teātris ātrāk varētu atgriezties mājvietā, informē VNĪ.

Pēc trešdien notikušās JRT būvniecības uzraudzības sēdes VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova atzina, ka VNĪ ar valsts naudu nevar risināt būvnieka finanšu problēmas, taču var meklēt risinājumus JRT būvniecības jaudai un termiņiem, un to arī darīs.

JRT nenodošana līdz 11.martam būvniekam izmaksās 30 000 eiro dienā 

Šodien, 18.janvārī, notiks Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvniecības uzraudzības sanāksme, kurā...

Pašlaik "SBSC" ir lūgusi vēl papildu avansu, taču tā izmaksāšana būs iespējama tikai tad, ja būvnieks iesniegs nepieciešamos pierādījumus izmaksu pamatojumam, lai šāds atbalsts neradītu vienam būvniekam labvēlīgākus apstākļus nekā citiem pretendentiem un nekropļotu konkurenci nozarē.

"Ja "SBSC" iesniegs šādus dokumentus, kā arī bankas garantiju, tad attiecīgi atkārtoti virzīsim avansa jautājumu izskatīšanai Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai," teica Gavrilova.

Protestējot pret remonta kavēšanos, JRT neiestudēs jaunas izrādes 

Jaunais Rīgas teātris (JRT) neiestudēs jaunas izrādes, protestējot pret kavējumiem teātra ēkas...

VNĪ pārstāve gan uzsvēra, ka neatkarīgi no papildu avansa summas pieejamības, būvnieks ar līgumu ir uzņēmies saistības noteiktā apjomā, kuras būs jāpilda jebkurā gadījumā.

"Mēs saprotam teātra vēlmi ātrāk nokļūt atpakaļ mājvietā un mēs darām visu iespējamo, lai to panāktu. JRT visas pašreizējās izrādes var notikt bez traucējumiem, skatītāji varēs turpināt apmeklēt teātri pagaidu adresē Miera ielā kā plānots. Protams, skatuves un zāļu specifika atjaunotajā teātra mājā Lāčplēša ielā dod daudz plašāku māksliniecisko brīvību, tāpēc darām visu iespējamo, lai ātrāk teātri nodotu māksliniekiem," skaidroja Gavrilova.

Līgumā paredzētais teātra mājas restaurācijas darbu pabeigšanas termiņš bija šā gada 11.marts. Par katru kavējuma dienu, kamēr objekts nav nodots atbilstoši līgumam, "SBSC" tiks aprēķināta soda nauda - 30 000 eiro.

Jau vēstīts, ka pilnsabiedrība "SBSC" ir vairākkārt vērsusies VNĪ ar dažādām prasībām. Papildus būvniekam kompensēts cenu pieaugums atbilstoši inflācijai 2,18 miljonu eiro apmērā, pēc "SBSC" lūguma piešķirts arī viena miljona eiro avanss. Turklāt būvnieka iesniegtie rēķini par aktuālo darbu apmaksu tiek apmaksāti vairākas reizes mēnesī vienu līdz divās dienas pēc to iesniegšanas, nevis vienu reizi mēnesī 30 dienās, kā tas bija paredzēts sākotnēji. VNĪ apgalvo, ka ir spēris daudz soļu, lai atvieglotu būvnieka situāciju un projekts būtu nodots laikus.

VNĪ jau iepriekš būvnieku esot brīdinājuši, ka, nekāpinot tempu, termiņā iekļauties neizdosies. Objektā patlaban strādā aptuveni 100 cilvēku. Lai izpildītu darbus noteiktajā termiņā, pēc paša būvnieka "SBSC" sākotnējās darbu izpildes programmas bija plānoti aptuveni 240 cilvēku, šāda darbu intensitāti būvnieks līdz šim nav sasniedzis.

JRT renovācijas un būvniecības projekta mērķis ir izveidot modernu Eiropas līmeņa teātri. Būvprojekta izstrāde tika sākta 2018.gadā, bet būvniecība - 2020.gadā. Par JRT būvniecību noslēgts līgums ar pilnsabiedrību "SBSC" par 32,4 miljoniem eiro, tostarp paredzot indeksāciju jeb samaksu par būvdarbu sadārdzinājumu. Sadarbība ar būvnieku - pilnsabiedrību "SBSC" notiek pēc principa "Projektē un būvē", kas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļauj ātrāk risināt radušos tehniskos izaicinājumus.

VNĪ reģistrēta 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) noslēgtā vienošanās paredz Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēkai pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Panāktā vienošanās rāda, ka esam orientēti uz rezultātu - lai teātris iespējami ātrāk atgrieztos mājās. Vienlaikus šī vienošanās kā papildu motivācijas instrumentu paredz ļoti apjomīgu soda naudu un noteiktus atskaites punktus, kas ļauj novērtēt, vai būvnieks ir izpildījis apņemšanos par tempa kāpināšanu. Neslēpšu, mēs ļoti nopietni izvērtējām arī līguma pārtraukšanu un citu būvnieku piesaisti darbiem, taču tad būtiski pagarinātos nodošanas termiņi un palielinātos izmaksas. VNĪ kā gādīgs valsts nekustamo īpašumu saimnieks to nevar atļauties, tādēļ neatlaidīga darba rezultātā panācām vienošanos ar esošo būvnieku par stingrākām prasībām. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka atlikušos būvdarbus var paveikt savlaicīgi, ja tiek piesaistīti pietiekami daudz resursu,” uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiks izstrādāts īpašs likums Tetera nama Brīvības ielā 61, Rīgā, aizsardzībai un atjaunošanai. Paralēli VAS “Valsts nekustamie īpašumi ” (VNĪ) iesniegs Būvniecības valsts kontroles birojam lūgumu izskatīt iespēju uz likuma izstrādes laiku pagarināt steidzamo būvdarbu īstenošanas termiņu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Kopš 2021.gada VNĪ aicināja valdību pieņemt lēmumu par nama saturisko piepildījumu, kas ļautu saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja darbību Tetera namā, Brīvības ielā 61, Rīgā. Koalīcijas lēmums vieš skaidrību par nama nākotni – to ir nepieciešams saglabāt valsts pārvaldei un ar īpašo likumu noteiks Tetera nama aizsardzību, atjaunošanas nosacījumus un finansēšanas avotus.

“Pieņemtais lēmums nenesīs nepieciešamos risinājumus jau rītdien, taču tas ļaus rast ilgtermiņa risinājumus un pēc būtības atrisinās nama nākotnes attīstības jautājumus. Lai nodrošinātu muzejam nepārtrauktu palikšanu Tetera nama telpās, lūgsim Būvniecības valsts kontroles biroju sniegt pagarinājumu steidzamo darbu izpildei. Vienlaikus regulāri tiks vērtēti arī drošības riski, lai nodrošinātu muzeja darbinieku un apmeklētāju drošību. Vajadzības gadījumā tiks meklētas alternatīvas nepieciešamā finansējuma piesaistes iespējas steidzamo remontdarbu izmaksu segšanai, norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko iegūst uzņēmums, pievēršot uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem?

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 33,43 miljonus eiro, tīrā peļņa – 3,14 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ 2023.gada deviņu mēnešu apgrozījums 33,43 miljoni eiro ir par 6% jeb 2,14 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. EBIDTA 2023.gada trešā ceturkšņa beigās bija 14,23 miljoni eiro jeb par 1,9 miljoniem eiro lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet tīrā peļņa praktiski saglabājās iepriekšējā līmenī un bija 3,14 miljoni eiro.

“VNĪ darbības rezultāti kopumā ir atbilstoši plānotajiem. Novembra sākumā ekspluatācijā nodots renovētais Leļļu teātris, līdz gada beigām jābūt nodotiem vēl vairākiem lieliem un svarīgiem attīstības projektiem, piemēram, atjaunotajai Rīgas pils kastelas daļai un JRT ēku kompleksam. Uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau ir izbūvēti gandrīz 100 km žoga, tādēļ esam diezgan droši, ka tiks izpildīta apņemšanās līdz gada beigām pabeigt žoga izbūvi visos sauszemes posmos. Vienlaikus ir sācies darbs pie jaunās robežšķērsošanas vietas izbūves Kundziņsalā. Lai atbalstītu visus publiskajā sektorā strādājošos apsaimniekotājus un uzlabotu kopējo nozares efektivitāti, izstrādājām valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas,” skaidro Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas veicējs – pilnsabiedrība “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) – informējusi pasūtītāju par to, ka tā kā “SBSC” trūkst darbinieku darba tempu kāpināšanai, tad objekts lietotājam var tikt nodots tikai 2023.gada augustā, nevis martā, par ko vienošanās tika panākta iepriekš.

Lai kāpinātu būvniecības tempu, VNĪ apsver iespēju palīdzēt “SBSC” piesaistīt apakšuzņēmējus un garantēt savlaicīgu rēķinu apmaksu par projektā paveiktajiem darbiem, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Līdz šim VNĪ ir darījusi visu iespējamo, lai rekonstrukcijas darbi JRT ēku kompleksā notiktu bez kavēšanās. Proti, ir bijis regulārs darbs ar “SBSC” – būvuzņēmums ir vairākkārtīgi brīdināts, piedāvāti risinājumi, tostarp jau būtiski pagarināts līguma termiņš par objektīvi nepieciešamo laiku – astoņiem mēnešiem – COVID-19 un Krievijas izraisītā kara Ukrainā seku dēļ. Tāpat VNĪ ar valdības atbalstu ir radusi risinājumu izmaksu kāpuma segšanai 2,18 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valsts budžetā dividendēs iemaksās 2,8 miljonus eiro jeb 64% no 2022.gada tīrās peļņas, atlikusī peļņas daļa tiks novirzīta uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Kopumā pagājušā gada finanšu rezultātus varam vērtēt kā ļoti labus, VNĪ izdevās ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt iepriekš izvirzītos finanšu mērķus. Tas nozīmē, ka vienlaikus spējam gan pietiekami elastīgi piemēroties straujām izmaiņām būvniecības segmentā, gan arī veiksmīgi izmantot situāciju nekustamo īpašumu tirgū. Savukārt šogad iecerētā VNĪIS pilnveidošana ļaus būtiski uzlabot valstij piederošu īpašumu pārvaldību,” uzsver Griškevičs.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas pērn ietekmēja finanšu rezultātus, bija paaugstināta klientu aktivitāte nekustamo īpašumu (ēku un zemju) pirkšanā. Atbilstoši apstiprinātajai darbības stratēģijai, VNĪ pārdod nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, tāpat uzņēmumam ir uzticētas darbības ar privātās apbūves zemi. Aizvadītā gada augstā inflācija lika sarosīties privātās apbūves zemes pircējiem, kuri, lai nezaudētu naudas vērtību, to ieguldīja valsts zemes izpirkšanā. Tā, piemēram, klienti pēc savas iniciatīvas iegādājās vairākus zemes gabalus, kurus iepriekš atpirkt nevēlējās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pieņemts lēmums par to, ka publiskajam pasūtītājam ir iespējams indeksēt būvniecības līgumu summas, līdz ar to jaunajos VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumos šāda iespēja ir paredzēta, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jautāts, vai VNĪ nesaskata problēmas arī savā kā pasūtītāja pusē, neņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un problēmas ar piegādēm, Griškevičs atzina, ka iespējas uzlabojumiem ir bijušas un arī ir.

Griškevičs skaidroja, ka VNĪ kā publiskais pasūtītājs aktīvi strādā ar iesaistītajām pusēm, ar atbildīgajām ministrijām, Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kā procesu varam mainīt un uzlabot nākotnē, lai izvairītos un iespējami minimizētu situācijas, ka kāds objekts tiek apstādināts un netiek nodrošināta darbu nepārtrauktība.

"Mēs strādājam ar budžeta un nodokļu maksātāju naudu, tādēļ jebkuram risinājumam ir jābūt likumiskam un pamatotam - jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam. Ja objektīvi tas nav pierādāms, tad mums elastības šajā ziņā nav. Būvnieki to ļoti labi zina, un, ja kaut kas tiek prasīts pārmērīgi, to nevar pierādīt ar neatkarīgu ekspertīzi, kas sadārdzinājumam saka vienu summu, bet būvnieks citu. Pārmērīgas prasības nav," teica Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ: Vides revitalizācija ir sarežģīts un izaicinošs uzdevums, taču ļauj izmantot ilgtspējīgus risinājumus

Db.lv, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moderno tehnoloģiju – dronu – izmantošana namu apsekošanā ir ļāvusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzlabot ēku uzturēšanas procesus, kā arī būtiski ietaupīt resursus. Modernās tehnoloģijas palīdz ietaupīt līdz pat ceturtdaļai finanšu un laika, stāsta VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Neliels drons ar pietiekami kvalitatīvu kameru ļauj pamatīgi izložņāt ēku jumtus, apsekot skursteņus, rūpīgi apskatīt fasādes, to dekoratīvos elementus – rezultāti ir daudz operatīvāk iegūstami un ļauj piekļūt zonām, kuras citādi nav pieejamas. Jau pērn veikto pirmo eksperimentu rezultāti bija ļoti noderīgi – atklājām no ielas līmeņa grūti saredzamus bojājumus, tādēļ šogad būtiski palielinājām moderno tehnoloģiju izmantošana ēku uzturēšanā,” skaidro Vārna.

Viņš atzīst, ka dronu lietošanai ikdienas darbā ir vairāki svarīgi ieguvumi.

Pirmkārt, droni ļauj ātrāk atklāt defektus, kas var tālāk pasliktināt ēkas tehnisko stāvokli vai pat radīt bīstamību un apdraudēt garāmgājējus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.

Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru