Nekustamais īpašums

VNĪ izsolīs trīs ēkas Rīgas vēsturiskajā centrā

Db.lv, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīko izsoli arhitekta Johana Daniela Felsko personīgajam namam Elizabetes ielā 49, kā arī nekustamajam īpašumam ar komerciālās darbības potenciālu Martas ielā 5. Ēkai Kalēju ielā 50, Rīgā tiek rīkota atkārtota izsole.

“Šobrīd izsolē ir iespējams iegādāties būvi ar augstu vēsturiskā mantojuma statusu Elizabetes ielā 49, kas būtu vienlīdz interesants ieguldījums gan komerciāliem investoriem, gan dzīvojamo projektu attīstītājiem Rīgas pilsētas centrā. Izsolēs pieejamajos nekustamajos īpašumos iespējams veidot arīdzan ienesīgus komerciālos projektus. Kā piemēru šādam attīstības virzienam piedāvājam īpašumu Martas ielā 5, kā arī ēku Kalēju ielā 50,” informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamais īpašums Elizabetes ielā 49 atrodas UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma objekta “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā. Šī vēsturiskā īpašuma būvniecība uzsākta 1870. – 1880. gadā, un īpašums ticis būvēts kā arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams. Ēka veidota koka konstrukcijās, bet fasādes apmestas, arhitektoniskās detaļas veidojot neorenesanses formu valodā.

Nekustamais īpašums sastāv no zemes gabala ar 1135 kvadrātmetru kopējo platību, administratīvās ēkas ar kopējo platību 936,6 kvadrātmetri un laukuma ar oļu segumu ar kopējo platību 612,26 kvadrātmetri. Ēka atrodas jauktas centra apbūves teritorijā, un izdevīgā atrašanās vieta piedāvā plašas iespējas tālākai komerciālai attīstībai vai investīcijām dzīvojamās platības attīstībā.

Nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 49 izsole notiks no 2023.gada 8.augusta līdz 2023.gada 7.septembrim, un investoriem būs iespēja pieteikties līdz 20. augustam. Sākotnējā izsoles cena ir noteikta 1040000 eiro apmērā 5000 eiro soli.

Rīgas pilsētas centra rajona zemas transporta un gājēju kustības zonā, Martas ielā 5, starp Martas, Stabu, Tērbatas un Kr. Barona ielām, izsolei tiek piedāvāts nekustamais īpašums, kas ietver zemes gabalu ar kopējo platību 2 352 kvadrātmetri un uz tā esošo administratīvo ēku ar kopējo platību 786,9 kvadrātmetri. Objektā ietilpst inženiertehniskās komunikācijas un aprīkojums, nodrošinot iespējas komerciālas nozīmes ēkas izveidei.

Īpašuma tuvumā atrodas sabiedriskā transporta pieturvietas, ir labi attīstīta sociālā infrastruktūra, sniedzot papildu priekšrocības potenciālajiem investoriem

Nekustamā īpašuma Martas ielā 5 izsole notiks no 2023.gada 8.augusta līdz 2023.gada 7.septembrim. Sākotnējā izsoles cena ir noteikta 1500000 eiro apmērā ar 5000 eiro soli.

Savukārt ēkai Kalēju ielā 50, Rīgā tiek rīkota atkārtota izsole, kura notiks no 2023.gada 8.augusta līdz 2023.gada 7.septembrim. 1803 kvadrātmetru lielā piecstāvu nama atkārtotās izsoles sākumcena noteikta 873 000 eiro apmērā. Administratīvā ēka celta XVII - XVIII gs., pārbūvēta 1925.gadā pēc arhitekta Makša fon Osmidova projekta. Starp Kalēju un Rīdzenes ielām izvietotā ēka ir gandrīz pilnībā iznomāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju ir iespējams pabeigt līdz 2023.gada beigām, nepiesaistot papildu finansējumu, informē teātra ēku rekonstruējošās pilnsabiedrības "SBSC" pārstāvji.

Nepieciešams tikai mazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt savstarpējo norēķinu procesu, ceturtdien, klātienē apmeklējot un izvērtējot teātra ēkas būvniecības gaitu, secināja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), arhitekte un JRT rekonstrukcijas projekta autore Zaiga Gaile, JRT aktieru kolektīvs un būvnieku pārstāvji.

Patlaban ir sākts JRT rekonstrukcijas darbu noslēdzošais posms un teātris pamazām iegūst tās aprises, kādas tam būs pēc visu rekonstrukcijas darbu pabeigšanas. Tostarp jau ir sākta arī skatuves aprīkojuma piegāde.

"SBSC" pārstāvji skaidro, ka JRT rekonstrukcijas gaitu sākotnēji smagi ietekmēja gan Covid-19 pandēmija, gan Krievijas sāktais karš Ukrainā, kas būtiski sadārdzināja energoresursus, un tāpēc ievērojami kāpa arī būvmateriālu ražošanas izmaksas. Mainījās arī būvmateriālu iegādes un pasūtīšanas process. Daudzviet bija nepieciešama priekšapmaksa, lai spētu laicīgi rezervēt rekonstrukcijai nepieciešamos būvmateriālus un saņemt tos ar iespējami mazāku aizkavēšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvnieks - pilnsabiedrība "SBSC" - nākamgad maksās VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumsodu 500 000 eiro apmērā, teikts saskaņošanai nodotajā Ministru kabineta rīkojumā par finansējumu Jaunā Rīgas teātra ēku Lāčplēša ielā 25, Rīgā, pārbūves, nomas maksas, papildu maksājumu, pārcelšanās un aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai.

Līgumsods paredzēts par sākotnēji noteikto JRT pārbūves darbu termiņu neievērošanu.

Valdība plāno atļaut VNĪ 2024.gadā 293 225 eiro no saņemtā līgumsoda no pilnsabiedrības "SBSC" par pieļauto darbu izpildes kavējumu neieskaitīt valsts pamatbudžeta ieņēmumos un novirzīt JRT ēkas rekonstrukcijai projekta vadības un būvuzraudzības izdevumu segšanai.

Tāpat valdība plāno pieņemt zināšanai, ka Kultūras ministrija 2023.gadā, neapgūs paredzēto finansējumu par ēkas Lāčplēša ielā 25 nomas maksu 499 145 eiro apmērā.

Valdība plāno atļaut Kultūras ministrijai 2024.gadā samazināt finansējumu nomas maksai un papildu maksājumiem VNĪ par 124 786 eiro.

Tāpat valdība plāno par 293 225 eiro palielināt VNĪ JRT ēku Lāčplēša ielā 25 pārbūves darbu pabeigšanai nepieciešamo papildu finansējumu 2023. un 2024.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2022.gadā ir sasniedzis 46,28 miljonus eiro, savukārt neauditētā tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ sasniegtais 2022.gada apgrozījums 46,28 miljoni eiro ir par 10,8% jeb 4,5 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. EBIDTA ir sasniegusi 16,74 miljonus eiro, bet tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro. Tīrā peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 28,8%.

“Aizvadītais gads VNĪ kā lielākajam būvdarbu pasūtītājam publiskajā sektorā bija izaicinājumiem pilns. Būtiskākais – uzņēmumam veiksmīgi, vien ar dažiem izņēmumiem, izdevās pārvarēt būvdarbu un materiālu sadārdzinājuma radītos ārkārtējos apstākļus. Mēs patiesi ceram, ka jau šogad varēsim nodot lietotājiem vairākus Latvijas drošībai un kultūras nozarei svarīgus objektus. Līdztekus tam 2022.gadā VNĪ sāka praktiski realizēt ideju par mūsdienu prasībām atbilstošiem birojiem, tostarp kopstrādes telpām publiskā sektora strādājošajiem,” stāsta Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

JRT būvnieks nav apliecinājis spēju pabeigt darbus līdz oktobra beigām

Db.lv, 06.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnsabiedrība "SBSC", kuru veido uzņēmumi "Skonto būve" un "Skonto Construction", ir piedāvājusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvdarbus pabeigt 29.oktobrī, taču VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nav saņēmis nevienu dokumentu, kas apliecinātu, ka būvnieks to tiešām var izdarīt, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Tā vietā VNĪ no pilnsabiedrības saņemot saites uz ziņu portāliem, kur politiķi izsakās par inflāciju un esošajiem sarežģījumiem valstī kopumā. Gavrilova uzsver, ka pamatojumu iesniegšana nav pārmērīgas prasības.

Tāpat Gavrilova skaidro, ka līdz šim VNĪ vairākkārtīgi nākusi pretī būvniekam, lai rastu nestandarta risinājumus tūlītējas situācijas risināšanai, gan kompensējot cenu pieaugums atbilstoši inflācijai, gan piešķirot avansu.

Līdz šim "SBSC" neesot iesniegusi trūkstošo pamatojumu ārkārtas apstākļu ietekmei, proti, ar dokumentiem pamatojusi, kas tieši ir mainījies kopš 2022.gada vasarā noslēgtās vienošanās par Krievijas izraisītā kara, Covid-19 un citu apstākļu radītās ietekmes kompensēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2023.gada divpadsmit mēnešu finanšu pārskata datiem VNĪ apgrozījums pārsniedzis budžeta plānu par 3%, savukārt tīrās peļņas ieņēmumi pārsnieguši budžeta plānu par 12%, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

2023.gada finanšu pārskats parāda nelielu apgrozījuma samazinājumu un tīrās peļņas kritumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tomēr būtiski, ka rezultāti pārsniedz budžeta plānu. Apgrozījums 2023.gadā ir 46 miljoni eiro, kas pārsniedz budžeta plānu par 3%. Savukārt neauditētā tīrā peļņa 2023.gadā ir sasniegusi 1,805 miljonus eiro, kas budžeta plānu pārsniedz par 12%, bet ir 59% samazinājums salīdzinot ar 2022.gada rezultātiem, kad tīrā peļņa bija 4,39 miljoni eiro. EBITDA pērnā gada divpadsmit mēnešos sasniedzis 16,7 miljonus eiro.

"Prognozējām apgrozījuma un tīrās peļņas kritumu, bet rezultāti izrādījušies optimistiskāki, nekā plānojām. Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko un ekonomisko situāciju, būtiski saglabāt mūsu stratēģisko virzību un koncentrēties uz efektivitāti un ilgtspējīgu attīstību. Šogad turpināsim uzņēmuma attīstību ar mērķi nodrošināt stabilu un ilgtspējīgu īpašumu pārvaldību un projektu attīstību," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un pilnsabiedrības “SBSC” (“Skonto Būve” un “Skonto Construction”) noslēgtā vienošanās paredz Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa nodošanu ekspluatācijā līdz 2023.gada nogalei. Ēkai pilnībā jābūt nodotai VNĪ nākamā gada janvārī, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Panāktā vienošanās rāda, ka esam orientēti uz rezultātu - lai teātris iespējami ātrāk atgrieztos mājās. Vienlaikus šī vienošanās kā papildu motivācijas instrumentu paredz ļoti apjomīgu soda naudu un noteiktus atskaites punktus, kas ļauj novērtēt, vai būvnieks ir izpildījis apņemšanos par tempa kāpināšanu. Neslēpšu, mēs ļoti nopietni izvērtējām arī līguma pārtraukšanu un citu būvnieku piesaisti darbiem, taču tad būtiski pagarinātos nodošanas termiņi un palielinātos izmaksas. VNĪ kā gādīgs valsts nekustamo īpašumu saimnieks to nevar atļauties, tādēļ neatlaidīga darba rezultātā panācām vienošanos ar esošo būvnieku par stingrākām prasībām. Mēs joprojām esam pārliecināti, ka atlikušos būvdarbus var paveikt savlaicīgi, ja tiek piesaistīti pietiekami daudz resursu,” uzsver Gavrilova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2023.gada deviņos mēnešos ir sasniedzis 33,43 miljonus eiro, tīrā peļņa – 3,14 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ 2023.gada deviņu mēnešu apgrozījums 33,43 miljoni eiro ir par 6% jeb 2,14 miljoniem eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā. EBIDTA 2023.gada trešā ceturkšņa beigās bija 14,23 miljoni eiro jeb par 1,9 miljoniem eiro lielāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet tīrā peļņa praktiski saglabājās iepriekšējā līmenī un bija 3,14 miljoni eiro.

“VNĪ darbības rezultāti kopumā ir atbilstoši plānotajiem. Novembra sākumā ekspluatācijā nodots renovētais Leļļu teātris, līdz gada beigām jābūt nodotiem vēl vairākiem lieliem un svarīgiem attīstības projektiem, piemēram, atjaunotajai Rīgas pils kastelas daļai un JRT ēku kompleksam. Uz Latvijas – Baltkrievijas robežas jau ir izbūvēti gandrīz 100 km žoga, tādēļ esam diezgan droši, ka tiks izpildīta apņemšanās līdz gada beigām pabeigt žoga izbūvi visos sauszemes posmos. Vienlaikus ir sācies darbs pie jaunās robežšķērsošanas vietas izbūves Kundziņsalā. Lai atbalstītu visus publiskajā sektorā strādājošos apsaimniekotājus un uzlabotu kopējo nozares efektivitāti, izstrādājām valsts īpašumu apsaimniekošanas vadlīnijas,” skaidro Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolīs īpašumu Eksporta ielā ar 1,7 miljonu eiro sākumcenu, kā arī atkārtoti izsolīs īpašumu Kaļķu ielā ar 2,93 miljonu eiro sākumcenu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Izsole nekustamā īpašuma objektam Eksporta ielā 6 notiks no 2024.gada 13.februāra līdz 2024.gada 14.martam. Interesenti var pieteikties līdz 2024 gada 4.martam. Izsoles solis ir 10 000 eiro.

Objekts Eksporta ielā iekļauj domājamās daļas no zemesgabala 1650 kvadrātmetru platībā, kā arī uz tā esošo apbūvi, tostarp administratīvās ēkas ar kopējo platību 5854,1 kvadrātmetrs, bruģētu un betonētu laukumu ar kopējo platību 336,7 kvadrātmetri, kā arī inženiertehniskās komunikācijas un izbūves.

VNĪ norāda, ka šī nekustamā īpašuma labākais izmantošanas veids arī nākotnē būtu biroju telpas. Nams Eksporta ielā ir arhitektūras piemineklis, kas būvēts 1913.gadā pēc arhitekta Makša Deibnera projekta, un ir daļa no apbūves kvartāla "Forburga".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valsts budžetā dividendēs iemaksās 2,8 miljonus eiro jeb 64% no 2022.gada tīrās peļņas, atlikusī peļņas daļa tiks novirzīta uzņēmuma saimnieciskās darbības nodrošināšanai un attīstībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Kopumā pagājušā gada finanšu rezultātus varam vērtēt kā ļoti labus, VNĪ izdevās ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt iepriekš izvirzītos finanšu mērķus. Tas nozīmē, ka vienlaikus spējam gan pietiekami elastīgi piemēroties straujām izmaiņām būvniecības segmentā, gan arī veiksmīgi izmantot situāciju nekustamo īpašumu tirgū. Savukārt šogad iecerētā VNĪIS pilnveidošana ļaus būtiski uzlabot valstij piederošu īpašumu pārvaldību,” uzsver Griškevičs.

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas pērn ietekmēja finanšu rezultātus, bija paaugstināta klientu aktivitāte nekustamo īpašumu (ēku un zemju) pirkšanā. Atbilstoši apstiprinātajai darbības stratēģijai, VNĪ pārdod nekustamos īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts funkciju veikšanai, tāpat uzņēmumam ir uzticētas darbības ar privātās apbūves zemi. Aizvadītā gada augstā inflācija lika sarosīties privātās apbūves zemes pircējiem, kuri, lai nezaudētu naudas vērtību, to ieguldīja valsts zemes izpirkšanā. Tā, piemēram, klienti pēc savas iniciatīvas iegādājās vairākus zemes gabalus, kurus iepriekš atpirkt nevēlējās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā pieņemts lēmums par to, ka publiskajam pasūtītājam ir iespējams indeksēt būvniecības līgumu summas, līdz ar to jaunajos VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līgumos šāda iespēja ir paredzēta, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Jautāts, vai VNĪ nesaskata problēmas arī savā kā pasūtītāja pusē, neņemot vērā būvniecības izmaksu sadārdzinājumu un problēmas ar piegādēm, Griškevičs atzina, ka iespējas uzlabojumiem ir bijušas un arī ir.

Griškevičs skaidroja, ka VNĪ kā publiskais pasūtītājs aktīvi strādā ar iesaistītajām pusēm, ar atbildīgajām ministrijām, Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), kā procesu varam mainīt un uzlabot nākotnē, lai izvairītos un iespējami minimizētu situācijas, ka kāds objekts tiek apstādināts un netiek nodrošināta darbu nepārtrauktība.

"Mēs strādājam ar budžeta un nodokļu maksātāju naudu, tādēļ jebkuram risinājumam ir jābūt likumiskam un pamatotam - jebkuram sadārdzinājumam vai termiņa pagarinājumam ir jābūt objektīvi pierādāmam. Ja objektīvi tas nav pierādāms, tad mums elastības šajā ziņā nav. Būvnieki to ļoti labi zina, un, ja kaut kas tiek prasīts pārmērīgi, to nevar pierādīt ar neatkarīgu ekspertīzi, kas sadārdzinājumam saka vienu summu, bet būvnieks citu. Pārmērīgas prasības nav," teica Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko iegūst uzņēmums, pievēršot uzmanību ilgtspējīgiem risinājumiem?

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 21.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būvniecību publiskajā sektorā ietekmē gan pieaugusī nenoteiktība un cenas, gan būvnieku spēja pildīt uzņemtās saistības

Renārs Griškevičs, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni desmit gadu ilgas stabilitātes mēs atkal mācāmies dzīvot un attīstīties daudz lielākas nenoteiktības un augstāku cenu apstākļos.

Lielajos būvniecības (attīstības) projektos tas nozīmē daudz lielāku elastību projekta īstenošanas termiņos, nepieciešamajā finansējumā un, iespējams, arī papildu vērtēšanas kritēriju ieviešanu būvniecības iepirkumos.

VNĪ ikdienas pieredze liecina, ka apjomīga attīstības projekta īstenošanai, sākot no idejas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir nepieciešami aptuveni 4-5 gadi. Pirms kovida salīdzinoši stabilā ekonomiskā vide, kad cenu izmaiņas (inflācija) bija nelielas, bet nauda - ļoti lēta, lielu projektu īstenošanu bija padarījusi daudz vieglāk prognozējamu gan nepieciešamo finanšu, gan izpildes termiņu ziņā. Taču šāda dzīve ir beigusies uz ilgiem laikiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ izsolēs pārdoti divi vēsturiski īpašumi Rīgas centrā

Db.lv, 08.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) rīkotajā izsolē pārdoti divi vēsturiski īpašumi par kopējo summu 2,93 milj. eiro, informē VNĪ.

Arhitekta Johana Daniela Felsko personīgais nams Elizabetes ielā 49 nosolīts par 1,42 milj. eiro, savukārt nekustamais īpašums Martas ielā 5 – par 1,51 milj. eiro. Ēkai Kalēju ielā 50, Rīgā izsole noslēgusies bez rezultāta un plānots rīkot atkārtotu izsoli.

"Mēs esam gandarīti par veiksmīgo rezultātu attiecībā uz izsoli Elizabetes ielā 49 un Martas ielā 5. Iegūtos līdzekļus no šo objektu izsoles plānots novirzīt VNĪ pamatportfeļa un valsts funkciju izpildei nepieciešamo nekustamo īpašumu sakārtošanai, radot ieguvumus sabiedrībai un valstij kopumā. Šie un citi izsolēs piedāvātie objekti Rīgas vēsturiskajā centrā piedāvā plašas iespējas gan komerciālai darbībai, gan dzīvojamās platības attīstīšanai. Turklāt ēku vēsturiskās fasādes, meistarīgi atjaunotas, ne tikai veicina Rīgas vēsturiskā centra attīstību, bet arī izceļ tā šarmu," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izsolē nosolītas Rīgas centra biroju un administratīvās ēkas Merķeļa ielā 11 un Krišjāņa Valdemāra ielā 17a. Savukārt izsole ēkai Raiņa bulvārī 7 noslēgusies bez rezultātiem un tiks rīkota atkārtoti.

Līgumi ar izsoles uzvarētājiem par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgti aptuveni mēneša laikā pēc tam, kad pircēji būs veikuši apmaksu par nosolīto īpašumu, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

"Ar Merķeļa ielas 11 un K. Valdemāra ielas 17a īpašumu izsoles rezultātiem esam patiešām apmierināti. Tie apliecina, ka investori saglabā interesi par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos Rīgas pilsētas vēsturiskajā centrā – to nākotne potenciāli varētu būt saistīta ar iespējām attīstīt uzņēmējdarbību viesmīlības nozarē vai atgriezt namiem to vēsturisko pielietojumu – dzīvojamo platību" norāda A. Vārna.

Nams Merķeļa ielā 11, piedaloties trīs pretendentiem, nosolīts par 2 565 000 eiro – pārsniegta izsoles sākuma cena, kas bija 2, 255 miljoni. Īpašumu Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, kas ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, vēlējās iegādāties 11 pretendenti, un tā sākumcena 1,595 miljoni eiro palielinājās par 65% – tas nosolīts par 2 635 000 eiro. Nekustamie īpašumi atrodas pašā Rīgas centrā, to vēsture un iespējamā nākotne saistīta ar biroja, administratīvo un dzīvojamo telpu attīstības iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) līdz 2024. gada sākumam Čiekurkalnā plāno izbūvēt uzlādes staciju pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā.

Publiskās nomas tiesību izsoles rezultātā noslēgts līgums ar SIA “Ignitis Latvija”, projekta investīcijas sasniegs 100 000 eiro.

Uzņēmējs apņēmies papildus nodrošināt arī vides pieejamību divās no četrām uzlādes vietām, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tuvākā gada laikā SIA “Ignitis Latvija” pie ēkas Talejas ielā 1, Rīgā izveidos elektromobiļu uzlādes staciju ar iespēju vienlaicīgi uzlādēt četrus elektromobiļus. Īpaši ātrās līdzstrāvas uzlādes iekārtas jauda sasniegs 200 kW, autovadītājiem savu elektromobili 100 km nobraukumam uzlādējot 20 minūšu laikā, savukārt lēnākajā stacijā savu automobili varēs uzlādēt 2 stundu laikā. Īpaši ātrās uzlādes vietas tiks piemērotas izmantošanai arī autovadītājiem ar kustību traucējumiem. Uzlādes stacijā būs iespējams uzlādēt arī elektriskos mikromobilitātes līdzekļus, piemēram, elektriskos skrejriteņus un velosipēdus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ atklāj pieteikšanos trīs biroju ēku izsolēm Rīgas centrā

Db.lv, 12.04.2023

Nekustamais īpašums Merķeļa ielā 11 atrodas izdevīgā vietā ar augstu prestižu – starp Raiņa bulvāri, Marijas, Merķeļa un Krišjāņa Barona ielām.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) atklājusi pieteikšanos trīs Rīgas centra biroju un administratīvo ēku izsolēm – Krišjāņa Valdemāra ielā 17a, Merķeļa ielā 11 un Raiņa bulvārī 7. Pieteikties izsolēm un īpašumu apskatei iespējams līdz 2023.gada 15.maijam, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nekustamie īpašumi atrodas pašā Rīgas centrā. To vēsture un iespējamā nākotne saistīta ar biroja, administratīvo un dzīvojamo telpu attīstības iespējām.

Izsolēm var pieteikties līdz šā gada 15.maijam interneta vietnē izsoles.ta.gov.lv.

“VNĪ aktīvi strādā pie valsts nekustamo īpašumu portfeļa attīstības, sakārtošanas un pilnveides. Īpašumi, kas ilgtermiņā netiek un netiks izmantoti valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanai, tiek virzīti atsavināšanai. Tādējādi mums ir iespēja ne tikai sakopt īpašumus un revitalizēt vidi degradējošās teritorijas, bet arī dot gan ēkām, gan īpašumiem jaunas izaugsmes iespējas un atklāt to paslēpto potenciālu. Ņemot vērā augsto interesi par izsolē piedāvātajām, valsts īpašumā esošajām administratīvajām ēkām Rīgas pilsētas centrā, esmu pārliecināts, ka šīs ēkas radīs jaunas attīstības iespējas to nākamo īpašnieku rokās,” norāda A.Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Moderno tehnoloģiju – dronu – izmantošana namu apsekošanā ir ļāvusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzlabot ēku uzturēšanas procesus, kā arī būtiski ietaupīt resursus. Modernās tehnoloģijas palīdz ietaupīt līdz pat ceturtdaļai finanšu un laika, stāsta VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

“Neliels drons ar pietiekami kvalitatīvu kameru ļauj pamatīgi izložņāt ēku jumtus, apsekot skursteņus, rūpīgi apskatīt fasādes, to dekoratīvos elementus – rezultāti ir daudz operatīvāk iegūstami un ļauj piekļūt zonām, kuras citādi nav pieejamas. Jau pērn veikto pirmo eksperimentu rezultāti bija ļoti noderīgi – atklājām no ielas līmeņa grūti saredzamus bojājumus, tādēļ šogad būtiski palielinājām moderno tehnoloģiju izmantošana ēku uzturēšanā,” skaidro Vārna.

Viņš atzīst, ka dronu lietošanai ikdienas darbā ir vairāki svarīgi ieguvumi.

Pirmkārt, droni ļauj ātrāk atklāt defektus, kas var tālāk pasliktināt ēkas tehnisko stāvokli vai pat radīt bīstamību un apdraudēt garāmgājējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VNĪ: Vides revitalizācija ir sarežģīts un izaicinošs uzdevums, taču ļauj izmantot ilgtspējīgus risinājumus

Db.lv, 18.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degradētās vides revitalizācija ir sarežģīts un ļoti izaicinošs uzdevums, taču rezultāti ir ļoti iedvesmojoši. Šādi sabiedrības lietošanai tiek atgrieztas atjaunotas teritorijas, kurās mijas vēsturiskais mantojums un moderni, ilgtspējīgi risinājumi, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)

VNĪ patlaban strādā pie vairāku degradētu vietu atjaunošanas, to kopējais atjaunošanas budžets pārsniedz desmit miljonus eiro.

“No ilgtspējas viedokļa labākā ēka ir neuzcelta ēka, tādēļ atgriežot sabiedrībai degradētas teritorijas, mums ir svarīgi saglabāt un atjaunot iespējami daudz iepriekšējās apbūves. Taču šādu būvju atjaunošanas projekti ir ļoti izaicinoši, jo reālais darāmo darbu apjoms un sarežģītība atklājas tikai pēc darbu uzsākšanas, tādēļ šo projektu precīzus pabeigšanas termiņus ir ļoti grūti prognozēt,” skaidro VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Revitalizācijas projektos būtiska nozīme ir ēku iepriekšējai apsekošanai un izpētei, taču tā nekad neatklās visas problēmas, ar kurām projektētājiem un būvniekiem nākas saskarties atjaunošanas laikā. Kaut arī VNĪ izvirza augstākas ēku iepriekšējās izpētes prasības, nekā paredz tehniskās apsekošanas būvnormatīvs, tomēr būvju reālais stāvoklis atklājas tikai demontāžas un rekonstrukcijas darbu laikā. Piemēram, izpēte rāda, ka ēkai topošajā “Makerspace Riga” ir jauktie ķieģeļu un dolomīta pamati, taču realitātē izrādās, ka lielu daļu pamatu veido dolomīta mūris. Tādējādi nākas pārplānot pamatu stiprināšanas un hidroizolācijas tehnoloģiju izmantošanu, kas prasa papildu resursus un laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2023.gada 5.oktobrī izsludināja atklātu cenu aptauju būvuzņēmumiem žoga izbūvei vairākos posmos (124 km) Latvijas – Krievijas robežapsardzības infrastruktūras projektā, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Visas Austrumu robežas infrastruktūras izbūve un Latvijas drošības stiprināšana ir VNĪ svarīgākā prioritāte. Pirmais mērķis – atrast kompetentus būvniekus žoga izbūvei uz Latvijas – Krievijas robežas posmos, kur tā trūkst. Jau šogad ir jāsākas projektēšanas un zemes ierīcības darbiem, lai iespējami ātrāk varētu tapt pats žogs. Lai žoga izbūve noritētu raitāk, izbūvējamais apjoms (124 kilometri) ir sadalīts 14 lotēs, ” uzsver Griškevičs.

Plašāku informāciju par cenu aptauju VNĪ/2023/CA-360 “Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas robežas žoga būvniecības ieceres realizācijai nepieciešamās dokumentācijas izstrāde un izbūve” iespējams uzzināt “Mercell” sistēmā. Būvuzņēmumi var iesniegt savu piedāvājumu līdz 2023. gada 26.oktobrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēka Elizabetes ielā 2 kopā ar ēku Kronvalda bulvārī 6 var kļūt par pirmo valsts biroju, centralizējot publiskā sektora iestādes no desmit adresēm uz divām. Par šo nozīmīgās modernisma ēkas nākotnes attīstības ieceri tika diskutēts publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums”, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

6. oktobrī notikušajā publiskā sektora konferencē “Valsts birojs – šodienas lēmums” tika diskutēts ne tikai par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroju telpu optimizācijas iespējām Rīgā, bet arī biroju centralizāciju kopumā, strādāšanas paradumu un darba vides maiņu, kā arī nepieciešamo pārmaiņu vadību saistībā ar topošo konceptuālo ziņojumu par publiskā sektora telpu optimizācijas iespējām. Šobrīd izstrādāti vairāki potenciālie scenāriji, kas līdz oktobra beigām tiks nodoti Finanšu ministrijai izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par turpmāko virzību valsts biroja veidošanā.

Viens no tiem paredz ēkās Elizabetes ielā 2 un Kronvalda bulvārī 6 veidot aktivitātēs balstītus birojus un nodrošināt darba stacijas 920 darbiniekiem. Šādi trīs ministrijas, kuru kopējais darbinieku skaits ir vairāk kā 1500 cilvēki, pārceltos no desmit adresēm uz divām, pielāgojot un samazinot izmantoto telpu platību. Ilgtermiņā tas ļautu ietaupīt ievērojamus finanšu resursus, kurus varēs novirzīt valdībai prioritāru pasākumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Žogu uz Latvijas – Krievijas robežas būvēs Citrus Solutions un Hagberg Construction

Db.lv, 13.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinātajā atklātajā konkursā žoga izbūvei pirmā prioritārā posma (57 km) divās lotēs saimnieciski izdevīgākos piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi “Citrus Solutions” un “Hagberg Construction”, kas būvēs attiecīgi 16 km un 12,5 km garus posmus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atlikušajās divās lotēs cenu aptauja tika pārtraukta, jo pretendentu iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsniedza prognozētās izmaksas. Cenu aptauja žoga izbūvei šajās lotēs tiks rīkota atkārtoti, pirms tam veicot grozījumus iepirkuma tehniskajā specifikācijā. Līguma izpildes maksimālais termiņš ir 52 kalendārās nedēļas no līguma noslēgšanas.

“Tagad mēs varam droši teikt, ka jau drīzumā atsāksies būvniecības darbi uz Latvijas – Krievijas robežas. Proti, posmos, kur iepriekš žoga nav bijis, tuvākā gada laikā tāds tiks uzbūvēts, tā stiprinot Austrumu robežas drošību. Mēs ticam, ka šogad tiks atrasti būvnieki visam izbūvējamajam žoga apjomam, un robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Latvijas – Krievijas robežas varēsim pabeigt paredzētajos termiņos,” uzsver R.Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ nodevusi ēku Elizabetes ielā īstermiņa lietošanā radošo profesiju pārstāvjiem

Db.lv, 01.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz žurnāla “Rīgas laiks” atbalsta biedrības un sabiedriskā labuma organizācijas “Artsound” aicinājumu, ēka Elizabetes ielā 2 nodota lietošanā līdz 15. novembrim, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

Telpās sadarbojoties radošo profesiju pārstāvjiem - māksliniekiem, arhitektiem, mūziķiem kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas mācībspēkiem, pētniekiem un studentiem tiks īstenoti starpdisciplināri pasākumi sasaistē ar ēkas kultūrvēsturisko mantojumu.

Žurnāla “Rīgas laiks” atbalsta biedrība vērsās pie VNĪ un Finanšu ministrijas ar aicinājumu nodot ēku Elizabetes ielā 2 īstermiņa lietošanā, lai īstenotu sociālo kampaņu “Latvijas nākotnes laboratorija”. Projekta laikā plānots organizēt dažādus starpdisciplinārus pasākumus, lai radoši veidotu pozitīvu un noturīgu izpratni par ēkas vēsturi un saistošajiem jautājumiem, tās kultūrvēsturisko mantojumu, nākotnes izmantošanas veidiem, kā arī veicinātu dažādu iedzīvotāju grupu savstarpējo komunikācijas spēju uzlabošanu un attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) portfelī no iznomāšanai paredzētiem īpašumiem neizmantoto telpu apjoms ir 4% no kopējās ēku iznomājamās platības, intervijā sacīja VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Lai gan VNĪ ir viens no lielākajiem īpašumu pārvaldītājiem, kapitālsabiedrības atbildībā ir tikai 13% no valstij piederošiem īpašumiem, teica Griškevičs.

Viņš skaidroja, ka VNĪ savā īpašumā un/vai pārvaldībā esošos īpašumus iedala vairākos portfeļos - pamata portfelī, aktīvu portfelī un atsavināmajā portfelī. Pamata portfelī ir iekļauti īpašumi, kas arī ilgtermiņā būs nepieciešami publiskā sektora nodrošināšanai ar telpām. Pamata portfelī neizmantoto platību, kurām šobrīd vēl nav zināms konkrēts lietotājs, īpatsvars no kopējā portfeļa apjoma ir tikai 1,4% no tajā iekļautajām telpām 697 100 kvadrātmetru platībā.

Mazliet citāda situācija veidojas aktīvu portfelī, kurā ir iekļauti īpašumi, kas ilgtermiņā var nebūt nepieciešami publiskā sektora vajadzībām, tādēļ nākotnē, iespējams, var tikt pārdoti vai arī pārbūvēti, pielāgojot konkrētām vajadzībām, informēja Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) plāno jau augustā izsludināt pirmo cenu aptauju par izmaiņām būvprojektā un autoruzraudzību posmos gar Latvijas-Krievijas valsts ārējo sauszemes robežu, kur robežas apsardzības infrastruktūra ir izbūvēta, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Jāņem vērā, ka robežapsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas – Krievijas robežas tika apturēta pirms vairākiem gadiem, tādēļ ir loģiski, ka paši vēlamies nofiksēt faktisko situāciju dabā un veikt jau paveikto darbu auditu. Vienlaikus mūsu pieredze, strādājot uz Latvijas – Baltkrievijas robežas, ļauj savlaicīgi plānot nepieciešamos darbus, lai operatīvi varētu tupināt robežapsardzības infrastruktūras izbūvi uz Krievijas robežas un pabeigt to iespējami īsākā laikā,” uzsver Griškevičs.

Posmiem, kur ir izbūvēta apsardzības infrastruktūra un/vai žogs, bet vēl nav nodota ekspluatācijā, VNĪ jau ir sagatavojusi tehnisko specifikāciju, lai veiktu izmaiņas būvprojektā. Robežas joslas infrastruktūra ir izbūvēta aptuveni 230 km garumā, tostarp patruļtakas (koka laipas vai sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda), dabiskās grunts seguma ceļš un caurtekas) un četri iekaramie (trošu) tilti. Savukārt žogs ir izbūvēts aptuveni 99 km garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru