Wild Good mežacūku saru ķemmes ceļo arī uz Austrāliju 

SIA Daba laba, kas ar zīmolu Wild Good ražo dabīgas matu ķemmes no mežacūku sariem, eksports veido aptuveni 70% no tirdzniecības. Patlaban uzņēmumam ir partneri Spānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Beļģijā un Austrālijā, kas saglabāsies kā prioritārie eksporta tirgi arī nākotnē, stāsta uzņēmuma īpašniece Loreta Pižika.

LETA, 2014. gada 14. janvāris plkst. 8:23

2010. gadā plānojot biznesa attīstības virzienu, Daba laba īpašniece sapratusi, ka vēlas strādāt dabai draudzīgā veidā un izmantot tikai Latvijā nomedītu mežacūku sarus, kā arī izmantot koku ar FSC sertifikātu, kas apliecina, ka koksne ir no meža, kas tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi.

«Kad 2010.gadā nolēmām no mežacūku asajiem sariem ražot ķemmes, sapratām, ka pasaulē jau tādas ražo - ir vairāki zīmoli, kas ražo šādas ķemmes un pārdod par 300 ASV dolāriem (222 eiro), ir zīmoli, kas pārdod par aptuveni desmit ASV dolāriem (7,4 eiro), bet tajās lielākoties izmanto plastikāta materiālus. Nolēmām, ka mūsu niša varētu būt tieši ekoloģiskie produkti - no dabīgiem materiāliem, bez plastmasas un gumijas piejaukumiem,» atzina L. Pižika.

Uzņēmēja stāstīja, ka no vienas mežacūkas sariem iespējams izgatavot aptuveni trīs četras lielās ķemmes un aptuveni desmit līdz 15 bērnu ķemmes. «Tas arī ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas rada ķemmes cenu, jo ādu atvest un apstrādāt ir dārgi. Tiesa, Ķīnas mežacūku saru piegādātāji mums par 1000 ASV dolāriem (740 eiro) varētu nodrošināt materiālu visai sezonai, taču nevēlamies atkāpties no vides aspektiem, proti, Ķīnā mežacūkas tiek turētas fermās, lai šos sarus varētu iegūt, turklāt saru šķirošana ir grūts darbs, tāpēc rodas jautājums, kas to dara un par kādu naudu, ja reiz šo saru gala cena ir tik zema,» skaidroja L. Pižika.

Vidēji mēnesī tiek saražotas aptuveni 100 Wild Good ķemmes, bet 2013. gada oktobrī kopumā bija saražotas ap 1600 ķemmēm. «Ražojam tik daudz, cik varam pārdot, lai neveidotu produktu uzkrājumus,» teica uzņēmēja.

Uzsākot biznesu, problēmas bija saistītas ar pārdošanas kanālu atrašanu, tāpēc normāls pārdošanas process norit pēdējos divus gadus caur ekoveikaliņiem un interneta veikalā. Pamazām tiek piesaistīti arī ārvalstu partneri - patlaban tādi ir Spānijā, Nīderlandē, Igaunijā, Beļģijā un Austrālijā.

«Eksports veido līdz aptuveni 70% no visa pārdotā. Esmu apmeklējusi dažādas starptautiskas izstādes un secināju, ka mūsu produkts ir tik specifisks, ka pasaulē nav tādu izstāžu, kurās būtu vērts piedalīties. Ir atsevišķas izstādes dāvanu jomā, bet kopumā tādu ir maz. Savukārt skaistumkopšanas izstādes nav īsti paredzētas mūsu produktam, jo šīs izstādes parasti apmeklē profesionāli frizieri u.c. eksperti, kas meklē lētākus produktus. Frizieri drīzāk izvēlas plastmasas izstrādājumus, jo tos ir vieglāk higiēniski kopt un sterilizēt. Tāpēc lielākoties pārdošana uz ārzemēm tiek veikta ar interneta starpniecību,» skaidroja L. Pižika.

Tuvākajos Daba laba nākotnes mērķos ietilpst sadarbības veicināšana ar pašreizējiem partneriem Austrālijā, Beļģijā un Spānijā. Tāpat uzņēmējai ir ideja iekarot Zviedriju un Norvēģiju, kas līdz šim nav izdevies.

«Pastāv uzskats, ka norvēģi un zviedri labprātāk eko lietas pērk Latvijā, nevis citu valstu eko ražojumus savā valstī. Tiklīdz parādīsies iespēja šajos tirgos, to noteikti izmantosim, jo mūsu produkti estētiski un idejiski ir tuvāki šīm valstīm. Turpināsim arī uzlabot tirdzniecību internetā, jo daļu produkcijas citu valstu klienti pērk tieši internetā,» stāstīja uzņēmēja.

2012. gadā Daba laba apgrozījums bija 13 789 lati un zaudējumi 4649 latu, taču, pēc Pižikas teiktā, pērn un arī turpmāk apgrozījums augs. «Jau 2013. gada otrajā pusē sākām strādāt pa nullēm un ceram, ka drīzumā strādāsim ar nelielu peļņu, ko ieguldīsim attīstībā,» norādīja uzņēmēja.

SIA Daba laba dibināta 2010. gada maijā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2000 latu, un visas daļas pilnībā pieder Loretai Pižikai.
2011. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 4856 lati, bet 2012.gadā tas auga līdz 13 789 latiem. Savukārt uzņēmuma zaudējumi 2011. gadā bija 10 latu, taču 2012.gadā tie pieauga līdz 4649 latiem.

Daba laba par dabīgo mežacūku saru matu ķemmju kolekciju Wild Good saņēma atzinību Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras rīkotajā konkursā «Eksporta un inovācijas balva 2013» kategorijā Rūpnieciskais dizains.

Vairāk par Wild Good biznesa sākumu uzziniet šajā video! Tāpat jau rakstīts, ka nākotnē Wild Good varētu ražošanā izmantot ne vien mežacūku sarus, bet arī ādas. 

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šajā piektdienā biznesa portāls Db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties Lietuvas...

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka...

Mazumtirdzniecības tīkls Rimi pirmdien prezentēja pirmo veikalu Latvijā ar pašapkalpošanās skeneriem....

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

No šīs sadaļas
2014. gada 14. janvāris plkst. 7:35

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts...

2014. gada 13. janvāris plkst. 17:27

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra...

2014. gada 13. janvāris plkst. 15:57

Pagājušajā nedēļā lielākais reģistrētais uzņēmums bijis SIA UWC Baltics, liecina Lursoft...

2014. gada 13. janvāris plkst. 15:33

Satiksmes ministrijas (SM) lēmums izsniegt Rēzeknes autoostas operatora licenci ar nekustamo īpašumu...

2014. gada 13. janvāris plkst. 15:21

Rumāņu ritošā sastāva ražotājs Softronic prezentējis tā jaunākā vilciena Hyperion emu...

2014. gada 13. janvāris plkst. 14:51

SIA Cido grupas uzņēmums Lāčplēša alus darītava neplāno aiziešanu no Latvijas, bet...

2014. gada 13. janvāris plkst. 13:47

Liepājā no otrdienas, 14. janvāra, bezmaksas abonementa biļetes braukšanai Liepājas pilsētas...

2014. gada 13. janvāris plkst. 13:25

Latvijā, uzņēmumā SIA Rānda, ražotajās šprotēs Krievijas pārtikas uzraudzības dienests...

2014. gada 13. janvāris plkst. 13:18

Rīgas ostas kravu apgrozījums šogad sarucis vismazāk no visām Latvijas ostām –...

2014. gada 13. janvāris plkst. 12:56

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devusi SIA Sanitex un SIA Promo Cash&Carry, kā...