Jo sadzīvošana ar pandēmiju ilgāka, jo šāda jaunā realitāte arvien vairāk var ietekmēt to, kā domā un tādējādi arī rīkojās cilvēki. Šajā ziņā nekāds izņēmums nav svarīgi finanšu lēmumi, kuri dažos gadījumos atkarīgi no cilvēku psiholoģiskā stāvokļa.

Cilvēku uzvedības pētnieki mēdz norādīt, ka bieži vien cilvēku rīcību vismaz daļēji nosaka to “fona emocijas”. ASV Dienvidkalifornijas un Virdžīnijas Universitāšu pētnieki, piemēram, WSJ skaidro, ka šādas fona emocijas esot kaut kas līdzīgs fona mūzikai vai laika apstākļiem. Tās var mēģināt ignorēt un tām var nepievērst uzmanību. Tiesa gan, tam tāpat var būt liela ietekme uz jebkādu lēmumu pieņemšanas procesu.

Būtiskais ir tas, ka šajā gadā šīs fona emocijas milzīgam skaitam cilvēkiem esot piedzīvojušas visai krasas izmaiņas, par ko daļēji atbildīga Covid-19 izplatīšanās. Proti, daudziem pavadošā fona emocija šajos jaunajos apstākļos gandrīz konstanti esot bailes, bet vēl citiem - dusmas vai pat skumjas. DB jau ziņojis, ka arī ieguldītāji tikai cilvēki un to uzvedību ietekmē šķietami it kā nenozīmīgi faktori, kuri saitīti ar garastāvokli un emocijām. Tiek norādīts – tas, cik lielu risku investors var gribēt uzņemties atkarīgs, piemēram, no tā, kā ieguldījumi ir aprakstīti. Turklāt to ietekmēt var arī tas, vai tajā brīdī jūties laimīgs (vai pretēji – bēdīgs), esi izsalcis, ārā spīd saule, līst lietus, vai ir rīts (vai vakars), kāds ir gadalaiks, kā nupat veicies mīļotajai sporta komandai utt. Eksperti piebilst, ka šie visi spēki var ietekmēt gala lēmumu, kur investors var īsti pat nepazināties to klātbūtni.

Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

Dānijas finanšu pakalpojumu uzraugs nav uztvēris nopietni Igaunijas kolēģu brīdinājumus par aizdomīgām operācijām bankas «Danske Bank» Igaunijas filiālē un nav sadarbojies ar Igauniju, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

WSJ publikācijā teikts, ka, lai gan Igaunijas Finanšu inspekcija vairākkārt norādījusi Dānijas kolēģiem uz aizdomīgām darbībām «Danske Bank» Igaunijas filiālē, Dānijas Finanšu inspekcija šos brīdinājumus nav uztvērusi nopietni un nav sākusi izmeklēšanu. Tā kā «Danske Bank» Igaunijā ir nevis meitasbanka, bet filiāle, to uzrauga Dānijas, nevis Igaunijas Finanšu inspekcija.

No 2007. līdz 2014.gadam Igaunijas Finanšu inspekcija Dānijas kolēģiem nosūtījusi sešas vēstules, kurās norādīts uz iespējamu naudas atmazgāšanu. Turklāt pamazām vēstuļu tonis kļuvis aizvien stingrāks, raksta WSJ.

«Viena Igaunijas Finanšu inspekcijas vēstule bija ļoti stingra, iespējams, tas bija sliktākais, ko man jebkad nācies lasīt, bet man ir gadījies lasīt ļoti dusmīgas vēstules,» WSJ citē kāda «Danske Bank» darbinieka e-pasta vēstuli kolēģim.

«Tagad dažas retas, labas ziņas no Eiropas. Latvijas, Īslandes un Rumānijas valdības visas pagājušajā nedēļā pārdeva obligācijas privātajiem investoriem. Šī soļa nozīmība slēpjas faktā, ka šīs bija pirmās Eiropas valstis, kas cieta no finanšu krīzes un bija spiestas meklēt ārēju finansiālu palīdzību no Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības,» raksta The Wall Street Journal (WSJ).

Visas trīs tāpēc pabeigušas «obligāciju tirgus ceļojumu», kas, kā cer Eiropas politikas veidotāji, būs pieejams Grieķijai, Īrijai un Portugālei, norāda medijs.

Jau esot skaidrs, ka Grieķijas gadījumā šī trajektorija netiks atkārtota, un šķiet maz ticams, ka Īrija un Portugāle spēs to paveikt tajā pašā laika posmā. Iespējams, ka Grieķijas nespēja veikt šo «ceļojumu» padarīs neiespējamu to arī Īrijai un Portugālei.

«Tātad, ko nesen izglābtās valstis izdarīja pareizi?» vaicā WSJ. Latvija, iespējams esot interesantākais gadījums, jo tā nedevalvēja savu valūtu, tā vietā izvēloties uzvesties tā it kā tā būtu eirozonā.

#Universālais pamata ienākums Somijā ir 560 eiro mēnesī un to izmaksā bez jebkādiem nosacījumiem.

Latvijā nebūtu lietderīgi atkārtot Somijas eksperimentu un ieviest universālo pamata ienākumu (UPI), trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To DB norāda gan labklājības ministrs Jānis Reirs, gan apaujātie sociālās jomas eksperti. Īsi par būtību – 2017. gadā Somijas valdība eksperimentālā kārtā ieviesa UPI, kuru izmaksā nejauši izvēlētiem 2000 bezdarbniekiem vecumā no 25 līdz 58 gadiem, kuri bez darba ir vai nu ilgāk nekā gadu, vai nu to darba pieredze ir mazāka par sešiem mēnešiem. UPI ir 560 eiro mēnesī un to maksās līdz šā gada beigām, kad pilotprojekts noslēgsies. Eksperimenta mērķis ir noskaidrot, vai bezdarbnieki, kuri saņēma UPI, ir bijuši sekmīgāki, lai iekārtotos darba tirgū vai sāktu savu biznesu. Jāpiebilst, ka UPI izmaksā bez jebkādiem nosacījumiem, turklāt cilvēkam var būt arī citi ienākumi, piemēram, nepilna laika darbs.

Valdību mēģinājumi slāpēt pandēmijas izaicinājumus pasaulē (arī tepat Latvijā) pamatā notikuši uz parāda rēķina.

Šāda situācija gan daudzus biznesus, gan mājsaimniecības padarījušas atkarīgus no turpmākas politiķu labvēlības. Tomēr, pandēmijai noplokot, var atkal parādīties aicinājumi kārtībā savest valstu budžeta deficītus. Kopumā gan pārāk strauja ekonomikas atraušana no stimuliem var izrādīties ļoti bīstama politika.

Piemēram, The Wall Street Jorunal raksta, ka viena no lietām, ko bagātajām pasaules valstīm vajadzētu tā kā zināt pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, ir tā, ka kādu parādu cirpšana var nodarīt vairāk ļaunumu nekā labumu, ja tas tiek veikts pirms ekonomika ir sadziedējusi savas brūces, lai arī cik ilgi tas prasītu. Valdot šādam fonam, tādējādi tiek spriests, ka daudzas pasaules valdības šoreiz vēl ilgi var neatgriezties kādu būtisku savu tēriņu samazināšanas stadijā. Tiek lēsts, ka daudzu stratēģija, lai mazināt parādus, būs paļaušanās uz izaugsmi un rekordzemajām procentu likmēm. "Ja mēs saskaramies ar “vienreiz 50 gados” šoku, tad arī šie parādi būs jāatmaksā aptuveni 50 gadu laikā. Pēc iepriekšējās finanšu krīzes mēs esam uzzinājuši, ka priekšlaicīga taupība var iešaut kājā,” teikuši arī, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) pārstāvji.

Pēdējos mēnešos strauji palielinājusies daudzu izejvielu cena. Pieprasījums pēc ekonomikas aktivitātei nepieciešamām izejvielām ir ļoti liels, kur savukārt to piedāvājums ne vienmēr tam ir spējis tikt līdzi.

Daļēji to nosaka tas, ka pēdējos gados dažādu iemeslu rezultātā nav pietiekami ieguldīts šādu izejvielu atradnēs. Turklāt tiek ziņots, ka vairāku izejvielu ieguvēji šobrīd nebūt arī neplāno būtisku daļu savus līdzekļus ieguldīt papildu izejvielu ražošanā. Sevišķi izteikts šis fenomens esot metālu tirgū, raksta, piemēram, The Wall Street Journal.

Rezultātā tuvākajos gados pasaulē var saglabāties visai ievērojams to metālu deficīts, kas lielā apmērā būs nepieciešami ekonomiku zaļināšanai, piemēram, varš, kobalts un litijs. Skaidrs ir tas, ka pasaules ekonomika darboties nepārstās – drīzāk būs otrādi - līdz ar gigantiskajiem valdību stimuliem un pandēmijas ierobežojumu beigām tautsaimniecībās strauji ieplūdis neiedomājami milzīga aizturētās naudas masa. Tāpat katra sevis cienoša lielvara šobrīd sasolījusi ambiciozus klimata un infrastruktūras uzlabošanas mērķus. Nu stiprinās pārliecība, ka šādai ekonomiku zaļināšanai blakusefekts būs milzīgs daudzu izejvielu patēriņš. Lielvarām mēģinot ierobežot naftas patēriņu, ievērojami augs pieprasījums, piemēram, pēc tiem elementiem, kas nepieciešami bateriju un jebkādas atjaunojamās enerģijas ražošanai (un arī visa elektrifikācijai).

Sociālo mediju kompānija «Facebook» plāno viena miljarda ASV dolāru (890 miljonu eiro) investīcijas, lai izveidotu stabilu kriptovalūtu, vēstīja laikraksts «Wall Street Journal» (WSJ), atsaucoties uz neoficiāliem avotiem.

Informētas personas, kas pārzina «Facebook» plānus, WSJ atklājušas, ka sociālo mediju kompānija iesaistījusies sarunās ar lielākajiem maksājumu tīkliem «Visa» un «MasterCard», kā arī maksājumu apstrādes sistēmu «First Data» par iespējamu atbalstu ieceres īstenošanā.

Kriptovalūtas projekts, kas tiek dēvēts par «FB Coin», jau apmēram gadu ir veicinājis baumas, ka «Facebook» vēlas sniegt platformas iekšienē pieejamus maksājumus lietotājiem. Skopā pieejamā informācija par projektu liecina, ka «Facebook» vadība apsver dažādas iespējas, tostarp maksājumus, izmantojot lietotāja «Facebook» profilu.

««Facebook» arī runā ar tiešsaistes tirdzniecības kompānijām un lietotnēm par valūtas pieņemšanu, un centīsies iegūt nelielākas finanšu investīcijas no šiem partneriem,» WSJ vēstīja, atsaucoties uz vienu no saviem informācijas avotiem.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Rīgas domes kukuļošanas lietā apsūdzētā bijušā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora Viļņa Štrama aizstāvji savā birojā paši veikuši eksperimentu, lai noskaidrotu vai 326 tūkst. eiro ietilpst vai neietilpst vīriešu kurpju kastē.

Kā izrādījies šādu naudas summu kastē ietilpināt nevarot, DB pstāstīja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs. Viņš norādīja, ka eksperimentā izmantotas no biroja papīra veidotas «viltus » eiro banknotes un 46.izmēra kurpju kaste. Tika izveidotas visu nominālu banknotes sākot no 20 līdz 500.

Eksperimenta gaitā, kas arī tikusi nofilmēta, advokāti pārliecinājušies, ka minēto naudas summu nevar ievietot kurpju kastē, ja nu vienīgi ar lielu piespiešanu. Tačuu jāatgādina, ka Raimonds Janita savās liecībās norādīja, ka naudas paciņa bijusi līdz 12 cm bieza un aizņēmusi trešdaļu no kastes. Advokāti arī eksperimentējuši vai 326 tūkst. eiro var izskaitīt aptuveni piecās minūtēs. J.Rozenbergs norādīja, ka tas labākajā gadījumā iespējams pusstundā.

Pandēmijai apstādinot daudzus procesus, arvien skaidrāks kļūst tas, ka notiekošajam būs graujoša ietekme uz pasaules ietekmīgākajām (un ne tikai) tautsaimniecībām. Tiesa gan, neskatoties uz arvien drūmāku ekonomikas datu plūsmu, kopš marta otrās daļas strauji turpina atveseļoties cenas lielākajos pasaules akciju tirgos.

Akciju tirgum vērtspapīru novērtējumos nākotni patīk ietvert ļoti laicīgi. Tādējādi, ja skatās uz to, par ko šobrīd gatava balsot nauda, tad tas jau varētu būt potenciālais ekonomikas atveseļošanās process.

Kopš sava marta beigu daļas zemākā punkta ASV akciju tirgus "Standard & Poor" 500" indeksa vērtība līdz šīs nedēļas sākumam bija palielinājusies jau par 26,5%! Tas nozīmē, ka ASV akciju kritums kopš februāra rekorda ir 16% apmērā. Savukārt kopš gada sākuma ASV akcijas kļuvušas vien par 11% lētākas. Kopumā tas nebūt nav maz, lai gan patiesībā – arī nekas ļoti briesmīgs. Līdzīga cenu dinamika, lai gan nedaudz bēdīgāka, vērojama arī Eiropā. Piemēram, Vācijas akciju tirgus DAX indeksa vērtība kopš marta izpārdošanas dziļākā punkta palēkusies jau aptuveni par ceturto daļu. Kopš februāra virsotnēm gan šī indikatora vērtība joprojām sarukusi par 23,7%.

Krievijas hakeri 2017.gadā veikuši vērienīgu kampaņu ASV elektroenerģijas kompāniju tīklu uzlaušanai, turklāt varējuši izraisīt elektrības atslēgšanos, vēsta laikraksts «The Wall Street Journal» (WSJ).

Pēc ASV Iekšzemes drošības ministrijas datiem, ar uzbrukumu saistīts Krievijas labā strādājošais hakeru grupējums «Energetic Bear». Viņi viegli uzlauzuši mazo komunālo uzņēmumu tīklus, bet pēc tam iekļuvuši piegādātāju tīklos, kuri savukārt strādā ar lielām kompānijām, raksta WSJ.

Hakeri nonākuši līdz stadijai, kad varējuši ieslēgt un izslēgt elektrību.Saskaņā ar ministrijas datiem, par uzbrukuma upuriem kļuvušas simtiem kompāniju. Dažas firmas var nezināt par to tīklu uzlaušanu, tā kā hakeru darbību ir grūti atklāt, jo viņi izmantojuši darbinieku datus. Uzlaušanas kampaņa, visticamāk, turpinās, raksta WSJ.

Grupējums «Energetic Bear» aktīvi darbojas vismaz no 2010.gada un tā mērķi ir enerģētikas un rūpnieciskie uzņēmumi. Vašingtona uzskata, ka grupējuma darbību sponsorē Krievija.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV šim tirgum – pagājušais gads kopumā izvērtās ļoti veiksmīgs, kur tā cenu raksturojušā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība palēcās vairāk nekā par 15%.

Pagaidām notiekošais liecina, ka uz optimistiskas nots riska vērtspapīri sāks arī šo gadu.

Katrā ziņā, neskatoties uz īso pavasara cenu šoku, akcijas, ja vērtē to kopumu, pagājušajā gadā bijušas labs ieguldījums. Turklāt ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā ASV Nasdaq Composite akciju indeksa vērtībā pagājušogad pieauga īpaši strauji – par 43%. Jāsecina - ja kāds savu bagātība būtu ieguldījis kādā šim indeksam piesaistītajā fondā, tad tā pandēmijas gada laikā būtu palielinājusies teju uz pusi. Tas ir nemaz nerunājot par atsevišķām pašām veiksmīgākajām akcijām.

Piemēram, Zoom Video Communications akcijas cena pieauga par teju 400% līdz 335 ASV dolāriem un Tesla akcijas cena piedzīvoja astronomisku pieaugumu par 720%.Izcili pagājušajā gadā klājas arī obligācijām, kur Bloomberg Barclays Global Aggregate šo vērtspapīru indeksa vērtība palēcās par 9,2%.

Pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) izceļ kādu gadījumu Portugālē, kur aizņēmējam ir gluži vai šāds sapņu hipotekārais kredīts. Tiek norādīts, ka konkrētais ņemtais kredīts Banco finanšu iestādē esot aptuveni 320 tūkstošu eiro apmērā, kur tam piemērotā procentlikme svārstoties, lai gan šobrīd tā esot negatīva pie -0,25% atzīmes. Rezultātā, piemēram, šomēnes esot sanācis tā , ka Banco kredīta ņēmējam, norēķinoties par procentiem, uz kontu pārskaitījusi aptuveni 40 eiro. Pats hipotekārā kredīta ņēmējs, protams, turpina maksāt aizdevuma pamatsummu.

Jebkādas ziņas par izejvielu cenu pieaugumu pēdējos mēnešos kļuvušas jau teju apnicīgas. Tiesa gan, tās tāpat turpina durties acīs. Piemēram, Financial Times ziņojis, ka 2021. gada janvārī litija karbonāta, kas ir nepieciešams bateriju ražošanā, cena bijusi aptuveni 9,6 tūkst. ASV dolāru par tonnu.

Savukārt šā janvāra beigās tā bija pārsniegusi jau 50 tūkst. ASV dolāru atzīmi par tonnu. Faktiski ievērojams deficīts draud tām lietām, kas nepieciešamas Rietumvalstu grandiozajiem enerģijas transformācijas plāniem.

Attiecīgi tas liek domāt, ka šo plānu cena kļūs arvien augstāka. The Wall Street Journal (WSJ) apkopotie dati liecina, ka litija jonu akumulatoru gadījumā to cena kopš 2010. gada ir sarukusi par 90% līdz aptuveni 130 ASV dolāriem uz kilovatstundu. WSJ rēķina, ka maģiskā robeža, kad elektroauto var ekonomiskā ziņā konkurēt ar tradicionālajiem iekšdedzes dzinēja spēkratiem, esot 100 ASV dolāri uz kilovatstundu.

Daudzi paredzējuši, ka šo robežu baterijām izdosies sasniegt dažu tuvāko gadu laikā. Tiesa gan, WSJ secina, ka šis mērķis, ņemot vērā bateriju metālu deficītu, var būt arī attālāks. Tiek izcelts, ka šādām baterijām arī nepieciešamais kobalts gada laikā ir sadārdzinājies par 120% un niķeļa sulfāts – par 55%. Pieprasījums bez piedāvājuma Pamatā šāds cenu pieaugums seko lielajam pieprasījumam un pieņēmumiem par šāda milzīga pieprasījuma noturību nākotnē.

Ārzemēs kredītdevēji sociālajos tīklos pēta potenciālos klientus, bet Latvijā lielāka interese par šiem portāliem bijusi parādu piedzinējiem.

Gozējoties pa sociālajiem tīkliem, būtu vērts kādā brīvā brīdī padomāt, kādu informāciju par sevi šo interneta vietu lietotājs ir gatavs publicēt. Par tevi informāciju vāc arī korporatīvā vide, piemēram, biznesa medijs The Wall Street Journal (WSJ) raksta, ka arvien vairāk izplatīta ir kredītdevēju prakse iegūt informāciju par klientiem, izmantojot tādus sociālos portālus kā Twitter, Facebook u. c.

Iegūtā informācija tiekot izmantota, lai padarītu pilnīgāku ainu par klientu kredītspēju un pārbaudītu to identitāti. WSJ raksta, ka šāda tendence raisa bažas gan daudziem patērētājiem, gan jomas regulatoriem. Aizdevumu kompānijas mēdz pievērst uzmanību tam, vai, piemēram, sociālajā tīklā LinkedIn ir norādīta tā pati darba vietas informācija, kas piesakoties kredītam. Tāpat tiekot vērots, vai Facebook lietotājs nav publicējis, ka ir atlaists vai aizgājis no darba. Tiekot pētītas arī citas interneta vietnes; piemēram, mazajam biznesam, par kuru ir negatīvas atsauksmes eBay, var rasties grūtības saņemt papildu kredītu, norāda WSJ. Latvijā gan pagaidām šāda prakse vēl neesot vērojama, norāda gan bankas, gan ātro kredītu sniedzēji, tomēr kredītu piedzinēji ekonomiskās krīzes laikā sociālos tīklus izmantojuši daudz aktīvāk. To apliecina Draugiem.lv pieredze.

Bankas Citadele pircējs vēlas attīstīt banku kā veiksmīgu finanšu iestādi, izmantojot Latvijas ģeogrāfisko potenciālu, vēsta Wall Street Journal.

Investoru grupas Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors Tims Kolinss vēlas Citadeli attīstīt kā veiksmīgu banku Baltijas reģionā starp Krieviju un Skandināviju, raksta izdevums.

WSJ norāda, ka viens no grupas investoriem ir bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers, kurš savus līdzekļus ieguldījis vairākās bankās dažādās vietās pasaulē.

Volkera pārstāvis WSJ atklāja, ka viņš neieņems aktīvu lomu bankas darbā. Volkera kungs nekomentē savas personīgās investīcijas. Tomēr es varu apstiprināt, ka Citadeles darījumā viņš ir tikai mazs pasīvs investors, teikts Volkera pārstāvja Entonija Douda paziņojumā.

«Ja, ņemot vērā valsts iedzīvotāju skaitu, vajadzētu veidot statistiku par procentuāli visvairāk apmeklētajiem pasākumiem Garage, kas pulcē jaunos un darbu nesen sākušos uzņēmējus, tad Igaunija būtu šāda saraksta pirmajā vietā,» raksta The Wall Street Journal.

«Es biju patīkami pārsteigts par to, cik daudz jauno uzņēmumu un biznesa ideju pasākumā prezentētas, turklāt interesanti ir tas, ka lielākā daļa uzņēmumu mērķauditorija ir nevis vietējais, bet pasaules tirgus,» raksta WSJ žurnālists Bens Rūnijs (Ben Rooney), kas WSJ Eiropas tūres ietvaros jau ir apmeklējis jauno uzņēmuma tikšanās pasākumus Stokholmā, Amsterdamā, Parīzē, Stambulā un Telavivā. Par to, ka Igaunijas jaunie uzņēmēji vēlas savas biznesa idejas prezentēt pasaules nevis vietējā tirgū, liecina tas, ka visu sešu uzņēmumu, kurus laikraksts uzskatīja par interesantākajiem, mājas lapu adreses ir angļu valodā, tāpat nevienai no šo uzņēmumu interneta vietnēm netiek izmantots Igaunijas .ee domēns.

Viens no pasaulē ietekmīgākajiem izdevumiem The Wall Street Journal (WSJ) iesaka finanšu grūtībās nonākušajai Īrijai mācīties no Latvijas, kas, pieņemot vairākus nepopulārus lēmumus, spējusi izvairīties no defolta.

WSJ norāda, ka tā dēvētās iekšējās devalvācijas rezultātā Latvijas ekonomika laika posmā no 2008. līdz 2009. gadam sarukusi par aptuveni 25%, kas ir līdz šim straujākais ekonomiskais kritums pasaulē. Latvijas bezdarba līmenis sasniedza 20%, atalgojums valstī samazinājās par 19% no apmēriem, kas tika sasniegti 2008. gadā.

Taču galu galā Latvija izrāpusies no dziļās ekonomiskās lejupslīdes, valsts iekšzemes kopproduktam šā gada trešajā ceturksnī gada griezumā augot par 2,7%. Eksporta apjomi Latvijā trešajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, palielinājušies par 38%. Valsts tekošajā kontā atkal ir pārpalikums pēc lielā deficīta, kas uzkrāts pirmskrīzes periodā.

Mikroblogu vietne Twitter liegusi ASV izlūkdienestiem piekļuvi tās pakalpojumam, kas sociālajā medijā izskata ierakstus reālajā laikā un jau agrāk ir apliecinājis sevi kā noderīgs rīks cīņā ar terorismu, vēsta laikraksts Wall Street Journal (WSJ).

Twitter grib izvairīties no tāda iespaida radīšanas, it kā tas būtu pārlieku draudzīgs ar izlūkdienestiem, atsaucoties uz ASV izlūkdienesta augsta ranga amatpersonu, vēsta laikraksts.

Mikroblogu vietnei pieder aptuveni 5% daļu uzņēmumā Dataminr, kas izmanto algoritmus un lokācijas instrumentus, lai tvītu publicēšanā atklātu sakarības.

Tas ir jaudīgs instruments, lai no tvitera nebeidzamās runu straumes iegūtu noderīgu informāciju.

Dataminr ir vienīgais uzņēmums, kuram Twitter ļauj piekļūt visai publisko tvītu straumei reālajā laikā un pārdot to klientiem, norāda WSJ.

Dataminr vadītāji izlūkdienestiem nesen paziņojuši, ka Twitter nevēlas, lai uzņēmums turpina sniegt tiem pakalpojumus.

Ja tiktu izveidota Eiropas karte, kurā būtu izgaismotas valstis ar tehnoloģiju sasniegumiem un lielāko start-up uzņēmumu aktivitāti, Lielbritānija spīdētu tikpat spoži kā Baltijas valstis – tā, aprakstot situāciju Eiropā tehnoloģiju un jaunu, inovatīvu uzņēmumu jomā, Wall Street Journal blogā raksta medija tehnoloģiju redaktors Bens Rūnijs (Ben Rooney).

Viņa aprakstītajā inovatīvo tehnoloģiju uzņēmumu kartē ik pa laikam izgaismotos Francija, bet Vidusjūras reģions izskatītos diezgan padrūms. «Siltas vēsmas» nāktu no Turcijas un «pat no Krievijas», tomēr lielāko daļu centrālās un, it sevišķi Dienvidaustrumu daļas, klātu tumšs plīvurs.

Tajā pašā laikā šis plīvurs slēpj «nenoliedzamus talantus» un šajā reģionā inovatīvās tehnoloģijas lēnām sāk attīstīties. WSJ tehnoloģiju redaktors ar šī reģiona valstīm domājis Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju u.c Eiropas Dienvidaustrumu valstis.

Eiropas karti tehnoloģiju uzņēmumu ekspertam palīdzēja «uzburt» Austrijas pilsētā Hofsburgā notiekošais pasākums Pioneer's Festival, kurā pulcējās iesācējuzņēmēji no vairākām Eiropas reģiona valstīm.

Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) lēmums samazināt Francijas un astoņu citu Eiropas valstu reitingus liecina par Eiropas Savienības (ES) izvēlētās stratēģijas nespēju apturēt parādu krīzes izplatīšanos, raksta ASV plašsaziņas līdzekļi, vēsta AFP.

«S&P piektdienas lēmumam par deviņu valstu, tostarp Francijas, Itālijas un Spānijas, reitingu samazināšanu jākalpo kā atgādinājumam Eiropas līderiem, ka to izvēlētā ekonomikas stratēģija, kura balstās taupības pasākumos, nedarbojas,» redakcijas slejā raksta The New York Times. «Pēc neskaitāmiem glābšanas plāniem, Eiropa joprojām ir visai tālu no krīzes atrisināšanas,» piebilst laikraksts.

Savukārt izdevums The Wall Street Journal (WSJ) uzsver, ka Francijai draudošais reitingu samazinājums «iespējams, bijis sliktāk glabātais finanšu noslēpums». «Līdzīgi kā tas bija ar ASV reitinga samazināšanu aizvadītajā vasarā, reitingu aģentūras nepasaka pasaulei vai tirgiem kaut ko jaunu,» raksta WSJ, piebilstot, ka S&P rīcība ilustrē, ka Eiropas darbības vienotās valūtas glābšanai nav apturējušas finanšu infekciju – bet gan tikai pastiprinājušas.

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma Lietuvos geležinkeliai solījums atjaunot pirms gandrīz desmit gadiem nojaukto Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posmu starp Lietuvu un Latviju ir ne tikai ekonomisks, bet arī politisks solis un labas gribas žests pret partneriem Latvijā un Polijā, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Roks Masjulis.

Jautāts, vai Lietuvos geležinkeliai iecere pārsūdzēt Eiropas Savienības (ES) Tiesā Eiropas Komisijas (EK) lēmumu noteikt Lietuvas dzelzceļa uzņēmumam nepilnu 28 miljonu eiro naudassodu par konkurences ierobežošanu nav pretrunā ar gatavību atjaunot izārdīto sliežu ceļu, viņš atzinis, ka galīgais lēmums par pārsūdzēšanu vēl nav pieņemts - tas notiks pēc tikšanās ar ES konkurences komisāri Margrēti Vestageri.

«Galīgā lēmuma vēl nav, uzņēmums apsver virkni variantu, (..) laiks [sūdzības iesniegšanai] mums ir līdz 18.decembrim. Pirms lēmuma pieņemšanas es vēl plānoju pats aizbraukt pie komisāres, ja viņa mani pieņems, un apspriesties par to, kādi ceļi Lietuvai šai lietā būtu perspektīvākie,» stāstījis ministrs.