Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga, to intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 19.marta numurā lasi:

Statistika

Pirmo reizi eksports no Latvijas pārsniedzis importu

Tēma

Latvija ir Baltijas zinātnes līdere tikai uztura mācībā

Sporta nozare

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk. Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents Mārtiņš Lazdovskis

Vēja enerģija

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Inovācijas

Zaļais koridors investoriem ekonomikas uzrāvienam

Siltumenerģija

Tarifi stabilizējas, taču neatgriežas pirmskrīzes līmenī

Portrets

Ulla Zakowski, Danone vadītāja Somijā un Baltijas valstīs

Brīvdienu ceļvedis

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) publicējusi uzņēmumu sarakstu, kas kvalificējušies iniciatīvai “Zaļais koridors” – atbalsta mehānismam Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem.

Iniciatīva nodrošina prioritāru valsts un pašvaldību publisko pakalpojumu saņemšanu uzņēmējdarbības attīstībai. Kopumā sarakstam kvalificējušies jau vairāk nekā 580 Latvijas uzņēmumi.

“Iniciatīva “Zaļais koridors” ir būtisks solis Latvijas uzņēmējdarbības vides stiprināšanā. Tā ļauj uzņēmumiem straujāk virzīt uz priekšu attīstības projektus, saņemot būtiskus publiskos pakalpojumus vismaz divas reizes īsākā termiņā. Tas samazina birokrātiju, palielina konkurētspēju, veicina investīciju piesaisti un eksporta izaugsmi. Mūsu mērķis ir veidot uzņēmējiem paredzamu un efektīvu vidi, kurā izaugsmes ieceres kļūst par realitāti,” uzsver LIAA direktore Ieva Jāgere.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

Ekoloģijas jautājumi ir vieni no svarīgākajiem jautājumiem Eiropā. Katra valsts veltī īpašu uzmanību atkritumu savākšanas un pārstrādes iniciatīvām. Aivars Šveida jau 20 gadus darbojas pārstrādes nozarē un ir dažu uzņēmumu, kas nodrošina pilnu otrreizējo izejvielu savākšanas, transportēšanas un pārveidošanas ciklu, līdzdibinātājs. Ekosistēmas galvenais uzņēmums — “Zaļais Cikls” — ir starp lielākajiem Latvijā atkritumu iepirkšanas ziņā.

Aivars pastāstīja, kā viņam izdevās organizēt otrreizējo izejvielu pilna cikla pārstrādes biznesu, un pateicoties kam ir saglabāta uzņēmumu stabilitāte pat šai nozarei grūtos laikos.

Pastāstiet mums par “Zaļais Cikls” vēsturi, kā jūs ienācāt šajā biznesā un ar ko sākāt?

Es ienācu šajā jomā tieši pirms 20 gadiem — toreiz Eiropā tikai radās tendence ekoloģiski apsaimniekot otrreizējās izejvielas. Es ieraudzīju perspektīvas šajā nišā un iekārtojos darbā par menedžeri ottreizējo izejvielu savākšanas uzņēmumā. Darbs mani uzreiz aizrāva, un es sāku pastiprināti attīstīt savas prasmes, iedziļinoties visās detaļās.

Pirmajā gadā vadības ambiciozie plāni sevi neattaisnoja un uzņēmumā iestājās krīze. Pateicoties manām iniciatīvām, īpašnieki mani sāka aicināt uz sanāksmēm un konsultēties par pašreizējo situāciju. Es piedāvāju jaunu biznesa attīstības variantu, nedaudz atliekot malā ambīcijas un koncentrējoties uz mūsu stiprajām pusēm — un pēc pusgada situācija jau bija izlīdzinājusies. Novērtējot manu ieguldījumu, īpašnieki man piešķīra uzņēmuma daļas un tā es kļuvu par kompānijas līdzīpašnieku.

Pārtikas ražotājiem šobrīd ir ļoti izaicinošs laiks saistībā ar izejvielu un energoresursu cenu kāpumu, kā arī lielais nezināmais ir Zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem, intervijā atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma AS "Maag Latvija", kuram tostarp pieder zīmols "Rīgas miesnieks", valdes loceklis Heino Lapiņš.

Pēc viņa teiktā, pēdējo mēnešu laikā liellopa un cāļa gaļas cenas ir pieaugušas par 1,5 līdz diviem eiro kilogramā, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, tostarp liellopa gaļai pieaugums pārsniedz 30%, bet cāļa gaļai - 20%. "Tas ir ļoti straujš un būtisks sadārdzinājums," uzsvēra Lapiņš.

Viņš arī norādīja uz neskaidrību saistībā ar elektroenerģijas turpmāko cenu. "Parasti februārī, martā un aprīlī cenas iet uz leju, bet vasarā biržas cenas ir augšā. Taču šogad februāris mūs pārsteidza ar nepatīkami augstām cenām, un arī aprīļa sākums bija sarežģīts. Tas rada nestabilitāti," teica "Maag Latvija" valdes loceklis.

Lapiņš atzīmēja, ka zaļais kurss jau tagad ir trieciens pārtikas ražotājiem un rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem. "Zaļais kurss, ko Latvija ir uzņēmusies pirms pāris gadiem, tagad sāk spiest arī ražotājus," viņš sacīja.

Eleving Group 23. septembrī uzsāka publisko akciju piedāvājumu Baltijā un Vācijā, kopumā piedāvājot 24,5 miljonus akciju par cenu no 1,6 līdz 1,85 eiro, kas kapitāla izteiksmē nozīmē aptuveni 40 miljonus eiro. Tā ir lielākā privātas kompānijas akciju emisija Latvijā un viena no prāvākajām Baltijas kapitāla tirgū. Piedāvājums noslēdzas 8. oktobrī.

Latvijā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmumu grupa Eleving Group darbu sāka 2012. gadā, pirmsākumos piedāvājot transportlīdzekļu finansēšanas pakalpojumus. Grupas galvenā misija ir apkalpot sabiedrības grupas, kas nav tradicionālo banku klienti, un veicināt iekļaujošu ekonomiku ar inovatīviem, viegli lietojamiem un saprotamiem finanšu produktiem. Eleving Group transportlīdzekļu finansēšanas segments iekļauj nodrošinātos aizdevumus un mobilitātes pakalpojumus un veido aptuveni divas trešdaļas no visa portfeļa. Tā vadošais zīmols ir Mogo. Savukārt trešdaļu no portfeļa veido nenodrošinātie patēriņa finansēšanas pakalpojumi, ko primāri piedāvā Balkānos un Āfrikā.

Zaļo publisko iepirkumu pērn pašvaldības caurmērā ir izmantojušas biežāk nekā valsts pārvalde, proti, 2023. gadā 12 % no pašvaldībās izsludinātajiem iepirkumiem bija ar vides aizsardzības prasībām, bet valsts pārvaldē – 7 %, liecina Aprites ekonomikas indeksa komandas apkopotie Iepirkumu uzraudzības biroja dati.

Zaļais publiskais iepirkums ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, kā pašvaldības var stimulēt apritīgumu, samazināt negatīvu ietekmi uz vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu.

“Tie ir praktiski instrumenti, kas rada tiešu ietekmi un veicina ilgāku resursu apritīgumu un atbildīgu saimniekošanu. Piemēram, apgaismojuma un datortehnikas iepirkumos tiek ieteikts izmantot aprites cikla izmaksu izvērtēšanu un prasīt ilgāku garantijas periodu, kas nodrošina ilgstošāku preču lietošanu un mazina atkritumu daudzumu. Mēbeļu iepirkumos var iekļaut prasības par remontējamību un demontāžas instrukciju nodrošināšanu, savukārt drukas iekārtām – iespēju izmantot atkārtoti uzpildāmas tintes un tonera kasetnes. Arī būvniecības projektos paredzēta atkritumu šķirošanas infrastruktūras izveide un būvniecības atkritumu apjoma samazināšana,” norāda Latvijas Ilgtspējīgu iepirkumu asociācijas valdes priekšsēdētāja Inese Pelša.

Latvijas valdību un ārvalstu investorus vieno kopējs mērķis - stipra un konkurētspējīga Latvija, kur uzņēmēji var brīvi strādāt un kur ekonomika attīstās, un šobrīd tas var notikt par spīti ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), piektdien atklājot valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) augsta līmeņa sanāksmi.

Premjere uzskaitīja vairākus valdības galvenos darba virzienus, lai to varētu panākt.

Kā pirmo Siliņa minēja investīciju vides stiprināšanu. "Es domāju, ka bez tās nav iespējama jēgpilna saruna par konkurētspējīgu un attīstīties spējīgu Latviju," teica premjere.

Viņa norādīja, ka vada Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu padomi, kas kopš pagājušā gada aprīļa kopā ir sanākusi sešas reizes. Padomē risināti tādi jautājumi kā ārvalstu investoru elektroniskā paraksta piekļuve, vēja parku atļaujas, pašvaldību investīciju šķēršļi, kā arī nodokļu un teritoriju plānojumu problēmas un daudzi starpresoriski jautājumi.

Siliņa izcēla, ka ir sākusi darboties iniciatīva "Zaļais koridors", kas ir atbalsta mehānisms Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgiem komersantiem. Premjere gan esot aicinājusi ekonomikas ministru to vēl pilnveidot.

Baltijas un Frankfurtes biržu gaida 250 miljonu eiro vērta obligāciju emisija. Eleving Group vadītājs Modests Sudņus (Modestas Sudnius) intervijā atklāj, ka apstākļi naudas piesaistei ir īpaši labvēlīgi un uzņēmums plāno sasniegt savu mērķi.

Pēdējo gadu laikā esam runājuši vairākas reizes un parasti sākam ar Eleving Group finanšu rezultātiem, iecerēm, obligācijām, akcijām, peļņas iespējām. Šoreiz es vēlētos sākt no nedaudz emocionāla jautājuma par globālo situāciju, kas ir nestabila un mainīga. Kā jūs, kā augoša uzņēmuma vadītājs, to uztverat? Uzmanīgi, bet bez panikas? Ir jāsatraucas un jāslēdz bizness kādā valstī? Kāda ir jūsu notikumu uztvere?

Eleving Group ir starptautisks uzņēmums, un tas dod zināmu drošības apziņu. Proti, nav tā, ka visos mūsu tirgos pēkšņi viss var noiet greizi. Mūs tiešā veidā neietekmē tarifu kari vai robežu slēgšana, jo Eleving Group pārdod naudu. Protams, mēs darbojamies 16 dažādos tirgos, un mums ir jāseko tendencēm šajās valstīs. Atslābt nedrīkst, bet arī panikā nav jākrīt. Otrkārt, mēs lielākoties finansējam strādājošos ar vidējiem ienākumiem, kuri mūsu finansējumu izmanto transportlīdzekļu iegādei, kas viņiem palīdz gūt ienākumus. Tādēļ mums valsts ekonomikas stiprums ir svarīgāks par makroekonomiskajiem faktoriem. Un, visbeidzot, mēs vienmēr rūpīgi sekojam līdzi ģeopolitiskajai situācijai, mums ir izstrādāti darbības nepārtrauktības rīcības plāni, taču mēs raugāmies uz nākotni pozitīvi, jo lielākā daļa mūsu tirgu atrodas NATO/Eiropas Savienības valstīs vai tālu prom no aktīviem konfliktiem, piemēram, Āfrikā vai Balkānos.

Igaunijas biorafinēšanas uzņēmums "Fibenol" koksnes biorafinēšanas ražotni Valmierā varētu sākt būvēt 2027.gadā un pabeigt būvniecību trīs gadu laikā, otrdien informatīvajā pasākumā Valmieras tehnikumā sacīja "Fibenol" meitasuzņēmuma "Fibenol Latvia" valdes locekle Merili Palu.

Patlaban tiek veikta rūpnīcas priekšizpēte, ietekmes uz vidi novērtējums, ko varētu pabeigt līdz 2026.gada beigām, un tad plānots sākt ražotnes būvniecību.

Palu sacīja, ka investīcijas ražotnē varētu būt 600-700 miljoni eiro, savukārt produkcijas ražošana varētu sākties 2030.gadā.

Paredzēts, ka jaunajā ražotnē tiks radītas aptuveni 100 tiešās augsti kvalificētas darbavietas, kā arī ražotne nodrošinās aptuveni 600 netiešās darbavietas, piemēram, celtniecībā, piegādēs, loģistikā, kas kopumā nodrošinātu aptuveni septiņus miljonus eiro gadā nomaksātos darbaspēka nodokļos.

"Fibenol" ražotne Valmierā varētu pārstrādāt vairāk nekā 700 000 kubikmetrus koksnes gadā, kas ļautu ražot 85 000 tonnu lignīna un 127 000 tonnu celulozes ogļhidrātu gadā, kas būtu vairāk nekā 10 reizes vairāk nekā patlaban ražo kompānijas pilotražotne Imaverē, Igaunijā.

Latvijā ir labas iestrādes un ilgtspējīgas būvniecības piemēri, tomēr plašākā tvērumā ilgtspējas prakse ēku būvniecībā pagaidām vēl tiek reti izmantota, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Brusbārde un padomnieks enerģētikas un klimata politikas jomā Dzintars Jaunzems.

Ekonomisti norāda, ka ilgtspējīgas būvniecības prakse drīzumā būs obligāta Latvijā. Šogad martā Eiropas Parlamentā tika apstiprināts ēku dekarbonizācijas plāns, kas nosaka, ka visām jaunajām ēkām no 2030.gada ir jābūt bezemisiju. Emisiju aprēķinos ņems vērā visu ēkas būvniecības dzīves ciklu, sākot ar finansēšanu un projektēšanu, līdz atkritumiem pēc objekta nojaukšanas. Tas nozīmē, ka pārmaiņas būvniecības nozarē ir steidzamākas nekā jebkad agrāk.

Latvijas eksporta tirgos pieprasījums pēc ilgtspējīgiem, sertificētiem materiāliem aizvien pieaugs, un tā ir Latvijas uzņēmumu iespēja ielauzties tirgū un izrauties attīstībā, raksta ekonomisti. Jau šobrīd vairākiem Latvijā ražotiem būvmateriāliem ir izsniegti apliecinājumi par atbilstību starptautiskām produktu vides deklarācijām, un tie veiksmīgi iekaro ārējos tirgus.

Lietuvas obligāciju tirgus pēdējā laikā nepārprotami piedzīvo uzplaukumu. Pēdējā gada laikā vien esam redzējuši desmitiem jaunu emisiju, un to rezultāti ir līdzīgi - pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, emisijas tiek veiksmīgi izvietotas, investori ir aktīvi un meklē pievilcīgu atdevi.

Tas gan nav pārsteigums – daļai investoru obligācijas šobrīd šķiet labāka alternatīva nekā salīdzinoši svārstīgie akciju tirgi vai tradicionālie banku noguldījumi. Vienlaikus esam pieredzējuši arī vairākus problemātiskus gadījumus, kas nonākuši publiskajā telpā, atgādinot, ka atdeve iet roku rokā ar risku, un riska pārvaldības centrā ir obligacionāru pārstāvis.“Redzam, ka investori ir aktīvi un meklē pievilcīgāko atdevi. Taču vienlaikus tirgus ir atgriezies pie fundamentāliem jautājumiem: kā darbojas aizsardzības mehānismi? Kas notiek, ja tiek pārkāptas emisijas dokumentos noteiktās saistības? Cik ātri tiek pieņemti lēmumi?” saka Eva Suduiko, COBALT partnere un zvērināta advokāte.

Lai īstenotu uzstādītos klimata mērķus un maksimāli samazinātu siltumnīcu gāzu emisijas, vienlaikus racionāli izmantotu zemi un energoresursus bez pārvades zudumiem, tiek izstrādāts standarts zaļo industriālo zonu sertificēšanai.

Pašlaik šāda standarta, pēc kura varētu sertificēt zaļās industriālās zonas, nav. Latvijā projektu GIA, kas tiek īstenots Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021-2027 ietvaros, šāda veida pilotprojektu iecerēts īstenot Zemgales plānošanas reģionā SIA Laflora teritorijā — Kaigu purvā, kura daļā kūdras izstrāde jau ir pabeigta, savukārt citā kūdras ieguve lauksaimniecībā izmantojamo substrātu ražošanai varētu tikt pārtraukta nākamo 10 - 12 gadu laikā. Apvienotās klimata, enerģētikas un vides koordinācijas darba grupas sanāksmē Zemgales plānošanas reģiona projektu vadītājs Raitis Madžulis atzina, ka ir viena situācija, ja ir gatavi kritēriji, pēc kuriem īstenot attiecīgu sertifikācijas procedūru un nodrošināt tās uzraudzību, bet pavisam cita situācija ir, ja šie sertifikācijas standarti ir jārada — jāizstrādā pašiem. Lai arī projekts jau darbojas vairāk nekā gadu, tomēr visbūtiskākais ir radīt sertifikācijas vadlīnijas, jo īpaši, ja no tām nākotnē varētu būt atkarīga industriālo parku sertifikācijas sistēma. Proti, tā nedrīkst būt smagnēja un grūti izpildāma. Nenoliedzami, ka standartu izstrādē ir daudzi un grūti atbildami jautājumi.

Latvijā ir uzkrāti ievērojami privātie līdzekļi, taču tie lielākoties atrodas depozītos un nepiedalās ekonomikas attīstībā. Tas rada ne vien nerealizētu labklājības potenciālu iedzīvotājiem, bet arī aizkavē ekonomikas izaugsmi, jo šo kapitālu būtu iespējams ieguldīt reālos projektos.

Aplūkojot mājsaimniecību uzkrājumu struktūru starp Baltijas valstīm, vērojamas būtiskas atšķirības. Igaunijas mājsaimniecības ieguldījumiem akcijās un ieguldījumu fondos novirza 72%, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem Eiropas līmenī. Tikmēr Latvijā un Lietuvā būtiskāku daļu tradicionāli veido noguldījumi. Lai šo tendenci mainītu, nepieciešams piedāvāt privātajiem investoriem pieejamus un saprotamus ieguldījumu produktus, kuri stimulē privātpersonas novirzīt savus uzkrājumus lietderīgās investīcijās.

Skaidrs ir tas, ka līdzīgi tāpat kā citur Eiropā, iedzīvotāju ieguldīšanas paradumi nesākas spontāni, tam nepieciešamas strukturētas iniciatīvas. Zviedrija ir spilgts piemērs tam, kā labvēlīgi nodokļu nosacījumi ieguldījumiem un viegli pieejami ieguldījumu produkti ir radījuši vidi, kurā mājsaimniecības būtiski lielāko daļu savu uzkrājumu iegulda finanšu instrumentos (90%). Viena no iniciatīvām Zviedrijā bija “Allemansfonder” fondi, kuri sākotnēji piedāvāja režīmu, kurā ar nodokli netika aplikta peļņa, tādējādi veicinot privātpersonu ieguldījumus fondos. Arī pēc šī režīma atcelšanas, iedzīvotāju paradumi ieguldīt fondos saglabājās un turpināja attīstīties. Ieguldījumu fondi ir viens no mūsdienu finanšu tirgus stūrakmeņiem - tie ļauj privātajiem investoriem piekļūt dažādiem sektoriem, diversificēt riskus un ieguldīt mērķtiecīgos projektos.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Valsts kontroles (VK) veiktā revīzija par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai ir bijusi ļoti vāja un pavirša, intervijā Latvijas Radio vērtēja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga Finanšu ministrijas (FM), valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot "neviena laba vārda, viss ir slikti".

Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.

"Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz - četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta," sacīja politiķis.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā samazinājās par 3,6 procentpunktiem - līdz 22,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), trešdien ēnu ekonomikai Latvijā veltītā konferencē pavēstīja Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Neliels ēnu ekonomikas samazinājums 2023.gadā ir vērojams arī Igaunijā - no 18% no IKP 2022.gadā līdz 17,9% no IKP šogad. Savukārt Lietuvā 2023.gadā ēnu ekonomikas īpatsvars salīdzinājumā ar 2022.gada rādītājiem ir pieaugusi par 0,6 procentpunktiem un sasniedzis 26,4% no IKP.

Ēnu ekonomikas indeksa aprēķini Baltijas valstīs tiek veikti kopš 2009.gada. Atbilstoši jaunākajiem datiem 2023.gadā Lietuvā ir sasniegts augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars kopš ir sākti ēnu ekonomikas mērījumi. Šī ir arī pirmā reize kopš 2009.gada, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Lietuvā ir lielāks nekā Latvijā, uzsvēra Sauka.

Viņš skaidroja, ka ēnu ekonomikas īpatsvaru iepriekšējos dažus gadus Latvijā lielā mērā noteica ārējie apstākļi - nenoteiktība, kas bija saistīta ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas karu Ukrainā, un citiem apstākļiem.

Neskatoties uz vairāku valdību pausto apņemšanos attīstīt Latvijas kapitāla tirgu, realitātē joprojām valda stagnācija.

Pirms gada valdībā tika izvērtēta vairāk nekā 20 valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību kotēšana biržā. Pēc attiecīgās valdības sēdes 9. aprīlī Finanšu ministrija valdībai piedāvājusi pieturēties pie iepriekš izvirzītā mērķa – sasniegt 9% akciju tirgus kapitalizāciju 2027. gadā. Pavisam nesen notika Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums, kurā diemžēl būtībā tika secināts, ka nekāds progress šajā jomā nav manāms. Turklāt interesanti – atšķirībā no iepriekšējā gada pasākuma, kad forumā ar savā ziņā dedzīgām un daudzsološām uzrunām par kapitāla tirgus strauju attīstību uzstājās virkne Ministru kabineta locekļu, šogad valdības amatpersonu interese par pasākumu nebija nekāda. Vai iemesls tam ir fakts, ka ministriem īsti nebija, ko teikt auditorijai, vai arī viņu iespējama aizņemtība tajā dienā, paliek atvērts jautājums.

Investoriem akciju tirgos pēdējais gads kopumā bija labvēlīgs. Šajā laika periodā MSCI World indekss, kas iekļauj gandrīz visus liela un vidēja izmēra publiski tirgotus uzņēmumus pasaulē, uzrādīja vērtības pieaugumu virs 24%.

Ja jūs lūgtu paskaidrot kādam, kurš kaut nedaudz seko līdzi notikumiem finanšu tirgos, kā akciju tirgi spējuši sasniegt tik ievērojamu rezultātu laikā, kad procentu likmes atrodas vairāku desmitgažu augstākajos līmeņos, katrā atšķirīgas sarežģītības pakāpes skaidrojumā neizbēgami tiktu pieminēti divi vārdi – mākslīgais intelekts. Daži uzmanīgi un zinoši novērotāji varētu pat pievienot klāt trešo vārdu – ģeneratīvais mākslīgais intelekts.

Galvu reibinošais mākslīgā intelekta tehnoloģiju uzplaukums, piemēram ChatGPT, ir radījis ažiotāžu, kas atgādina iepriekšējos tehnoloģiju burbuļus. Lai noliktu perspektīvā dažus ar mākslīgā intelekta trakumu saistītus skaitļus atliek vien paskatīties uz Nvidia. Uzņēmums ātri kļuva par līderi jaunajā mākslīgā intelekta infrastruktūras un mikroshēmu tirgū, kapitalizācijai pieaugot par 205% pēdējos 12 mēnešu laikā un pārsniedzot 2 triljonu ASV dolāru slieksni šī gada martā, kas ir pielīdzināms visu publiski tirgoto Vācijas uzņēmumu kapitalizācijas summai. Nvidia vērtība pārsniedz arī tādu nozīmīgu valstu gada IKP kā Spānija, Kanāda, Dienvidkoreja un citas.