Virtuālā hakatona "HackForce" uzvarētājkomanda "Shield48" pašlaik saražo un sapako apmēram 3 500 sejas vairogus dienā un 17 dienu laikā "Shield48" bija saražojuši un piegādājuši nepilnus 20 000 sejas vairogus gandrīz 400 klientiem Latvijā.

4 694 sejas vairogi piegādāti 1233 ģimenes ārstu praksēm (NVD pasūtījums); 920 sejas vairogi 29 reģionām medicīnas iestādēm (NVD pasūtījums); 4 400 sejas vairogi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcai, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcai, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai; 3 393 sejas vairogi 155 citām valsts un pašvaldību, privātām medicīnas iestādēm un aptiekām; 2 124 sejas vairogi 33 citām valsts un pašvaldību institūcijām; 3 123 sejas vairogi 187 tirdzniecībās, ražošanas un pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem un privātpersonām.

"Esam eksportējuši 950 sejas vairogus uz Lielbritāniju, Vāciju, Kanādu un ASV. Nacionālie bruņotie spēki un Zemessardze ir iegādājusies "Shield48" sejas vairogus testēšanos nolūkos. Paldies komandai, sadarbības partneriem un visiem klientiem par uzticēšanos," uzsver "Shield48" pārstāvis Didzis Dejus.

Valdība atbalstījusi Veselības ministrija (VM) rosinājumu sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku.

Līdz šim spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredzēja, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidroja, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsvēra, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Mutes un deguna aizsegu varēs nelietot persona, kas ir pārslimojusi Covid-19, kā arī pie konkrētiem nosacījumiem apmeklētāji tādos pasākumos, kuros ir fiksētas vai personalizētas sēdvietas, vienlaikus sejas maska turpmāk būt jāvelk arī taksometru pasažieriem un vadītājiem.

To paredz šodien spēkā stājušies grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Veselības ministrijā skaidro, ka nav precīzu pierādījumu, cik noturīga ir imunitāte pēc Covid-19 pārslimošanas, bet aplēses liecinot, ka sešu mēnešu laikā pēc pārslimota Covid-19 atkārtoti inficēties ar jauno koronavīrusu praktiski nav iespējams.

Ņemot vērā minēto, tiek noteikts, ka, ja persona, uzrādot antivielu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus un izrakstu no pacienta slimības vēstures, var pierādīt, ka ir pārslimojusi Covid-19 pēdējo sešu mēnešu laikā un šo faktu apliecina ārsta izsniegta izziņa, persona var nelietot mutes un deguna aizsegu.

Veselības ministrija rosina sejas vairogus vairs neklasificēt kā mutes un deguna aizsegus, tos ļaujot lietot tikai kombinācijā ar medicīnisko vai nemedicīnisko sejas masku, liecina valdības dienas kārtībā iekļautais Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts.

Šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka sabiedriskās vietās iekštelpās jāvalkā mutes un deguna aizsegs - medicīniskā sejas maska, nemedicīniskā (higiēniskā vai auduma) sejas maska vai sejas vairogs.

VM skaidro, ka šobrīd ir pierādīts, ka gan vienreizlietojamo medicīnisko sejas masku, gan daudzreizlietojamo nemedicīnisko sejas masku lietošana samazina risku pārnest Covid-19 infekciju no cilvēka uz cilvēku. Savukārt sejas vairogu efektivitāte nav pierādīta.

Ministrijā uzsver, ka mutes un deguna aizsega lietošanas mērķis sabiedriskās vietās primāri ir novērst SARS-CoV-2 piesārņoto elpošanas ceļu pilienu nokļūšanu apkārtējā vidē, tādēļ mutes un deguna aizsegam cieši ir jāpieguļ sejai, ko nodrošina sejas maska, savukārt gar vairoga malām elpošanas ceļu pilieni brīvi nokļūst apkārtējā vidē.

Latvijā inženieri testē vietējā ražotāja "SRC Brasa" mobilās karavīru atbalsta platformas "Natrix lat-100" prototipu, lai to pielāgotu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas mācību vajadzībām 2020. gada vasarā. Iekārtas pirmais pārbaudes testu process tuvojas noslēguma posmam.

Mobilās kaujas atbalsta platformas izmantošana paredzēta gan kravas – individuālā un vienības ekipējuma pārvadājumiem, gan savienojamībai ar kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma inženiertehniskiem risinājumiem.

"Pirmie visurgājēja testi lauku apvidū apliecina jaudu un stabilitāti. Platformas nestspējas kapacitāte sasniedza 200 kilogramu, attīstot ātrumu līdz 15 kilometriem stundā," stāsta uzņēmuma "SRC Brasa" militāro programmu direktors Agris Jermacāns. Viņš piebilst, ka modelis komplektēts ar programmētu vadības sistēmu, kas ļaujot manevrēt arī šķēršļota apvidus apstākļos.

Bezpilota kaujas atbalsta platformas attīstīšana notikusi sadarbībā ar zemessargiem, inženieriem un industriālo dizaineru komandu, lai nodrošinātu karavīriem uzticamu atbalsta sistēmas platformu. Tā piedāvā ne tikai manuālu kontroli ar tālvadības pulti, bet speciālisti strādā, lai iekārtu robotizētu, ilgtermiņā nodrošinot pilnībā autonomu pārvietošanos.

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu ar iniciatīvas grupu "shield48", kas vien aizvadītajā nedēļā ar savu ideju par šādu vairogu izgatavošanu ar trīsdimensiju (3D) printeri uzvarēja virtuālajā hakatonā "HackForce", to apliecināja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Iepriekš viens no šīs iniciatīvas autoriem, uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus norādīja, ka aizsargmasku izveidē viņam savu viedokli sniegusi arī LĀB prezidente. Produkta izstrādē tā autori konsultējās ar ārstiem gan par kvalitāti, gan arī par to, kā tos dezinficēt. Iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.

Aizsilniece apliecināja, ka ir sniegusi viedokli "shield48.eu" aizsargmasku izveidē. Pēc viņas teiktā, šo sejas vairogu veidošana tika saskaņota ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi un citiem kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas. Turklāt šos sejas vairogus var lietot atkārtoti, jo tie ir dezinficējami ar tīrīšanas līdzekli ar 70% spirta klātbūtni, piebilda Aizsilniece.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nodrošinās skolēnus un pedagogus ar daudzkārt lietojamām sejas maskām, informēja IZM Komunikācijas nodaļā.

Izvērtējot epidemioloģisko situāciju, IZM plāno, ka 25.janvārī pēc pagarinātā ziemas brīvlaika skolā klātienes mācības atsāks 1.- 4.klašu skolēni. Lai bērnu atgriešanās skolā būtu droša, arī jaunāko klašu skolēniem būs jālieto sejas maskas, kuras centralizēti nodrošinās valsts.

IZM norāda, ka pašlaik turpinās darbs pie sejas masku iegādes, bet pirmā masku piegāde jau notikusi. Plānots, ka sākotnēji katram 1.- 4.klašu skolēnam tiks izsniegtas sešas bērnu daudzkārt lietojamās sejas maskas, bet pedagogiem - četras pieaugušo daudzkārt lietojamās sejas maskas.

Piegāžu noslēgumā katram bērnam un pedagogam būs nodrošinātas astoņas daudzkārt lietojamās sejas maskas.

No 25.janvāra publiskās vietās varēs lietot tikai medicīniskās maskas vai ne zemākas klases kā FFP2 respiratorus bez vārsta, tādējādi būs aizliegta auduma masku valkāšanu publiskās vietās, paredz Ministru kabineta pieņemtie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vienlaikus tiek pieļauts, ka izglītojamie no septiņu līdz 12 gadu vecumam var nelietot minētos sejas aizsegus, ja viņi lieto nemedicīnisku jeb auduma aizsegu. Arī sabiedriskajā transportā bērni drīkstēs turpināt lietot nemedicīnisku aizsegu.

Ar grozījumiem no noteikumiem tiek svītrots izņēmums, ka pirmās līdz trešās klases izglītojamie izglītības procesā mācību telpā var vispār nelietot sejas masku, un ir svītrots izņēmums, ka pilnībā vakcinētas vai pārslimojušas personas kontrolētā kolektīvā, piemēram, darba vietā, izglītības iestādē, amatieru kolektīvā, izglītojamie ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu klātienes izglītības procesā mācību telpā, drīkst vispār nelietot sejas masku, jo omikrona straujās izplatības un infekciozitātes dēļ vairs nav pieļaujams, ka vietās, kur pulcējas cilvēki, vispār netiktu lietotas sejas maskas.

Lietuvas Bruņoto spēku dežūrvienībās no svētdienas noteikta paaugstināta kaujas gatavība, reaģējot uz Krievijas militārajām aktivitātēm Baltijas valstu robežu tuvumā un Baltijas jūrā, kas pēdējo dienu laikā pastiprinājušās, pirmdien paziņojusi Aizsardzības ministrija.

Augstāka kaujas gatavība noteikta ātrās reaģēšanas spēkos un dažās mierlaika uzdevumu operāciju spēku vienībās.

Kā skaidrojis aizsardzības ministrs Jozs Oleks, runa ir par standartprocedūru, kāda viņa pilnvaru termiņa laikā vien noteikta jau trešo reizi. Tiesa gan, šis laikam esot pirmais gadījums, kad par to tiek informēta sabiedrība, vēsta portāls 15min.lt.

Tikmēr Lietuvas Bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks, ātrās reaģēšanas spēku pavēlnieks Vilmants Tamošaitis pastāstījis, ka paaugstinātā kaujas gatavība būs spēkā, «kamēr to pieprasīs drošības situācija». Pēc viņa teiktā, kopš aizvadītās nedēļas nogales «vērojama pastiprināta Krievijas spēku aktivitāte Kaļiņingradas apgabalā un rietumdaļā».

Jūnijā gaidāmā divsimtgade kopš vienas no pasaules vēsturē visizdaudzinātākajām kaujām izraisījusi Vaterlo mazpilsētā drudžainu gatavošanos šīm svinībām, tās iedzīvotājiem cerot, ka tagad miegainajai Briseles priekšpilsētai izdosies «atgūt» savu nosaukumu, kas vairāk tiek asociēts ar vienu no Londonas dzelzceļa stacijām vai tiltiem, vai pat ar zviedru popgrupas ABBA dziesmu.

Kādreizējais zemkopju ciematiņš, kas atrodas 25 kilometrus uz dienvidiem no Briseles un kurā šobrīd mīt 30 000 iedzīvotāju, pasaules vēsturē iegājis kā vieta, kur norisinājās pēdējā izcilā Francijas karavadoņa un imperatora Napoleona kauja, pēc kuras mūža nogali viņam nācās aizvadīt vientuļā nometinājumā nemīlīgajā Svētās Helēnas salā.

Taču, tuvojoties jūnija otrajā pusē gaidāmajām grandiozajām svinībām, no katra pilsētiņas veikala skatloga uz garāmgājējiem noraugās daudzi baltos zirdziņos sasēduši mazi Napoleoniņi vai imperatora ģīmetnes, kurās viņš attēlots tradicionālajā trīsstūrenē.

Pēc gadiem ilgas relatīvas aizmirstības Vaterlo, šķiet, beidzot iegūs Eiropā aizvien populārākā vēsturiskā tūrisma iecienīta galamērķa statusu.

Šajā laikā, kad pircēju prioritāte vairs nav dizaina apģērbu iegāde, Latvijas dizaineri pievērsušies aktuālāku produktu radīšanai - sejas masku šūšanai.

Pirmo sejas maskas modeli apģērbu zīmols "Nolo" izstrādāja janvārī. Sākotnēji sejas maskas bija kā papildinājums un dāvana lielajiem pirkumiem, taču situācija pasaulē un Latvijā saistībā ar koronvīrusu Civid-19 mainījās, tāpēc uzņēmumam bija jāsāk domāt par jauniem risinājumiem.

Šobrīd pircējiem ir mainījušas prioritātes, arī nekādas atlaides nedarbojas, tāpēc zīmols uzsācis pārdot sejas maskas. Tās internetā pērk nelielos apjomos. To cena ir, sākot no 3 līdz 10 eiro.

Līdz šim uzņēmumā strādāja aptuveni 40 darbinieki, bet šobrīd aktīva darbība vairs nenotiek. Slēgts arī zīmola veikals tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Zīmola galvenie partneri bija Ķīnā un Itālijā, šobrīd sadarbība apstājusies.

Kanāda nākamgad Latvijas drošības stiprināšanai uz starptautisko bataljonu, iespējams, nosūtīs arī bruņumašīnas LAV 6.0. Savukārt Polija varētu nogādāt tankus, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Latvijas Aizsardzības ministrija (AM) sabiedroto plānus aģentūrai LETA nekomentēja, lai gan septembra sākumā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) apliecināja, ka Kanādas vadīto daudznacionālo bataljona kaujas grupu veidos arī smagā bruņutehnika, taču tobrīd viņš plašāk nekomentēja, kāda tehnika ieradīsies.

Neskatoties uz aptuveni 1000 karavīru lielā bataljona nosūtīšanu, Latvijā patiesais drošības stiprināšanai paredzēto sabiedroto karavīru skaits dažādos formātos būs vēl lielāks, jo atsevišķi no iepriekšminētā starptautiskā bataljona Latvijā operācijā Atlantic Resolve uzturas iesaistītie ASV spēki.

RSU Stomatoloģijas institūtā pēc telpu rekonstrukcijas 440 m2 platībā darbu ir uzsācis jauns Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas dienas stacionārs, kura izveidē ieguldīti 735 tūkstoši eiro.

Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīnikas virsārsts asoc.prof.Ģirts Šalms skaidro, ka jauna, daudz plašāka dienas stacionāra izveide bija nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošu pirms un pēc operācijas aprūpi, vienlaicīgi piedāvājot augsta komforta līmeni pacientiem.

Stacionārā ir pieejami trīs operāciju galdi, sešas palātas ar astoņām gultas vietām. Ir iekārtota viena intensīvās aprūpes palāta, kā arī, palāta pacientiem ar kustību traucējumiem. Katrai palātai ir viss nepieciešamais aprīkojums pacientu drošībai, kā arī moderna ventilācija, sava dušas telpa, labierīcības, tv.

Jaunās telpas ļauj nodrošināt to, ka vienlaicīgi var veikt vairākas sarežģītas operācijas vispārējā anestēzijā. Asoc.prof.Ģ.Šalms stāsta, ka paplašinātajā dienas stacionārā tiek veiktas visa veida operācijas mutes dobumā, pēc kurām pacients jau pēcpusdienā dodas mājās. Tās ir dažādas sarežģītības pakāpes zobu ekstrakcijas (raušanas), implantācijas, preprotētiskā ķirurģija, kad pacientam tiek veikta kaula pieaudzēšana, kaula paplašināšana vai sašaurināšana, lai pēc tam varētu ievietot zoba implantātu un aizvietotu trūkstošos zobus. Bieži tiek veiktas zobu transplantācijas operācijas, saknes gala rezekcijas un labdabīgu veidojumu noņemšana, kā arī retinētu (neizšķīlušos vai daļēji izšķīlušos) zobu atsegšana, kas nepieciešama, lai veiktu ortodontisku zobu regulāciju.

Covid-19 otrā viļņa laikā interneta veikalā “Xnet” būtiski pieaudzis pieprasījums pēc medicīniskajām sejas aizsargmaskām – katrs trešais līdz ar citām precēm iegādājas arī maskas. Visbiežāk sejas aizsargmaskas iegādājas sievietes (65 %), retāk – vīrieši (35 %).

“Jau pavasarī sejas aizsargmasku pārdošanas apjomi palielinājās septiņas reizes, savukārt šobrīd novērojām vēl trīs reizes lielāku pieaugumu kā maijā. Atšķirībā no pirmā viļņa esam arī krietni gatavāki, jo noliktavu papildinājām ar miljons sejas maskām. Interesanti, ka pircēji maskas iegādājās līdz ar citiem pirkumiem, tādējādi varam secināt, ka tas nav mērķtiecīgs pirkums, bet vairāk impulsīvs – ieraudzīju un drošības pēc nopirku,” stāsta Edgars Ejubs, interneta veikala “Xnet” vadītājs.

“Xnet” interneta veikalā ir iegādātas vairāk nekā 100 000 sejas aizsargmaskas. Tās visbiežāk iegādājušās sievietes (65 %) vecumā no 45 līdz 54 un 25 līdz 34 gadiem. Savukārt vīrieši sejas maskas iegādājas retāk – vien katrs trešais (35 %). Tikmēr pieprasījums pēc dezinfekcijas līdzekļiem ļoti izteikts bija marta beigās un aprīļa sākumā, taču šobrīd nav novērots tāds pieprasījuma kāpums kā sejas aizsargmaskām.

Ukrainas armijā izsludināta kaujas gatavība, turklāt katrā reģionā tiek formēti bataljoni teritorijas aizsardzībai, vēsta Ukrainas mediji.

Ukrainas bruņotajos spēkos izsludināta kaujas gatavība saistībā ar draudiem, ko rada Krievijas Federācija, vēsta Korrespondent. Par to 30. aprīlī pavēstījis prezidenta pienākumu izpildītājs Oleksandrs Turčinovs.

«Es atgriežos pie kontinentāla kara iespējamības ar Krieviju pret Ukrainu, bruņotie spēki ir pilnā kaujas gatavībā» pavēstīja Ukrainas prezidents.

Līdz ar kaujas gatavības izsludināšanu O. Turčinovs licis visiem gubernatoriem noformēt teritoriālās aizsardzības bataljonus, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pretestību diversantiem. «Mūsu rīcība jābūt iespējai tos [reģionu bataljonus – red.] mobili novirzīt citu reģionu atbalstam gadījumā, ja būs attiecīgi draudi,» pauda prezidents.

Londonas policija jau sen ir ieviesusi videonovērošanu Londonas ielās. Šā gada jaunums ir pārvietojamas kameras, kuras atpazīst garāmgājēju sejas un salīdzina tās ar meklēšanā esošu aizdomās turamo datu bāzi.

Proti, kameras brīdinās tuvējos policistus, ja uzskatīs, ka persona, kas nogājusi gar kameru, visticamāk, ir kāds no meklēšanā esošo saraksta.

Eiropas iedzīvotāji sejas atpazīšanu uztver kā sinonīmu izsekošanai. Kā redzams no Londonas policijas paziņojuma presei, tā tas nav. Arī to Latvijas pilsoņu sejas, kas, iepērkoties Oksfordstrītā, paies garām pārvietojamajai kamerai, netiks saglabātas, ja vien nebūs sakritības ar kādu seju datubāzē.

Lielākais risks šādā sejas atpazīšanas izmantošanā ir sejas atpazīšanas algoritma aizspriedumi (angliski – bias) par ļaunu demogrāfiski līdzīgām personām. Daļa pasaules tirgū pieejamo algoritmu uzrāda kļūdaini pozitīvas sakritības cilvēkiem no Āfrikas rietumiem un austrumiem, kā arī Āzijas austrumiem.

Turpinoties straujam saslimstības ar Covid-19 pieaugumam, tiks samazināts pieļaujamais cilvēku skaits privātos un publiskos pasākumos, kā arī būs plašāk jālieto sejas maskas, piektdien lēma valdība.

Privātos pasākumos pulcēšanās skaitu iekštelpās samazinās no 30 līdz desmit cilvēkiem, bet ārtelpās - no 300 līdz 100. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka lielā mērā Covid-19 izplatība notiek mājsaimniecībās, līdz ar to nepieciešams ierobežot privāto pasākumu norisi, lai novērstu Covid-19 izplatību no mājsaimniecības uz mājsaimniecību. Šis ierobežojums, kā arī šodien pieņemtās izmaiņas sejas aizsargmasku valkāšanas prasībā stāsies spēkā no rītdienas, 24.oktobra, savukārt pārējie ierobežojumi, par kuriem šodien lēma valdība, stāsies spēkā pirmdien - 26.oktobrī.

Tā kā Covid-19 izplatība notiek arī iekštelpās, proti, publisko pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanās vietās, no pirmdienas tiks samazināts cilvēku skaits, kas var pulcēties iekštelpās no 500 cilvēkiem uz 300 cilvēkiem.

Latvijas pionieres sejas vingrošanas jomā ir spērušas soli tālāk, izveidojot mobilā telefona aplikāciju – «treneri».

Pirms trim gadiem atvērtais sejas vingrošanas klubs Face Beauty Fitness pagaidām šajā tirgus nišā ir vienīgais spēlētājs Latvijā. Pastāvīgais klientu loks esot nostiprināts, izveidota arī apmācību programma speciālistiem. Nesen uzņēmums sācis tirgū piedāvāt mobilā telefona aplikāciju iPhone lietotājiem, ar ko paredzēts startēt arī citviet pasaulē. Izstrādāta ir vīriešu un sieviešu versija.

Ideja izveidot sejas vingrošanas klubu radās nejauši. Ieva Paškeviča reiz sarunājusies ar savu pašreizējo kolēģi par gludas sejas ādas noslēpumu. «Viņa man jautāja, vai es esmu kaut ko dzirdējusi par sejas vingrošanu? Mana atbilde bija noliedzoša. Pēc rūpīgas informācijas ievākšanas atskārtām, ka Latvijā ar ko tādu neviens nenodarbojas. Mums izdevās atrast un uzaicināt uz Latviju speciālisti no Sanktpēterburgas. Pamēģinājām un sapratām, ka sejas vingrošana ir interesanta un noderīga – ar to var panākt rezultātu,» atceras Face Beauty Fitness direktore Ieva Paškevica. Kopā ar biznesa partneri Larisu Vitvinovu nolēmušas izveidot uzņēmumu – sejas vingrošanas klubu, kur sievietes vingrojot varētu tikt galā ar problēmām – sākot ar tūsku un beidzot ar grumbām.

Latvijas Bankas kasēs monētas Ziemassvētku kaujas pirmā tirāžas daļa ir izpārdota, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Monētas kopējā tirāža ir 5000. Šonedēļ pie pircējiem nonāca puse (ap 2500 monētu), bet nākamās monētas pie pircējiem nonāks tuvāko mēnešu laikā.

Monētas tirāža tiek pārdota vairākās daļās atbilstoši kalšanas grafikam.

Db.lv jau rakstīja, ka Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem – latviešu strēlniekiem – un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.–11. janvārī (pēc vecā stila – 1916. gada 23.–29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863–1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.

Latvijas Banka otrdien, 6. decembrī, sāks tirgot 5 eiro sudraba kolekcijas monētu Ziemassvētku kaujas, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir veltījums Ziemassvētku kauju varoņiem – latviešu strēlniekiem – un viņu nemirstīgajam ieguldījumam nākamības vārdā. Ziemassvētku kaujas norisinājās 1917. gada 5.–11. janvārī (pēc vecā stila – 1916. gada 23.–29. decembrī), 30 km garā frontes iecirknī no Tīreļpurva līdz Olainei. Tajās pirmo reizi cīņā iesaistījās latviešu militārās vienības, kas tika apvienotas vienā divīzijā ģenerālmajora Augusta Ernesta Misiņa (1863–1940; vēlāk Latvijas armijas pirmais ģenerālis) vadībā.

Lai arī šajā militārajā kampaņā latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9 000 cīnītāju – kritušo, ievainoto un bez vēsts pazudušo, kas sabiedrībā raudzēja depresiju, bezcerību un smagu vilšanos visā cara režīmā, tā vienlaikus atnesa arī starptautisku izcilu un bezbailīgu karotāju slavu. Tas bija savdabīgs nācijas vitalitātes pieteikums un apliecinājums, cildens upuris uz ziedojumu altāra sapnī par nākamo Latvijas valsti.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Maksājumu sistēmu operators MasterCard patlaban testē viedtālruņu aplikāciju, kas izmanto sejas attēlu, lai apstiprinātu maksājumus internetā, raksta CNN.

Cilvēkiem, kuri patlaban izmēģina aplikāciju, jātura telefons tādā pozā, it kā viņi uzņemtu selfiju, lai apstiprinātu maksājumus. Patlaban testos piedalās 500 lietotāji ASV.

«Jaunajai paaudzei, kurai patīk uzņemt selfijus... Es uzskatu, ka viņiem tas liksies labs veids,» norāda kompānijas drošības eksperts Eidžeijs Balla.

Tiesa gan, kāds cits drošības eksperts BBC atzinis, ka sejas atpazīšanas aplikācija jānodrošina ar papildus drošības sistēmu.

«Google mēģināja sejas atpazīšanu Android tālruņos, taču tika konstatētas daudzas problēmas,» norāda Pen Test Partners drošības pētnieks Kens Munro. «Cilvēki secināja, ka ir iespējams nobildēt kādu citu cilvēku un šo attēlu parādīt kamerai, tādējādi atbloķējot telefonu,» viņš piebilst. Google atzina, ka sejas atpazīšana ir mazāk droša nekā PIN kods vai parole.

Ārzemju ceļojums pēc šogad piedzīvotās globālās pandēmijas šķita maz ticama iespēja, kas tomēr piepildījās īstajā brīdī. Esmu atgriezusies un vesela, piedzīvojuma izjūtas noķēru, taču atmiņā spēcīgi guļ sajūta, kad visu dienu esi pavadījis ar masku uz sejas.

Vasaru biju gatavojusies pavadīt, apceļojot Latviju, tieši tā, kā to aicināja darīt vietējie uzņēmēji un politiķi. Tomēr, savstarpējām robežām lielākajai daļai Eiropas Savienības valstu vidū atveroties, šie plāni mainījās, un 1.jūlijā es devos nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. Ceļojuma mērķis bija ģimenes atkalredzēšanās.

Prieks par ceļojumu sākās līdz ar avio biļešu iegādi. Diemžēl smieklīga pārpratuma dēļ rezervējām lidojumu nepareizajos datumos. Pēc zvana "airBaltic" tika saņemta tūlītēja, laipna atbilde, ka ne par ko nav jāuztraucas. Pēc tam lidojuma datums tika mainīts dažu minūšu laikā. Arī biļešu cenas vasaras vidū labākas būt nevarēja - 108 eiro turp un atpakaļ.

Daļu no Covid-19 dēļ ieviestajiem ierobežojumiem varētu mīkstināt, cilvēkiem uzliekot pienākumu publiskās vietās obligāti lietot sejas maskas, kas pasargātu no saslimšanas citus, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pēc viņa domām, vērtējot citu valstu pieredzi, sejas masku lietošana būtu atbilstošākā Latvijas situācijai, jo tā ļautu ikvienam aktīvāk kustēties un pārvietoties, vienlaikus samazinot riskus aplipināt citus ar vīrusiem.

Varētu uzlikt par pienākumu sejas maskas valkāt noteiktās publiskās vietās, kur praktiski nav iespējams ievērot divu metru distanci, piemēram, sabiedriskajā transportā, minēja valdības vadītājs, piebilstot, ka neredz vajadzību sejas maskas valkāt, piemēram, atrodoties brīvā dabā.

Kariņš uzsvēra, ka sejas masku valkāšanas mērķis būtu nevis pasargāt no saslimšanas sevi, bet apkārtējos. "Ja, piemēram, autobusā būs viens saslimis cilvēks un viņš izšķaudīsies vai klepos, tad tie pilieni paliks viņa sejas maskā un neaplipinās citus. Es domāju, ka šī ir daļa no atslēgas," iespējamos risinājumus Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanai komentēja politiķis.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.