Dzīvības apdrošināšanas kompānijas Mandatum Life parakstīto prēmiju apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās par 10% un bija 1,063 miljardi eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

Tirgum piesaistīto polišu daļa no visām parakstītajām prēmijām sasniedza rekordaugstu līmeni - 909 miljonus eiro. Ienākumi no prēmijām Baltijas valstīs bija 32 miljoni eiro.

Peļņa pirms nodokļu nomaksas par dzīvības apdrošināšanas operācijām palielinājās par 12% un sasniedza 153 miljonus eiro. Kopējie ienākumi par dzīvības apdrošināšanas operācijām, ņemot vērā izmaiņas tirgus vērtībā, bija 220 miljoni eiro. Izdevumu taupīšanas programma, kas tika uzsākta 2013. gadā, kopā ar pieaugošajiem ieņēmumiem no pārvaldes maksām, palielināja izdevumu rezultātu līdz 14 miljoniem eiro. Riska rezultāti bija izcili, sasniedzot 24 miljonus eiro.

"Volkswagen" un "Audi" automobiļu importētājs "Moller Baltic Import" parakstījis dāvinājuma līgumu vairāk nekā 60 000 eiro vērtībā par oriģinālo virsbūves remonta rezerves daļu nodrošināšanu Rīgas Valsts tehnikumam un Daugavpils Būvniecības tehnikumam jauno transportlīdzekļu krāsotāju, kā arī auto virsbūves remontatslēdznieku izglītības procesā.

Sākot ar 2020./2021. mācību gadu, pirmo reizi Latvijā abas mācību iestādes sāk īstenot izglītības programmu "Transportlīdzekļu krāsotājs", kuru līdz šim nebija iespējams apgūt.

"Mūsuprāt, ir svarīgi jaunajiem speciālistiem dot iespēju gan iemācīties pašu darba procesu, gan salīdzināt oriģinālo rezerves daļu kvalitāti ar analogu virsbūves rezerves daļu kvalitāti. Pieeja kvalitatīvām oriģinālajām rezerves daļām nodrošina iespēju augstākā līmenī apgūt amata prasmes, kas jaunajam speciālistam dos priekšstatu par pareizu remonta tehnoloģiju," skaidro "Moller Baltic Import" Virsbūvju remonta ekspertu programmas vadītājs Pēteris Rubulis.

Tehnikumi sagatavos šos audzēkņus atbilstoši profesionālai studiju programmai un dos vispārīgas zināšanas par darbnīcas procesu, kvalitātes, veselības aizsardzības prasībām, kā arī zināšanas par vides piesārņojuma prasībām un to ievērošanu. Abās izglītības iestādēs audzēkņi mācīsies jaunās un modernās telpās, kas radīs pareizu priekšstatu par nākotnes profesiju.

Rīgas dome 22.martā nolēma grozīt pašvaldības budžetu, palielinot vietvaras izdevumus par nepilniem 150 miljoniem eiro.

Pašvaldības budžeta kopējie ieņēmumi palielināsies par 13,8 miljoniem eiro un būs 1,19 miljardi eiro, savukārt izdevumi palielināsies par 148,6 miljoniem eiro un būs 1,4 miljardi eiro.

Līdz ar to izdevumi pārsniegs ieņēmumus par nepilniem 212 miljoniem eiro. Minēto summu pašvaldība plāno segt no budžeta līdzekļu atlikuma šī gada sākumā un aizņēmumiem.

Rīgas dome jau 25.janvārī pieņēma pašvaldības budžetu, kurā ieņēmumi plānoti par vairāk nekā 140 miljoniem eiro lielāki nekā 2022.gadā. Kā tika skaidrots deputātiem, tas bija pagaidu jeb tehniskais budžets.

Visus Rīgas pilsētas budžeta grozījumiem iesniegtos priekšlikumus pašvaldības domes deputāti noraidīja.

Nasdaq Riga valde, pamatojoties uz IP AS SEB Wealth Management iesniegumu, pieņēmusi lēmumu ar 2015. gada 1. janvāri izslēgt fonda Eiro Rezerves fonds ieguldījuma apliecības no biržas Ieguldījumu fondu saraksta, liecina paziņojums biržā.

Par pēdējo ieguldījumu apliecību kotācijas dienu noteikts 2014. gada 31. decembris.

Saskaņā ar IP AS SEB Wealth Management iesniegto paziņojumu, 8. decembrī notika IPAS SEB Wealth Management valdes sēde, kura nolēma ar 2015. gada 1. janvāri izslēgt Eiro Rezerves fonds ieguldījumu apliecības no Biržas Ieguldījumu fondu saraksta, ar 2014. gada 29. decembra plkst. 14.00 apturēt jaunu Eiro Rezerves fonds daļu emisiju, kā arī noteikt, ka ar 2015. gada 1. janvāri netiks ieturēta komisija par fonda pārvaldi. Eiro rezerves fondu ir plānots likvidēt 2015. gada vidū.

Vienlaikus Nasdaq Riga valde 9. decembrī nolēma nekavējoties piemērot uzraudzības statusu Eiro Rezerves fonds.

Autodoc, kas ir tiešsaistes automašīnu rezerves daļu mazumtirdzniecības flagmanis Eiropā, klientiem un ieinteresētajām personām piedāvā automašīnu apkopes un uzturēšanas platformu ar nosaukumu Autodoc Club.

Platformas piedāvātās iespējas padara to par unikālu tirgū. Platforma pieejama 26 Eiropas valstīs, tajā atrodamas vairāk nekā 1300 profesionālas PDF instrukcijas visu valstu valodās, kā arī 2240 video pamācības. Turklāt tajā pieejama virkne citu noderīgu funkciju, piemēram, lietotāja automašīnas integrētais apkopes protokols. Tas ļauj plānot remontus un kontrolēt izmaksas. Autodoc Club lietotni Android un iOS operētājsistēmām plānots izlaist 2020. gada sākumā, kas viedtālruņu un planšetdatoru lietotājiem padarīs pieejamas visas kluba vietnes funkcijas.

Konsultācijas, serviss un rezerves daļas – viss vienuviet

Autodoc kluba mājaslapā pieejams plašs ar automašīnu remontu un apkopi saistītu pakalpojumu klāsts un daudz citas vērtīgas funkcijas, piemēram, iespēja lietotājam saglabāt informāciju par automašīnas modeli, uzturēt tehniskās apkopes žurnālu, saņemt atgādinājumus par daļu nomaiņu vai saglabāt informāciju no remontdarbnīcas.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS KIA Auto pārkāpusi Konkurences likumu, vairāk nekā 10 gadu garumā nepamatoti ierobežojot auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos un uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas.

Kā liecina KP paziņojums, uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS Tallinna Kaubamaja piemērots 134,5 tūkstošu eiro apmērā.

Līdztekus sodam AS KIA Auto piemērots arī tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu un informēt KIA automašīnu īpašniekus par viņu tiesībām, nezaudējot garantiju, veikt auto tehniskās apkopes un ārpus garantijas remontus pie neatkarīgiem remontētājiem, kā arī izmantot ne vien KIA oriģinālās rezerves daļas, bet arī atbilstošas kvalitātes analogas rezerves daļas.

Igaunijas uzņēmums AS KIA Auto ir vienīgais ražotāja pilnvarotais KIA markas automobiļu importētājs Latvijā. AS KIA Auto izvēlas un apstiprina pilnvarotos pārstāvjus, kas tirgo KIA automašīnas un veic tām ražotāja vai importētāja apmaksāto garantijas remontu.

Latvijas Bankas peļņa 2015.gadā bija 30,04 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja centrālajā bankā.

Saskaņā ar likumu par Latvijas Banku no pērnās peļņas 65% jeb 19,52 miljoni eiro tiks ieskaitīti valsts ieņēmumos, pārējā peļņas daļa - Latvijas Bankas rezerves kapitālā.

Latvijas Bankas valde šodien apstiprināja bankas 2015.gada finanšu pārskatus.

Pagājušajā gada finanšu pārskatā teikts, ka Latvijas Bankas procentu ienākumi pērn bija 64,7 miljoni eiro, bet procentu izdevumi - 19,7 miljoni eiro.

Tīrie procentu ienākumi 2015.gadā bija par 6,2 miljoniem eiro lielāki nekā 2014.gadā. Procentu ienākumu pieaugumu par 14,6 miljoniem eiro ietekmēja procentu ienākumu par ieguldījumiem kāpums 7,4 miljonu eiro apjomā, augot ieguldījumu apjomam un augstāka ienesīguma finanšu instrumentu īpatsvaram kopējā ieguldījumu apjomā. Procentu ienākumi par monetārajām operācijām palielinājās par astoņiem miljoniem eiro galvenokārt saistībā ar pērn valsts sektora aktīvu iegādes programmā īstenotajām vērtspapīru iegādēm un lielākiem saņemtajiem negatīvajiem procentiem par kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumiem.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad jūnijā atguvuši aktīvus 5,433 miljonu eiro apmērā, kas ir par 38,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina bankas publiskotā informācija.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem 2020.gada jūnijā atgūti 5,192 miljoni eiro, no pārdotajiem vērtspapīriem atgūti 235 000 eiro, bet no kustamās un citu mantu pārdošanas atgūti 6000 eiro.

Tādējādi šogad pirmajos sešos mēnešos "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 49,28 miljonus eiro, bet kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši 798,54 miljonus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi šogad jūnijā veidoja 4,71 miljonu eiro, tostarp naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi bija 1,002 miljoni eiro, darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 994 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 213 000 eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 112 000 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 2,389 miljoni eiro.

Patlaban Igaunijas uzņēmums Tallina Kaubamaja un AS KIA Auto analizē Konkurences padomes (KP) piemēroto sodu un gatavo to apstrīdēt Latvijas Administratīvajā rajona tiesā, paziņojumā NASDAQ OMX Tallinn norāda uzņēmums.

Kompānijas ir pārliecinātas, ka sods ir nepamatots un netika pārkāpts Konkurences likums, kā arī uzskata, ka KP lēmums pārkāpj vienotos likuma principus, un mātesuzņēmums tiek vainots par meitas kompānijas aktivitātēm.

Db.lv jau rakstīja, ka KP konstatējusi, ka AS KIA Auto pārkāpusi Konkurences likumu, vairāk nekā 10 gadu garumā nepamatoti ierobežojot auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos un uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas.

Kā liecina KP paziņojums, uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS Tallinna Kaubamaja piemērots 134,5 tūkstošu eiro apmērā.

Uzņēmumi KIA Auto un Tallina Kaubamaja tiesā apstrīdējuši Konkurences padomes (KP) augustā piemēroto sodu, liecina uzņēmumu paziņojums biržā.

Prasībā lūgts pilnībā anulēt KP lēmumu. Uzņēmumi uzsver, ka turpina darbu kā parasti.

Db.lv jau rakstīja, ka KP konstatējusi, ka AS KIA Auto pārkāpusi Konkurences likumu, vairāk nekā 10 gadu garumā nepamatoti ierobežojot auto īpašnieku iespējas garantijas laikā veikt ārpusgarantijas remontus un tehnisko apkopi neatkarīgos servisos un uzstādīt citu ražotāju rezerves daļas.

Kā liecina KP paziņojums, uzņēmumam solidāri ar tā māteskompāniju AS Tallinna Kaubamaja piemērots 134,5 tūkstošu eiro apmērā.

Līdztekus sodam AS KIA Auto piemērots arī tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu un informēt KIA automašīnu īpašniekus par viņu tiesībām, nezaudējot garantiju, veikt auto tehniskās apkopes un ārpus garantijas remontus pie neatkarīgiem remontētājiem, kā arī izmantot ne vien KIA oriģinālās rezerves daļas, bet arī atbilstošas kvalitātes analogas rezerves daļas.

Raizējoties par bezvienošanās Brexit sekām, viens no pieciem Lielbritānijas iedzīvotājiem uzkrāj pārtikas, dzērienu un medikamentu rezerves, konstatēts finanšu pakalpojumu uzņēmuma «Premium Credit» pētījumā.

No tiem respondentiem, kuri veido uzkrājumus, 74% atzinuši, ka gādā pārtikas rezerves, 50% uzkrāj medikamentus, bet 46% - dzērienu rezerves.

Aptaujājot respondentus par summām, ko tērē krājumu veidošanai, pētījuma autori aplēsuši, ka briti iegādājušies preču rezerves četru miljardu sterliņu mārciņu (4,3 miljardu eiro) vērtībā.

Daudzi eksperti prognozē, ka bezvienošanās Brexit gadījumā zināmu laiku iespējami pārrāvumi piegādēs, galvenokārt tāpēc, ka muitas kontroles dēļ kravas automašīnām var nākties gaidīt garās rindās.

Premjerministrs Boriss Džonsons paziņojis, ka Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības (ES) 31.oktobrī - ar vienošanos vai bez.

ASV dolāru īpatsvars pasaules valstu oficiālajās valūtu rezervēs pandēmijā sarucis. Proti, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) dati liecina, ka ASV dolāru svars minētajās rezervēs pagājušā gada beigās samazinājies par 1,5 procentpunktiem (salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni) līdz 59% atzīmei.

Iepriekšējo reizi ASV dolāru īpatsvars pasaules valūtu rezervēs zem 60% barjeras atradās vien 1995. gadā.

Jānorāda, ka starptautiskajā ziņu telpa periodiski parādās spriedumi par ASV dolāra norietu, kas potenciāli var notikt uz sarūkošas šīs valsts ģeopolitiskās un ekonomiskās varenības un lielā parāda fona. Šajā ziņā arī tā pati pandēmija, kas nozīmējusi strauju Ķīnas lomas palielināšanos un visa esošā digitalizāciju, tikusi piesaukta kā nākamais ASV dolāra kāvējs.

Tiek izcelta Rietumvalstu sacensība gan ar Ķīnu, gan, piemēram, visai dziļā pretstāve ar Krieviju. Rezultātā šādas valstis pieliek pūles, lai mazinātu savu atkarību no tādas norēķinu sistēmas, kuru pamatā kontrolē industriāli attīstītie reģioni. Pat Eiropa demonstrējusi vēlmi kļūt neatkarīgāka no ASV dolāru sistēmas, jo tas iespaidojot, piemēram, šī reģiona iespējas sasniegt savas politikas mērķus. Izmantojot pasaules atkarību no ASV dolāru sistēmas, ASV var visai efektīvi uzlikt un īstenot savu sankciju politiku, ko īsti negrib redzēt vairākas citas pasaules lielvaras.

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Likvidējamās «ABLV Bank» likvidatori šogad oktobrī atguvuši aktīvus 17,458 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,4% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 16,216 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 1,24 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - divi tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, «ABLV Bank» likvidatori atguvuši kopumā 703,22 miljonus eiro, tostarp 2019.gada desmit mēnešos - 347,727 miljonus eiro. Vienlaikus «ABLV Bank» likvidācijas izdevumi oktobrī bija 3,331 miljona eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,241 miljons eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 678 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 419 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 131 tūkstotis eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 862 tūkstoši eiro.

Pasažieru un kravas auto, kā arī motociklu rezerves daļu tirgotājs SIA "Inter Cars Latvija" paplašina loģistikas centru Mārupē teju trīs reizes, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

No loģistikas centra Mārupē tiek apkalpoti ne vien uzņēmumi Latvijā, bet arī Igaunijā un Somijā.

Kopējās izmaksas loģistikas centra attīstībā ir 5,3 miljoni eiro. Pēc "Inter Cars Latvija" pasūtījuma "Lumi Capital" ieguldīja 3,8 miljonus eiro 6300 m² lielā loģistikas centra izbūvē. "Inter Cars Capital Group" papildus ieguldīja 1,5 miljonus eiro loģistikas centra infrastruktūras un plauktu sistēmu izbūvē.

Pēc K. Viļumsona sacītā, šis ir būtisks solis, jo tas ļauj nostiprināt "Inter Cars Latvija" uzsākto attīstības ceļu – pārtapt no rezerves daļu izplatītāja par loģistikas uzņēmumu, kā arī attīstīt augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu galapatērētājam, piemēram, centralizēti pārvaldot uzņēmumu auto parkus.

Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori šogad novembrī atguvuši aktīvus 23,259 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pārskats.

Tostarp no izsniegtajiem kredītiem atgūti 20,428 miljoni eiro, no atgūtajiem/pārdotajiem vērtspapīriem - 2,806 miljoni eiro, bet kustamās un citas mantas pārdošanas - 25 tūkstoši eiro. Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā 726,479 miljonus eiro, tostarp 2019.gada 11 mēnešos - 370,986 miljonus eiro.

Vienlaikus "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi novembrī bija 3,594 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 1,194 miljoni eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 809 tūkstoši eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 246 tūkstoši eiro, likvidatoru atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 126 tūkstoši eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,219 miljoni eiro.

Karalis dolārs apstiprina savu dominanci finanšu pasaulē

Vēl pirms nedaudz gadiem dažs uzdrošinājās prognozēt ASV dolāra pakāpenisku norietu uz globālās finanšu skatuves, bet šobrīd šādas runas kļuvušas krietni vien klusākas. Arī iepriekšējā finanšu krīze apliecināja, ka, pasaules ekonomikai piedzīvojot krasāku satricinājumu, aug tirgus dalībnieku apetīte ne pēc kā cita kā tieši ASV dolāra. Interesanti, ka finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms – palielinājās pieprasījums ASV drošajiem dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk. Katrā ziņā, šķiet, būtu muļķīgi noliegt, ka tieši šī valūta joprojām pārliecinoši ir viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Latvijas auto un motociklu rezerves daļu tirgotājs Inter Cars Latvija pērn sasniedzis apgrozījumu 90 miljoni eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2019. gadā, informēja uzņēmuma vadītājs Kaspars Viļumsons.

Atbilstoši operatīvajiem un auditētajiem rezultātiem 2020. gadā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir divi miljoni eiro – arī par 8% vairāk nekā 2019. gadā.

"2020. gadā mēs spērām vairākus soļus, kas būtiski palīdzēja uzlabot biznesa sniegumu un konkurētspēju. Pirmkārt, mēs trīs reizes paplašinājām un modernizējām mūsu loģistikas centru Mārupē, kas ļauj mums veidot plašākus preču uzkrājumus, līdz ar to uzlabojas pieejamība un mēs varam ātrāk piegādāt nepieciešamās rezerves daļas mūsu klientiem. Otrkārt, sekojot globālajām tendencēm, mēs nostiprinājām un uzlabojām savu e-komercijas kanālu “IC24.lv”, kur arī pērnā gada otrajā pusgadā redzējām strauju izaugsmi," skaidroja K.Viļumsons.

Valsts ieņēmumu dienesta iecerētie pasākumi attiecībā uz tā saucamajiem pelēkajiem autoservisiem ir nozīmīgs un ilgstoši gaidīts solis pretim ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanai valstī. Pārāk ilgi ir pievērtas acis uz automašīnu apkopes un remonta servisa nozares melnajām avīm - negodprātīgajiem uzņēmumiem, kuri ne tikai visus šos gadus kropļojuši auto tirgu un nemaksājuši nodokļus, bet arī apdraudējuši satiksmes drošību.

Vēl vairāk - ilgstošā neautorizēto servisu patvaļa un tās akceptēšana no valsts atbildīgo institūciju puses ir radījusi situāciju, ka klienti vairs neredz atšķirību starp godīgu un negodīgu uzņēmējdarbību. Tādejādi šīs pretlikumīgās darbības pamazām sabiedrības apziņā ir tikušas legalizētas un akceptētas, un tas neattiecas tikai uz auto nozari, bet Latvijas biznesa ētiku kopumā. Lieki piebilst, ka citās attīstītās Eiropas valstīs nekas tāds nebūtu iespējams, to neieļautu ne valsts institūcijas, ne pilsoniskā sabiedrība.

Mūsdienu autobūvē izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien tehnoloģiski attīstītākas, tāpēc bez atbilstošiem profesionāli sagatavotiem darbiniekiem un atbilstošas servisa tehnikas pilnvērtīgu un galvenokārt drošu automašīnas apkopi nav iespējams veikt. Izvēloties neautorizētus servisus, klienti bieži neapzinās riskus, kas var iestāties nepareizas auto remonta tehnoloģijas pielietošanas dēļ. Praksē ir ļoti daudz piemēru, kad no šādiem pagrīdes servisiem vai nelielām garāžām pie autorizētajiem servisiem nonāk automašīnas, kurām, labojot vienu defektu, ir radīti jauni, vēl nopietnāki bojājumi. Ir zināmi gadījumi, kad pēc šādiem remontiem automašīnām uz ātrgaitas šosejas atsaka bremzes vai automašīna vienkārši nodeg, pareizi nesavienotu vadu dēļ.

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") akcionāru ārkārtas sapulcē piektdien, 10.martā, nolemts par 683 000 eiro palielināt rezerves kapitālu, teikts "Altum" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Akcionāri nolēma palielināt rezerves kapitālu un ieskaitīt 683 000 eiro "Altum" rezerves kapitālā mājokļu garantiju atbalsta programmai, kā arī apstiprināt programmu finansējuma pārdali "Altum" rezerves kapitāla ietvaros.

Tāpat akcionāri atbalstīja grozījumus līgumā par "Altum" 2020.gada, 2021.gada un 2022.gada finanšu pārskatu revīziju un atlīdzības palielinājumu revidentam SIA "Deloitte Audits Latvia".

Akcionāri arī pieņēma zināšanai Iekšējā audita daļas 2022.gada darbības pārskatu.

"Altum" ir valsts kapitālsabiedrība, kas ar valsts atbalsta finanšu instrumentu palīdzību sniedz atbalstu noteiktām mērķa grupām finanšu instrumentu veidā (aizdevumi, garantijas, ieguldījumi riska kapitāla fondos u.c.), konkrētu programmu ietvaros, papildinot to arī ar nefinanšu atbalstu (konsultācijas, mentorings), kā arī realizējot citas valsts deleģētas funkcijas.

Jūlijā Krievijas un Kazahstānas Centrālā banka turpināja iegādāties zeltu, kas liecina, ka jaunattīstības valstis aizvien papildina savas rezerves ar šo dārgmetālu, pat neskatoties uz tā vērtības kritumu, raksta MarketWatch.

Krievija, kas ir viens no lielākajiem zelta turētājiem, palielināja rezerves par gandrīz 340 tūkstošiem unču – līdz 35,5 miljoniem unču, liecina Starptautiskā Valūtas fonda dati.

Savukārt Kazahstānas Centrālā banka, kas arī ir kļuvusi par aktīvu zelta pircēju pēdējo gadu laikā, palielināja rezerves par 45 tūkstošiem unču līdz 5,1 miljonam unču.

Pēdējo gadu laikā vairākas centrālās bankas, lielākoties gan jaunattīstības valstu ekonomikās, aktīvi iepērk zeltu, jo parāda krīze ir radījusi spiedienu uz tādām rezervēs plaši izmantotām valūtām kā ASV dolārs un eiro.

Valsts policija aizdomās par automašīnu zādzībām un zagto automašīnu detaļu tirdzniecību martā un aprīlī aizturēja organizētu grupu. Kratīšanas laikā kādā autoservisā atrasts un atsavināts liels skaits zagtu automašīnu detaļu, informē Valsts policija.

Valsts policijas Rīgas reģiona Kriminālpolicijas darbinieki, veicot operatīvās izmeklēšanas pasākumus, noskaidroja, ka Latvijā darbojas organizēta noziedzīga grupa, kas nodarbojas ar automašīnu zādzībām, zagto automašīnu izkomplektēšanu rezerves daļās un tālāku detaļu pārdošanu.

Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka automašīnu zādzības veiktas laika posmā no 2014. gada decembra līdz šī gada martam. Organizētā grupa bija nozagusi septiņas automašīnas – piecas Toyota un divas BMW. Kopējais zādzību rezultātā nodarītais kaitējums ir aptuveni 90 tūkstoši eiro.

Noskaidrojot iespējamo zagto automašīnu rezerves detaļu tirdzniecības vietu, policijas darbinieki veica kratīšanu kādā autoservisā Jelgavā. Tās laikā policija atrada un atsavināja lielu skaitu detaļu no iepriekš zagtām automašīnām. Zagto automašīnu detaļu vidū bija arī automašīnu motori, ātruma kārbas, elektroniskie bloki, lukturi un citas rezerves detaļas.

Latvija varētu pati veidot un uzturēt degvielas rezerves, kas izmaksātu 160 miljonus eiro, svētdien vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pašlaik Latvija iepērk pakalpojumu, ka krīzes brīdī degvielu piegādās privātās kompānijas, kas nodrošina krājumus. Latvijas stratēģiskās degvielas rezerves nodrošina deviņi uzņēmumi - SIA "Pirmais", SIA "Circle K Latvia", SIA "RDZ Energy", AS "Ventbunkers", Lietuvas kompānija "Okseta", "Baltic Petroleum", "Vitol", "Gunvor" un "Mercuria Energy Trading".

Šogad beidzas līgumi ar minētajām kompānijām, un Ekonomikas ministrija gatavo valdībai ieteikumus, ko darīt ar rezervju glabāšanu. Viens no priekšlikumiem būšot rezerves veidot pašiem.

Militārais Lielvārdes lidlauks ir viena no vietām, ko iepriekšējās vadības ministri apsprieduši kā iespējamo vietu degvielas rezervju glabāšanai. Plānu par armijas iesaisti degvielas glabāšanā apstiprinājuši gan agrākais ministru prezidents Māris Kučisnskis (ZZS), gan arī bijušais aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS).

Piektdien, 13. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020. gadam un 2020.-2022. gada ietvaram.

Valdība apstiprināja 2020. gada fiskālo telpu 192,4 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2021. gadā un 2022. gadā tā attiecīgi ir apstiprināta 183 miljonu eiro un 395,4 miljona eiro apmērā.

Valdību veidojošo partiju budžeta veidošanas darba grupas diskusiju rezultātā apzināti fiskālo telpu palielinošie pasākumi un priekšlikumi nozaru ministriju pieteiktajām prioritātēm.

Pārskatot nākamā gada valsts budžeta izdevumus, rasts finansējums kopējai fiskālajai telpai 48,1 miljons eiro 2020. gadā, 17,3 miljoni eiro 2021. gadā un 40,5 miljoni eiro 2022. gadā. Šo finansējumu novirzīšanu kopējai fiskālajai telpai valdība jau ir atbalstījusi 20. augustā.

Izvērtējot iespējas atbrīvot līdzekļus prioritāro pasākumu īstenošanai, attiecīgi palielinot fiskālo telpu, ir apzināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda snieguma rezerves finansējuma un citu neizmantoto finansējuma atlikumu novirzīšanas iespējas valsts budžeta līdzfinansējuma daļas aizstāšanai plānotajos un uzsāktajos ES fondu projektos.

Laika periodā no 2012.gada janvāra līdz šā gada oktobrim valsts automobiļu remonta pakalpojumu un rezerves daļu publisko iepirkumu laikā ir veikusi pasūtījumus par 1141 iepirkumu līgumu priekšmetiem (vienā iepirkuma līgumā var būt vairāki līguma priekšmeti) par kopējo summu 19,5 miljoni eiro.

Piegādes ir nodrošinājuši 264 piegādātāji – auto servisi un rezerves daļu tirgotāji. Auto Asociācija ir veikusi rezultātu apkopojumu par šiem iepirkumiem.

Auto Asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš norāda, ka ir saprotams, ka uzņēmumiem, kuri izpilda valsts pasūtījumu, nav nodokļu parādi, tomēr saskaņā ar asociācijas apkopojumu, pastāv varbūtība, ka pretendenti, kuri vēlas uzvarēt iepirkumos, nespēj vai negrib pilnībā izpildīt saistības pret valsti. Viena no uzņēmumu izmaksu pozīcijām ir darbinieku atalgojums, kas pakalpojuma pašizmaksā veido ļoti būtisku daļu. Piemēram, automobiļu remonta pakalpojumā darba alga un ar to saistītie nodokļi veido ap 70% no pakalpojuma pašizmaksas. Algu nodokļu optimizācija ļauj samazināt pakalpojuma cenu līdz pat 35%. Aritmētika ir pavisam vienkārša – jo godīgāks uzņēmējs ir pret valsti, jo vairāk nodokļus nomaksā, jo nekonkurētspējīgāks ir piedāvājums un jo mazākas iespējas uzvarēt iepirkumā, uzsver I. Rūtiņš.