Likumi

Zvērināti revidenti var nespēt glabāt komercnoslēpumu

Māris Ķirsons, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Ļaujot jebkuram izmeklēšanas resoram (izmeklētājam) pratināt zvērinātu revidentu bez tiesas nolēmuma (kas vajadzīgs pašlaik), tiek apdraudēta revidenta spēja nodrošināt revidēto kompāniju komercnoslēpumu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas (LZRA) valdes priekšsēdētāja Sandra Vilcāne.

LZRA nav saprotama plānoto likuma grozījumu nepieciešamība un pamatojums, jo, piemēram, Vācijā, Lietuvā un citās ES valstīs zvērinātu revidentu pratināšana ir iespējama tikai un vienīgi ar tiesas sankciju. Arī Latvijā līdz šim 25 gadus pastāvēja tieši šāda kārtība, kas tika noteikta Revīzijas pakalpojuma likumā - ja lietas izmeklēšanai ir nepieciešamas zvērināta revidenta liecības vai darba materiāli, tad tam ir nepieciešams tiesas nolēmums. Minēto iemeslu dēļ LZRA uzrakstījusi vēstules Saeimas deputātiem un cer uz parlamentāriešu izpratni par situāciju.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

Ir sagatavoti grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā, lai jebkura resoriskā iestāde, kas veic lietas izmeklēšanu, var nopratināt zvērinātu revidentu, nepieciešamības gadījumā izņemot darba lietas, t.sk. elektroniskos datu nesējus, taču šādā gadījumā atklāts paliek jautājums, kādas ir zvērināta revidenta iespējas nodrošināt Komercnoslēpuma aizsardzības likuma prasības – saglabāt konfidencialitāti par revidējamo un citu klientu komercnoslēpumu, kas nenoliedzami nonāk zvērināta revidenta rīcībā, veicot revīzijas. Tāpat piedāvātie grozījumi atļauj noklausīties zvērinātu revidentu telefona sarunas, lasīt e-pastus bez jebkādām tiesas sankcijām.

Pašlaik zvērinātu revidentu var nopratināt, kā arī veikt citas procesuālās darbības tikai ar tiesas nolēmumu, ko var saņemt tikai konkrēta kriminālprocesa ietvaros. Jaunā kārtība nozīmē, ka par pakāpi pazemināsies revidēto uzņēmumu komercnoslēpumu aizsardzība un palielināsies šīs informācijas izpaušanas risks. Jāsaprot, ka zvērinātu revidentu dokumentācija par katru revidēto uzņēmumu tiek glabāta nevis papīra, bet gan elektronisko dokumentu formātā un jebkura resora izmeklētāji pēc grozījumu stāšanās spēkā bez tiesas sankcijas varēs izņemt datu nesējus, kuros ir informācija par visiem revidētajiem uzņēmumiem, nevis to vienu, kura darbība viņus ir ieinteresējusi. Šādā situācijā nav iespējams fiziski nodrošināt, ka izmeklētājam ir pieeja tikai konkrētajai, ar lietu saistītajai informācijai.

Faktiski zvērinātu revidentu klientu komercnoslēpumi varēs nonākt jebkura resora izmeklētāja rīcībā, bet kas ar tiem notiks tālāk, uz to nav saņemta neviena atbilde.

Savā ziņā piedāvātās normas ir pretrunā Komercnoslēpuma aizsardzības likuma normām. Piemēram, lietai nonākot līdz tiesai, ar tajā esošajiem materiāliem, t.sk. ar visiem tajā esošajiem piegādes līguma nosacījumiem, pašizmaksas un cenu veidošanu u.tml. varēs iepazīties visi interesenti. Būtībā tā ir ierobežotas informācijas izpaušana, jo, lietai nonākot tiesā, šāda veida informācija zaudē ierobežotas pieejamības statusu. Tieši ar mērķi brīdināt Saeimas deputātus par pretrunām, kas radīsies, pieņemot sagatavotos likuma grozījumus, ir nosūtīta attiecīgā vēstule ar skaidrojumiem, kāda ir esošā situācija, kāda tā varētu būt, un arī izklāstītas prognozējamās šo grozījumu sekas.

Kāda ir sagatavoto grozījumu iniciatoru motivācija?

Oficiālā motivācija ir viena – tā esot OECD rekomendācija saistībā ar ārvalstu personu kukuļošanu. Taču, tā kā attiecīgās normas uz gadījumiem par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu jau ir likumā noteiktas, bet visās pārējās lietās zvērināta revidenta pratināšanai bija vajadzīgs tiesas nolēmums, tad tika izstrādāti šie grozījumi.

Tas ir ļoti pārsteidzoši un pat sākotnēji īsti neticami, ka tāda organizācija kā OECD iesaka atcelt vajadzību pēc tiesas lēmuma zvērinātu revidentu pratināšanai, sarakstes lasīšanai, sarunu ierakstīšanai, datu nesēju izņemšanai.

Vēl jo vairāk neizprotami liekas šāda rekomendācija, ja tādā OECD valstī kā Vācija izmeklētāja saruna ar zvērinātu revidentu vispār ir iespējama tikai pēc tiesas nolēmuma, ko var iegūt tikai tad, ja izmeklētājiem patiešām ir būtiski fakti, nevis tikai un vienīgi aizdomas. To arī skaidri un nepārprotami atzīst Finanšu ministrija Revīzijas pakalpojumu likuma grozījumus pavadošajā anotācijā.

Vēl viena argumentācija šādu grozījumu nepieciešamībai bez OECD rekomendācijām ir ēnu ekonomikas mazināšana – apkarošana, bet zvērināti revidenti ir tieši tie, kuri ar savu darbību arī mazina ēnu ekonomiku.

Visu interviju lasiet 23. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma vājās vietas – akači – ir identificēti, tāpēc ir nepieciešamas korekcijas gan pašā likumā, gan arī tā normu piemērošanas noteikumos

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valdes locekle un zvērinātu revidentu SIA Ievas Liepiņas birojs vadītāja Ieva Liepiņa. Viņa norāda, ka tikai šogad daudziem uzņēmējiem kā zvīņas no acīm nokritušas atklāsmes par jaunā uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) niansēm, vienlaikus izkristalizējot tās normas, kuras ir jāmaina un jāprecizē.

Ko rāda 2018. gada pārskati attiecībā uz jauno uzņēmumu ienākuma nodokli?

Izstrādājot šo UIN reformu, līdz galam netika padomāts, kā tā ietekmēs daudzas lietas. Reformas karstumā vienkārši tika paņemta Igaunijas UIN sistēma bez nopietna izvērtējuma un perspektīvās ietekmes analīzes. Būtībā 2018. gada pārskati parāda tās problēmas jaunajā UIN likumā, par kurām brīdināja nodokļu eksperti, revidenti, grāmatveži, bet likumdevēji šos brīdinājumus ignorēja. Diemžēl dzīve pierādīja, ka brīdinājumu izteicējiem ir taisnība. Tādējādi zvērināti revidenti šogad nodarbojas ar uzņēmēju izpratnes formēšanu par to, kā nodokļu reforma un jo īpaši jaunais UIN ietekmē uzņēmuma naudas plūsmu. Lai arī zvērināti revidenti ar nodokļu izmaiņām saskaras jau 25 gadus atjaunotajā Latvijā un 80 gadus, kopš šāda institūcija tika ieviesta, tomēr tik vērienīga un strauja, kāda bija UIN reforma, nav pieredzēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.jūlija cigaretes ar augstāku akcīzes nodokli, lielākas tiesības nodokļu administrācijai, skaidras naudas vairāk par 10 000 eiro ievešana un izvešana Latvijā tikai ar deklarēšanu

Tādas izmaiņas paredz gan pavisam nesen parlamenta akceptētie grozījumi normatīvajos aktos, gan arī tādi, kuri pieņemti jau pirms laba laika. Piemēram, akcīzes nodokļa likmes kāpums cigaretēm tika paredzēts jau nodokļu reformas laikā 2017. gada vasarā. Jāatgādina, ka šā gada jūnija otrajā pusē kā atbilde uz Igaunijas lēmumu par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmi alum, sidram un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tika piedāvāts no 1. jūlija par 15% samazināt akcīzes nodokli stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, taču līdz šim šāds lēmums parlamentā nav akceptēts un sagaidāms, ka tas varētu būt spēkā tikai no šā gada 1. augusta.

Cita pieeja

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" bijušais valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis pērn no uzņēmuma saņēmis 965 626 eiro, no kuriem lielākā daļa varētu būt kompensācija par amata atstāšanu, liecina Gulbja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija, atstājot amatu, kā arī iepriekšējo gadu deklarācijas.

Iepriekšējos gados viņa atalgojums atbilstoši deklarācijās sniegtajām ziņām bijis aptuveni 400 000 eiro, piemēram, 2019.gadā Gulbis kā atalgojumu no "Tet" saņēma 409 569 eiro, 2018.gadā - 381 929 eiro, bet 2017.gadā - 389 499 eiro, savukārt 2016.gadā tie bija 313 242 eiro, 2015.gadā - 503 825 eiro, bet 2014.gadā - 392 029 eiro.

"Tet" pārstāve Lāsma Trofimova, lūgta komentēt, cik lielu daļu no Gulbja atalgojuma pērn veidoja kompensācija, atbildēja, ka netika lemts, ka Gulbim būtu jāizmaksā kādas īpašas papildu kompensācijas ārpus normatīviem un darba līgumā paredzētajiem maksājumiem, un tādas arī nav izmaksātas - atsaucot no valdes priekšsēdētāja un galvenā izpilddirektora amata potenciālo reputācijas risku dēļ, Gulbim izmaksāta atlīdzība atbilstoši darba līguma noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru