Jaunākais izdevums

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Viņa norāda, ka ekspluatācijā ir nodots dabasgāzes savienojums starp Lietuvu un Poliju, kas ļauj zilo energoresursu iegādāties citviet Eiropā un to pārsūknēt uz Latviju. Ir arī gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju, bet Latvijai paredzēto sašķidrināto gāzi pašlaik var saņemt, izmantojot Klaipēdas termināli un vēlā rudenī – arī Paldisku termināli.

Fragments no intervijas

Cik daudz dabasgāzes pašlaik ir Latvijā?

Šā gada 25. jūlijā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē kopumā bija 11,12 TWh gāzes. (Latvija kopumā gadā patērē ap 12 TWh). Protams, ka tikai daļa no dabasgāzes, kas atrodas Inčukalnā, pieder tiem uzņēmumiem, kuri šo energoresursu tirgo Latvijā. Diemžēl informācija, kuram uzņēmumam un cik daudz dabasgāzes pieder Inčukalna pazemes noliktavā, ir komercnoslēpums. Varu teikt, ka Inčukalnā ir dabasgāzes valsts rezerves un energokompānijas Latvenergo pašu rezerve 2 TWh, kā arī 0,8 TWh no tām 2 TWh, kuras valdība uzdeva iegādāties Latvenergo.

Jāatgādina, ka Latvenergo dabasgāzi iegādājas, lai nodrošinātu elektroenerģijas ražošanu TEC 2 jau kopš tā brīža, kad Latvijā beidzās gāzes apgādes monopols. Inčukalnā dabasgāzes krājumi ir arī tirgotājiem, kuri šo produktu realizē Latvijā, bet, protams, Baltijā vienīgajā dabasgāzes krātuvē gāzi glabā arī tie, kuri šo resursu tirgo citās valstīs, visticamāk, gan Igaunijā, gan arī Lietuvā.

Kuros tirgos šī Inčukalnā glabātā gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena. Pašlaik gāzes apgāde tiek saistīta ar sašķidrināto gāzi.

Pašlaik vienīgais sašķidrinātās gāzes terminālis ir Klaipēdā, kura jaudas līdz rudenim jau esot aizņemtas, savukārt Paldisku terminālis joprojām ir tapšanas stadijā un nav zināms, kad tas varētu sākt darboties!

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo mums jau ir zināmas dabasgāzes rezerves. Jāņem vērā, ka šogad ekspluatācijā ir nodots dabasgāzes savienojums starp Lietuvu un Poliju, kas ļauj zilo energoresursu iegādāties citviet Eiropā un to pārsūknēt uz Latviju, tāpat ir gāzes savienojums starp Igauniju un Somiju.

Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Ilze Indriksone (NA) uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Ministra amata kandidāte arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā būtu jāveido mājokļu attīstības fonds, kas finansiāli palīdzētu risināt mājokļu pieejamības jautājumus, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Ministre uzsvēra, ka Latvijā 44% iedzīvotāju ir nepieciešams atbalsts mājokļu jautājuma risināšanai. Tāpat ir jāveido ērti pieejami un energoefektīvi sociālie mājokļi.

Indriksone sacīja, ka 30 neatkarības gados mājokļu jautājuma risināšanai Latvijā ir izdarīts ļoti maz - tikai 4% no daudzdzīvokļu mājām ir uzbūvētas neatkarības gados un pārsvarā iedzīvotāji dzīvo vecajās padomju laika ēkās.

Vienlaikus privāto investīciju iespējas jaunu mājokļu būvniecībai ir nepietiekamas, finanšu resursi nav pietiekami, arī bankas norāda, ka reģionos mājokļi nav tik vērtīgi, lai tos finansētu, teica Indriksone.

Ministre norādīja, ka ES Atveseļošanas fondā ir iezīmēts finansējums, lai varētu uzbūvēt 700 zemas īres maksas dzīvokļus reģionos, taču ar to nepietiks, tāpēc jāveido mājokļu attīstības fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielāko satraukumu par gāzes iepirkumiem ir pauduši siltumapgādes uzņēmumi un pašvaldības, intervijā sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA), piebilstot, ka Ekonomikas ministrija mudina pieņemt sāpīgus lēmumus un vismaz daļu gāzes iepirkt jau tagad, lai ir droša rezerve.

"Viņiem šī situācija ir jauna un atšķirīga no iepriekšējiem gadiem. Parasti tika izsludināts iepirkums, tad viņi gaidīja pieteikumus un uz visu apkures sezonu noslēdza vienu piegādes līgumu. Tagad šī sistēma vairs īsti nestrādā," atzina ministre.

Viņa stāstīja, ka sanāksmē pirms Jāņiem, kurā piedalījās Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK), Latvijas Pašvaldību savienības, siltumapgādes uzņēmumu un pašvaldību pārstāvji, pausts, ka pašlaik pamatā tiek piedāvāti divi scenāriji. Pirmajā piegādātāji piedāvā slēgt vienošanos par mainīgo cenu, un "ceriet, ka [gāze] būs". Otrajā gadījumā ir iespēja slēgt līgumus par garantētu piegādi un fiksētu cenu ar piegādātājiem, kuriem gāze faktiski jau ir Inčukalna gāzes krātuvē. Taču šādi līgumi ir par augstāku cenu un visbiežāk ar priekšapmaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valsts atbalsta mehānismos varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei

LETA, 02.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot atbalsta programmas iedzīvotājiem energoresursu cenu pieauguma dēļ, varētu noteikt maksimālās cenu robežas siltumenerģijai un dabasgāzei, bet ne elektrībai, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka elektroenerģijai atbalsta mehānismi saglabājas iepriekšējie - līdz gada beigām turpinās aizsargāto lietotāju papildu atbalsts, kas ir desmit eiro katru mēnesi daudzbērnu ģimenēm un personām ar invaliditāti, kā arī trūcīgām un maznodrošinātām ģimenēm.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzdevis atbildīgajām ministrijām līdz jūnija vidum iesniegt piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu. Indriksone pauda, ka no premjera minētajām kvintilēm kā mājsaimniecības ar nepietiekamiem ienākumiem kvalificētos apmēram 60% Latvijas mājsaimniecību.

Patlaban Ekonomikas ministrija (EM) gaida datus no Labklājības ministrijas (LM) par ienākumu līmeņiem mājsaimniecībās, pēc tam tiks apjausts, cik tādu kopumā varētu būt un cik liels būs nepieciešams atbalsts. Šobrīd vēl nav skaidrs, cik mājsaimniecībām Latvijā varētu draudēt ekstremāls sadārdzinājums, jo dinamiski mainās gan tarifi, gan cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija plāno veidot dabasgāzes rezerves mājsaimniecību patēriņam, pirmdien pēc valdību veidojošo politisko spēku sadarbības sanāksmes norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa pauda, ka par rezervju iepirkšanu un finansējumu šim mērķim valdība varētu lemt nākamnedēļ.

Šīs rezerves paredzētas gadījumam, ja AS "Latvijas gāze" kā galvenais publiskais tirgotājs līdz 1.jūlijam nebūs nodrošinājusi gāzes krājumus saistītajiem klientiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Šādā gadījumā "Latvijas gāzes" pienākumus pildīt sāktu AS "Latvenergo" kā otrs lielākais dabasgāzes tirgotājs Latvijā, lai nodrošinātu patēriņu un novērstu iespējamās problēmas nākamajā apkures sezonā.

Indriksone atzīmēja, ka ir uzklausīti arī uzņēmēji, kas savā darbībā izmanto dabasgāzi. Pašlaik gāzi iegādāties ir sarežģīti, tāpēc "Latvenergo" uzdots izvērtēt nepieciešamību un iespējas kopīgam iepirkuma procesam šāda veida uzņēmumiem. EM parlamentārā sekretāre arī pauda, ka to būtu svarīgi izdarīt laicīgi un par noteiktu cenu, noteiktos termiņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien sēdes slēgtajā daļā izskatīs informatīvo ziņojumu par pieteikumiem, kas saņemti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei Latvijā, liecina sēdes darba kārtība.

Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš organizēja publisku tirgus izpēti par LNG termināļa izveidi. Tās laikā tika saņemti trīs termināļa projekta pieteikumi, kurus izvērtēja neatkarīga komisija ministrijas valsts sekretāra vadībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka saņemtajos piedāvājumos termināļus piedāvāts attīstīt Rīgā un jūrā pie Saulkrastiem. Starp piedāvājumiem esot gan tādi, kas ir gatavi attīstīt projektus bez valsts atbalsta, gan tikai ar valsts atbalstu, piemēram, iepirkumu garantiju veidā.

Ministre jau paziņojusi, ka Latvijā LNG terminālis būtu jāattīsta, ja tas notiek uz biznesa principiem, valstij neuzņemoties nekādas ilgtermiņa saistības. Par valsts iesaisti varētu lemts tikai drošības apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) pieļauj iespēju, ka kritiskā brīdī AS "Latvijas gāze" vietā mājsaimniecību nodrošināšanā ar dabasgāzi varētu stāties AS "Latvenergo".

Tā otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka pēdējā laika notikumi ir pagriezuši redzesloku uz īstermiņa risinājumiem un drošības aspektu, un pie tā EM pašreiz strādā.

Šobrīd valdības uzdevumā "Latvenergo" jau ir iegādājies divus kuģus ar sašķidrināto dabasgāzi (LNG), kas nodrošinās "Latvenergo" ar nepieciešamo gāzi, lai netiktu apdraudēta siltumapgāde Rīgā, ja rastos problēmas ar piegādēm no Krievijas. Turklāt EM apsver vēl viena kuģa ar LNG iegādi.

"Mēs domājam par vēl viena kuģa ar gāzi iegādi, lai varētu nodrošināt, ka kritiskajā situācijā "Latvijas gāzes" vietā varētu, varbūt, stāties "Latvenergo" kā gāzes piegādātājs mājsaimniecībām. Tad mēs varētu šo problēmu atrisināt vienkārši, bet noteikti ne lēti," teica Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone aicinājusi uzņēmēju, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības deputātu Andri Čudu kļūt par Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru. Jaunajā amatā A.Čuda stājas 6.jūnijā.

“Andra Čudas uzņēmējdarbības pieredze un iegūtās zināšanas pašvaldības darbā būs ļoti noderīgas jaunajā parlamentārā sekretāra amatā, nodrošinot Ekonomikas ministrijas un Saeimas sadarbību likumdošanas procesā. Kopā, komandā, mēs varēsim izdarīt vairāk un ātrāk, lai pārvarētu šī brīža ekonomiskos izaicinājumus, mazinātu reģionālo nevienlīdzību un celtu mūsu tautsaimniecības konkurētspēju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

A.Čudam ir maģistra grāds ekonomikā. Latvijas Universitātē studējis starptautisko biznesa vadību un Rīgas Stradiņa universitātē - uzņēmējdarbības vadību. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ievēlēts Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domē, kur līdz šim, kā deputāts darbojās Finanšu, Attīstības, Izglītības un Kultūras komitejās. Kopš 2001.gada vadījis ģimenes uzņēmumu SIA “Jūrmalas Mežaparki”, kur pamatā nodarbojies ar saimniecības darbu vadīšanu un ražošanas procesu organizēšanu. “Nacionālā apvienība” Jūrmalas nodaļas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa likmes samazināšana degvielai ir jāvērtē, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Jau martā, kad bija pirmais būtiskais cenu kāpums, mēs piedāvājām samazināt akcīzes nodokli līdz minimālajai Eiropas Savienībā noteiktajai likmei. Tas būtiski mazinātu cenu, ja tā vairs nekāptu, vai arī mazinātu kāpumu, ja cena turpinātu palielināties. Mēs šo jautājumu jau esam likuši galdā un pārrunāsim to vēlreiz, lai uzklausītu arī argumentus, kādēļ citiem koalīcijas partneriem tas nešķiet tik būtiski," sacīja Indriksone.

Viņa pauda uzskatu, ka tas ir būtiski, jo, pieaugot degvielas dārdzībai, tas ietekmē visas jomas - ne tikai mājsaimniecības, bet arī uzņēmumu konkurētspēju.

"Šobrīd daudzas Eiropas valstis akcīzes nodokli īstermiņā ir mazinājušas. Ir arī citi instrumenti, bet, manuprāt, akcīzes nodokļa mazināšana dotu efektu visātrāk un ilgtermiņā iespaidu neatstās, jo pēc tam nodokļa likmi atkal var celt. Arguments, ka tas nemazinās cenu, nav pamatots, jo laikā, kad cenas aug tāpat, tas vismaz var mazināt šo kāpumu. Katrs pasākums, kas uzlabo mūsu konkurētspēju, ir tā vērts, jo mūsu uzņēmēji vienā tirgū konkurē ar visām citām Eiropas valstīm," uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ekonomikas ministres amatā 26.maijā apstiprinājusi Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), kura kā galveno šī brīža prioritāti izvirzījusi enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, veicinot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Tāpat svarīgi ir turpināt investīciju piesaisti, atbalsta instrumentu un zinātnes iesaisti uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā, kā arī mājokļu pieejamību reģionos.

“Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kad vēl turpinām cīnīties ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, mēģinām atgūties no straujā energoresursu cenu lēciena šoka un sāpīgi izjūtam Krievijas nežēlīgā kara Ukrainā ekonomiskās sekas, man būs jāpieņem ātri un konstruktīvi lēmumi, lai vismazāk ciestu Latvijas ekonomika un mūsu iedzīvotāji. Man kā ekonomikas ministrei līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām būs jādara daudz un vēl vairāk, lai mūsu mājsaimniecības nākamajā apkures sezonā justos drošas gan par siltumenerģijas pieejamību, gan par spēju nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, lai mūsu uzņēmēji pēc iespējas ātrāk spētu pārorientēties uz jauniem eksporta tirgiem un kopā ar zinātniekiem radītu konkurētspējīgus produktus, kas celtu gan mūsu ekonomikas rādītājus, gan iedzīvotāju labklājību. Izaicinājumu un darāmā ir daudz, bet arī iestrādnes ir pamatīgas. Augsti novērtēju līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijai un uzsākto pārorientācijas kursu. To turpināšu,” norāda I.Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone ir aicinājusi Konkurences padomi (KP) kā vienu no prioritārām tirgus uzraudzības jomām noteikt koksnes kurināmā tirgus segmentu.

Ministre aicina KP savas kompetences ietvaros nodrošināt nepieciešamās tirgus uzraudzības aktivitātes, lai gūtu pārliecību par godīgas konkurences ievērošanu tirgus dalībnieku darbībā.

Ažiotāža uztur granulu pieprasījumu 

Ažiotāža un fizisko personu vēlme ar ievērojamu rezervi nodrošināties gaidāmajai apkures sezonai...

“Ņemot vērā enerģijas cenu pieauguma būtisko lomu un ietekmi uz tautsaimniecību, iedzīvotāju labklājības līmeni un nākošās apkures sezonas tarifiem, šobrīd ir kritiski savlaicīgi gūt pārliecību, ka koksnes kurināmā tirgus dalībnieku īstenotajās aktivitātēs nav novērojami konkurences tiesību pārkāpumi un enerģijas cenu būtisku pieaugumu Latvijā nav veicinājusi tirgus dalībnieku apzināta rīcība”, norāda Indriksone.

Jautājums par koksnes kurināmā cenām tika pārrunāts arī pēdējā Enerģētiskās drošības darba grupā, kur vienojās aicināt KP veikt tirgus uzraudzību. Ekonomikas ministre sagaida no KP viedokli par termiņiem, kad varētu noslēgties koksnes kurināmā tirgus izvērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Paldisku termināļa būvniecībai Latvijas ieguldījums būtu no 30 līdz 40 miljoniem eiro

LETA, 20.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paldisku sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa būvniecībai Igaunijā plānots dibināt starpvalstu uzņēmumu, un sagaidāms, ka Latvijas ieguldījums šīs kompānijas pamatkapitālā varētu svārstīties no 30 līdz 40 miljoniem eiro, Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA).

Latvijas ieguldījums veidotu apmēram trešdaļu no uzņēmuma pamatkapitāla, un šī proporcija noteikta atbilstoši Latvijas, Igaunijas un Somijas valstu kopējam dabasgāzes patēriņam. Somija varētu ieguldīt vairāk nekā pusi šīs kompānijas pamatkapitāla, bet Igaunija - padsmit procentus.

Pašlaik gan vēl nav skaidrs, kādā veidā šo finansējumu varētu ieguldīt, proti, vai tie būs valsts budžeta vai kādas valstij pilnībā vai daļēji piederošas kompānijas līdzekļi.

Indriksone informēja, ka Latvijas, Igaunijas un Somijas kopuzņēmums, par kuru gan vēl oficiāli ir jāpanāk vienošanās, faktiski veiktu kuģa nomas funkcijas un pakalpojuma nodrošināšanu pie termināla. Kopuzņēmuma pamatkapitāls būtu kā bāzes finansējums, ko pēcāk, nodrošinot pakalpojumu, ir paredzēts atgūt, ņemot vērā, ka terminālim plānots teju maksimāls noslogojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atbalstu par malku, granulām vai briketēm tomēr varēs saņemt bez čeka uzrādīšanas

LETA, 09.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalsts energoresursu cenu pieauguma apstākļos ar atpakaļejošu datumu tiks attiecināts arī uz mājsaimniecībām, kas kā kurināmo resursu izmanto malku, koksnes granulas vai briketes, turklāt tas būs iespējams, neuzrādot pirkuma čekus, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes paziņoja Saeimas deputāts Juris Pūce (AP).

AP būtisks bijis jautājums par atbalstu iedzīvotājiem, kuri izmanto malkas apkuri, jo tā, pēc Pūces teiktā, esot ievērojama Latvijas daļa, kura turklāt neesot tā turīgākā. Daļa šo iedzīvotāju malku jau ir sagādājusi, un viņiem nav ar likumu noteikta pienākuma saglabāt maksājuma dokumentus. Turklāt ir iedzīvotāji, kas malku iegūst pašu spēkiem, tomēr tas nenozīmē, ka viņiem tas nesagādā izmaksas, norādīja politiķis.

Tāpēc visiem iedzīvotājiem, kas izmanto malkas apkuri, un to ir sagādājuši kopš maija, būs iespēja saņemt atbalstu no pašvaldības, arī neuzrādot pirkuma dokumentus. Savukārt no septembra atbalstam varēs pieteikties, iesniedzot maksājuma dokumentus, skaidroja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Gaso” kopā ar Ekonomikas ministriju un AS “Conexus Baltic Grid” organizē mācības enerģētiskās krīzes pārvarēšanā, kurās tiks iesaistīti arī dabasgāzes lietotāji – juridiskās personas.

Mācību gaitā notiks simulācija situācijai, ja valstī izsludināta enerģētiskā krīze.

Mācībās tiks izspēlēta situācija, kā notiks informācijas apmaiņa starp krīzes vadībā iesaistītajām pusēm un kā tehniski varētu tikt ierobežota dabasgāzes padeve lielākajiem patērētājiem iespējamā krīzes situācijā.

“Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, mums ir jābūt ne vien teorētiski, bet arī praktiski gataviem pilnīgi visiem scenārijiem, kas saistīta ar dabasgāzes piegādi mūsu lietotājiem. Tāpēc mācībās tiks izspēlēta situācija ar iespējamo dabasgāzes piegādes pārtraukumu. Tas ietvers ne tikai dabasgāzes piegādes drošības riskus, bet arī to ietekmi uz energoapgādes uzņēmumiem, mājsaimniecībām un saistītajiem lietotājiem, pārtikas produktu ražotājiem, rūpniecības un citiem uzņēmumiem,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima skatīs likuma grozījumus par Krievijas dabasgāzes piegāžu aizliegšanu

LETA, 28.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 28.aprīlī otrajā lasījumā skatīs grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt, ka dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas.

Attiecīgo priekšlikumu par aizliegumu iesnieguši deputāti Reinis Znotiņš (K) un Jānis Cielēns (K).

Par šī ierobežojuma spēkā stāšanās laiku vēl skaidrības nav, bet valdība lēš, ka to varētu izdarīt no nākamā gada. Paredzams, ka par spēkā stāšanās laiku vēl tiks spriests, skatot grozījumus galīgajā lasījumā.

Kā atzīmējusi Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (NA), lai gan tuvākajā laikā gāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, lai pilnībā atteiktos no dabasgāzes, Latvijai būtu nepieciešams Igaunijas Paldisku sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ņemot vērā riskus nākamajai apkures sezonai un potenciālajam riskam par elektroenerģijas tīkla desinhronizāciju no Krievijas puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, informē EM.

Tas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas pārtikas ražotāju un lauksaimniecības jomas organizācijas atklātā vēstulē Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam aicina izsludināt ārkārtējo situāciju nozarē.

Organizācijas apgalvo, ka cūkkopība, piena pārstrāde, putnkopība un citas nozares ir nonākušas dziļas krīzes situācijā, jo barības izejvielu piegādes ķēdes no Ukrainas ir pārtrauktas, kviešu un citu izejvielu cenas būtiski pieaugušas, bet atliktos maksājumus ir nomainījusi priekšapmaksa. Atklātā vēstulē organizāciju pārstāvji arī pauž, ka "ir izveidojies katastrofāls apgrozāmo līdzekļu deficīts", saražotā produkcija tiek realizēta zem tās pašizmaksas, bet energoresursu cenas astronomiski pieaugušas.

Pēc ražotāju paustā, ir arī loģistikas un iepakojuma materiālu sadārdzinājums un deficīts. Tāpēc daudzi uzņēmumi plāno sašaurināt ražošanu, vai pat pārtraukt to.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis skepsi par iespēju šobrīd samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi noteiktām precēm, jo ir paredzams, ka šāds solis nedotu gaidīto rezultātu.

Premjers intervijā televīzijas kanālam "TV24" norādīja, ka, samazinot PVN likmi, nav garantijas, ka pircējs izjutīs cenu kritumu, ņemot vērā, ka tirgotāji, starpnieki un ražotāji mēģinās peļņu paturēt sev. Tāpat viņš minēja, ka PVN samazināšana nav mērķēts atbalsts, turklāt atbalsts neproporcionāli par labu nāktu tieši tiem sabiedrības locekļiem, kuri ikdienā izdod vairāk naudas.

"Tas ir tieši tas, ko mēs negribam. Mēs gribam palīdzēt tiem, kuriem nav naudas, ko izdot, kuriem tiešām vajag palīdzību. Es vēlreiz argumentēju, ka labāk mērķēts pabalsts nekā tāds vispārējs," sacīja Kariņš.

Ministru prezidents atzīmēja, ka, samazinot PVN likmi, valsts atņemtu naudu vajadzīgiem tēriņiem, piemēram, aizsardzības budžeta palielināšanai, kā arī iespējai pārdalīt līdzekļus mērķiem, kuriem tas šobrīd vairāk nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izstrādājusi vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību.

Vadlīnijas piedāvā vienotu metodiku publiskā būvdarbu līguma cenas vienas komponentes sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī norāda uz faktoriem, kas būtu vērā ņemami, vienojoties par būvmateriālu sadārdzinājuma kompensēšanu.

“Būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšana šobrīd ir ļoti aktuāla dēļ Krievijas agresijas Ukrainā izraisītā neprognozējamā būvmateriālu cenu sadārdzinājuma un piegādes traucējumiem. Būvniecības nozarē izveidojušies apstākļi būtiski apgrūtina iepriekš uzsākto projektu īstenošanu atbilstoši uzņemtām saistībām. Līdz ar to līgumu grozījumi, vienojoties par solidāro sadārdzinājuma kompensēšanu, būtu efektīvs instruments publisko būvdarbu līguma vadībai un veiksmīgai pabeigšanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Covid-19 ietekmes skartajiem uzņēmējiem atkārtoti plānots piedāvāt atlikt nodokļu maksājumus

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekmes skartajiem uzņēmējiem atkārtoti plānots piedāvāt iespēju atlikt nodokļu maksājumus, pirmdien pēc valdošās koalicijas partiju sanāksmes pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka šāds rosinājums izteikts no Finanšu ministrijas (FM) puses un attieksies uz kompānijām, kurām Covid-19 ietekme bijusi ilgāka, nekā tas sākotnēji cerēts.

"Tā ir iespēja uzņēmējiem atjaunot savu darbību un, varētu teikt, pārvarēt šo ieilgušo krīzi un nonākt atpakaļ jau efektīvā darbībā," sacīja ministre.

Tāpat FM rosinājusi un koalīcija apstiprinājusi arī vienkāršo norēķinu sistēmu uzņēmējiem, kuri saskaras ar problēmām, kad kredītiestādes nav gatavas ātri realizēt piedāvājumu. Lai to novērstu, pakalpojumu sniedzēju klāstu plānots paplašināt arī ārpus bankām, kas, Indriksones ieskatā, veicinās iespēju uzņēmumiem nonākt līdz īstenojamiem darījumu kontiem jau šajā sezonā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Valdība atbalsta Znotiņas atkārtotu virzīšanu FID priekšnieces amatā

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja patreizējās Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas virzīšanu iestādes priekšnieces amatā uz vēl vienu termiņu.

Znotiņas pirmais pilnvaru termiņš beidzas šodien - dienā, kad valdība atbalstīja Saeimas lēmumprojektu par Znotiņas kandidatūru. Ierastā kārtība ir tāda, ka Saeimas plenārsēdes notiek ceturtdienās, turklāt par šāda amata priekšnieka kandidātiem vēl jālemj Saeimas atbildīgajā komisijā.

13.maijā Valsts kanceleja paziņoja, ka FID priekšnieka atlases konkursā uzvarējusi pašreizējā dienesta priekšniece Znotiņa. FID priekšnieku pēc Ministru kabineta ieteikuma uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima.

Viena un tā pati persona par dienesta priekšnieku var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Iepriekšējais konkurss uz FID vadītāja amatu notika 2018.gadā. Toreiz Znotiņa tika izvēlēta kā labākā no deviņiem pretendentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Google" paudis gatavību ieguldīt lielākas investīcijas Latvijas digitālās spējas stiprināšanā, informē Ekonomikas ministrija (EM)

Tāpēc EM, sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un nozares asociācijām turpina attīstīt sadarbību ar "Google" vairākos Latvijas tautsaimniecībai būtiskos virzienos, kā arī digitālo prasmju stiprināšanā un kiberdrošības uzlabošanā.

Kā ziņots, Trīs Jūru foruma ietvaros Rīgā, "Google" valdības lietu un sabiedriskās politikas viceprezidents Karans Bhatija (Karan Bhatia) paziņoja, ka "Google" vēlas dubultot savus ieguldījumus Centrālās un Austrumeiropas reģionā, jo Krievijas izraisītā kara Ukrainā rezultātā, civiliedzīvotāji, uzņēmēji un investori jūtas satraukti par stabilitāti, resursu pieejamību un izaugsmes iespējām Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru