Jaunākais izdevums

Zviedrija ir pirmrindniece atkritumu šķirošanā un pārstrādē Eiropā un pasaulē. Zviedru reciklēšanas sistēma ir tik efektīva, ka tā saucamās pildizgāztuves, kur kādreiz slējās milzīgi sadzīves atkritumu kalni, tiešā nozīmē ir kļuvušas tukšas, jo gandrīz visi atkritumi tiek pārstrādāti. Tādēļ Zviedrija ir spiesta importēt atkritumus no citām Eiropas valstīm, jo, piemēram, simtiem tūkstošiem ēku ir atkarīgas no elektroenerģijas un siltuma, ko saražo no atkritumiem, vēsta laikraksts Diena.

Par Zviedrijas sabiedrības apskaužamo centību atkritumu pārstrādē liecinot fakts, ka tikai 4% Zviedrijā radīto atkritumu nonāk izgāztuvēs. Pārējie 96% visbiežāk nokļūst speciālās dedzinātavās, kur no tiem iegūst siltumu un elektroenerģiju.

Pašlaik aptuveni 30 atkritumu dedzinātavās ik gadu sadedzina 5,5 miljonus tonnu atkritumu, tādējādi saražojot 20% no siltuma, ko Zviedrijā izmanto centrālās apkures tīklos, apgādājot ar siltumu vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvojamo māju un rūpnīcu, noskaidrojis laikraksts. Dedzinātavas arī nodrošinot ar elektrību aptuveni 250 tūkstošus māju, liecina Zviedrijas atkritumu pārvaldes asociācijas Avfall Sverige dati.

Enerģijas ieguve no atkritumu dedzinātavām ir strauji pieaugusi pēdējos gados, vienlaikus radot problēmas, jo zviedri saražo daudz mazāk dedzināmo atkritumu, nekā spēj «aprīt» dedzinātavas. Lai risinātu pārstrādājamo atkritumu deficīta problēmu, Zviedrija tos importē no citām Eiropas valstīm, vēsta Diena.

Lielākā daļa atkritumu nāk no rietumu kaimiņa Norvēģijas.

Zviedrija tuvākajā nākotnē plānojot palielināt atkritumu importu no Eiropas valstīm, kur pašlaik atkritumu pārstrāde ir tikai bērna autiņos. «Es ceru, ka mēs saņemsim atkritumus no Itālijas, Rumānijas, Bulgārijas vai Baltijas valstīm, jo tur lielākā daļa atkritumu nonāk izgāztuvēs,» norādījusi Zviedrijas Vides aizsardzības pārvaldes vecākā konsultante Katarīna Estlunda.

Zviedrija tuvāko sešu līdz astoņu gadu laikā plānojot par 30% palielināt atkritumu dedzinātavu kapacitāti. Avfall Sverige aprēķinājusi, ka tādā gadījumā dedzinātavu pilnvērtīgai nodarbināšanai ik gadu vajadzēs importēt vismaz 1,6 miljonus tonnu atkritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Prima M noliedz bīstamo atkritumu atrašanos Jūrmalā notikušā ugunsgrēka vietā

LETA, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Zviedrija ir ES līdere atjaunojamajā enerģētikā, bet diez vai iztiks tikai ar to

Dienas Bizness, 16.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Zviedrijas nacionālajam Energoefektivitātes rīcības plānam jeb ceļa kartei, kas 2010. gadā tika iesniegta Eiropas Komisijai, 2020. gadā no atjaunojamajiem resursiem iegūtās enerģijas daļai bruto gala patēriņā jāsasniedz 50,2% (kā juridiski saistošs mērķis gan norādīti 49%). Rīcības plāna ietvaros Zviedrijā 2020. gadā no atjaunojamajiem avotiem jāiegūst 62,8% elektroenerģijas, atjaunojamās enerģijas daļai apkurē/dzesēšanā jābūt 62%, bet transporta sektorā – 12,4%, un faktiski šos plānus jau var uzskatīt par izpildītiem, piektdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī atbilstoši pēdējiem Eurostat datiem, kas publiskoti šāgada maijā, atjaunojamās enerģijas iekšējā patēriņa bruto daļa Zviedrijā 2013. gadā bija 34,8% – otra lielākā Eiropas Savienībā aiz Latvijas (36,1%), šajā ziņā atpaliekot arī no ES neietilpstošajām Norvēģijas (37,4%) un Melnkalnes (36,9%), bruto gala patēriņa ziņā Zviedrija ar 55,1% tālu apsteidza visas pārējās ES dalībvalstis, gan atkal atpaliekot no kaimiņvalsts Norvēģijas (64%). Šajā gadījumā, kas arī ir galvenais rīcības plānā iekļautais salīdzinošais rādītājs, tiek fiksēta tikai «tīrā» enerģija, kuru saņem patērētāji – mājsaimniecības, rūpniecība, transporta nozare utt. Atšķirības par labu lielākajai atjaunojamās enerģijas daļai bruto gala patēriņā, salīdzinot ar bruto iekšzemes patēriņu, parasti liecina, ka no neatjaunojamajiem avotiem iegūta enerģija (visbiežāk – elektrība vai degviela) tiek izmantota atjaunojamo resursu pārvēršanai enerģijā un nogādāšanai līdz patērētājiem. Jāpiebilst, ka atjaunojamo resursu daļa elektroenerģijas gala patēriņā Zviedrijā 2013. gadā bija 61,8% (vienīgais rādītājs, kas bija zemāks par 2020. gada mērķi), apkurē – 67,2%, transporta jomā – 16,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šobrīd vērojamo krīzi būvniecības nozarē Latvijā eksporta spēju stiprināšanai tiek pievērsta arvien lielāka nozīme; statistika gan rāda kritumu arī šajā segmentā

«Jau kopš krīzes 2008. gadā būvniecības nozares uzņēmumi ir strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Tomēr jāsaprot divas lietas. Pirmkārt, 5–6% tiek uzskatīti par labu rādītāju ārvalstu pasūtījumu īpatsvaram. Latvijā šobrīd šis rādītājs ir zem 2%. Kamēr būvnieki mājas tirgū būs spiesti cīnīties ar birokrātijas kalniem un ēnu ekonomiku, ir ļoti grūti investēt ārvalstu tirgu apguvē, jo tas prasa nopietnus administratīvos resursus. Otrs faktors – ir dažādu izmēru un profilu uzņēmumi, līdz ar to vienmēr būs daļa kompāniju, kas strādās tikai un vienīgi mājas tirgum,» DB norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Viens no tādiem uzņēmumiem ir AS RERE Grupa. Tās valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš ir pārliecināts, ka Latvijā ir, ko būvēt, rekonstruēt un restaurēt, uzlabot infrastruktūru, līdz ar to tuvāko gadu laikā uzņēmuma plāns ir nostiprināt savas pozīcijas tieši vietējā tirgū. «Šobrīd mums ir aktīvi 26 projekti visā Latvijā gan no valsts un pašvaldībām, gan privātajiem pasūtītājiem. Mūsu mērķis ir būvēt kvalitatīvi ar pirmo reizi, līdz ar to veicam dubultās drošības pārbaudes, kas prasa daudz resursu, kas, iespējams, atmaksāsies tikai ilgtermiņā,» viņš saka un uzskaita virkni objektu, piemēram, muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pulka ielā, stacionāra Gaiļezers Ambulatorās daļas rekonstrukciju, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēkas būvniecību Apē un daudzus citus. Arī par finanšu situāciju, neņemot vērā sarežģīto situāciju nozarē, uzņēmums šogad nesūdzas – apgrozījums kāpis vairākas reizes. Te gan jāpatur prātā, ka RERE Grupa ir jauns uzņēmums – dibināts vien 2014. gada vasarā –, kurš pārņem aktīvo darbību būvniecībā no SIA Re&Re. Tādējādi tā finanšu rādītāji vēl nav pat tuvu nozares lielākajiem uzņēmumiem, proti, 2015. gadu RERE Grupa beidza ar 772,9 tūkst. eiro lielu apgrozījumu un 716,8 tūkst. eiro zaudējumiem, liecina Lursoft informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Jūrmalas atkritumu glabātājs pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju

LETA, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas atkritumu glabātājs, kura apsaimniekotajā teritorijā nedēļas nogalē izcēlās ļoti plašs ugunsgrēks, pieļāvis pārkāpumu, nesargājot teritoriju, otrdien Latvijas Radio stāstīja Valsts vides dienesta (VVD) vadītāja Inga Koļegova.

Laukumam vajadzēja būt norobežotam, taču tā nebija, sacīja VVD vadītāja, uzņēmējs laikam paļāvās, ka tur nav ko zagt, tāpēc arī nav vērts sargāt.

VVD par nelegālo atkritumu uzglabāšanas vietu uzzinājis šā gada martā. Dienests secinājis, ka tā nav atkritumu izgāztuve, jo tur glabājušies šķiroti atkritumi bez bioloģiskajiem piemaisījumiem, kas nerada būtisku ietekmi uz vidi, tāpēc nolemts, ka nav nepieciešama zibenīga rīcība un vispirms nolemts skaidrot atkritumu izcelsmi.

Dienestam bijušas aizdomas, ka Jūrmalā esošie atkritumi nelikumīgi ievesti no ārzemēm, kas nozīmētu, ka tie arī jāizved ārā uz ārzemēm. Noprotams, ka VVD vēl nav noskaidrojis atkritumu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca

LETA, 06.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Intervija: Pārstāt barot nelegālo būvgružu biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 24.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vai tiešām jūs vēlaties, ka jūsu būvgruži un atkritumi nonāk mežā vai kāpās? Jo tieši tur tie nonāks, ja jūs izmantosiet nelegālā biznesa pakalpojumus,» teic SIA Clean R izpilddirektors Valerijs Stankevičs.

Ja sabiedrība vienmēr būtu tik apzinīga kā talku un spodrības dienu laikā, jums laikam būtu mazāk darba?

Tīrs ir nevis tur, kur ik pa laikam sakopj, bet tur, kur nemēslo. Ja cilvēki ikdienā rūpējas par savu apkārtni, tad tur nav vajadzīga talka. Kā tautas saliedēšanas pasākums talka ir pozitīva lieta, diemžēl ir daļa cilvēku, kuri talkas izmanto, lai bez maksas atbrīvotos no saviem atkritumiem un gružiem uz citu rēķina. Mēs to ļoti labi redzam, apsekojot punktu pirms un pēc talkas. Piemēram, ja vieta atrodas tuvu garāžu kooperatīvam, tad mēs zinām, ka talkā vāksim riepas un vecu šīferi no tuvējām garāžām.

Jūs runājat par privātajiem, spontānajiem «cūkotājiem». Bet publiski pieejama tāda šokējoša informācija, ka Rīgā katru gadu atklāj 20 jaunas nelegālās izgāztuves. Tas nav brīnums, jo kādā visiem zināmā sludinājumu portālā intervijas dienā varēja aplūkot 449 sludinājumus par atkritumu izvešanu. Arī ar darba laiku 00 – 24, kas laikam ir būtiski, ja atkritumus tumsā pa taisno ved uz mežu. Te laikam ir runa par veselu nelegālu jeb ēnu rūpalu, jo oficiālu atkritumu izvešanas firmu Latvijā tik daudz vispār nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu

Db.lv, 10.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas parlamenta vēlēšanas iezīmējušas jaunu, krietni sarežģītāku politisko ainu. Pašlaik nav skaidrs, kuri cilvēki un politiskās idejas turpmāk valdīs Zviedrijā, norāda SEB analītiķi.

Eksperti pieturas pie iepriekšējām prognozēm, ka politisko kompromisu rezultātā veidosies brīvāka fiskālā politika, durvis uz svarīgajām strukturālajām reformām vēl nav aizcirtušās, «Swexit» risks ir zems, un Zviedrijas finanšu aktīvi no papildus risku uzcenojumiem necietīs. Piedāvājam 15 jautājumus un atbildes par jauno politisko situāciju un tās ietekmi uz Zviedrijas ekonomiku.

1. Kurš uzvarēja Zviedrijas parlamenta vēlēšanās 2018. gadā?

Kā tika prognozēts iepriekš, vēlēšanu provizoriskie rezultāti iezīmē jaunu un sarežģītu politisko ainu. Vēlētāju līdzdalība bija augsta, apliecinot iedzīvotāju vēlmi ietekmēt politiskos procesus valstī. Labējā spārna populisti «Zviedrijas Demokrāti» (ZD) ieguvuši labākas pozīcijas, savukārt Sociāldemokrāti (S) un Moderātu partija (M), salīdzinājumā ar 2014. gada vēlēšanu iznākumu, ir lielākie zaudētāji. Visas astoņas parlamentā pārstāvētās partijas ir pārsniegušas 4% robežu un iekļuvušas arī jaunajā sasaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

UPB grupas konsolidētais apgrozījums sasniedzis 212 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 04.02.2020

Šogad turpinās darbs arī pie augstceltnes Garda Vesta Zviedrijā, kur jānodrošina augstas ugunsdrošības un sprādzienizturības prasības.

Avots: UPB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas konsolidētais apgrozījums 2019. gadā sasniedza 212 miljonus eiro. Kopš 2015. gada apgrozījums ir pieaudzis gandrīz par 100 miljoniem eiro, informē uzņēmumā.

UPB grupas uzņēmumi pērn turpināja attīstīt jaunus un inovatīvus produktus, investēja ražotņu, biroja telpu paplašināšanā un tehnoloģiju modernizācijā.

UPB īstenojis vairākus nozīmīgus "Design&Build" objektus, lielākais no tiem ir Boeing 747-8 angārs Baku lidostā, Azerbaidžānā, ar kopējo platību 8046 m2. Projektēšanā bija jāņem vērā seismiskā aktivitāte, lielā vēja slodze (41 m/s) un specifiskās ugunsdrošības prasības.

Savukārt tepat Latvijā ekspluatācijā tika nodota Liepājas Olimpiskā centra Tenisa halle. Pērn UPB noslēdza līgumu un uzsāka tirdzniecības centra SĀGA projektēšanu un būvniecību, un šobrīd tas ir UPB vēsturē lielākais objekts Latvijā ar kopējo platību 59 000 m2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink pasažieru skaits maršrutā oktobrī Latvija-Zviedrija audzis

Gunta Kursiša, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī šā gada oktobrī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo laika posmu, kopumā par 2,2% sarucis Igaunijas prāmju kompānijas Tallink pārvadāto pasažieru skaits, klientu skaits maršrutā Zviedrija-Latvija, ir pieaudzis, liecina uzņēmuma paziņojums biržā NASDAQ OMX Baltic.

Tallink pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Latvija-Zviedrija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir pieaudzis par 5,4%. Tiesa gan, maršrutā Latvija-Zviedrija tiek pārvadāts vismazākais pasažieru skaits. Šā gada oktobrī maršrutā starp Latviju un Zviedriju tika pārvadāti vairāk nekā 54 tūkst. pasažieri iepretim 374 tūkst. pasažieru maršrutā Somija-Igaunija, kas ir visvairāk noslogotais maršruts.

Tallink maršrutā Somija-Igaunija šā gada oktobrī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo laika posmu, pasažieru skaits audzis par 0,9%. Otrajā noslogotajā maršrutā Somija-Zviedrija minētajā periodā pārvadāti 256 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,6% mazāk nekā pērn oktobrī. Tāpat sarucis pārvadāto pasažieru skaits maršrutā Igaunija – Zviedrija. Šajā maršrutā gada laikā vērojams pasažieru skaita samazinājums 2,4% apmērā līdz 67 tūkst. pasažieru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dziļā finanšu krīze Eiropā liek arvien vairāk Grieķijas pilsoņu aktīvi meklēt darbu ārpus valsts robežām, piemēram Zviedrijā, raksta thelocal.se.

Salīdzinot 2011. gadu ar iepriekšējo, atklājas, ka šogad darba meklētāju no Grieķijas Zviedrijā pieaudzis divkārši.

«Mums trūkst inženieru, lai apmierinātu pieprasījumu Zviedrijā,» vietējam radio Sveriges Radio norādīja Eiropas Darba mobilitātes portāla (European Job Mobility Portal, EURES) pārstāvis Peters Karancis (Peter Karancsi).

Zviedru radio ziņo, ka šogad licences darbībai Zviedrijā ieguvuši teju simts grieķu ārsti. Tāpat statistika atklāj, ka Zviedrija, vismaz grieķu ārstu skatījumā, ir viena no populārākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES).

«Šeit man ir lielāka iespēja iegūt darbu nekā Grieķijā,» pauž elektroinženieris Čaris Katsakaks (Charis Katsakakis), kas Zviedrijā no Grieķijas ieradies pavisam nesen. Neņemot vērā to, ka viņš tikai nesen pabeidzis studijas, kā arī nemāk zviedru valodu, viņa izredzes atrast darbu ir diezgan labas, pauž P. Karancis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Zviedrijai trūkst atkritumu

Gunta Kursiša, 30.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas programma, kas paredz enerģijas ražošanu no atkritumiem, izrādījusies izcili veiksmīga. Jaunā enerģijas ražošanas veida popularitāte sasniegusi tādus apjomus, ka valstī gluži vienkārši vairs nepietiek atkritumu, ziņo npr.org.

No visiem atkritumiem Zviedrijā vien 4% nonāk poligonos, un ņemot vērā to, cik efektīva izrādījusies atkritumu pārvēršana enerģijā, Zviedrija ik gadu importē aptuveni 800 tūkst. tonnu atkritumu no citām valstīm, citējot par atkritumu apsaimniekošanu atbildīgās institūcijas datus, vēsta medijs.

Turklāt, ievedot Zviedrijā citu valstu atkritumus, zviedriem par to tiek maksāts. Tā, piemēram, Norvēģija jau pērk no Zviedrijas pakalpojumu, ka tā paņem norvēģu atkritumus. Zviedrija kā potenciālos atkritumu eksportētājus skata arī Bulgāriju, Rumāniju un Itāliju. Šīs valstis lielāko daļu atkritumu novirza poligonos, kas ir augstākā mērā vidi degradējošs veids, kā atbrīvoties no atkritumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energokompānija Eesti Energia no nākamā gada ar Enefit zīmolu plāno sākt elektroenerģijas tirdzniecību patērētājiem Somijā un Zviedrijā, informē uzņēmumā.

Šādi kompānija turpina īstenot savu izaugsmes stratēģiju Baltijas jūras reģionā, kuras pirmais solis bija šogad sāktā elektroenerģijas un gāzes tirdzniecība Polijā.

Pašlaik abās Skandināvijas valstīs izveidotas pieredzējušas vietējās vadības komandas. Vienlaikus turpinās darbs pie formalitāšu un tehnisko jautājumu sakārtošanas, kas nepieciešams biznesa uzsākšanai Somijā un Zviedrijā. Elektroenerģijas tirdzniecība mājsaimniecībām abās valstīs tiks sākta 2018. gada pirmajā pusē, kamēr Zviedrijā elektroenerģija tiks piedāvāta arī biznesa klientiem.

«Somijā un Zviedrijā patērētāju gatavība mainīt elektroenerģijas tirgotāju ir augstāka nekā vidēji Eiropā. Šajās valstīs elektroenerģijas tirgus ir atvērts jaunu tirgotāju ienākšanai un mēs ticam, ka šo valstu paterētāji arī ir gatavi apgūt mūsu piedāvātos digitālos risinājumu elektroenerģijas tirdzniecībā. Šie ir galvenie iemesli kādēļ izvēlamies Somiju un Zviedriju, kā jaunus tirgus, lai paplašinātu savu darbību starptautiskā mērogā un meklētu jaunu vietu izaugsmei. Mūsu mērķis ir ieņemt stabilas tirgus pozīcijas visos kaimiņvalstu tirgos,» norāda Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

BMGS būvēs AES Somijā

Māris Ķirsons, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā, līdz ar 2017. gadu palielināta dabas resursu nodokļa likme sadzīves atkritumu apglabāšanai, veidojot 25,00 eiro par poligonā apglabāto atkritumu tonnu. Savukārt 2018. gadā likme tiks palielināta uz 35,00 eiro par apglabāto atkritumu tonnu. Līdz ar nodokļa pieaugumu sadārdzinās sadzīves atkritumu apglabāšanas izmaksas, tātad – par atkritumu izvešanu ir jāmaksā dārgāk. Kā ietaupīt uz atkritumu rēķina, intervijā portālam DB.lv stāsta SIA Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

Atkritumu šķirošanas kultūras līmenis aug

“Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstība Latvijā mērāma jau gadu desmitos. Pirms 15 gadiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi tikai sāka darbu pie stereotipu laušanas, no vidi apdraudošām izgāztuvēm pārejot uz dabai drošiem atkritumu poligoniem un uzsākot atkritumu dalītu vākšanu. Ja agrāk sabiedrība tika iepazīstināta ar iespēju atkritumos saskatīt otrreizējos resursus, tad tagad jau varam lepoties, ka lielākā valsts iedzīvotāju daļa ir iesaistījusies atkritumu šķirošanā. Pērn veiktajā pētījumā “Zaļā josta” noskaidroja, ka 55% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju norāda, ka aktīvi šķiro atkritumus vai vismaz kādu no atkritumu veidiem. Un tas jau ir lielisks rādītājs,” norāda J. Lapsa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

EK rosina aizliegt plastmasas šķīvjus, vates kociņus un citus plastmasas izstrādājumus

LETA, 28.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien ierosinājusi aizliegt Eiropas Savienībā (ES) plastmasas šķīvjus un salmiņus, vates kociņus un daudzus citus plastmasas izstrādājumus, lai cīnītos ar atkritumu problēmu jūrās.

EK priekšlikums paredz aizliegt desmit veidu vienreiz lietojamus plastmasas priekšmetus, kas visbiežāk nonāk Eiropas jūrās un piekrastēs kā atkritumi.

EK vēlas aizliegt visus vienreizlietojamos plastmasas priekšmetus, kam jau ir pieejama alternatīva, kas nav ražota no plastmasas. Tostarp paredzēts aizliegt arī plastmasas nažus un dakšiņas un kociņus, pie kuriem piestiprina balonus, bet ne pašus balonus. EK vēlas arī samazināt tādu plastmasas priekšmetu lietošanu kā plastmasas krūzītes un trauciņi ēdiena līdzņemšanai. Tiem turpmāk vajadzēs būt no ilgtspējīgāka materiāla. Tirgū būs atļauti tikai tāda plastmasas elementus saturoša vienreizlietojama dzērienu tara, kurai vāciņa konstrukciju nav paredzēts atdalīt no korpusa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Par ugunsgrēku nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā apsūdz trīs personas

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļa šī gada 22. jūnijā kriminālvajāšanas uzsākšanai nodeva kriminālprocesu par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā valstij nodarīts kaitējums 696 595 eiro apmērā, informē VP.

Par aizdomās turētiem šajā lietā atzītas trīs personas.

2017. gada jūnijā Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas amatpersonas uzsāka kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 99. panta otrās daļas – par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, cilvēku veselībai, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm.

Veicot nepieciešamās izmeklēšanas darbības, likumsargi noskaidroja, ka aizdomās turētās personas, mantkārīgu motīvu vadītas, nelikumīgi izveidoja un uzglabāja atkritumus Jūrmalā, Ventspils šosejā 47, laika posmā no 2016. gada maijam līdz sadegšanas brīdim. Šo darbību rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīts materiālais zaudējums aptuveni 700 000 eiro apmērā. Jāpiebilst, ka izgāztuvē esošie atkritumi tika atvesti no Zviedrijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Atklāta jaunā Getliņu atkritumu šķirošanas rūpnīca

Lelde Petrāne, 26.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sākusi Baltijas valstīs lielākā atkritumu šķirošanas rūpnīca Stopiņu novadā– vairāk nekā 90% no sadzīves atkritumiem, kas līdz šim tika noglabāti Getliņu poligonā, tiks sašķiroti un nodoti otrreizējai izmantošanai.

«Kopumā rūpnīca spēs sašķirot līdz 300 tūkstošiem tonnu atkritumu gadā. Pie mums nonāks atkritumi no Lielrīgas atkritumu apsaimniekošanas reģiona, vienlaicīgi varēsim apkalpot 8 automašīnas, kuru plūsmu operators regulēs ar luksoforu palīdzību. Atkritumu pieņemšanas zonā slēgtā telpā nepieciešamības gadījumā varēsim uzkrāt reģionā savāktos atkritumus 3 dienu apjomā,» skaidroja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

«Getliņu poligonā nonāk teju puse no Latvijā saražotajiem sadzīves atkritumiem – turpmāk to ceļš vedīs nevis uz noglabāšanu kalnā, bet uz rūpnīcas šķirošanas līnijām,» norāda SIA Getliņi Eko kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Rīgas vicemērs Andris Ameriks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu šķirošanas rūpnīcas izveides Getliņos kopējās izmaksas ir 10,2 miljoni eiro, informēja SIA Vides pakalpojumu grupa vadītājs Guntars Levics.

Puse no projekta kopējām izmaksām ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzfinansējums. Projekts tiek realizēts programmas Infrastruktūra un pakalpojumi apakšaktivitātē Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība.

Sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas projektu pēc SIA Getliņi Eko pasūtījuma attīsta un turpmākos desmit gadus operēs Vides pakalpojumu grupa.

Celtniecības darbus un tehnoloģiskos risinājumus nodrošina pilnsabiedrība Technobalt - Piche. Projekts tiek īstenots saskaņā ar Pierīgas reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu un Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, kura īstenošanas laikā sadzīves atkritumu šķirošana ir viena no prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, tieši ērtā un pārdomātā atkritumu apsaimniekošanas sistēma Zviedrijai palīdzējusi sasniegt videi draudzīgos rezultātus. Piemēram, dažos Stokholmas rajonos atkritumu šķirošanai un nogādei uz savākšanas punktu tiek izmantota vienota vakuuma savākšanas sistēma, trešdien raksta laikraksts Diena.

Rajonā tiek izvietotas resnam zemūdenes periskopam līdzīgas tvertnes, kuras tāpat kā atkritumu šķirošanas konteineri ir dažādās krāsās ar norādi, kādiem atkritumiem katra ir paredzēta.

Rajona iedzīvotāji šajos konteineros izmet šķirotos atkritumus. Brīžos, kad caurule ir pilna vai kad ir pienācis laiks savākt atkritumus, izmantojot vakuuma vilkmi, atkritumus no caurulēm automatizēti nogādā savākšanas punktā vai arī iesūc atkritumu mašīna, kas pieslēgusies sistēmai. Šīs tvertnes parasti ir slēgtas, un, lai tās atvērtu, vajag apkārtnes iedzīvotājiem izsniegtās atslēgas.

Kā Dienai skaidroja Stokholmas pilsētas preses nodaļas pārstāve Kamilla Edvinsona, «izmantojot šo sistēmu, pilsēta ietaupa uz atkritumu savācējiem, kā arī iedzīvotāju ikdienu netraucē apjomīgās atkritumu mašīnas, kas brauc un piestāj pie katras ēkas vai pagalma, kur izvietoti atkritumu konteineri».

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvija varētu lūgt Zviedrijai segt izdevumus degušās atkritumu izgāztuves teritorijas attīrīšanai

LETA, 03.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varētu lūgt Zviedrijai aizvākt atkritumus no nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā, kā arī segt izdevumus ugunsgrēka teritorijas attīrīšanai, pirmdien žurnālistiem pēc Krīzes vadības padomes sēdes pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) priekšniece Inga Koļegova.

Viņa informēja, ka VVD darīs visu, lai noskaidrotu atkritumu apsaimniekošanas vājās vietas. Jūrmalas gadījums šobrīd ir pirmais un vienīgais Latvijā, un VVD darīs visu, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Koļegova skaidroja, ka sadzīves atkritumu kustība ES notiek saskaņā ar regulas prasībām, un šie atkritumi tiek pārvietoti tikpat brīvi, kā preces.

«Tajos gadījumos, kad ir runa par nelietīgām darbībām šo atkritumu pārvadāšanā, atbilstoši regulai nosaka arī nosūtošās valsts pienākumu, vai nu uzņemt šos atkritumus atpakaļ vai arī segt izdevumus,» norādīja Koļegova.

Ja nebūtu izcēlies ugunsgrēks, atkritumi būtu aizvest atpakaļ uz Zviedriju, teica VVD vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedri baidās no marginalizācijas Eiropā

Didzis Meļķis, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ekonomiste: eiro nav brīnumnūjiņa, bet nav arī biļete uz Titāniku

Nozare.lv, 31.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Komentāri

Pievienot komentāru