Ēķis: Jāveido tāds filmas projekts, kuru varam eksportēt

#Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus.

Latvijas kino industrija var būt kā rūpnīca, kas atnes valstij nodokļus un rada jaunas darba vietas, intervijā laikrakstam Dienas Bizness atklāj kino producents Andrejs Ēķis.

Fragments no intervijas

Nameja gredzens ir viens no vērienīgākajiem Latvijas kino projektiem ar 2,5 milj. lielu eiro budžetu. Kas Jums kā producentiem šķiet grūtākais posms – finansējuma piesaiste vai šis periods – kad ar kailu sirdi ir jāgaida kāds būs publikas un kritiķu vērtējums par paveikto?

Esmu producents, uz kritiku skatos nedaudz citādi. Ja man uz šo jautājumu ir jāatbild vienkārši, tad, visticamāk, manis teiktais varētu latviešiem nepatikt. Latvieši kā nācija nav pieradusi pie tā, ka visās jomā, arī mākslā, ir jābūt tirgus attiecībām. Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad valstis savā starpā konkurē. Rūpniecības jomā līdere ir Ķīna, mums Latvijā tiek postulēts, ka ar radošumu un izdomu varam kaut ko sasniegt. Diemžēl Latvijā kino industrijā visbiežāk nodarbojas hobija līmenī, bet šajā jomā iesaistītie, ieskaitot Nacionālais Kino centru (NKC), to nesaskata kā industriju, to, ka kino varētu būt viena no tām sastāvdaļām, kas varētu palielināt valsts IKP un vairot darba vietas. Mums ir jāveido tāds filmas projekts, kuru varam pārdot arī ārzemēm, eksportēt. Tieši šis ir viens no mērķiem, kāpēc tapa Nameja gredzens, jo, kad pirms četriem gadiem ar Aigaru Graubu pabeidzām veidot spēlfilmu Sapņu komanda 1935, pirmo reizi mūsu sadarbības vēsturē sapratām, ka ar nākamo projektu ir jāpanāk, lai izveidotā filma vairāk ceļo, tiek izrādīta ārvalstu kinoteātros un televīzijās. Mēs atradām izplatītāju kompāniju, kura bija gatava ar mums satikties un uzdevām konkrētu jautājumu: «Kāda ir tēma, kuru pasaulē gribētu dzirdēt no tādas valsts kā Latvijas?» Mūsu idejas nākamajai filmai bija par Baronu Minhauzenu, kurš 20 gadus ir dzīvojis Rīgā, leģendu par Nameja Gredzenu un trešā ideja bija par mūsu karavīru dalību Afganistānas karā.

Mūsu mērķis ir pārdot filmu Netflix vai Amazon.

Tas nozīmē, ka tēmas izvēle bija aprēķins, lai filma spētu pelnīt, nevis tikai izklaidēt?

Filmā ir jābūt kaut kam tādām, ar ko mēs sevi parādām pasaulei. Piemēram, pēc Nameja Gredzena pirmizrādes mūsu montāžas režisorei Līgai Piparei jau tika piedāvāts darbs strādāt pie kāda starptautiska projekta. Tāpat tika pamanīti mūsu aktieri Juris Žagars un Ivo Martinsons, kā arī režisors Aigars Grauba. Mēs dodam iespēju pasaulei pamanīt mūsu talantus, un pēc tam viņi jau kļūst interesanti starptautiskam kino industrijas tirgum. Tieši šādu ceļu jau vairākus gadus iet skandināvu kino ļaudis, jo vairāki šī reģiona labākie aktieri filmējas Holivudas seriālos, piemēram, Vikingos. Mēs dzīvojam pasaulē bez robežām un man kā producentam bija svarīgi, kur mēs šo produktu liksim pēc tam, kad tas tiks izrādīts Latvijā.

Kas būs tālāk?

Ir divi veidi, kā iet tālāk. Bieži kino cilvēku mērķis ir savu veikumu parādīt kādā no pasaulē notiekošajiem filmu festivāliem, kas būtībā ir milzīgs tirgus. Tā ir platforma, kur savu lolojumu, dimantu izcelt saulītē, bet pēc festivāla ir jāseko aktīvam darbam, jāmeklē filmas pārdošanas iespējas ārvalstu tirgos. Pārdodot Latvijā ražoto filmu ārvalstīs, kā atgriezenisko saiti iegūstam ne tikai atpazīstamību, bet arī nodokļus, kas nonāks atpakaļ mūsu valsī. Kino industrija ir arī rūpnīca. Piemēram, filmas par Hariju Poteru nekad nerāda festivālos, lai gan tas nenozīmē, ka tajās nav augstvērtīga māksla. Filmas producentam jau saknē ir jāizvēlas, vai taisīt autorkino, un ar to piedalīties festivālā vai arī ražot tādu produktu, ka spēj izraisīt lielu kino skatītāju interesi. Dzīvojam 21. gadsimtā un gribam, lai filma ceļo. Mūsu mērķis ir pārdot filmu Netflix vai Amazon. Interese ārzemēs par šo filmu ir – to varu teikt jau uzreiz, bet vēl nedaudz jāuzgaida, lai varētu runāt par konkrētiem līgumiem.

Visu rakstu Skatos uz auditoriju, mazāk uz ekrānu lasiet piektdienas, 2.februāra laikrakstā Dienas Bizness!

LASI VĒL:

Grauba: Nameja gredzens pierāda, ka mazā cilvēkā var būt milzīgs spēks

Papildināts - Sāk filmēt divu miljonu eiro budžeta filmu Nameja gredzens

Nacionālā kino «sprādziena» gads