Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.
Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.
Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.
“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.
Kopš 2022. gada 6. aprīļa ES dalībvalstu iespējas noteikt samazinātas PVN likmes ir ievērojami paplašinātas. Atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām (piemēram, pārtikai) dalībvalstis var noteikt likmi, kas ir zemāka par 5%, kā arī noteikt 0% likmi. Tāpat ir paplašināts to preču un pakalpojumu kategoriju klāsts, kam samazinātās likmes ir iespējams piemērot. Piemēram, kopš 2022. gada 6. aprīļa samazinātu PVN likmi dalībvalstis var piemērot samazinātu PVN likmi saules enerģijas paneļu piegādei un uzstādīšanai uz privātiem mājokļiem, mājokļiem un sabiedriskām un citām ēkām, ko izmanto darbībām sabiedrības interesēs. Šādus konkrētus plānus partiju programmās ieraudzīt nevar, taču iespējams, ka tieši šajos jaunajos nosacījumos slēpjas iespēja ievest samazinātas PVN likmes, kas sasniegtu vēlamos mērķus.
“Otrkārt, samazināto PVN likmju ietekme uz preču un pakalpojumu gala cenu, kuru maksā iedzīvotāji nav vienkārši novērtējams jautājums un PVN samazināšana var ne vienmēr panākt vēlamo cenu samazināšanas efektu. Cenas vienlaicīgi ietekmē daudz un dažādi faktori, kuru vidū skaidri noteikt tieši piemērojamās PVN likmes ietekmi uz cenu var būt visai sarežģīti. Turklāt, dažādu tirgus īpatnību dēļ šī ietekme var būt atšķirīga dažādiem pakalpojumiem un precēm,” turpina I. Butāne.
“Samazinātas PVN likmes ieviešana patiesi var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, kuru maksā patērētājs. Tā kā PVN tiek uzskatīts par regresīvu nodokli, t.i. tas rada lielāku slogu tieši mazāk turīgajai sabiedrības daļai, šādā gadījumā tiktu sasniegts vēlamais mērķis un tiktu mazināts nodokļu slogs tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Tieši ar šādu redzējumu Eiropas Parlaments virzīja visai neseno “revolūciju” PVN likmju nosacījumos, kas jāievēro dalībvalstīm, kuras rezultātā tika paplašināta dalībvalstu brīvība ieviest dažādas samazinātās likmes,” stāsta Edžus Valdmanis, EY Nodokļu nodaļas vecākais projektu vadītājs.
“Tomēr, pieredze rāda, ka PVN likmes samazināšana var arī nedot vēlamo efektu, uzņēmējiem paaugstinot cenas un optimizējot peļņas rādītājus sarežģītas konkurences apstākļos, kā rezultātā cenas, ko maksā patērētājs samazinājums ir neliels vai cena paliek nemainīga. Šādu scenāriju reālāku padara apstākļi, kuros uzņēmumu izmaksas strauju pieaug. Turklāt zaudētos budžeta ieņēmumus var nākties kompensēt citā veidā,” turpina E. Valdmanis.
Jebkurš PVN likmes samazinājums būtu jāvērtē atsevišķi, ņemot vērā pastāvošos tirgus mehānismus un apstākļus, rūpīgi izvērtējot likmes samazināšanas potenciālo ietekmi uz preču vai pakalpojumu cenu. Lai gan PVN likmes samazināšana var atspoguļoties zemākā preču vai pakalpojumu cenā, solījums, ka likmes samazināšana jebkurai preču vai pakalpojumu kategorijai nesīs gan ieguvumu patērētajiem, gan būs līdzsvarota no valsts budžeta ilgtspējas viedokļa, būtu jāuztver visai piesardzīgi.
Nobeigumā jāatzīmē, ka neskatoties uz iepriekšminētajiem apsvērumiem citas ES dalībvalstis, reaģējot uz COVID-19 pandēmijas radītajām sekām un enerģētikas krīzi, ir aktīvi izmantojušas PVN likmju samazināšanu savā nodokļu politikā, veicot provizoriskus izvertējumus un paredzot rūpīgi izvēlētos ierobežojušos pasākumus.