Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.
Īstermiņā energoresursu cenu krīzi, kas saasinājusies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ietekmēt ir ļoti sarežģīti, taču vidējā termiņā šo triecienu var mazināt, attīstot jaunas enerģijas ražotnes, tajā skaitā vēja un saules parkus, teic M. Čakste. Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, Latvenergo šobrīd meklē iespējas, kā vēja projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. Ja iepriekš bija doma šos vēja parkus attīstīt piecu, sešu gadu laikā, tad pašlaik vēlamies to izdarīt maksimāli ātri, palielinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību, norāda M. Čakste, piebilstot, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā pirmo vēja parku Latvenergo varētu sākt būvēt jau nākamgad.
Fragments no intervijas
Gada nogalē kļuvāt par Latvenergo valdes priekšsēdētāju. Kas pašlaik ir jūsu prioritāro darbu sarakstā?
Šo gadu sākām ar uzņēmuma stratēģijas apstiprināšanu nākamajiem pieciem gadiem, bet šobrīd pamazām ķeramies klāt šo plānu īstenošanai. Jāteic, ka Latvenergo uzstādītie mērķi ir ļoti ambiciozi, tajā skaitā jau tuvāko piecu gadu laikā mēs vēlamies mūsu reģionā strauji attīstīt gan vēja, gan saules parkus. Ja iepriekš uzņēmums galvenokārt fokusējās uz efektivitāti un optimizāciju, tad šobrīd mūsu plāni vairāk ir vērsti uz izaugsmi. Mēs domājam par to, kā Latvenergo varētu palielināt mūsu valstī uzstādīto enerģijas jaudu, tādā veidā samazinot deficītu, un maksimāli vairāk saražot enerģiju uz vietas Latvijā, izmantojot mums pieejamos resursus.
Jau kādu laiku enerģētikas nozare piedzīvo energoresursu cenu krīzi, bet līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā situācija ir vēl vairāk saasinājusies. Kādas ir jūsu prognozes – ar kādām cenām mums nāksies sadzīvot nākotnē?
Elektroenerģijas cenas Nordpool biržā mainās ļoti strauji, tas pats notiek arī ar gāzes cenām, tāpēc kaut ko prognozēt šādos apstākļos ir ļoti sarežģīti. Viss mainās pa stundām – tirgus strauji reaģē atkarībā no notikumiem Ukrainā un pieņemtajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Jāpiebilst, ka šobrīd situācija ir pilnībā neparedzama. Ja pirms kara Ukrainā mums bija diezgan skaidrs, ka Eiropa dosies Zaļā kursa virzienā, tad pašlaik, visticamāk, šī virzība tiks nedaudz atlikta. Visiem zināms, ka Krievijas gāzes imports ir grūti aizstājams, jo pieejamā alternatīva ir tikai sašķidrinātā gāze. Pirmkārt, lai neizveidotos katastrofāli liels deficīts, iespējams, Polija, Vācija, Igaunija un citas valstis enerģijas ražošanai turpinās izmantot degslānekli un ogles, tāpat, visticamāk, tiks pārskatīti iepriekš pieņemtie lēmumi saistībā ar atsevišķu atomelektrostaciju (AES) slēgšanu Eiropā. Tas varētu būt veids, kā samazināt mūsu reģiona atkarību no Krievijas gāzes, taču tajā pašā laikā jāsaprot, ka cenu prognozēšana šādā situācijā ir praktiski neiespējama. Otrkārt, jāņem vērā, ka pie šādām gāzes cenām daudziem uzņēmumiem, sevišķi lielajiem ražotājiem, piemēram, Vācijā, var nākties meklēt alternatīvus enerģijas avotus vai apturēt ražošanu. Arī šāda situācija var ieviest korekcijas pieprasījuma tendencēs un attiecīgi arī cenās.
Visu rakstu lasiet 29.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
