Jaunākais izdevums

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Kas tās ir par sistēmām? Konkrēti - kādu nosaukumu, piemēram?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrā var pieteikties jebkura iestāde ar savā pārvaldībā esošu informācijas sistēmu. Piemēram, Valsts Zemes dienests. Uzsvēršu, ka mēs neapkalpojam visas valsts informācijas sistēmas. Kopumā valsts pārvaldē ir vairāk nekā 200 informācijas sistēmas, mēs sniedzam pakalpojumus gandrīz 150 no tām un 68 ir valsts nozīmes informācijas sistēmas. Ko tas mums nozīmē? Tā ir atbildība, lai jau pieminētā pieejamība, drošība un integritāte būtu! Tam nepieciešama 24 stundu uzraudzība, monitorings. Nepieciešami tiešām augsta līmeņa speciālisti.

Ko iegūst iestādes?

Ieguvumu spektrs ir liels! Sākot no tā, ka atbildību par savu resursu darbību un pieejamību viņi nodod kādam citam. LVRTC iestādēm nodrošina koplietojamu infrastruktūru un šādā gadījumā tas ir arī finansiāls ieguvums. Proti, infrastruktūra ir pie mums un katram nav jāveido un jāuztur sava. Tāpat iestāde iegūst vienu pakalpojuma sniedzēju visiem IKT pakalpojumiem, jo LVRTC sniedz visus IKT pakalpojumus, izņemot internetu un datu pārraidi, jo šos pakalpojumus galalietotājam varam sniegt tikai tad, ja runa ir par valsts drošību. Tie ir atsevišķi specifiski gadījumi. Infrastruktūrā, tā pakāpeniski ejot no zemes uz augšu, ietilpst, elektrība, optiskie kabeļi, datu pārraide, fiziskie datu centri, virtuālie datu centri un augstākie pakalpojumi – kiberdrošība, mākoņdatošana. Pēc būtības pilns IKT pakalpojumu spektrs. Tiek piedāvāts nodrošināt visu ciklu, gan kā un kur dati tiek glabāti, kā tie ir pieejami un kā aizsargāti. Cita lieta ir – kādus pakalpojumus iestādes izvēlas no mums ņemt. Tas, ka informācijas sistēma ir mūsu centrā var nozīmēt gan vienu pakalpojumu, gan pilnu spektru. To iestādes izvēlas pēc vajadzības.

Sakiet, runājot par efektivitāti, vai nebūtu lietderīgi visas informācijas sistēmas uzturēt vienuviet? Vai tas nepaaugstinātu efektivitāti un vēl vairāk nemazinātu izmaksas?

Kompetenču centri šajā jomā valstī ir četri. Mēs esam viens no tiem. Lai pārējie par sevi stāsta, bet no manas puses ir viena kopējā atbilde, kādēļ visu nevar likt zem viena jumta. Proti, tas izriet no drošības apsvērumiem. Jāpiemin, ka starp valsts informācijas sistēmām ir kritiskās informācijas sistēmas un tur ir noteikti principi kā diversificē riskus. Domāju, ka kompetenču centru skaits Latvijā ir optimāls un tā tas varētu palikt. Būtiska ir klientu kritiskā masa, proti, to nevar būt par maz, jo tad izmaksas katram strauji aug, bet, kad šī kritiskā masa ir sasniegta, tad vairs nav būtiskas nozīmes – cik vēl nāk klāt, tas nepadarīs uzturēšanu vai pašu pakalpojumu būtiski lētāku.

Mums vēsturiski vairākās nozarēs ir bijusi situācija, kad valsts resori gluži kā atsevišķas valstis veido savu infrastruktūru datu glabāšanai, savus datu pārraides tīklus. Pēdējos gadus tomēr vairāk tiek runāts par resursu koplietošanu un centralizāciju. Vai ekonomiskie ieguvumi ir būtiskākais apsvērums pieņemot lēmumu par koplietojamas infrastruktūras izmantošanu?

Patiesi, pēdējā piecgadē valsts pārvalde, kā arī komersanti daudz atvērtāk raudzījušies koplietošanas virzienā un IKT kompetenču centralizēšanā. Tā ir arī pasaules tendence, jo IKT resursu izmaksas visā pasaulē pieaug, turklāt gan iestādes, gan komersanti saskaras ar izaicinājumu atrast un piesaistīt kvalificētus speciālistu šo resursu uzturēšanai un attīstībai. Koplietojamas infrastruktūras un resursu izmantošana ir ekonomiski izdevīgāka, tāpat šādiem konsolidētiem pakalpojumu centriem ir vieglāk piesaistīt ES fondu mērķēto naudu, jo kopējais apjoms ir lielāks un līdz ar to uzrādāmā efektivitāte fondam ir augstāka. Vēl nozīmīgs aspekts ir tas, ka mūsu centrā pakalpojumus iestādes un kapitālsabiedrības var saņemt bez iepirkuma, atšķirībā no klasiskās pakalpojuma pirkšanas kārtības. VARAM ir īpaša darba grupa no visām iesaistītajām pusēm, kas attiecīgi lemj par informācijas sistēmas iekļaušanu VESPC. Tas notiek reglamentētā kārtībā. Klienta būtiska priekšrocība ir tā, ka pie mums vienuviet ir visi vajadzīgie speciālisti. Lai izveidotu ko līdzīgu, piemēram, zem vienas ministrijas, ir nepieciešami vismaz 14 dažādu specialitāšu profesionāļi. Piesaistīt IKT jomas speciālistus valsts pārvaldei ir problemātiski, jo ir būtiska atalgojuma atšķirība šajā nozarē starp valsts sektoru un privāto sektoru. To arī mēs risinām kā valsts kapitālsabiedrība.

Pandēmijas laikā e-Paraksts kļuva par ikdienišķu rīku simtiem tūkstošu iedzīvotājiem. Kas notiek šogad, kad klātienes klientu apkalpošanas ierobežojumi vairs nepastāv, vai eParaksts ir tikpat pieprasīts?

2020. un 2021.gadā pieprasījums pēc eParaksta patiešām ļoti strauji pieauga. Šobrīd jaunu lietotāju pieauguma līkne vairs netraucās vertikāli, kā tas bija pandēmijas smagākajos brīžos, kad klātienes komunikācija un darījumu kārtošana faktiski nebija iespējama. Tagad redzam lietotāju skaita pieauguma pozitīvo efektu, jo līdz ar skaita pieaugumu, palielinās arī komersantu interese ieviest eParaksta rīkus savos biznesa procesos. Ne vienmēr tur nepieciešama parakstīšana, taču jebkurš darījums sākas ar identitātes apliecināšanu. Šā gada sešos mēnešos, pret pērnā gada sešiem mēnešiem, eParaksta rīku izmantošana e-Identitātes apliecināšanai pieaugusi par 40%.Gribu uzsvērt, ka ne tikai pandēmija ir veicinājusi e-Paraksta un eID kartes lietošanu. To veicina arī tas, ka mūsu pakalpojumi un rīki kļūst ērtāki un funkcionālāki. eParaksts mobile ir ērti lietojams, turklāt kurjers bez maksas atved personai līgumu, ko nepieciešams noslēgt pirms izmantošanas. Izmantojot nacionālos rīkus, komersanti var ietaupīt un optimizēt savus biznesa procesus.

Vai nacionālo e-Identiātes rīku izmantošana ir bez maksas?

eID kartē iekļautā eParaksta izmantošana neierobežotā daudzumā ikvienam iedzīvotājam ir bez maksas. eID karte tiek izsniegta konkrētai fiziskai personai un šī persona eID karti dokumentu parakstīšanai e-vidē var izmantot gan privātām, gan darba vajadzībām, turklāt neierobežotā daudzumā. Tas pats ir ar eParaksts mobile.Nereti uzņēmumi neizmanto šo valsts bez maksas nodrošināto iespēju savā darba vai klientu apkalpošanas procesā un turpina izmantot dažādus maksas risinājumus vai arī nedrošus risinājumus, kuru uzturēšanai uzņēmums tērē gan cilvēku, gan finanšu resursus. Tai pat laikā virkne iestāžu un organizāciju jau aprēķinājušas ietaupījumus, ko nes eID kartes izmantošana darba vietā un par dokumentu parakstīšanu vairs nemaksā. Komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un veic personu elektronisku identifikāciju savos portālos un sistēmās, jāņem vērā izmaiņas Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tās paredz, ka no 2023. gada 1. februāra elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, jānodrošina iespēja klientiem saņemt e-pakalpojumus, izmantojot nacionālos elektroniskās identifikācijas līdzekļus - eID karti un mobilo lietotni eParaksts mobile.

Kas jādara komersantiem?

Lai šādu iespēju nodrošinātu, komersantiem ir jāintegrē savos portālos valsts nodrošināts e-Identifikācijas risinājums, kas pieejams bez maksas.Komersantiem šobrīd būtu pēdējais brīdis uzsākt nepieciešamo integrāciju veikšanu, lai 1.februārī būtu gatavi savos portālos uzņemt klientus ar nacionālajiem identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Jāatzīst, ka pēdējos divus gadus komersanti jau ir bijuši ļoti aktīvi eParaksta rīku integrēšanā. Integrācijai nepieciešamā pakotne ir bez maksas un komersantam sadarbībā ar savu tehnoloģisko partneri jāveic tās integrēšana.

Kādi ir būtiskākie ieguvumi?

Integrējot eParaksta rīkus savos portālos un sistēmās, ir vairāki ieguvumi. e-Identitātes platforma ietver e-Identitātes apliecināšanas funkciju ar visiem rīkiem, kurus nodrošina valsts (eID, eParaksts mobile). Turklāt integrējot šo, komersants var arī saņemt iespēju ne tikai identificēt konkrētu personu, bet arī saņemt ziņas, ka persona ir pilngadīga, kas nepieciešams atsevišķu preču vai pakalpojumu tirdzniecībai internetā. Kā zināms, personas kods mūsdienās var vairs neatspoguļot personas vecumu, savukārt tieši komersants ir atbildīgs par to, lai pircēja vecums būtu pārbaudīts pirms akcizēto preču iegādes. Šāda funkcionalitāte nepieciešama alkohola un tabakas izstrādājumu tirdzniecībai tiešsaistē, tomēr var būt noderīga arī medikamentu tirdzniecībai, kā arī, piemēram, dažādu atlaižu piešķiršanai noteiktām vecuma grupā – piemēram, senioriem. Šobrīd tikai nacionālie e-Identifikācijas rīki saskaņā ar normatīviem ir pielīdzināmi personu apliecinoša dokumenta uzrādīšanai klātienē. Digitālā vidē nedrīkst būt zemākas drošības un atbilstības prasības kā klātienes saziņā, tāpēc paredzam, ka komersanti arī turpmākos gadus paplašinās savu pakalpojumu loku un funkcionalitāti, izmantojot tieši eParaksta rīkus.Tāpat integrējot eParaksta rīkus, komersants iegūst iespēju parakstīt ar klientiem nepieciešamo dokumentāciju elektroniski. Arī tas ir bez maksas.

Platjoslas optiskais tīkls pandēmijas ietekmē kļuvis daudz pieprasītāks komersantu vidū. Komercializēti 4000km optiskā tīkla. Kas to izmanto un kādas ir nākotnes prognozes?

Pandēmijas laikā noslēdzām otro kārtu platjoslas optiskā tīkla izveidē Latvijā. Pēc pirmās kārtas bija pārmetumi gan par arhitektūru, gan par izvietojumu, bet te ir jāsaprot, ka pirmo kārtu nevar vērtēt pēc tādām pašām prasībām kā pabeigtu tīklu. Pirmā kārta ir tikai loģisks pamats, kuru papildina otrā kārta, kuras laikā pilnveidojām kartējumu, padarot tīklu pievilcīgāku komersantiem. Pēdējo divu gadu laikā tiešām ir dubultojies elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem iznomāto tīkla kilometru apjoms. Domāju, ka tendence turpināsies neatkarīgi no tā, vai būs vēl kādi pandēmijas ierobežojumi vai nē. Iemesls ir vienkāršs. Kapacitātes, kas nepieciešamas mobilajiem operatoriem aug. Līdzko parādās 5G infrastruktūra, būtiski aug pārraidīto datu apjoms. No otras puses, līdzko aug iznomāto kilometru skaits, tiek samazināts tarifs. Pēdējais samazinājums bija gandrīz par 20% un šobrīd Optiskā tīkla uzraudzības komisija vērtē mūsu priekšlikumus nākamajai tarifu samazināšanai. Katrs šāds solis pielietojamību tikai uzlabo un vairo! Platjoslas optiskais tīkls nav biznesa projekts, ir nepieciešama tikai uzturēšanas nauda. Patlaban platjoslas optisko tīklu izmanto 14 operatori, no kuriem deviņi ir reģionālie. To ir būtiski norādīt, jo projekts ir paredzēts reģionu attīstībai, savukārt reģionos darbojošie komersanti ekonomisku apsvērumu dēl nevarētu veikt investīcijas sava tīkla izbūvē, tāpēc šobrīd arvien plašāk izmanto platjoslas tīklu.

Atgādiniet, vai platjoslas optiskos kabeļus vilka uz katru no 612 Latvijas pagastiem vai arī tur ir kādi kritēriji, kur bija jādara un kur nē?

Projektam abās kārtās ir noteikti kritēriji, kur vispār mēs varējām būvēt tīklu. Pirmajā kārtā mēs būvēt drīkstējām tikai tajās vietās, kur visi elektronisko sakaru operatori apliecināja, ka neplāno tur būvēt savu tīklu. Līdz ar LVRTC gāja tajās vietās, kur komersanti nepieteicās, nesaredzot peļņas iespējas. Mūsu uzdevums bija pārklājumā nodrošināt nepārtrauktību. Otrajā kārtā primāri vadījāmies pēc operatoru pieprasījuma un paustās vēlmes noteiktā novadā sniegt pakalpojumus, izmantojot LVRTC tīklu. Jau vairākus gadus visplašāk pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem tīklu izmanto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji Vidzemē, kur iznomāti vairāk nekā 1580km optiskā tīkla. Salīdzinot ar 2020.gadu, teju trīskāršojusies optiskā tīkla izmantošana Kurzemē, kur operatori iznomājuši 1020km. Tāpat, salīdzinot ar 2020.gadu, trīskāršojusies tīkla izmantošana Zemgalē, kur šobrīd operatori pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem iznomā 845km LVRTC optiskā tīkla trases. Latgalē elektronisko sakaru operatori iznomājuši 679km optiskā tīkla trases. Šobrīd visplašāk tīklu izmanto operatori Madonas novadā, kur operatoriem izveidoti 30 pieslēgumi. Madonas novadam seko Valmieras un Talsu novads, kā arī Alūksnes, Rēzeknes un Dienvidkurzemes novads. Tīklu šobrīd izmanto 14 elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji. Deviņi no tiem ir reģionālie komersanti, kuriem infrastruktūras pieejamība ir būtisks priekšnosacījums pakalpojumu sniegšanai gala lietotājiem, tā kā savu infrastruktūru augsto izmaksu dēļ visbiežāk operatori nevarētu izveidot. Platjoslas optisko tīklu izmato arī trīs nacionālie elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēji un divi mobilo sakaru operatori. Salīdzinoši zema ir pakalpojumu sniedzēju interese sniegt pakalpojumus teritorijās, kas noteiktas kā atbalstāmās un tīkla nomai šajās vietās tiek piešķirta 30% atlaide. No 67 atbalstāmajām teritorijām šobrīd tikai vienā operators sniedz pakalpojumu saņemot atlaidi nomas maksai.

Projekts sākās 2012. gadā un ir pagājuši 10 gadi. Iedzīvotāju kļūst mazāk! Kā tas ietekmē situāciju?

Jā, iedzīvotāju skaits reģionos samazinās, taču tas nenozīmē, ka samazinās reģionos dzīvojošo iedzīvotāju interese un objektīva vajadzība pēc mūsdienu datu apjomiem atbilstošām interneta jaudām. Papildus Covid laikā parādījās nepieciešamība nodrošināt skolas ar ātru internetu. Bija iniciatīva no Pašvaldību savienības un IZM par to, ka tas lauku skolās ir aktuāli un nepieciešami uzlabojumi. Sākām ar vairāk nekā 50 skolu adresēm. Laikam ritot, šobrīd ir palikušas nedaudz vairāk kā 20 adreses. Proti, adrešu skaits samazinās, daļēji novadu reformas dēļ, jo skolas tiek apvienotas. Finansējums ir un tās adreses, kas būs palikušas sarakstā, noteikti nodrošināsim ar nepieciešamajām interneta jaudām.

Kā LVRTC tiek galā ar cilvēkresursu izaicinājumiem? Uzņēmumam tūdaļ būs 100 gadu, kā spējat palikt pievilcīgi jaunajiem darbiniekiem?

LVRTC kā uzņēmuma attīstība kopš pirmsākumiem bijusi balstīta uz inovācijām un jaunradi. Mūsu darbinieki tālajā 1924.gadā uzsāka radio ieviešanu Latvijā, tam sekoja TV, datu pārraides tīkli, 2012.gadā pirmais ES virtuālais drošs elektroniskais paraksts, bet nu jau strādājām pie tādām inovācijām kā kvantiskā atslēgu šifrēšana. Personālvadības tendences pasaulē rāda, ka darbinieki vairs nemeklē tikai stabilitāti un drošu darba vidi, ko tostarp veido sociālās garantijas. Darbinieki un jo īpaši jaunie speciālisti, meklē izaicinošu piedzīvojumu – vidi, apstākļus, projektus, kas liek augt pašam, kas liek justies profesionāli unikālam un vērtīgam, kas nes pienesumu sabiedrībai kopumā. LVRTC var nodrošināt visus šos apstākļus. Pēdējos gadus mums ir bijis ambiciozs mērķis iekļūt pievilcīgāko darba devēju topā. Šogad esam iekļuvuši uzņēmuma Kantar veiktā pētījuma par TOP darba devējiem iekļuvām TOP20.

Kā jaunie speciālisti par jums uzzina?

Mēs ejam uz augstskolām arī paši. Darām visu iespējamo. Starp citu, tieši studentu vidē mūsu kā darba devēja novērtējums bija labs. Proti, esam atvērti jaunajiem speciālistiem. Skaidrs, ka tādi parametri kā atalgojuma līmenis pēc amata ir būtiski, tomēr mūsdienās ļoti nozīmīgas ir tādas netveramas lietas. Proti, vai iespējams strādāt no citas pilsētas, vai var strādāt vakarā, naktī, agri no rīta, galvenais, lai uzdevums ir paveikts. LVRTC strādā gandrīz 270 darbinieki. Lielākajai daļai no tiem ir divdesmit un vairāk gadu darba stāžs uzņēmumā. Ir arī darbinieki, kuri visu darba mūžu nostrādājuši LVRTC un viņu darba stāžs vienīgajā darba vietā sasniedz un pārsniedz 40 gadus. Tomēr ik gadu uzņēmumam pievienojas ap 30 jauni kolēģi, gan speciālisti, kam jau uzkrāts pieredzes portfolio, gan absolventi, kas LVRTC bijuši praksē, iepazinuši uzņēmumu un jau kļuvuši par daļu komandas. Pērn veiktā darbinieku aptauja atklāj, ka 65% LVRTC darbinieku noteikti rekomendētu savu darba devēju draugiem, paziņām un 72% LVRTC darbinieku atkārtoti noteikti pieteiktos darbā uzņēmumā. Tas nozīmē, ka darbs LVRTC speciālistiem patīk! Kāpēc? Tas pozitīvais izaicinājums ir iespēja domāt plaši. Strādājot LVRTC, mēs nekad nerunājam par maziem, lokāliem risinājumiem, izstrādēm un projektiem. Ja kāds no kolēģiem nāk klajā ar jaunu ideju, piedāvājumu vai problēmas risinājumu, tad ir skaidrs, ka pirmais kritērijs, kas šim priekšlikumam ir jāiztur, ir mērogi un atbilstība valsts informācijas un komunikāciju tehnoloģiju specifikai un prasībām.

Jau teicāt, ka nodrošināt arī kiberaizsardzības pakalpojumus valsts informācijas sistēmām. Ievērojot Krievijas agresiju Ukrainā, kāda ir situācija šodien?

Kiberuzbrukumu intensitāte kopš februāra ir pieaugusi. Tā dienu no dienas ir svārstīga un ir atkarīga no dažādiem faktoriem un politiskiem notikumiem, gan tepat Latvijā vai Baltijā, gan pasaulē. Piemēram, pēc pieminekļa gāšanas intensitāte pieauga. Diennaktī vidēji notiek divi vērā ņemami kiberuzbrukumi valsts informācijas sistēmām!

Ko tas nozīmē – vērā ņemams uzbrukums? Tiek kaut kas paralizēts, apturēts?

Tā nav, ka katrs uzbrukums ir arī ar praktiskām sekām. Noteikti nē! Patiesībā pamanāmas sekas ir ļoti reti. Tas, ko uzzina sabiedrība, ir ļoti mazs apjoms no kopējā kiberuzbrukumu skaita. Uzzina tikai tad, ja uzbrucējam kaut kas ir izdevies. Pēdējā mēneša lielākais uzbrukums sasniedza ~70Gbps apjomu. Tā atvairīšanu sekmēja LVRTC nodrošinātais globālās plūsmas tīrīšanas pakalpojums, DDoS aizsardzības risinājums, kā arī aktīva resursa pieejamības uzraudzība fakta brīdī. Uzbrukumi kopš ģeopolitiskās situācijas saspīlējuma sākuma ir teju vai konstanti, un to intensitātes pieaugums gandrīz vienmēr korelē ar dažāda veida politisko virzību un lēmumu pieņemšanu. Uzbrukumi pēc savas specifikas lielākoties ir uz apjomu bāzēti, nevis specifiski mērķēti, lai gan arī šāda tipa uzbrukumus ik pa laikam savā pusē novērojam. Uzbrukumu klasifikācijā ir desmitiem veidu. Tas par ko nupat stāstīju - pakalpojumu atteices uzbrukumi, ir tādi, kas vērsti uz interneta resursa vai aplikācijas ārējo perimetru. Tomēr ir arī citādi. Tikpat labi uzbrukumi var būt no infrastruktūras iekšpuses. Piemēram, pirms vairākiem gadiem uzstādītās infrastruktūras iekārtās tiek aktivēti kādi “brīnumi”, kas pieļauj uzbrucējam vajadzīgā rezultāta sasniegšanu.

Kas ir galvenais, ko esat panākuši vai izdarījuši, kādēļ praktiski maz jūtam ikdienas kiberuzbrukumu sekas?

Ja runājam par interneta resursiem un aplikācijām, varētu teikt, ka jebkurai sistēmai var salīdzinoši veiksmīgi uzbrukt, jautājums ir tikai par ieguldītajiem resursiem – laiku, naudu un speciālistiem. Panākumu atslēga tieši patlaban ir laicīgi veiktas investīcijas aizsardzībai. Tas ir bijis ilgstošs process. Nav tā, ka vienā dienā sapērkam dzelžus un programmas, saliekam un jūtamies droši. Aizsardzība ir kompleksa lieta, kur jāiepērk, jāapmāca un jāmācās ir nepārtraukti, ik dienu. Ļoti nozīmīgs aspekts ir atvērta sadarbība ar interneta resursu pārvaldniekiem. Lai varētu aizsargāt interneta resursus, ir jābūt uzticēšanās elementam. Visbeidzot, komanda nepārtraukti, gan kvalitātē, gan kvantitātē, ir jāuzlabo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

LVRTC valdes pienākumus turpmākos septiņus mēnešus pildīs divi valdes locekļi

Db.lv,20.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LVRTC pauž gatavību finansiāli iesaistīties Tet kapitāldaļu izpirkšanā

LETA,23.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) pauž gatavību finansiāli iesaistīties Zviedrijas uzņēmumam "Telia" piederošās tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" kapitāldaļu izpirkšanā, trešdien diskusijā "Ko gaidīt no izmaiņām interneta sakaru tirgū, potenciāli mainoties "Tet" īpašniekiem?" sacīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš norādīja, ka LVRTC ir gatavi piedāvāt nozīmīgu proporciju no nepieciešamā finansējuma, kā arī to, ka "uzņēmumam ir brīvie resursi, ko labprāt investētu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē".

Šobrīd nav runa par ļoti padziļināti izstrādātiem scenārijiem, taču sarunas joprojām ir stratēģiskā līmenī, akcentēja Ozols.

Runājot par finansējuma avotu, Ozols diskusijā sacīja, ka LVRTC ilgstoši savā pamatdarbībā strādājuši ar peļņu - pērn 16,314 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums 64% novirza valstij, kas pērn bijis virs 10 miljoniem eiro, savukārt pārējā peļņas daļa paliek LVRTC rīcībā investīcijām un dažādiem projektiem.

"Šobrīd LVRTC projektu portfelis pārsniedz 200 miljonus eiro, un mums ir gan ko investēt, gan kur investēt," sacīja Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludināts iepirkums Rīgas televīzijas torņa pārbūvei ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro

LETA,09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) ir izsludinājis Rīgas radio un televīzijas torņa un tehniski administratīvās ēkas Zaķusalā pārbūves iepirkumu ar paredzamo līguma summu virs 30 miljoniem eiro, aģentūru LETA informēja LVRTC.

Pašlaik ir sākta pārbūves veikšanas kandidātu atlase, kas ilgs aptuveni trīs mēnešus.

Konkursa rezultātā paredzēts atlasīt būvnieku, kurš pēdējo piecu gadu laikā kā galvenais būvdarbu veicējs ir veicis vismaz vienas ēkas jaunu būvniecību vai pārbūves būvdarbus, kur būvdarbu līguma izmaksas ir vismaz 20 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LVRTC pārstāvji norāda, ka 2022.gadā, ņemot vērā ievērojamo būvniecības izmaksu pieaugumu, LVRTC veica Zaķusalas televīzijas torņa būvprojekta risinājumu paredzēto izmaksu aktualizēšanu, secinot, ka izmaksu pieaugums būtiski pārsniedz prognozes. Izsludināto iepirkumu pārtrauca un projekta ieceres pārskatīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC) 2022.gadā strādājis ar uzņēmuma vēsturē lielāko neto apgrozījumu – 25.2 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā gadu iepriekš. Tāpat par 1.8 miljoniem eiro pārsniegti prognozētie ieņēmumi, sasniedzot 37.3 miljonus eiro.

2022. gadā uzņēmuma izmaksas un nodokļu izdevumi sasniedza 30.5 miljonus eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izmaksas un nodokļu izdevumi ir palielinājušies par 1.01 miljoniem eiro.

Par finanšu jomu atbildīgā LVRTC valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere norāda: “Neskatoties uz izaicinājumiem piegādes ķēdēs, inflāciju un izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, 2022. gadu LVRTC ir noslēdzis ar peļņu 5.72 miljonu eiro apmērā, kas ir radusies gan no pamatdarbības neto peļņas budžeta pārpildes, gan arī no lielākiem ieņēmumiem no līdzdalības asociēto sabiedrību kapitālā”.

Būtiskākais neto apgrozījuma pieaugums ir LVRTC nodrošinātajiem mākoņpakalpojumiem. Tāpat pieauguši ieņēmumi no Datu centru pakalpojumiem un optisko dzīslu nomas. Apgrozījumus samazinājies apraides biznesa virzienā. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī 2022.gada LVRTC nodrošināja valstiska mēroga projektu realizāciju un pakalpojumu sniegšanu. No šādiem projektiem vai pakalpojumiem LVRTC gūst minimālu peļņu, nedrīkst gūt peļņu vai pat cieš zaudējumus, kā tas ir ar platjoslas optiskā tīkla izbūves projekta īstenošanu, kā arī uzticamības un elektroniskās identifikācijas pakalpojumu nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Darba koplīgums – veiksmīga darba pamats un papildu vērtība darbavietai

Jānis Goldbergs,13.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik mēnesi Latvijas interneta resursiem notiek visdažādākā veida kiberuzbrukumi – sākot no pikšķerēšanas kampaņām, kad iedzīvotājiem un dažādu organizāciju darbiniekiem izkrāpj piekļuves datus, beidzot ar apjomīgiem pakalpojuma piekļuves atteices uzbrukumiem. Šādos apstākļos visiem ir būtiska informācijas sistēmu uzturēšana drošā vidē, kā arī to kiberaizsardzība.

Gandrīz piecus gadus valsts iestāžu informācijas sistēmas, bet kopš šī gada arī pašvaldību un kapitālsabiedrību informācijas sistēmas var izmantot VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) nodrošinātos Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus. Šie pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī valsts kapitālsabiedrībām pieejami bez Publiskā iepirkumu likuma piemērošanas – proti, pietiekami ātri un ar krietni mazāku birokrātisko slogu, nekā tas būtu, organizējot publisku iepirkumu. Par VECPC pakalpojumiem Dienas Bizness izjautāja LVRTC Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Kam primāri Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centrs sniedz pakalpojumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

IUB apturējis LVRTC konkursu par mobilo telefonu sarunu un pakalpojumu nodrošināšanu

LETA,06.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bez grozījumu veikšanas turpināt iepirkuma procedūru un slēgt iepirkuma līgumu atklātā konkursā "Mobilo telefonu sarunas un pakalpojumi", liecina IUB publiskotā informācija.

Tāpat IUB noteicis veikt izmaiņas konkursa nolikumā, par kurām sūdzību bija iesniegusi SIA "Bite Latvija".

Cita starpā kompānija iepirkumā apstrīdēja iekļautos vērtēšanas kritērijus par lielāko bāzes staciju skaitu kā izšķirošu faktoru mobilo sakaru pakalpojumu kvalitātes noteikšanā, kā arī mobilo sakaru operatoru sniegto pakalpojumu kvalitātes noteikšanu pēc novecojušiem, 2020.gadā veiktiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) mērījumiem.

Lēmums pieņemts 5.jūlijā.

Kā komentēja "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs, valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību mobilo sakaru publiskajos iepirkumos jau ilgstoši tiek ietverti neobjektīvi un tirgus konkurenci kropļojoši vērtēšanas kritēriji, dodot būtiskas priekšrocības vienam, daļēji valstij piederošam tirgus dalībniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

eParaksts, eAdrese, eVeselība, elektroniskās deklarēšanas sistēma un daudzi citi “e” kļuvuši par privātās un korporatīvās dzīves elementiem, kā arī digitālās transformācijas vitamīniem. Uzņēmēju vidē arvien pieprasītāks kļūst vēl viens, mazāk zināms, “e”- eZīmogs.

Papīra dokumentu apritē zīmogs vai spiedogs bija zināms jau krietni pirms Kristus dzimšanas. Digitālā vidē tāds pieejams jau 10 gadus, tomēr īstu popularitāti tas ieguvis tieši līdz ar plašu automatizētu risinājumu ieviešanu uzņēmumu un iestāžu biznesu procesos. Kas ir eZīmogs un kādos biznesa procesos tas ir noderīgs, DB iztaujā VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra ePakalpojumu daļas klientu vadītāju Vitu Apsi

Kā eZīmogs atšķiras no eParaksta?

eParaksts, neatkarīgi no tā ar kādu rīku – eID karti vai eParaksts mobile, to izmanto, ir piesaistīts konkrētai fiziskai personai. Ja šī persona paraksta dokumentus kādas organizācijas vārdā, tās piederība organizācijai vai paraksta tiesības tiek noteiktas ar pilnvaru vai kādu citu tiesisko pamatojumu un faktiski paraksts neataino neko citu, kā tikai konkrētās personas datus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā jau no nākamā gada 1. janvāra, stiprinot valsts E-veselības portāla drošību, eveseliba.gov.lv varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības un kvalificētiem elektroniskās identitātes apliecināšanas rīkiem, novembrī par 15% pieaudzis pieteikumu skaits lietotnes eParaksts mobile saņemšanai.

Šāda tendence saglabājas arī decembra sākumā, tāpēc VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) aicina medicīnas nozares profesionāļus un iedzīvotājus neatlikt eParaksts mobile saņemšanu uz gada nogali.

No nākamā gada iedzīvotāji portālam varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem rīkiem, kas Latvijā ir nacionālie elektroniskās identifikācijas rīki – mobilā lietotne eParaksts mobile un eID karte, kā arī autentifikācijas risinājums Smart-ID. Savukārt veselības nozares profesionāļi E-veselības sistēmai varēs pieslēgties tikai ar kvalificētiem paaugstinātas drošības risinājumiem – eParaksts mobile un eID karte.

Iedzīvotājiem jau no 14 gadu vecuma bez maksas ir pieejama e-Identitātes apliecināšanas iespēja ar lietotni eParaksts mobile un eID karti. Šos rīkus iedzīvotāji izmanto arī maksājumu apstiprināšanai internetbankās, kā arī dokumentu parakstīšanai viedtālrunī vai datorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa digitalizācija ir vienādojama ar biznesa efektivitāti, un ir vairāki vienkārši ieviešami digitālie rīki, kas patlaban pieejami tirgū. Lai aktualizētu šos rīkus un uzsvērtu to priekšrocības uzņēmējdarbībā, dokumentu un procesu vadības sistēmu uzņēmums “DocLogix” 20. martā Rīgā rīkoja pasākumu “Document Management Made Easy With DocLogix”.

Tajā piedalījās arī uzņēmuma partneri Latvijā – Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC), kas iepazīstināja ar jaunizstrādāto eZīmoga risinājumu un SIA “Tilde” plašāk izklāstīja par MI valodas tehnoloģijām. Savukārt Latvijas Nacionālās arhīva pārstāvis Gatis Karlsons dalījās pieredzē par digitālo datu glabāšanu un pieejamību, izmantojot “DocLogix” ilgtermiņa datu saglabāšanas sistēmas.

Pasākumu atklāja “DocLogix” vadītājs Žilvins Kazlauskas, uzsverot, ka digitālā transformācija ir kļuvusi par nozīmīgu faktoru biznesa izaugsmē un ilgtspējā, un tādējādi ikviena uzņēmēja dienaskārtībā jābūt jautājumam – kā padarīt savu biznesu efektīvāku un atvieglot ikdienas darbus? Ar “DocLogix” piedāvātajiem pakalpojumiem un risinājumiem iepazīstināja uzņēmuma pārstāvji Adele Budre, Toms Aleksejevas, Ignas Lamanauskas un Ernests Rusevicius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) sācis jauna ilgtspējīga 10 MW datu centra būvniecību Rīgā, iegādājies zemi papildu datu centru būvniecībai Lietuvā, kā arī turpina nostiprināt savas pozīcijas ne tikai Baltijā, bet arī Ziemeļeiropā. Skaitļošanas jaudu eksports tuvākajos gados varētu kļūt par straujāk augošo nozari.

Par šodienas vajadzībām un rītdienas iespējām Dienas Bizness iztaujāja DEAC un Data Logistics Center (DLC) valdes priekšsēdētāju Andri Gailīti.

Fragments no intervijas

Kas DEAC ir šodien? Vai darba specifika ir tā pati, kas bija pirms 24 gadiem?

Kopumā, protams, uzņēmuma iespējas ir gājušas vairumā, tomēr pati uzņēmuma darbības būtība gan nav mainījusies. Tā būtība visiem datu centriem vai hostinga biznesam ir viena – tā ir centralizēta datu uzturēšana, apstrāde un IT pakalpojumu sniegšana klientiem. Datu centrs ir kā saule, ap kuru viss griežas datu pasaulē. Runājot līdzībās, datu centru ir daudz, gluži kā zvaigznes tie ir visapkārt, un stari ir kā komunikāciju līnijas, kas visus savieno.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā un citviet pasaulē 4.maijā tiek svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas pasludināšanas 32.gadadiena.

1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās padomes deputāta pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.

1990.gada 4.maijā Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu valsts varas "de facto" atjaunošanai. Šāds vēstījums tika nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām kustībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju uzņēmums "Tet" prezentējis datu centra projektu, ko nākamgad plānots būvēt Salaspils novadā, informē uzņēmums.

Projekta būvniecībā tiks izmantoti mūsdienīgākie energoefektivitātes risinājumi, savukārt datu centra tehnoloģiskās sistēmas ietvers inovatīvus kiberdrošības risinājumus un ļaus darbināt jaudīgas mākslīgā intelekta iekārtas. Jaunā datu centra izveidē tiks investēti 30 miljoni eiro.

"Šis datu centrs būs nozīmīgs solis ceļā uz jaunu pakalpojumu attīstību un Latvijas digitālās eksportspējas veicināšanu. Ciešā sadarbībā ar Salaspils pašvaldību un privātā sektora uzņēmumiem spēsim piedāvāt jaunākās paaudzes tehnoloģiju risinājumus. Jaunais datu centrs būs izcils profesionāļu komandas, inženieru un ekspertu darba rezultāts, kas palīdzēs stiprināt gan uzņēmuma, gan Latvijas konkurētspēju starptautiskajā tirgū," stāsta "Tet" galvenais izpilddirektors Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC kopā ar Lietuvas DLC datu centriem apvienojas jaunā zīmolā

Db.lv,20.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) un Lietuvas Duomenų Logistikos Centras (DLC) šogad atzīmē 25 gadus datu centru biznesā un apvienojas kopīgā zīmolā Delska.

Ar šo stratēģisko apvienošanos uzņēmumiem Baltijā un pasaulē tiek piedāvāti pilna spektra pakalpojumi IT infrastruktūras paplašināšanai vairākās datu centru lokācijās un darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, kā arī jaudīgs un uzticams datu pārraides tīkls.

Jau kopš 2020. gada DEAC un DLC ir daļa no Šveices Quaero European Infrastructure Fund II piederošā uzņēmuma Baltic Rezo. Abos uzņēmumos veiktās investīcijas ļāvušas īstenot vērienīgus attīstības plānus gan datu centru infrastruktūras paplašināšanā, gan energoefektivitātes celšanā. Publiskā zīmola maiņa paredz ciešāku sadarbību uzņēmumu starpā, taču abi uzņēmumi turpina darboties kā atsevišķas juridiskas personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc datu centru pakalpojumiem, Rīgā tiek būvēts jauns 10 MW datu centrs ar Tier III sertifikāciju, kas būs viens no ilgtspējīgākajiem un energoefektīvākajiem mūsu reģionā. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025. gada vidū un šā gada 28. oktobrī tika atzīmēti vērienīgās būves spāru svētki.

Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing).

Pasākumā svinīgi tika pacelts spāru vainags uz ēkas augstākā punkta un iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, kā arī ar nozares un valsts institūciju pārstāvjiem apsprieda datu centra nozares aktualitātes, Latvijas IT pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Delska valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis uzrunāja pasākuma viesus: “Baltijā ilgtspējīgākais un energoefektīvākais datu centrs, kurā šī kapsula tiek iemūrēta, turpinās būt par sabiedrības dzinējspēku, neatsveramu atbalstu ikdienas dzīvē un pamatu uzņēmumu digitalizācijai un biznesa izaugsmei. Mūsu vīzija ir, ka tas nākotnē kļūs par līderi ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī pasaulē. Datu centrs ir vieta, kur uzņēmumi rod atbalstu un enerģiju savai attīstībai. Mēs ceram, ka šis datu centrs būs stūrakmens reģiona tehnoloģiskajai attīstībai, veicinot arī Latvijas valsts izaugsmi un starptautisko konkurētspēju tehnoloģiju jomā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Jānis Goldbergs,16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā klātienes saziņā ir situācijas, kurās nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, arī attālināti darījumu un saziņas drošības nosacījumi pieaug, tāpēc arvien biežāk iedzīvotāji tiek aicināti izmantot digitālo pasi – eID karti vai lietotni eParaksts mobile. Tieši šie rīki šobrīd ir vienīgie kvalificētie identitātes apliecināšanas rīki.

Par to izmantošanu un integrēšanu biznesa portālos Dienas Bizness izjautāja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra Biznesa attīstības daļas vadītāju Kārli Siliņu.

Digitālās identifikācijas jomā 2023.gads nesis un turpinās nest jaunumus. Atsevišķām iedzīvotāju grupām tas šķiet izaicinoši.

2023. gads patiesi ir ieviesis būtiskas korekcijas digitālās identifikācijas jomā. No 1.februāra ne tikai valsts pārvaldei, bet arī komersantiem, kuri sniedz e-pakalpojumus un identificē klientus, ir jānodrošina identifikācija arī ar nacionālās identifikācijas rīkiem – eID karti un eParaksts mobile. Tas, ko valsts ir izdevusi – eID karte un rīku eParaksts mobile -, nav ignorējams, un šīm lietām ir jābūt iekļautām pakalpojumu grozā līdzās citām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesa attaisno visus apsūdzētos otrajā digitālās televīzijas krimināllietā

LETA,04.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī sāksies patstāvīgā žoga izbūves darbi Latvijas – Baltkrievijas robežas izbūves otrajā kārtā (63,9 km), vienlaikus četrās no pirmās kārtas (85,8 km) darbu daļām - sausajās zonās - žoga būvdarbi ir pabeigti un notiek darbu nodošana pasūtītājam, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“Patlaban mēs jau redzam reālus padarītā darba rezultātus, kas ļauj bez liekas kavēšanās uzsākt patstāvīgā žoga būvēšanu arī otrajā kārtā iekļautajos posmos. Svarīgi – sadarbojoties visām projektā iesaistītajām pusēm, ir izdevies atrisināt lielāko daļu problēmu, kuru dēļ pērn kavējās atsavināšanas darbi, tādēļ esam pārliecināti, ka atbilstoši plānam šā gada agrā rudenī žoga izbūves pirmā kārta būs pabeigta, savukārt darbi otrajā un trešajā kārtā risināsies atbilstoši grafikam,” uzsver Griškevičs.

Šīs nedēļas sākumā (3.aprīlī) pirmajā kārtā bija izbūvēti aptuveni 54 km žoga un četrās darbu daļās notiek to nodošana pasūtītājam (VNĪ). Nelielā daļā purvaino zonu būvniecība ir atlikta līdz vasarai, kad tos būs iespējams izbūvēt, ievērojot darba drošības prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgabaltiesai trešo reizi būs jāvērtē digitālās televīzijas krimināllieta

LETA,06.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv,18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmajos deviņos mēnešos tehnoloģiju un inovāciju uzņēmuma “Tet” datu centru biznesa apgrozījums ir pieaudzis par 16%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pagājušajā gadā.

Palielinās arī nozaru skaits, kas sākušas aktīvāk izmantot datu centru pakalpojumus, tajā skaitā mazumtirdzniecība, e-komercija un ražošana. Klientu interese pārcelt uzņēmumu IT infrastruktūru uz datu centriem un mākoņskaitļošanas platformām ir motivējusi paplašināt uzņēmuma datu centru globālo infrastruktūru un sākt darbu pie vairākiem jauniem projektiem.

No 2024. gada maija “Tet” ir paplašinājis Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu un klientiem sniedz iespēju savus datus izvietot arī Vācijā, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā.

“Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Jaunā infrastruktūra gūst lielu atsaucību klientu vidū, jo tā nodrošina ģeogrāfisku infrastruktūras dublēšanu vairāk nekā 1500 kilometru attālumā no Rīgas un atrodas vienā no jaudīgākajiem un drošākajiem datu centriem FR5, kas pieder uzticamajam un atpazīstamajam starptautiskajam datu centru pakalpojumu sniedzējam Equinix,” stāsta Tet datu centru biznesa attīstības direktors Māris Sperga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Delska datu centra būvniecībā Rīgā investē vairāk nekā 30 miljonus eiro

Db.lv,16.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centra" (DEAC) un Lietuvas "Duomenų logistikos centras "(DLC) zīmola "Delska" datu centra būvniecībā Rīgā tiek investēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, informē "Delska" pārstāvji.

Rīgā tiek būvēts jauns 10 megavatu (MW) datu centrs ar "Tier III" sertifikāciju. Nodošana ekspluatācijā paredzēta 2025.gada vidū.

Savukārt šā gada 28.oktobrī plkst.11 tiks atzīmēti būves spāru svētki.

Pasākumā "Delska" valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis pastāstīs vairāk par jauno datu centru. Tāpat iepazīstinās ar industrijas aktualitātēm, kā arī ar uzaicinātajiem nozares un valsts institūciju pārstāvjiem, apspriedīs Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksportspējas veicināšanu un ārvalstu investīciju piesaisti.

Pieaugošais pieprasījums pēc lielapjoma datu apstrādes ir paātrinājusi jaunu datu centru būvniecību. Uzņēmumi vēlas paplašināt savu darbību bez lieliem ieguldījumiem savas IT infrastruktūras izveidē un uzturēšanā. Jaunajā datu centrā būs pieejamas 1000 statnes ar iespēju katras statnes jaudu palielināt līdz pat 100 kW, kas ir īpaši svarīgi uzņēmumiem, kuri izmanto MI, augstas veiktspējas skaitļošanu, datu apstrādi un malu skaitļošanu (edge computing). Delska nākotnes attīstības plānos ietilpst vēl viena jauna datu centra būvniecība Lietuvā un jaunu uzņēmumu pievienošanās uzņēmumu grupai, lai nodrošinātu visaptverošu reģionālo datu centru un tīkla ekosistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centrus nedrīkst apturēt pat dabas stihijas

Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs,17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) darbība ir atjaunota un sistēma ir pieejama pilnvērtīgai lietošanai, informē VID pārstāvji.

Dokumentus, kuru iesniegšanas termiņš bija EDS nepieejamības laikā, tas ir, no 27.janvāra līdz 1.februārim, iedzīvotāji un uzņēmēji var iesniegt vēl 10 darba dienas - līdz 15.februārim.

Dokumenti, ko nebija iespējams iesniegt laikā, nav kavējums un attiecīgi par to netikšot piemērots sods.

Jau vēstīts, ka tehnisku iemeslu dēļ 30. un 31.janvārī nebija pieejama Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

Ieilgušās tehniskās problēmas pamatīgi apgrūtināja un paralizēja uzņēmēju, grāmatvežu un citu sistēmas lietotāju darbu.

"Laikā, kamēr EDS nav pieejama, iedzīvotājiem un uzņēmumiem nav jāsatraucas par termiņiem dažādu dokumentu iesniegšanai. Ja kaut ko nav iespējams iesniegt laikā, kad nedarbojas EDS, tas netiek uzskatīts par kavējumu un attiecīgi par to nevar tikt piemērots sods. Iesniegt visus nepieciešamos dokumentus, kuru iesniegšanas termiņi bija EDS nepieejamības laikā, varēs vēl 10 darba dienas pēc tam, kad būs atjaunota pilnvērtīga EDS darbība," skaidroja VID.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Noslēgts līgums par Latvijas energosistēmas galvenā dispečeru vadības un datu centra izbūvi

Db.lv,01.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par Latvijas energosistēmas drošai vadībai kritiski svarīga projekta – AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) dispečeru vadības un datu centra "Jāņciems" izbūvi un ražošanas bāzes pārbūvi.

Eiropas Savienības līdzfinansētā nacionālo interešu objekta īstenošana ļaus iegūt Eiropas fiziskā drošuma un funkcionalitātes prasībām atbilstošu dispečeru vadības un datu centru, no kura pēc sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas energosistēmu tiks veikta energosistēmas balansēšana un sistēmas frekvences regulēšana.

"Ceļā uz Baltijas energosistēmu neatkarību un spēju darboties patstāvīgi esam bijuši ļoti efektīvi, projektu īstenošanai piesaistot līdzfinansējumu no Eiropas Savienības fondiem, tostarp 64% apmērā dispečeru vadības un datu centra izbūvei. Pozitīvi vērtējama ir būvuzņēmēju salīdzinoši lielā interese piedalīties šī nacionālo interešu objekta būvniecības iepirkumā, kvalifikācijas kārtai piesakoties astoņiem pretendentiem. Mūsu līdzšinējā pieredze, sadarbībā ar dažādiem būvuzņēmējiem realizējot tādus lielus un sarežģītus projektus kā Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas trešais starpsavienojums, Valmieras-Tartu un Valmieras-Tsirgulinas līnijas rekonstrukcija, ir apliecinājums AST komandas profesionalitātei un dod pārliecību par šī energosistēmas drošībai svarīgā projekta kvalitatīvu paveikšanu termiņā," uzsver AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru