Zviedrijas nekustamā īpašuma tirgū šobrīd ir vērojamas burbulim raksturīgās iezīmes, tomēr, kad tas varētu sprāgt, to mēs nezinām, šādu viedokli intervijā portālam db.lv pauda Danske Bank Baltijas reģiona galvenais ekonomists Rokas Grajauskas.
Ekonomists uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus cenas dažādu faktoru ietekmē var pieaugt ilgu laika posmu. Piemēram, Zviedrijā vērojams iedzīvotāju skaita pieaugums lielākajās pilsētās, pieaugot imigrācijai no citām valstīm, kā arī iedzīvotājiem no mazpilsētām pārceļoties uz lielajām pilsētām. Tam visam ir ietekme uz pieprasījuma pieaugumu pēc nekustamā īpašuma, saka Grajauskas. Tomēr cik lielā mērā šo cenu burbuli ietekmē spekulatīvi iemesli, un cik – reālais pieprasījuma pieaugums, viņš neņemas prognozēt.
«Jebkurā gadījumā, pēdējos gados nekustamā īpašuma cenas Zviedrijā pieaugušas par 10% un vairāk, kas liek cilvēkiem satraukties, jo mēs ar tādu situāciju ES valstīs, īpaši Baltijas valstīs, esam saskārušies. Ja nekustamā īpašuma cenas sāk pieaugt straujāk nekā algas, kas pieauga tikai par dažiem procentiem, tā ir zīme, ka nekustamā īpašuma tirgū kaut kas iet greizi,» saka ekonomists. Viņš uzskata, ka pastāv risks, ka burbulis faktiski varētu drīzumā plīst, kas savukārt var negatīvi ietekmēt finansiālo situāciju un bankas.
«Ja šis burbulis pārsprāgs, Latvijā pārstāvētās skandināvu bankas var sākt izjust grūtības. Un pat tad, ja Latvijā nav nekustamā īpašuma burbuļa, kreditēšanas standarti tiek attiecināti uz visām grupas bankām, tāpēc tās var padarīt striktākus kreditēšanas nosacījumus. Tā ietekmē samazināsies izsniegto kredītu apmērs, kas, attiecīgi, ietekmēs ekonomisko situāciju valstī,» saka ekonomists.
Viņš izstāstīja, ka Zviedrijā ierasta prakse ir izstiept hipotēkas atmaksu uz ļoti ilgu laika periodu – uz gadiem piecdesmit – šādā veidā aizņēmēji praktiski maksā tikai procentus par aizdevumu, nevis pamatsummu. «Tas, protams, samazina ikmēneša maksājumus par nekustamā īpašuma kredītu, tādējādi hipotēka tiešā veidā konkurē ar īres tirgu. Cilvēki biežāk aizņemas mājokļa iegādei, palielina pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma un, attiecīgi, pieaug nekustamā īpašuma cenas,» secina Grajauskas.
Tikmēr Baltijas valstīs viņš nesaredz šāda burbuļa pazīmes nekustamā īpašuma tirgū. Latvijā mājokļu cenas šobrīd atrodas 2007. gada sākuma līmenī, taču algas kopš tā laika ir pieaugušas par aptuveni 50%. «Es domāju, ka Latvija šobrīd atrodas cikla vidū, tomēr zināmas pārkaršanas pazīmes jau ir vērojamas, tāpēc būs interesanti un svarīgi novērot, kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus tuvāko divu gadu laikā,» saka Rokas Grajauskas.
Viņš uzskata, ka investoru portfelis pārējā Eiropā ir daudz lielākā mērā diversificēts, nekā Baltijas valstīs. «Citviet Eiropā investori iegulda akcijās, fondos, nekustāmajā īpašumā, tikmēr Baltijas valstīs cilvēki pārāk koncentrējas uz nekustamo īpašumu, tāpēc mums ir tik plašs nekustamā īpašuma cenu spektrs ar tendenci palielināties. Ja cilvēkiem parādās papildu līdzekļi, viņi steidz tos ieguldīt nekustamajā īpašumā,» atzīmē ekonomists.
Viņš uzsvēra, ka pašreizējās procentu likmes ir ļoti zemas – faktiski nulle. «Atgriežas inflācija un hipotekāro kredītu likmes pēc būtības kļūst negatīvas. Tas viss motivē cilvēkus aizņemties vairāk un ieguldīt nekustamajā īpašumā. Un šeit mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem: kad nekustamā īpašuma burbulis plīsīs, tas raisīs striktākas hipotekārās kreditēšanas prasības, jo bankas ir saņēmušas labu mācību 2008. gada krīzes laikā, kad tika izsniegts pārāk daudz kredītu,»- saka Grajauskas.
Viņš uzskata, ka cilvēkiem Baltijas valstīs ir jāsaprot divas lietas: «Pirmkārt, ja visi metīsies ieguldīt nekustamajā īpašumā, tas pārvērtīsies par lavīnu, kura jau darbosies saskaņā ar saviem likumiem, - sākumā cenas pieaugs, taču pēc tam tās kritīs, un, otrkārt, viņiem ir jāsaprot, ka procentu likmes tik zemas vienmēr nebūs -, samazinoties bezdarbam Eiropas Savienībā, un tas patiešām samazinās, pieaugot algām un ekonomiskajai izaugsmei, procentu likmes pieaugs. Visādā ziņā, 25-40 gadu griezumā, - termiņā, uz kuru parasti tiek ņemts hipotekārais kredīts, - procentu likmes noteikti pieaugs. Domāju, ka pēc 5-10 gadiem procentu likmes sasniegs 5% līmeni, un, kad jūs ņemat hipotekāro kredītu, jums tas ir jāņem vērā.»