Valsts kase pašlaik, nedodot aizdevumu Jūrmalas domei Ķemeru sanatorijas iegādei, uzvedas kā pašvaldības un valsts intereses ne pārāk aizstāvoša iestāde, valsts rīcība raksturojama kā bezatbildīga, un tās piesardzība robežojas ar neizdarību, pat kaitniecību, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, pauda Jūrmalas pilsētas domes vadītājs Gatis Truksnis.
Viņš norāda, ka Ķemeru sanatorijas attīstība ir viena no Jūrmalas prioritātēm, tāpat sanatorijas attīstīšana iekļauta arī valsts prioritāšu sarakstā. «Nevēlamies, lai pašvaldība ir vienīgā, kas ir atbildīga par sanatoriju,» intervijā pauda G. Truksnis.
Jāatgādina, ka Finanšu ministrija (FM) paudusi, ka apstirpinās Jūrmalas pilsētas domes aizņēmuma pieprasījumu Ķemeru sanatorijas ēkas iegādei, ja dome izpildīs uzdotos mājasdarbus un iesniegs trūkstošo informāciju, kas apliecina, ka izvēlētais Ķemeru sanatorijas iegādes darījums atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. FM norāda, ka kopumā, izvērtējot aizņēmuma apmēru un Jūrmalas pilsētas domes iepriekš uzņemtās saistības, secināts, ka pašvaldība ir spējīga uzņemties jaunas saistības un tās atmaksāt 20 gadu laikā. Pašvaldības saistību apmērs tuvākajos gados ir 13% - 14% apmērā no pamatbudžeta ieņēmumiem bez mērķdotācijām.
Runājot par neskaidrību par to, kas tieši plānots Ķemeros pēc sanatorijas iegādes, G. Truksnis norādīja, ka pastāv trīs scenāriji. Pirmais paredz sanatorijā veidot pašvaldības iestādi, otrais – pašvaldība sanatorijai pievieno klāt tai blakus esošās zemes un meklē investoru pati, savukārt trešais un, pēc G. Trukšņa paustā visreālākais variants, paredz attīstīt sanatoriju, piesaistot privātus investorus un Eiropas fondus, un iedzīvināt kūrortu dažādās formās.
Kā norādīja Jūrmalas vadītājs, plānot iegādāties sanatoriju varētu nākamā gada budžeta ietvaros, tomēr sanatorijai jānonāk Jūrmalas pašvaldības īpašumā jau šogad, jo ziemā, esot bez apkures, iet bojā sanatorijā esošās vērtības. «Budžeta gada vidū mums brīvu līdzekļu nav – pašlaik aizņēmums ir vienīgais risinājums,» pauda G. Truksnis.