Jebkuram veiksmīgam vadītājam jābūt analītiskam, radošam un ar sakodienu, domā Raivo Rosts, SIA Tele2 komercdirektors.

Vadītājiem ir jāspēj analizēt risināmais jautājums, jāsaprot, kādas problēmas tajā pastāv, kā arī situācija jāpamato ar datiem un faktiem, jo tikai pēc tam, kad ir veikta šāda analīze, tu zini patieso problēmu, kuru risināt, teic R.Rosts. Standarta risinājumi dos arī standarta rezultātu, tāpēc biznesa cilvēkiem ir jābūt radošiem - bez tā mūsdienās neiztikt, spriež Tele2 komercdirektors, piebilstot, ka būtiska loma biznesa veiksmes stāstā ir vadītāja krampim - satvērienam, lai savas idejas ieviestu dzīvē un lietas izdarītu, un šī sadaļa, manuprāt, ir vissarežģītākā, norāda R.Rosts.

Vēlas kļūt par aktieri

Bērnībā man bija vairākas sapņu profesijas, atminas R.Rosts. “Kad biju pavisam mazs, kā jau daudzi puikas, sapņoju kļūt par policistu, vēlāk gribēju būt hokeja treneris, bet pēc tam aktieris. Skolas laikos bieži tiku pie galvenajām lomām dažādās ludziņās un kļūt par aktrisi bija arī manas mammas nepiepildītais sapnis, tāpēc likās - varbūt tas ir mans ceļš. Pusaudžu gados gan arvien spēcīgāka kļuva vēlme savu profesionālo karjeru saistīt ar uzņēmējdarbību, un, tā kā mācījos Rīgas valsts 1.ģimnāzijā, tas šķita diezgan loģisks solis. Principā lielākā daļa absolventu, pēc vidējās izglītības iegūšanas, izvēlējās studēt biznesu vai iestājās Rīgas Tehniskās universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Arī es pats kādu laiku nopietni apsvēru studēt fizmatos, jo tolaik daudz tika runāts par statistiķu profesijas potenciālu. Tika paredzēts, ka nākotnē pēc statistiķiem būs liels pieprasījums un viņi saņems labas algas, tāpēc tas likās vilinoši. Neraugoties uz to, es tomēr izlēmu par labu uzņēmējdarbībai un iestājos Latvijas Universitātē (LU). Pirmā kursa otrajā semestrī, paralēli studijām, sāku arī strādāt, un, ja godīgi, joprojām nesaprotu, kā es to visu varēju apvienot. Strādāju degvielas uzpildes stacijā Shell - galvenokārt centos sarunāt naktsmaiņas, jo pa dienu studēju. Nebija viegli, taču šis laiks mani patiešām norūdīja,” teic R.Rosts, kurš neslēpj, ka arī tolaik viņu vēl nepameta bērnības sapnis kļūt par aktieri.

70% no aptaujātajiem uzņēmumiem nav domājuši par mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu savā ikdienā un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt, liecina multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktās mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujas dati.

Vienlaikus 10% uzņēmumu ir ieviesuši un vēl 18% strādā pie MI risinājumu ieviešanas savā ikdienā.

Kā atzīmē “Tele2”, 62% uzņēmumu pārstāvju uzskata, ka MI nākotnē mainīs uzņēmumu ikdienu.

“Ir sajūta, ka MI ir joma, kurā uzņēmumi Latvijā nesēž uz vietas, jo visai liela daļa jeb gandrīz 30% uzņēmumu atsevišķus MI risinājumus jau ir ieviesuši vai gatavojas to darīt. Lai arī vienlaicīgi ir daudz tādu, kas nav domājuši par MI risinājumiem, mūsu aptaujas dati rāda, ka tie apzinās, ka MI ietekmēs uzņēmējdarbību nākotnē. Kā galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumi šobrīd nav apsvēruši MI risinājumi ieviešanu, tiek minēti pielietojamības trūkums nozarē, kā arī laika un intereses trūkums iedziļināties šajā jomā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” veiktie aprēķini par Zemkopības ministrijas (ZM) izsludināto iepirkumu liecina, ka ZM riskē pārmaksāt par mobilajiem sakariem aptuveni 1 milj. eiro.

Šāds risks pastāv, ņemot vērā paredzēto līgumcenu, izteiktos favorītisma elementus par labu līdzšinējam pakalpojumu sniedzējam, kas iekļauti iepirkuma kritērijos, kā arī citu līdzīgu publisko iepirkumu rezultātus. Šis ir arī kārtējais publiskais iepirkums, kurā startēja tikai viens pretendents – vēsturiskais mobilo sakaru operators, vēlreiz apliecinot, ka publisko iepirkumu jomā tiek iznīcināta konkurence.

Kā atzīmē “Tele2”, ZM un Iepirkumu uzraudzības birojs faktiski izmanto copy-paste argumentāciju no citiem iepriekš apstrīdētajiem publiskajiem iepirkumiem, lai varētu turpināt šo iepirkumu. Tajā ar dažādu juridisko nianšu palīdzību tiek ierobežota konkurence un sniegtas priekšrocības vienam konkrētam tirgus spēlētājam, kurš zaudējis savas līderpozīcijas privātpersonu tirgus segmentā.

eSIM lietotāju skaits telefonos gada laikā palielinājies par 61%, bet viedpulksteņos – par 22%, liecina daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” apkopotie dati.

Kā informē “Tele2”, lai arī eSIM lietotāju skaits aug, tas kopumā vēl ir salīdzinoši neliels, jo ne visās ierīcēs pieejams eSIM un ir nepieciešams laiks, lai vecās ierīces tiktu pakāpeniski aizstātas ar jaunām, kas atbalsta šo pakalpojumu.

Šobrīd eSIM pakalpojums ir pieejams gan “Tele2” priekšapmaksas klientiem, gan pēcapmaksas klientiem, kuri izmanto “Zelta Zivtiņa” pēcapmaksas karti.

“Ja raugāmies, piemēram, uz eSIM pakalpojumu priekšapmaksas karšu klientiem, būtisks ieguvums ir iespēja daudz ātrāk un ērtāk pieslēgt mobilo sakaru pakalpojumus, kā arī elastīgi mainīt tarifu plānus atbilstoši personīgajām vajadzībām. Šis pakalpojums ir ļoti piemērots arī tūristiem, kuri eSIM var iegādāties jau pirms ierašanās Latvijā, turklāt vienlaicīgi telefonā var izmantot gan priekšapmaksas eSIM, gan nepieciešamības gadījumā arī savu pastāvīgo pieslēgumu,” stāsta “Tele2 komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investējis 250 000 eiro mākslīgā intelekta risinājumā “TAKA”, lai palīdzētu uzņēmuma darbiniekiem efektīvāk apkalpot klientus.

Mākslīgais intelekts (MI) analizē individuālos un dažādu kopu pirkšanas parametrus, klientu vajadzības un uzņēmuma mērķus, iesakot klientam piemērotākos pakalpojumus un produktus.

Kā atzīmē “Tele2”, “TAKA” jeb automatizētais komercpiedāvājumu asistents faktiski ir kā digitālā rokasgrāmata jeb karte darbiniekiem, kas ik dienu turpina “mācīties” un attīstīties ar MI palīdzību, lai ieteikumi “Tele2” klientiem kļūtu aizvien precīzāki.

“Publiski izskan daudz apgalvojumu, ka MI nākotnē izkonkurēs cilvēku un daudzas profesijas pazudīs, taču šis “Tele2” piemērs labi parāda, ka MI var būt lielisks palīgs darbiniekam un palīdzēt stiprināt kādu konkrētu funkciju uzņēmumā – mūsu gadījumā – klientu apkalpošanu,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts. “Mums šis risinājums bija svarīgs, jo attīstāmies kā multipakalpojumu uzņēmums, kas piedāvā arvien dažādākus pakalpojumus. Tādēļ radījām “TAKA”, lai palīdzētu darbiniekiem “nepazust” milzīgajā produktu jūrā, apzinoties, ka uzņēmuma ambīcijas ir pakalpojumu portfeli paplašināt arī nākotnē.”

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” investēs 900 000 eiro digitālās vides attīstībā, izveidojot jaunākās paaudzes mobilo lietotni, kas klientiem kalpos kā galvenais digitālais saziņas punkts ar uzņēmumu.

Jaunā lietotne atbildīs digitālās piekļūstamības standartiem, kas paredz vienkāršu saturu un lietojamību, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Katru mēnesi “Tele2” digitālās vides (mājaslapa, pašapkalpošanās portāls un mobilā lietotne) apmeklējumu skaits sasniedz 1 miljonu sesiju, tāpēc ir būtiski turpināt attīstīt digitālo vidi, sniedzot klientiem iespēju ērti iegūt vajadzīgo informāciju un pārvaldīt savus pakalpojumus.

“Jau vairāk nekā 70% klientu, kas izmanto digitālos kanālus, lieto tieši savus mobilos telefonus, lai piekļūtu nepieciešamajai informācijai. Šī iemesla dēļ arī šogad īpašu vērību pievērsīsim mobilās lietotnes attīstībai. Tā piedāvās klientiem gan ērti pārvaldīt savus pakalpojumus, gan sazināties ar uzņēmumu un iegādāties plašu ierīču sortimentu bezprocentu nomaksā. Paralēli izstrādājam arī mākslīgā intelekta risinājumus, kas ļaus klientiem vēl efektīvāk orientēties digitālajā vidē, ātrāk un precīzāk saņemt sev vajadzīgo informāciju,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” saviem klientiem ieviesis jaunu pakalpojumu – rēķinu apdrošināšana.

Rēķinu apdrošināšanas pakalpojums nodrošinās, ka darba uzteikuma vai ilgstošas slimības gadījumā klients var saņemt atlīdzību par abonētajiem mobilo sakaru pakalpojumiem. Proti, klients varēs turpināt izmantot mobilo sakaru pakalpojumus, neskatoties uz to, ka ikmēneša ieņēmumi ir samazinājušies un var būt grūtības veikt dažādus maksājumus, t.sk. maksājumus par mobilo sakaru pakalpojumiem.

Šāda pakalpojuma nepieciešamību apliecina “Tele2” sadarbībā ar “Norstat” veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja, kurā noskaidrots, ka 34 % jeb katrs trešais iedzīvotājs kaut reizi mūžā ir ticis atlaists no darba. Trešdaļai no tiem, kuri kaut reizi savā mūžā palikuši bez darba, bija nepieciešams vairāk nekā pusgads, lai atrastu jaunu darbu. Nonākot šādā neapskaužamā situācijā, katrs piektais jeb 20 % iedzīvotāju ir kavējuši arī regulāro ikmēneša rēķinu apmaksu.

Attīstības finanšu institūcija Altum un četri dažādi iepirkuma procedūrā atlasīti iespējkapitāla fondu pārvaldnieki jaunuzņēmumu un izaugsmes stadijas uzņēmumu attīstībā ieguldīs vairāk nekā 100 miljonus eiro, kas pielīdzināms visai līdz šim šajās stadijās esošajos uzņēmumos ieguldītajai publiskajai naudai.

Par investīciju plāniem jaunuzņēmumiem līdz 2030. gadam Dienas Bizness izjautāja Altum valdes locekli Ievu Jansoni-Buku.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 30.1.oktobra numurā lasi:

Statistika

Kiberdrošības nozīme nav pietiekami novērtēta

Aktuāli

Attālinātais darbs demogrāfijā nav izdevies

Uzņēmējdarbība

Tirdzniecība nopelna vairāk nekā miljardu eiro

Tehnoloģijas

Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki. Kiberdrošības speciālists Miko Kentele

Finanses

Eleving Group – investīcija izaugsmē? Ko domā eksperti?

Zemes nozares

"Saraušanās" politika draud ar nepatīkamām blaknēm

Sports

Latvija – viduvējs parastais sports un pasaules līmeņa paraolimpiskie atlēti

Daudzpakalpojumu uzņēmuma “Tele2” sadarbībā ar “Norstat Latvija” veiktā aptauja liecina, ka 80% mazo un vidējo uzņēmumu mēdz atbildēt uz darba zvaniem un e-pastiem, esot brīvdienās vai atvaļinājumā.

Visbiežāk to dara būvniecības, mākslas un izklaides, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē strādājošie uzņēmēji.

Kā visbiežākos iemeslus, kādēļ uzņēmēji strādā arī savā brīvajā laikā, viņi min pārāk lielo atbildības sajūtu (46%), aizvietotāju trūkumu (37%) un nevēlēšanos atlikt darbus uz laiku, kad atgriezīsies no brīvdienām (34%).

“Aptaujas dati rāda, ka mazie un vidējie uzņēmēji ar visu savu sirdi ir biznesā, kas saistīts gan ar emocionāliem, gan racionāliem apsvērumiem, tādēļ ir saprotams, kādēļ viņi strādā arī brīvajā laikā,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

“Bieži ir steidzami jautājumi, kurus nevar atlikt un kur nepieciešama uzņēmēja tieša iesaiste, tomēr vienlaikus ir arī vairāki pavisam vienkārši tehnoloģiski risinājumi, kurus ieviešot, mazā uzņēmēja ikdienā var kļūt nedaudz vieglāka, ļaujot arī atslēgties no ikdienas darba pienākumiem. Piemēram, kad man bija nepieciešami mērnieka pakalpojumi un zvanīju mērniekam, mobilajā tālrunī atskanēja automātiskais atbildētājs ar paziņojumu, ka viņš ir atvaļinājumā un darbā atgriezīsies pēc vienas nedēļas. Lai arī tas nozīmēja, ka man jāgaida nedēļu, sapratu, ka iekļaujos sev noteiktajā termiņā un varu pagaidīt. Šāda atgriezeniskā saite ir svarīga, jo ļoti bieži klientam ir nepieciešama tikai un vienīgi skaidrība – sajūta, ka tev atzvanīs, ka saņemsi pakalpojumu. Nesaņemot atbildi un nesaprotot, vai iegūšu pakalpojumu, es būtu pārlēcis pie cita pakalpojuma sniedzēja.”

Aptuveni 65% Latvijas iedzīvotāju sociālos tīklus lieto vairāk nekā divas stundas dienā, liecina “Tele2” un “Norstat” veiktā aptauja. Pieņemot, ka šāda tendence saglabāsies arī turpmāk, viens Latvijas iedzīvotājs sociālajiem tīkliem veltīs aptuveni 5 gadus no savas dzīves*.

Kā rāda iedzīvotāju aptaujas dati, Latvijā sociālos tīklus lieto 88% iedzīvotāju. Interesanti, ka sociālie tīkli ir mazāk populāri vīriešu vidū, jo gandrīz piektdaļa vīriešu apgalvo, ka nelieto sociālos tīklus.

“Pieci gadi ir ilgs laiks cilvēka mūža kontekstā, tādēļ ir būtiski izvērtēt, cik daudz un kam mēs to veltām. Sociālajos tīklos laiku varam vienkārši “nosist”, bezjēdzīgi skrollējot ekrānu, bet varam arī atrast sev vērtīgu informāciju darbam un hobijiem, rast iedvesmu, sekot līdzi ziņām un jaunumiem, radīt interesantu saturu, iesaistīties vērtīgās diskusijās ar nozares profesionāļiem u.tml. Tādēļ mūsu aicinājums ir apzināties ieguvumus un zaudējumus, kā arī atrast balansu mūsdienu tehnoloģiju pasaulē,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka nedaudz vairāk kā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju ir pievienoti divām saziņas lietotnes “WhatsApp” grupām, bet 25% ir pievienoti piecām grupām.

Savukārt katrs desmitais iedzīvotājs ir aktīvs vairāk nekā desmit “WhatsApp” grupās. Kopumā šo saziņas lietotni ikdienas komunikācijā izmanto 95% iedzīvotāju.

Jautājot iedzīvotājiem, cik mobilās lietotnes ir lejupielādētas viņu viedtālruņos, visbiežāk (34%) aptaujāto, atzina, ka viņu telefonos ir no 10 līdz 20 lietotnēm. Ir arī tādi mobilo telefonu lietotāji – gandrīz 10%, kuri atzina, ka viņiem telefonā ir vairāk nekā 50 mobilās lietotnes.

“Pētot viedtālruņu lietošanas paradumus, mēs visai skaidri varam redzēt, kam tie ikdienā kalpo. Piemēram, interesants fakts, ka 25% iedzīvotāju atzīst, ka viņiem telefonā glabājās no 1000 līdz 5000 attēlu. Tas ir liels cipars. Pārvēršot to analogajā pasaulē, tās ir ap 140 izfotografētas filmiņas, kā rezultātā sanāktu aptuveni 50 bilžu albūmi. Tas liek aizdomāties, vai šodien katrai bildei ir tikpat liela vērtība, kāda tā bija kādreiz,” stāsta “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.