Turpinot diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales padomes un Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas biedri Jelgavā tikās ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, lai pārrunātu uzņēmējiem būtiskus problēmjautājumus un meklētu tiem labākos risinājumus.
Iezīmējot šobrīd uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, LTRK Zemgales padomes vadītājs Imants Kanaška, kā ļoti būtisku uzsvēra jautājumu par darba nespējas lapu apmaksas negatīvo ietekmi uz uzņēmējdarbības konkurētspēju, vienlaikus norādot uz gadījumiem, kad darba nespējas attaisnojums no ārstu puses tiek izsniegts nepamatoti. "Lai arī 2022.gadā tika izdarītas izmaiņas dienu skaitā, kas par slimošanu jāapmaksā darba devējam (iepriekš - 10 dienas, tagad - 9 dienas (no tām viena uz darbinieka rēķina), joprojām neesam konkurētspējīgi Baltijas reģionā - Lietuvā darba devējs apmaksā divas slimošanas dienas, Igaunijā - 4. Jāpiebilst, ka Latvijā darba devēji 2022.gadā slimības naudās izmaksāja 350 miljonus eiro, Igaunijā - 260 miljonus eiro un Lietuvā - 70 miljonus eiro.," uzsvēra I.Kanaška.
Uzņēmēji uzskata, ka nereti jāsastopas ar nepamatoti izsniegtām darba nespējas lapām, tādējādi tiek rosināts samazināt darba devēja apmaksājamo dienu skaitu, pārceļot to uz valsts apmaksāto dienu skaitu, jo, iespējams, tad valsts būtu vairāk ieinteresēta kontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību.
VM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis norādīja, ka šobrīd Ekonomikas ministrija strādā pie iespējām izmaiņām darba nespējas lapu regulējuma izmaiņām, un starp tām varētu būt arī darba devēju apmaksājamo dienu samazinājums. "Par nepamatotām darba nespējas lapām aicinu uzņēmējus ziņot Veselības inspekcijai, lai varētu faktus pārbaudīt," piebilda parlamentārais sekretārs. Pret šo aicinājumu uzņēmēji gan izturējās kritiski - arī gadījumos, kad par to tiekot ziņot, parasti tiek saņemta atbilde, ka viss ir likumīgi, jo tiekot vērtēta tikai formālā puse, neņemot vērā, piemēram, "slimojošā" darbinieka ierakstus soctīklos, kas liecina nevis par slimību, bet atrašanos ārzemēs atpūtā. Vienlaikus tika norādīts, ka nepamatota slimošana, it sevišķi, ja darba nespējas lapa tiek izsniegta ar atpakaļejošu datumu, rada nopietnas problēmas lielajos ražošanas uzņēmumos, tajā skaitā "Jelgavas tipogrāfijā", "AKG Thermotechnik Lettland", jo tas saistīts ar nepieciešamību pārskatīt maiņas un ražošanas apjomus, tādējādi tiek radīti zaudējumi gan uzņēmumiem, gan valsts ekonomikai kopumā.
Starp diskusijā apskatītajiem jautājumiem bija arī tādi, kas saistīti ar iedzīvotāju veselību kopumā, tostarp - nepieciešamību pēc valsts apmaksātiem zobārstu pakalpojumiem. VM pārstāvji gan norādīja, ka šobrīd veselības jomas prioritātes ir zāļu cenu samaksas samazinājums un mediķu drošība (īpaši - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam), taču tiks skatīti arī citi jautājumi, tajā skaitā mākslīgā intelekta izmantošana medicīniskajā diagnostikā.
SIA "Jelgavas slimnīca" vadītājs Kārlis Smilga cita starpā pieskārās arī jautājumam par reģionālo slimnīcu finansēšanu. "Rīgas slimnīcas praktiski saņem visu valsts budžeta finansējumu, reģioniem tiek tikai tas, kas paliek pāri, un ar to pat algas nevar nosegt. Starp citu, arī mēs sastopamies ar darba nespējas jautājumiem, piemēram, 2.janvārī slimnīca ir pārpildīta, cilvēki meklē palīdzību un iespēju saņemt darba nespējas lapu. Tādēļ tomēr vairāk jādomā par ambulatoro pakalpojumu saņemšanas iespējām," tā K.Smilga.
Pasākuma dalībnieki iesniedz arī vēstuli veselības ministram, kurā aprakstītas problēmas, ar kurām viņi saskārušies, piedāvājot tām risinājumu.
Tā kā pasākums notika Jelgavas poliklīnikas telpās, dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar tā piedāvātajām iespējām. Jelgavas poliklīnika vadītāja Kintija Barloti ne bez lepnuma stāstīja gan par īstenotajiem projektiem poliklīnikas telpu rekonstrukcijā, gan piesaistītajiem speciālistiem. "2023.gadā esam snieguši palīdzību gandrīz 140 tūkstošiem klientu, kas ir krietni vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Būtībā esam izveidojuši arī Zemgales kardioloģijas centru, piesaistot ne tikai kardiologus, bet arī citus augsta līmeņa sirds veselības speciālistus, tajā skaitā aritmologu, kardioķirurgu un invazīvo kardiologu," skaidroja K.Barloti.
Plānots, ka diskusijas ar nozaru politikas veidotājiem turpināsies visā Zemgalē, un to mērķis ir dot politiķiem ierosmi aktīvāk darboties uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, jo ne tikai palīdzēs uzlabot valsts ekonomisko attīstību, bet arī uzlabos iedzīvotāju dzīves līmeni.