Jaunākais izdevums

Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība.

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Rīgā pērk vairāk

Viens no ugunsdrošības un darba aizsardzības pakalpojumu sniedzējiem Baltijā ir SIA FN-Serviss. Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma valdes locekle Natālija Sokolova, tad arvien vairāk klientu uzdod jautājumus par šo prasību, par ko liecina arī pieaugums dūmu detektoru pārdošanas apjomos. Katru dienu tiek saņemti jautājumi, kas ir saistīti par dūmu detektoru izvēli un uzstādīšanu. Uzņēmums norādīja, ka aktivitāte ir liela gan pilsētās, gan reģionos. «Lielākie pārdošanas apjomi ir vērojami Rīgā, bet tas nenozīmē, ka Rīgā būtu aktīvāki un atbildīgāki cilvēki. Jāņem vērā arī tas, ka ļoti liels iedzīvotāju īpatsvars dzīvo Rīgā un ļoti daudzi Latvijas iedzīvotāji strādā un iepērkas Rīgā. Mūsu rīcībā nav statistikas par to, cik % mājsaimniecību pilsētā vai reģionos jau ir uzstādīti dūmu detektori, taču pārdotais dūmu detektoru īpatsvars nenoliedzami norāda uz to, ka cilvēki sadzird vajadzību pēc drošības paaugstināšanas savās mājsaimniecībās. Un gribu domāt, ka tas nav tikai un vienīgi tāpēc, ka no 2020. gada 1. janvāra stājas spēkā jaunas normatīvo aktu prasības,» komentē N. Sokolova. Pēc uzņēmējas domām, jebkurām pārmaiņām ir nepieciešams laiks, un tas pats attiecas arī uz prasības ieviešanu – mājās uzstādīt dūmu detektorus, iegādāties ugunsdzēsības aparātu. «Lai mainītos cilvēku domāšana, ir nepieciešams laiks un atbildīgu uzņēmumu, ekspertu, mediju iesaiste. Ir būtiski radīt informācijas platformu, kur ikviens var saņemt atbildes par to, kādēļ dūmu detektori ir nepieciešami, kas ir jāzina, izdarot izvēli par dūmu detektoru iegādi, kā uzstādīt detektorus, kā par tiem rūpēties,» uzskata FN-Serviss valdes locekle.

Visu rakstu lasiet 18. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz izmaiņām likumdošanā, kas paredz īpašumu aprīkošanu ar nepieciešamo ugunsdrošības inventāru, «Maxima Latvija» veikalos tiks nodrošināta arī šo preču tirdzniecība.

«Produkti izvietoti īpašos stendos mūsu «Maxima XX» un «Maxima XXX» formāta veikalos. Ja līdz šim iedzīvotajiem šīs ierīces bija pārsvarā iespējams iegādāties specializētos veikalos, tad tagad tās iespējams nopirkt kopā ar ikdienas precēm, kā, piemēram, svaigiem augļiem vai pienu,» stāsta «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Ar 2020.gada 1.janvāri stājas spēkā Ugunsdrošības noteikumu obligāta prasība, ka visiem iedzīvotājiem mājokļos ir jāuzstāda dūmu detektori un privātmājās jānodrošina arī ugunsdzēsības aparāti. Sadarbībā ar «FN serviss», kas nodrošina sertificētu ugunsdrošības produkciju, lielākajos «Maxima» veikalos būs pieejami trīs veidu dūmu detektori, gāzes un tvana gāzes detektors, mājas ugunsdzēsības līdzeklis un divu izmēru ugunsdzēsības aparāti cenu amplitūdā no 7,59 eiro līdz 25,70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes

LETA--AP/RFE/RL,17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parīzes Dievmātes katedrāles darbinieki nav varējuši atrast ugunsgrēku 23 minūtes pēc ugunsgrēka signalizācijas iedarbošanās, paziņojusi Parīzes prokuratūra.

Sirēna katedrālē atskanējusi plkst.18.20 pēc vietējā laika, pārsteidzot priesteri un vairākus simtus dievlūdzēju. Katedrāles darbinieki atbilstoši instrukcijai dažu minūšu laikā evakuējuši cilvēkus un mēģinājuši atrast degšanas vietu.

Pirmās 20 minūtes tā šķitusi kā viltus trauksme, nav bijusi jūtama dūmu smaka, taču 23 minūtes vēlāk nostrādājis otrs dūmu detektors un drīz jau no ārpuses bijis redzams, kā no katedrāles jumta ceļas dūmi. Kad ieradušies ugunsdzēsēji, liesmas jau bija apņēmušas katedrāles augšpusi.

Pēc ekspertu domām, uguns perēklis atradies pie smailes pamatnes. Kā vēsta izdevums «Le Parisien», ugunsgrēka cēlonis bija «problēmas ar elektrību», un speciālisti izskata dažādus variantus, tostarp īssavienojumu un slēpto vadu bojājumu. Notikušais tiek izmeklēts kā nelaimes gadījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibens spēriens aizdedzinājis «Annas koku skolas» jumtu. Bojājumu novēršanai If Apdrošināšana atlīdzībā izmaksāja nepilnus 5 tūkstošus eiro.

Netiešu zibens spērienu radīti bojājumi, īpaši vasaras negaisu laikā, novērojami samērā bieži. Retāk gadās, ka nelaimi izraisa tieša zibens izlāde jeb spēriens, šo gadījumu komentē If Apdrošināšana. Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem pagājušajā gadā reģistrēti 28 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls ir zibens izlāde, 2017. gadā – 10, 2016. gadā – 27. Visbiežāk deguši koki un meža zemsedze (13 gadījumi), kā arī elektrolīnijas balsta stabi, transformatori (5 gadījumi). Tāpat degušas dažādas ēkas (3 gadījumi), saimniecības ēkas un citi objekti.

«Parasti zibens izlāde notiks augstāk esošajā objektā, piemēram, ja blakus ēkām atrodas liels koks, tad zibens drīzāk iespers tajā. Diemžēl šovasar «Annas koku skola» bija piemērs tam, ka tā vienmēr nenotiek. Ēkai blakus atradās liels, vecs koks, kas bija daudz augstāks par pašu ēku, kā arī ēkai bija uzstādīts zibens novedējs. Tomēr zibens spēriens trāpīja ēkas jumtā, un izcēlās lokāls ugunsgrēks,» skaidro If Apdrošināšanas Korporatīvā īpašuma apdrošināšanas produkta vadītājs Jānis Strods.

Komentāri

Pievienot komentāru