Bijušais PNB Banka akcionārs Grigorijs Guseļņikovs atklātā intervijā portālam Rus.db.lv atbild uz vairākiem jautājumiem, kurus patlaban cilvēki uzdod saistībā ar PNB Bankas darbības pārtraukšanu. Viņš ir pārliecināts, ka banka ir kļuvusi par korupcijas spēku upuri un visā šajā stāstā ir daudz melu un noklusētu faktu.
Sāksim ar PNB Bankas pārdošanas darījuma faktu. Neskatoties uz to, ka Lursoft kā labuma guvēji parādās jaunie akcionāri, nevis jūs, aizvien nav skaidrs, kā šo darījumu bija iespējams noslēgt bez Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atļaujas? Starp citu, FKTK pārstāvji paziņoja, ka darījums vēl nemaz nav pabeigts.
Saskaņā ar likumu investoram, kurš iegādājas mazāk nekā 10% bankas akciju, nav nepieciešams šāds apstiprinājums. Darījumos (vairākos) bija ne tikai vairāki pircēji, bet arī vairāki pārdevēji, kuri patstāvīgi izlēma, kā viņiem rīkoties. Tādējādi no juridiskās puses varu pateikt, ka darījumi tik tiešām ir noslēgti. Attiecībā uz FKTK - komisija slēpj patiesību un nestāsta, kā noticis īstenībā.
Un kāda ir patiesība?
Jūnija beigās FKTK pārstāvji ar prieku sveica jaunos akcionārus (šim notikumam ir daudz liecinieku), kuri viņus iepazīstināja ar visiem dokumentiem saistībā ar darījumu. Uz jautājumu, vai jaunie akcionāri var balsot gaidāmajā akcionāru sapulcē, FKTK sniedza apstiprinošu atbildi. Sanāksme notika, jaunie akcionāri balsoja un sāka pieņemt lēmumus attiecībā uz banku. Ja FKTK iebilstu pret darījumiem un jaunajiem akcionāriem, viņi varētu nekavējoties bloķēt jauno akcionāru balsstiesības, jūnijā izskatot šos dokumentus. Taču tas netika darīts. Tādējādi būtībā FKTK ar savu reakciju apstiprināja darījumus. Jebkurā gadījumā saskaņā ar līgumiem visi darījumi ir slēgti un visi regulatorie jautājumi un vienošanās līgumu teksti ir pircēju ziņā. Ir skaidrs, ka tagad Latvija pēkšņi vēlas mainīt savu nostāju un nav pirmā reize, kad vēlas pārrakstīt vēsturi.
Taču tas manā gadījumā būtu vēl labāk, jo, ja es teorētiski tagad būtu akcionārs, es ar starptautiskās tiesas starpniecību varētu pieprasīt visus mūsu ieguldījumus bankā. Un tā ir daudzreiz lielāka summa, nekā mēs saņēmām par savām akcijām.
FKTK sadarbību ar PNB Banku raksturo kā sarežģītu, iepriekš pastāvīgi bijušas problēmas un sūdzības. Vai tā ir taisnība?
PNB Bankai ir sena un sarežģīta vēsture sadarbībā ar regulatoru. Atgādināšu, ka 2010.-2013.gadā bankai tiešām bija simtiem miljonu eiro negatīvs kapitāls, bet FKTK uz to pievēra acis. Mūsu investīcijas un pēdējo gadu rentablā darbība būtībā izglāba banku no bankrota. Taču banku uzraudzība Latvijā izrādījās diskriminējoša visiem tiem dalībniekiem, kas nepiedalās vietējās korupcijas lietās. Mēs Starptautiskajai tiesai sagatavojām īpašu eksperta ziņojumu uz 300 lappusēm ar vairāk nekā 1000 pielikumiem, kur skaidri un gaiši pierādīts, ka Latvijas regulators un valdība daudzu gadu garumā sistemātiski pieņēma ne tādus lēmumus, kādi bija jāpieņem. Tieši tāpēc valsts nonāca tik skandalozā situācijā. Tas ir smieklīgi, bet šie cilvēki joprojām atrodas vadībā, un naudas atmazgāšana aizvien notiek caur Latviju, tikai tagad caur maksājumu sistēmām - citiem kanāliem, taču domāju, ka tas notiek zem tā paša «jumta».
Šeit droši vien jāpiemin arī Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kuru Jūs apsūdzējāt korupcijā. Klīst baumas, ka šis stāsts ar PNB Banku ir tikai viens ķēdes posms…
Jā, man jau tika nodots neformāls sveiciens no Rimšēviča. Domāju, ka jums ir taisnība. Kad Eiropas Centrālā banka sāka viņu aktīvi aizstāvēt, kļuva skaidrs, ka viņi mēģinās iznīcināt banku, un ne tikai no Rimšēvičam lojālo cilvēku puses FKTK (tur aizvien strādā viņam pietuvināti cilvēki, bet viņš aizvien ir savā amatā) un maksātnespējas administratoru mafijas (kura, kā mēs zinām, bija ciešā kontaktā ar Rimšēviču, kad tika izlaupīta Trasta komercbanka), bet arī no ECB puses, kas pieļāva nopietnu kļūtu, sākot aizstāvēt Rimšēviču. Un tagad viņam atkal ir vadības groži. Taču visi vēlas apglabāt šo netīro vēsturi.
Latvijas Banka jau pirmajā dienā pēc bankas darbības apturēšanas izsūtīja paziņojumu, ka Rimšēvičam ar šo lēmumu nav nekāda sakara.
Jā, tā viņi saka. Taču viņš vairākus gadus ietekmēja viedokli - tas ir acīmredzams. Kas notiek šodien? Bankas licence nav atsaukta, maksātnespēja nav atzīta - kādēļ tad tādā steigā ir jābloķē visas bankas operācijas un noguldījumu izmaksas? Tiek mēģināts radīt neatgriezenisku situāciju. ECB secinājumi (par kuriem tika ziņots) ir pretrunā ne tikai ar tādu cienījamu uzņēmumu kā Ernst&Young, Colliers, Cushman&Wakefield, BakerTilly un auditoru PWC viedokli, bet arī ar FKTK viedokli. Jāpiebilst, ka FKTK vismaz divas reizes pārbaudīja bankas aktīvus. Atzīmēšu, ka kopš 2014.gada tie nav būtiski mainījušies, turklāt kopš 2015.gada visiem lēmumiem saistībā ar aktīviem bija nepieciešams FKTK akcepts.
ECB bieži vien savus secinājumus pamatoja ar pilnīgi hipotētiskiem pieņēmumiem, piemēram: «pieņemam, ka aktīvs tiek piespiedu kārtā pārdots par 35% zemāku cenu» vai «pieņemsim, ka aizņēmēja naudas plūsma samazinās par 60%». Atvainojiet, bet tādus aprēķinus neveic! Tad jau var vienkārši pateikt, ka viss samazinājās par 100% un maksā 0…
Tad jāslēdz visas bankas?
Acīmredzot, ja šāda pieeja tiks piemērota jebkurai citai bankai Latvijā, tad maksātnespēju var pasludināt jebkurai citai bankai. Starp citu, FKTK pārstāvji neoficiāli sarunās ar bankas vadību to arī ir atzinuši. Tā kā var teikt, ka finanšu ministrs melo - tas nav parasts notikums, un arī citās Latvijas bankās nekas nav kārtībā - ja tām piemērotu tādu pašu pieeju, tad tām visām var pasludināt maksātnespēju.
FKTK apgalvo, ka bankas problēmas sākās tikai 2017.gadā. Vai tā ir?
Kā tas ir iespējams, ja bankas aktīvi nav mainījušies kopš 2014.gada un kopš tā laika nav noticis nekas nozīmīgs? Turklāt kopš 2015.gada bankā visus lēmumus apstiprina FKTK - tās tas faktiski noticis četrus gadus pēc kārtas. 2017.gada pavasarī viņi veica pārbaudi. Kas notika 2017.gada beigās? Vai zināt, kas notika? Banka ziņoja ECB par Rimšēviča korupciju, iesniedza tiesā prasību pret viņu un Latvijas valsti. Domājat, ka tā ir sakritība? Nē. Tas arī ir patiesais iemesls, kādēļ pasliktinājās attiecībās 2017.gadā. Un tālāko jau mēs zinām - 2018.gadā Rimšēvičs tika arestēts, bet ECB aktīvi aizstāvēja savu korumpēto kolēģi. Taču ECB tādējādi iedzina sevi slazdā - pazīstamā Latvijas maksātnespējas administratoru mafija steigsies izlaupīt banku, sāks lēti pārdot aktīvus, balstoties uz autoritatīvo ECB viedokli. ECB un FKTK būs finansiāli atbildīgas par zaudējumiem, kas radušies šīs pieejas rezultātā. Un, ja aktīvi tiks pārdoti par reālajām cenām, un izrādīsies, ka banka ir veltīgi likvidēta, ECB un FKTK par to būs jāatbild. Es par viņiem esmu jau uzrakstījis oficiālu vēstuli.
Kādēļ pārdevāt banku? Vai Jums apnika cīnīties ar sistēmu?
Ir skaidrs, ka korupcijas spiediena rezultātā regulatori pieprasīja ieguldīt papildus naudu bankas kapitālā. Ja nevēlies maksāt mums miljonu kabatā, tad liksim jums iemaksāt 10 miljonus bankas kapitālā. Tik primitīva ir šī darbība. Taču pretjautājums ir - vai ieguldīsiet kaut kur naudu, ja esat kļuvis par korupcijas nozieguma mērķi? Vai kāds vēlas ieguldīt aktīvā, ja tiek diskriminēts un notiek patvaļa? Neviens to nevēlas! Turklāt arī iepriekš veiktās investīcijas var viegli iznīcināt. Lai no tā izvairītos, es centos panākt korupcijas izmeklēšanu un pievērst valdības uzmanību šim jautājumam. Es 5 vai 6 reizes rakstīju premjerministram ar priekšlikumiem izbeigt strīdu, nenogremdēt banku un garantēt turpmākas investīcijas. Taču visas viņa atbildes bija izvairīgas. Neviens priekšlikums netika pieņemts! Esmu gatavs atklāt šo saraksti - valstij ir jāzina, kas to vada! Tāpēc, nesaskatot veidus, kā risināt šo konfliktu, atradu jaunus investorus, kuri bija gatavi ieguldīt un vēlas risināt konfliktu ar ECB un Latviju. Teikšu uzreiz, ka šis uzdevums nebija viegls un nez kāpēc pasaulē ir ļoti maz cilvēku, kuri vēlas ieguldīt šajā lieliskajā valstī. Jauni akcionāri aizvien līdz šai dienai ir gatavi izpildīt nepieciešamās prasības. Taču kāds ļoti cenšas iznīcināt banku, kurai pirmkārt, nav atsaukta licence, un, otrkārt, kura nav vēl atzīta par maksātnespējīgu!