Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Izstājoties no eirozonas, Grieķija nespētu atmaksāt līdz pat 60% savu parādu, kas savukārt izraisītu milzīgus zaudējumus privātajiem kreditoriem, tādējādi aizsākot spirāli, kurā kredītreitingi tiek «cirpti» pa labi un pa kreisi, bet aizņemšanās izmaksas strauji dodas augšup. Prognos aprēķinājis, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas, pasaules ekonomikai laika posmā no 2013. līdz 2020. gadam izmaksās 674 miljardus eiro.

Savukārt ļaunākā scenārija piepildīšanās gadījumā, kad Grieķijai ārā no eirozonas seko arī Portugāle, tas pasaulei izmaksātu 2,4 triljonus eiro – ievērojamus zaudējumus ciestu Vācijas, ASV un Ķīnas ekonomikas. Ja minētajām valstīm pievienotos Spānija - «trieciens» sasniegtu jau 7,9 triljonus eiro. Visbeidzot, ja eirozonu pamestu arī Itālija – pasaules ekonomika ciestu zaudējumus 17,2 triljonus eiro. ASV ekonomikai tas izmaksātu 2,8 triljonu eiro, bet Ķīnas ekonomikai – 1,9 triljonus eiro.

«Patlaban mums jādara viss, lai nodrošinātu to, ka Eiropas parādu krīze nekļūst par postošu ugunsgrēku,» pētījuma rezultātus komentēja Bertelsmann fonda vadītājs Ārts Degeuss (Aart De Geus).

Ceturtdien Briselē sākas Eiropas Savienības līderu samits, kurā iecerēts spriest par eirozonas parādu krīzi, situāciju saistībā ar Grieķiju un par tā sauktās banku savienības veidošanu.

Tikmēr Grieķija gatavojas kārtējam vispārējam streikam, lai protestētu pret taupības pasākumiem. Kopš parādu krīzes sākuma tas būs jau divdesmitais vispārējais streiks valstī, vēsta BBC. Streikā iecerējuši piedalīties taksometru vadītāji, ārsti, skolotāji un gaisa satiksmes kontrolieri.