Godātā redakcija, vēlos pievērst jūsu uzmanību kādam svarīgam iemeslam mūsu kopīgajām ķezām. Proti, lozungiem. Ņemšanās ap partiju programmām, valdības deklarācijām un sirdsdziļu attiecību smeldzes izliešanu no Saeimas tribīnes ir par maz. Labi, bet maz.
Jāizpurina un jāatjauno ne tikai politikas saturs, personāži un ideoloģijas, jārevidē arī lozungu saimniecība. Protams, ņemot vērā vēsturisko pieredzi un pielāgojot pārbaudītas vērtības mūsdienu sabiedriski politiskajai caurejai situācijai. Daļa vienkārši jātulko, daļa jāmodificē, un būs pa kādam vecam labam aizmirstam, kuri vienkārši jāceļ atkal saulītē.
Tā mana studenta jaunība Rīgas centrā ilgus gadus bija neona uguņu apstarota, kas no Padomju bulvāra nama jumta vienkārši un gaumīgi postulēje «SLAVA PSKP». Savukārt Ganību dambi šķērsojošo tiltu malas rotāja filosofiskais «Trešais – piecgades izšķirošais gads», ko nomainīja paša Ļeoņidiļjiča prātula «Ekonomikai jābūt ekonomiskai».
Pirmais, par Slaviku, vārdā PSKP, pazuda Atmodas notikumu virpulī un sabiedriskajā uztverē tika nomainīts ar ne mazāk bezjēdzīgo «Pastalās, bet brīvā Latvijā». Abiem šiem produktiem ir kāda 100% līdzība: ar laiku neviens saprātīgs cilvēks tos neņēma par pilnu. Ne partijiskā slavā, ne pastalās sabiedrība dzīvot nevēlējās. Kas attiecas uz Ganību dambja filozofiju, tad to liktenis atšķiras. No pirmā (par trešo, izšķirošo gadu) iznāca jauka brežņevlaiku anekdote: trešais gads piecgadē ir izšķirošs līdzīgi kā volejbolā trešais sets, ja pirmie divi ir zaudēti. Kas attiecas uz prātulu par ekonomikas ekonomiskumu, to šobrīd vajadzētu pārtulkot šodienas valodā un izkārt pa visu Rīgu: «Korupcijai jābūt koruptīvai!». Paši zinām, kādā šausmu jūrā esam iepeldējuši, jo cik gan bieži nav tā: mēri, pusmēri un departamenti apsola, naudu paņem, un viss. Tā, biedri, mēs neuzcelsim! Nedrīkst būt tā, ka tikai nosper, bet solīto nepilda. Korupcijai jābūt koruptīvai!
Kādreiz vēstures grāmatās mācīto Visu varu padomēm! ar izvērstākajiem Zemi zemniekiem, fabrikas strādniekiem, katorgas katordzniekiem un trakomājas trakajiem pirms gadiem 15 daiļi apkopoja jaunlaicēni: «Kā var nesolīt!», kas reizē ar ne mazāk slaveno skaistumu, kas nāk no iekšām, kļuvuši par sava laikmeta simboliem.
Šai ziņā pērnā priekšvēlēšanu kampaņa ir tikai izvērstāks veco lozungu variants. Būtu jauki, ja tos tagad izkristalizētu pēc Orvela parauga («četras kājas labi, divas slikti»), apmēram uz tādu šniti kā 3x500 garantējam!, Koalīcijas padome slikti, sadarbības padome – labi!, Nost ar OIK, visu varu zaļajai enerģijai!
Godātā redakcija, lūgtum atvainot par banālību, bet arī lozungu jomā reizēm par jauno var kalpot labi aizmirsts vecais. Vēl vairāk, šis tas no padomijas pirmajām desmitgadēm ir lietojams uzreiz - tāds, kā stāv iemūžināts klasikā.
Leģendārajā Ilfa&Petrova romānā Divpadsmit krēsli kautrīgais zaglēns Aļhens Stargorodas otrajā invalīdu namā bija gādājis par plašu lozungu klāstu, no kuriem divi ir pilnīgi mūsdienīgi: «RŪPĪGI SAKOŠĻĀDAMS BARĪBU, TU PALĪDZI SABIEDRĪBAI» un «GAĻA IR KAITĪGA». Klasikas pazinēji vēl varētu pielikt klāt lozungus no FRA pārtikas mācību paraugkombinata ēdnīcas, kuri atrodami Zelta teļa XXXV nodaļā: «Ēdot nesarunājieties! Tas traucē kuņģa sulas pareizu izdalīšanos» un «Kad augļūdeņus dzeri, tu ogļhidrātus ķeri». Šos varētu pa taisno uz Saeimas ēdnīcu, jo pašā Saeimas sēžu zālē mēs ne sarunāšanos, ne snauduļošanu, ne deguna urbināšanu novērst nespēsim.
Sevišķi vēlētos uzteikt deputāta Kaimiņa k-ga eleganto vingrinājumu senas gudrības pārjaunošanai jaunās mūsdienīgās skaņās. Domāju, ka jūsu lasītājiem dziļi sirdī iekrita emociju pārbagātā valdības apstiprināšanas reize, kad Gobzema k-gs pauda savas joprojām karstās, lai arī atraidītās jūtas pret Kaimiņa k-gu, bet tas savukārt paskaidroja savu izvēli atbalstīt valdību ar lozungu «Labāk taču Viņķele nekā Brigmanis!». Šādi lozungi mums tagad ir vajadzīgi, šis konkrētais pārskaņo pirmskara Latvijā populāro atziņu «Labāk meita mauka, nekā dēls policists». Līdzīgi būtu jārīkojas ar citiem, formā precīziem, bet saturiski novecojušiem, tādiem kā «Kas bez biksēm, tas bez bēdām!», tā vietā jāliek kaut kas par čaulas kompāniju naudas izsvēpēšanu un par čika kalšanu un oikisma apkarošanu.
Darāmā vēl daudz, biedri, druvā minūte dārga! Kā liela bite traktors rūc, un darbs man šķietas tīrais sīkums!
Paliekot Jūsu vēstuļdraugs –
Mārcis Bendiks
Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2019. gada februārī