Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Iepriekšējās valdības postulētā nodokļu reforma sākotnēji bija iecerēta kā saimniecisku procesu stimuls, uzņēmumu peļņu ļaujot reinvestēt bez nodokļiem. Lai pielīstu progresa spēkiem, reformas projekts pakāpeniski aplipa ar iedzīvotāju ienākumu progresivitātes pasākumiem, kas līdzšinējo, relatīvi vienkārši saprotamo sistēmu sarežģīja gan ar dažādām likmēm, gan neapliekamajiem minimumiem. Izmaiņu pieņemšanas gaitā jau bija skaidrs, ka nākošā gada (proti, šā, 2019.) pavasarī lēvenis ļaužu būs šo progresīvo nodokļu daļu palikuši parādā. Vecās valdības blēšana, ka pie vainas grāmatvežu neizpratne, ir nožēlojama, lai neteiktu - pretīga, – izstumt regulējumu, kuru paši nekad nav sapratuši, un nu meklēt vainīgos pa kaktiem.

Un tomēr, godātie progresa adepti, lūgtum atcerēties, ka šī nejēdzība diez vai tiktu radīta, ja ne Jūsu ilggadējā stabulēšana par progresīvu nodokļu likmju progresīvo nozīmi. Esiet nu tik laipni un maksājiet līdz ar pārējiem, kuri arī ir līdzvainīgi, caur klusēšanu un slēptu cerēšanu, ka Jūsu progress attieksies tikai uz biezajiem.Faktiski tas pats stāsts ir par katram pazīstamo abreviatūru OIK. Pēdējā laikā tā sabiedriskajā domā kļuvusi par ļaunu manipulatoru grupiņas epohālas afēras paraugpiemēru. Protams, kur griežas miljonu simti, vienmēr atradīsies kādi blēži, to nevar apšaubīt. Bet atgādināšu, ka pati ideja – piemaksāt par parastu elektrību, lai subsidētu neparastu – ir 100% zaļi-progresīva, ilgu gadu garumā tautai ieskalota ideja. Līdzīgi kā kādreiz progresīvs bija viss, kas saistās ar kolektīvisma slavināšanu un privātīpašuma nolādēšanu, tagad tā vietā stājies eko-viskautkas, zaļais karogs entuziastu marša priekšā pland lepni kā kādreiz sarkanais.

Tad nu lūdzu saņemiet – jāmaksā par šiem maldiem ir gan Jums, zaļajiem progresistiem, gan visiem pārējiem. Pat ja šo zaļo laupīšanu noņems no individuāliem elektrības rēķiniem, jāmaksā būs vienalga - caur budžetu. Tādējādi samazināsies iespējas dot naudu izglītībai, veselības aizsardzībai un pabalstiem. Kā tas glābs pasauli vai kaut vai iezāģēs ļaunajiem bagātniekiem, ko Jūs, progresīvie, tā kārojat?

Vispārēja sociāla taisnīguma idejas valdīja arī 1905. gada muižu dedzināšanas bezjēdzīgajā postīšanas ārprātā. Kā tas veicināja progresu, katrs var vērtēt pats. Šajās dienās progresa spēki ķērušies pie Parīzes veikalu demolēšanas, bet zaļprogresīvie skolnieki demonstrē savu apņēmību, sistemātiski kavējot mācības. Starp citu, arī tas jau vēsturē ir bijis: priekšsēdētāja Mao Dzeduna hunveibini – skolnieki un studenti – demonstrēja, demolēja un slepkavoja sabiedrības progresa vārdā. Mācībām laika, protams, neatlika. Kad entuziasms noplaka, tos izsūtīja uz laukiem, jo galu galā entuziasti bez izglītības, lai cik zaļi vai sarkani tie būtu, noder tikai melnajam darbam.

Dārgie progresa kareivji, gan tie, kas basto skolu, zaļus lozungus vicinādami, gan tie, kas rozā austiņu cepurītēs piketē par nodokļu sistēmas pārtizlošanu, – lai Jums viss viegli! Dārgie pārējie, ar Berlīnes mūra krišanu nekas nav beidzies. Drīzāk ir tikai tā pa īstam sācies. Būsim modri!

Godātā redakcija, vēlot Jums visa veida veiksmes, cerot palikt Jūsu vēstuļdraugs – Mārcis Bendiks Bermudiskā trijstūrī starp Ķekavu – Iecavu – Baldoni, 2019. gada martā