Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.
Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.
Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.
Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.
“Pasaulē aizvien pieaug tendence fosilos energoresursus aizstāt atjaunojamiem resursiem, starp kuriem ir arī koksnes granulas. Papildus tam Eiropā šobrīd norit rezervju atjaunošana rudens/ziemas apkures sezonai un kvalitatīvajām Latvijas granulām šajā brīdī ir liels pieprasījums,” kravu apjoma pieaugumu skaidro Rīgas brīvostas pārvaldes analītiķi.
“Rīgas ostas trumpis ir dzelzceļa un autotransporta infrastruktūra, piestātnes, pie kurām varam apkalpot lielos Panamax tipa kuģus, kā arī sniegto pakalpojuma augstā kvalitāte. Tas ļāvis mums piesaistīt ne tikai vietējos granulu uzņēmums, bet šobrīd uz Rīgas ostu tiek vestas arī Lietuvas un Igaunijas izcelsmes kravas. Arī šī tendence veicina koksnes granulu apstrādes apjomus,” norāda “Rīgas Universālais Termināls” valdes loceklis, Izpilddirektors Jānis Kasalis.
Pirmajā pusgadā lielākais kāpums reģistrēts lauksaimniecības kravām, kuru apjoms ostā audzis par vairāk nekā piektdaļu (+22,5%), un pēdējā gada laikā labības produktu kravas ir stabili ierindojušās starp trim lielākajām ostas kravu grupām. Turklāt pozitīvi vērtējams, ka aizvien biežāk Latvijas graudu audzētāji eksportam izmanto tieši Rīgas ostu, ko apliecina aprīlī noslēgtais darījums, kura rezultātā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība LATRAPS iegādājusies 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”.
“Rīgas brīvostas pārvaldei, sakārtojot un attīstot ostas infrastruktūru, un Rīgas ostas uzņēmējiem, profesionāli un prasmīgi strādājot un investējot savā darbībā, kraušanas, uzglabāšanas tehnoloģijās un IT risinājumos, varam veicināt ostas izaugsmi un konkurētspējas potenciālu, kas ļaus piesaistīt papildu kravas, investīcijas un stiprinās Rīgas ostas pozīcijas globālā tirgū,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
Rīgas brīvosta ir lielākā osta Latvijā un otra lielākā Baltijas valstu osta, kurā augstas kvalitātes pakalpojumus sniedz ap 200 ostā strādājošie privātie komersanti, tai skaitā 36 kravu pārkraušanas termināļi. Rīgas ostas biznesa klasterī ir nodarbināti vairāk nekā 4000 strādājošie.