Latvijai ir jāuzlabo fiskālā politika, jāreformē nodokļu sistēma, jāuzlabo publiskā sektora spējas un jāpiesaista investīcijas, lai veicinātu izaugsmi, jaunākajā ekonomikas pārskatā par Latviju secinājusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD).
Ziņojumā OECD secina, ka ekonomiskās konverģences palēnināšanās un Ukrainas kara seku dēļ Latvijai ir jāpaātrina strukturālās reformas. Eksperti norāda, ka Krievijas agresijas karš pret Ukrainu ir izraisījis augstākas enerģijas cenas un traucējumus tirdzniecībā un piegādes ķēdēs, kas ietekmē ekonomikas izaugsmi. Pat pirms pandēmijas un kara ekonomiskā konverģence bija palēninājusies.
Organizācijā norāda, ka Latvijas fiskālā pozīcija šogad atslābs un 2025.gadā saglabāsies neitrāla, neskatoties uz inflācijas spiedienu. Fiskālais deficīts ir augsts un valsts parāds ir augstāks nekā vidēja termiņa mērķrādītājs, tādēļ vajadzētu pakāpeniski padarīt stingrāku fiskālo politiku, lai samazinātu fiskālo deficītu un samazinātu inflācijas spiedienu, ieteikts ziņojumā.
Kara Ukrainā dēļ ir palielinājušies aizsardzības un iekšējās drošības izdevumi, turklāt valdība ir apņēmusies turpināt palielināt izdevumus izglītības un veselības nozarei, tādēļ OECD iesaka palielināt izdevumu efektivitāti, pārdalīt izdevumus un palielināt nodokļu ieņēmumus, cita starpā no ienākuma un īpašuma nodokļiem, un samazināt nodokļu izdevumus.
OECD ģenerālsekretārs Matiass Kormans ceturtdien ziņojuma prezentācijā sacīja, ka Latvijai budžeta politika jāpadara stingrāka, lai neradītu spiedienu uz inflāciju, bet vienlaikus valsts spētu piedāvāt visus savus pakalpojumus.
Kormans uzsvēra, ka ievērojamus līdzekļus prasīs izdevumi aizsardzībai, sociālajai politikai, izglītībai un citām vajadzībām, tāpēc jāspēj pārdalīt līdzekļi no mazāk prioritārām vajadzībām uz augstāk prioritāriem pasākumiem.
OECD jaunākajā ziņojumā uzsvērta nepieciešamība reformēt nodokļu sistēmu.
Kā galvenā problēma izcelta, ka augstas sociālās iemaksas cilvēkiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem mazina vēlmi oficiāli noformēt darba attiecības. Neoficiālas darba attiecības ir bieži izplatītas, un iedzīvotāju ienākuma nodokļa progresivitāte joprojām ir zema. Lai risinātu šīs problēmas, OECD rekomendē samazināt darbaspēka nodokļu slogu maznodrošinātajiem, piemēram, ar samazinātām sociālās apdrošināšanas iemaksām pie zemākiem ienākumiem vai paaugstinot iedzīvotāju ienākuma nodokļu progresivitāti.
Problemātiski ir arī zemie īpašuma nodokļa ieņēmumi, kamēr daudzas pašvaldības ir atkarīgas no centrālās valdības pārskaitījumiem galvenajām izdevumu prioritātēm. Turklāt kadastra īpašumu vērtības nav saistītas ar tirgus cenām. Saistībā ar to OECD iesaka paaugstināt periodiskos nodokļus par nekustamo īpašumu, pamatojoties uz regulāri atjauninātu tirgus vērtību, vienlaikus turpinot nodrošināt nodokļu samazinājumus nabadzīgākajām mājsaimniecībām par galveno dzīvesvietu.
OECD sagaida, ka Latvija pakāpeniski atteiksies no nodokļu izdevumiem un subsīdijām videi kaitīgām pozīcijām, piemēram, fosilajam kurināmajam, un apsvērs ogļskābās gāzes izmešu nodevas nozarēm, uz kurām neattiecas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, jo kopš tūkstošgades sākuma Latvijā nav samazinājušies siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmeši. OECD eksperti secinājuši, ka iemesls tam ir tas, ka izmešu nodevas transporta un būvniecības sektoriem ir zemas un tiek saglabātas subsīdijas un nodokļu izdevumi fosilajam kurināmajam un citām videi kaitīgām pozīcijām.
Kormans sacīja, ka dabas resursu nodokļa paaugstināšana Latvijai palīdzētu ātrāk sasniegt ekonomikas "zaļināšanas" mērķus.
Kormans uzsvēra, ka patlaban Latvijā nodokļos iekasē aptuveni 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā OECD vidējais rādītājs - 34% no IKP. Kormans uzsvēra, ka Latvijā jāpaaugstina nodokļu slogs un to iekasējamība, vienlaikus neradot kaitējumu tautsaimniecībai.
Piecas rekomendācijas OECD ziņojumā iekļautas sadaļā par to, kā uzlabot valsts sektora kapacitāti, paaugstinot tēriņu efektivitāti un apkarojot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un korupciju.
OECD norāda, ka institucionālo atmiņu un publiskās politikas kvalitāti un efektivitāti ir grāvusi lielā personāla mainība, kā arī digitālo un vadības prasmju trūkums, tādēļ Latvijai vajadzētu vairot sabiedriskā sektora amatu pievilcību un uzlabot nozarē strādājošo apmācības.
Vāja ir politikas ietekmes analīze gan pirms, gan pēc notikuma, tādēļ samazinās publisko pakalpojumu un izdevumu efektivitāte, un tāpēc OECD iesaka Latvijai uzlabot datu infrastruktūru un zināšanas par metodoloģiju izdevumu un ieguvumu un ietekmes analīzei, kā arī veicināt sadarbību publiskā sektora iestāžu starpā.
Kā uzsver OECD, centralizēti iepirkumi ir efektīvāki, tādēļ būtu vēlams apvienot esošos iepirkumu birojus, uzlabot to informācijas tehnoloģiju un darbinieku spējas, kā ar samazināt juridiskus izņēmumus neveikt obligātu centralizētu iepirkumu.
Latvijā plaši izplatīta ir nepilnīga ienākumu un algu deklarēšana, tādēļ vajadzētu ieviest obligātu elektronisko ienākuma nodokļa deklarācijas aizpildīšanu, vienlaikus turpinot samazināt administratīvo slogu ar deklarāciju automātisku aizpildīšanu, norāda OECD.
Kormans atzina, ka augstais ēnu ekonomikas līmenis Latvijā mazina kreditēšanu un traucē ekonomikai augt straujāk. Vienlaikus Kormans uzsvēra, ka arī banku sektors Latvijā nepietiekami pilda savas funkcijas.
Atšķirībā no daudzām OECD valstīm, Latvija nav īstenojusi plānus izveidot centralizētu lobēšanas reģistru, kas būtu jāizdara, lai vairotu caurskatāmību un samazinātu neatbilstoši īpašu interešu grupu ietekmi.
Visvairāk - septiņas - rekomendācijas OECD iekļāvusi sadaļā par investīciju piesaisti, lai veicinātu izaugsmi.
Finanšu sistēmā ir vāja konkurence, tādēļ netiek samazinātās finansējuma procentu likmes, un tāpēc būtu jāstiprina likumiskie un izmeklēšanas instrumenti, lai Konkurences padome varētu uzraudzīt konkurencei graujošu uzvedību finanšu tirgos, ieteikts pārskatā.
OECD izceļ arī faktu, ka augsto izmaksu un informācijas asimetrijas dēļ klienti reti maina banku, turklāt mājsaimniecību noguldījumu līmenis ir zems. Eksperti aicina Latviju paplašināt platformu par maksājumu kontu komisijām, lai iekļautu informāciju par banku noguldījumu likmēm, kā arī citām maksām, piemēram minimālās maksas par refinansēšanas aizdevumiem, un nodrošināt standarta paketes un līgumus kredītiestādes nomaiņai.
Kapitalizācija akciju tirgū ir ļoti zema, un atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm neviens no lielajiem valsts uzņēmumiem nav kotēts biržā. OECD mudina paātrināt plānus par valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā.
Pensiju fondu ieguldījumi, pārsvarā ārvalstu aktīvos, bijuši ar zemu atdevi, savukārt daudziem vietējiem uzņēmumiem ir grūtības piekļūt finansējumam, izmantojot iekšzemes kapitāla tirgus, tādēļ OECD aicina paaugstināt pensiju otrā līmeņa ieguldījumu un koncentrācijas ierobežojumus viena emitenta aktīviem, nekustamajam īpašumam un privātiem ieguldījumiem, vienlaikus nodrošinot atbilstošu riska pārvaldību un pārvaldības procesus.
Lai gan Ekonomisko lietu tiesas izveidi 2021.gadā ir uzlabojusi situāciju sarežģītos komerciālos strīdos un lielu ekonomisku noziegumu, naudas atmazgāšanas un korupcijas lietās, tomēr tiesas pilnvaras un resursi ir jāpalielina, uzskata OECD, norādot arī uz joprojām ilgajiem bankrota procesiem.
Latvijai vajadzētu izveidot trīspusēju mācību fondu un uzlabot sadarbību apmācību izstrādē un ieviešana starp uzņēmumiem un apmācību sniedzējiem, jo digitālo un vadības prasmju trūkums kavē digitālo pielāgošanos un inovācijas, ieteikts pārskatā.
OECD vērtējumā Latvijā joprojām ir vāji novērtēts regulējums un valsts uzņēmumu klātbūtnes ietekme uz konkurenci, tādēļ būtu jāpalielina Konkurences padomes pilnvaras veikt tirgus izmeklēšanas un ierosināt normatīvu un valsts īpašumtiesību pamatojuma izvērtējumu, lai nodrošinātu konkurences neitralitāti.
Šādi OECD pārskati tiek publicēti reizi divos gados. 2024.gada ekonomikas pārskats par Latviju ir piektais - pirmais pārskats tika publicēts 2015.gada februārī. OECD mērķis ir sniegt valdībām palīdzību, nodrošinot tās ar iespējami labāko analīzi, pētījumiem, rekomendācijām un risinājumiem gandrīz ikvienā ekonomiskās politikas jomā.
