Noslēgusies solīšana par nekustamo īpašumu Rīgas tirdzniecības ostas tuvumā, Ganību dambī 26, Rīgā. Īpašumā ietilpst divi inženierkorpusi ar kopējo platību 1683 m2 un 5 132,5 m2, kā arī sūkņu stacija ar kopējo platību 38,3 m², informē VAS Valsts nekustamie īpašumi.
Kopā ar ēkām tika pārdotas divas zemes vienības 6072 m2 platībā un 54 m2 platībā. Atklātajā e – izsolē ar sākumcenu 894 tūkstoši eiro un izsoles soli 5 tūkstoši eiro starp trim pretendentiem, par 909 tūkstošiem eiro, juridiskai personai ir nosolīta industriālā ēka, dodot tai iespēju gūt jaunu, perspektīvu nākotni. Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvākā mēneša laikā, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.
Ēku kompleksu Ganību dambī 26, Rīgā, VNĪ no Izglītības un zinātnes ministrijas, Finanšu ministrijas vārdā, valdījumā pārņēma 2009.gadā. Īpašuma pārņemšanas laikā to nomāja SIA “Radiācijas un kodoldrošības tehnoloģiju centrs "RNIIRP"”. Šobrīd ēkas kā noliktavas telpas no VNĪ iznomā 32 nomnieki un vienam nomniekam ar valsts akciju sabiedrību ir noslēgts reklāmas laukuma nomas līgums. Jaunais īpašnieks īpašumu pārņems ar visiem nomas līgumiem un lems par tā tālāko attīstīšanu.
Saskaņā ar VNĪ stratēģiju uzņēmums sadarbojoties ar resoriem un to padotības iestādēm lemj par īpašumu nepieciešamību valsts pārvaldes funkciju veikšanai. Ja īpašums tiek atzīts par piemērotu valsts pārvaldei, izvērtējot visus riskus un ieguvumus, tas tiek pielāgots konkrētas iestādes vajadzībām, ja netiek atzīts par nepieciešamu, tas tiek virzīts atsavināšanai Ministru kabinetā noteiktajā kārtībā - publiskās izsoles ceļā, iegūtos līdzekļus novirzot valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā vai nododot to citiem valdītājiem (piemēram, pašvaldībām), dodot iespēju to jaunai attīstībai. Ja ēkas tiek atjaunotas un īpašnieks ir atbildīgs, nav būtiski vai tā ir privātpersona, valsts vai pašvaldība.
VNĪ vadībā 2022.gada pirmajā ceturksnī pārdoti 26 īpašumi par kopējo vērtību 1, 54 miljoni eiro. No tiem 12 bija zemes nekustamie īpašumi un pieci nekustamie īpašumi bija garāžas. Tika pārdotas arī trīs komerctelpas, četras vidi degradējošas būves, u.c. būves. Četri no pārdotajiem īpašumiem atradās Rīgā vai Pierīgā, pieci – Vidzemē, divi – Zemgalē, trīs – Kurzemē un 12 Latgalē. Bez pārdotajiem īpašumiem VNĪ no pašvaldības pārņēmis vienu īpašums Vidzemē un pašvaldībām nodoti divi īpašumi Vidzemē un viens Latgalē.
“Nekustamo īpašumu tirgus šobrīd ir piesardzīgs, taču nav apstājies. VNĪ nekustamo īpašumu pārdošana noris atbilstoši plānam. Starptautiskās politiskās situācijas radīto izmaiņu sekas pašlaik īpaši neizjūtam uz mūsu pārdošanai piedāvāto nekustamo īpašumu. Sekas izjūtam uz attīstāmajiem un perspektīvajiem objektiem, kuru nākotnes potenciālu ietekmē būvmateriālu cenu kāpums un ierobežotā materiālu pieejamība. Potenciālie un esošie telpu nomnieki sākuši daudz rūpīgāk izvērtēt ēku energoefektivitāti un uzturēšanas aspektus,” atklāj Vārna.